Anotācija (ex-ante)

Tiesību akta projekta mērķis ir pārskatīt pārtikas produktu daudzumu nedēļas ēdienkartē atbilstoši aktuālākajiem veselīga uztura ieteikumiem pirmsskolās un skolās. Tāpat nepieciešams veikt grozījumus atsevišķos noteikumu punktos atbilstoši pašvaldību un ēdinātāju pārstāvju priekšlikumos minētajam, lai vienkāršotu prasības un padarītu tās saprotamākas un vieglāk izpildāmas, kā arī atsevišķos gadījumos sniegtu iespēju samazināt papildu  izdevumus ēdināšanas nodrošināšanai.

Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)

Atbilstoši š.g. 15.septembrī Valsts sekretāru sanāksmē nolemtajam un Valsts kancelejas sniegtajiem norādījumiem, tika precizēts noteikumu projekta spēkā stāšanās termiņš, pārnesot to uz noteikumu projekta 2.punktu un izsakot šādā redakcijā: "Noteikumi stājas spēkā 30 dienas pēc tam, kad oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicēts paziņojums par to, ka ir pieņemts likums “Par valsts budžetu 2023.gadam” un to īstenošanai tiks piešķirts nepieciešamais finansējums. " Veselības ministrija pēc likuma “Par valsts budžetu 2023.gadam” pieņemšanas un papildu nepieciešamā finansējuma piešķiršanas nosūtīs  vēstuli Latvijas Vēstnesim, informējot, ka grozījumi var stāties spēkā 30 dienu laikā. 

Projektā noteiktais spēkā stāšanās laiks ir saskaņots ar Finanšu ministriju. Lai ieviestu plānotās izmaiņas, ietverot arī izveidojušos sadārdzinājumu pārtikas precēm, energoresursiem un pakalpojumiem pasaules notikumu ietekmē, nepieciešams paredzēt izglītojamo 1.-4.klasē ēdināšanai papildu finansējumu. Sadarbības š.g. 4.jūlija sanāksmē vienojās, ka no 2022.gada 1.septembra tiks paaugstināts valsts un pašvaldību finansējums par viena izglītojamā 1.-4.klasē ēdināšanu līdz 2,15 euro,un šo papildu nepieciešamo finansējumu pieprasīja Izglītības un zinātnes ministrija. Savukārt 2023.gadā izmaksas par viena izglītojamā ēdināšanu tiks noteiktas atbilstoši Zemkopības ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas veiktajiem aprēķiniem, paredzot 3,09 euro dienā. Tai skaitā, lai īstenotu noteikumu projektā paredzētās izmaiņas ir nepieciešams papildu finansējums, līdz ar to noteikumu projekts var stāties spēkā tikai tad, ja no valsts budžeta tiks piešķirti papildus līdzekļi. 

Vienlaikus grozījumi paredz veikt izmaiņas iestāžu ēdienkartēs un tehnoloģiskajās kartēs, t.sk. skolu un pirmsskolas izglītības iestāžu pārtikas produktu daudzumos, kas ir jānodrošina ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai, kā arī jāveic citas izmaiņas atbilstoši jaunajā prasībām un to īstenošanai un pielāgošanai ir nepieciešams papildu laiks. Tāpēc noteikumu projekts paredz noteikt, ka grozījumi stāsies spēkā 30 dienu laikā, lai sniegtu iespēju iesaistītajām pusēm veikt nepieciešamos sagatavošanās darbus.

    Veselības ministrija 2021.gadā sadarbībā ar Slimību profilakses un kontroles centru, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu, kā arī Latvijas uztura speciālistu un dietologu profesionālo asociāciju pārstāvjiem pārskatīja un aktualizēja veselīga uztura ieteikumus bērniem no 2 līdz 10 gadiem[1] un veselīgus uztura ieteikumus pusaudžiem un jauniešiem no 11 līdz 18 gadiem[2] (turpmāk – Ieteikumi). Aktualizētajos Ieteikumos tika precizēti ikdienas uzturā ieteicamie pārtikas produkti, vienas porcijas lielums un kopējais šo produktu daudzums uzturā. Attiecīgi, lai veicinātu veselīgus uztura paradumus bērniem, jauniešiem un arī pieaugušajiem, bija nepieciešams pārskatīt Ministru kabineta 2012.gada 13.marta noteikumos Nr.172 „Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem” (turpmāk – Noteikumi Nr.172) paredzēto pārtikas produktu daudzumu nedēļas ēdienkartē saskaņā ar Ieteikumiem.
     Vienlaikus Veselības ministrija 2021.gada 14.jūlijā saņēma Latvijas Ēdinātāju apvienības iesniegumu un 2021.gadā 6.jūlijā saņēma Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta vēstuli, kā arī 2022.gada 11.aprīļa Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas vēstuli ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta priekšlikumiem (turpmāk – RD priekšlikumi) par nepieciešamajiem grozījumiem Noteikumos Nr.172. Priekšlikumos tika norādīts, ka ir nepieciešams aktualizēt minimālo pārtikas produktu daudzumu nedēļas ēdienkartē, kā arī rast iespēju vienkāršot un uzlabot noteikumus, lai samazinātu papildu izdevumus. Vienlaikus tika norādīts par nepietiekamo valsts finansējumu 1.-4. klases izglītojamo ēdināšanai.  Ņemot vērā, ka dažādu apstākļu dēļ būtiski ir pieaugušas izmaksas par pārtikas produktiem un energoresursiem, palielinājies darba spēka atalgojums,  inflācijas rādītāji u.c. izmaksas, atsevišķas pašvaldības ir informējušas, ka no nākamā mācību gada vairs nespēs paēdināt bērnus ar šobrīd noteikto finansējumu 5.-12.klašu grupā un šo izglītojamo vecākiem par ēdināšanu būs jāpiemaksā. Projekts izstrādāts steidzamības kārtā, reaģējot uz ēdinātāju un pašvaldību iesniegtajiem priekšlikumiem, kā arī ņemot vērā nepieciešamību aktualizēt pārtikas produktu daudzumu atbilstoši jaunākajiem veselīga uztura ieteikumiem un precizēt citas normas. 
    Atbilstoši saņemtajiem priekšlikumiem, kā arī, lai veicinātu veselīgāku pārtikas produktu piedāvājumu, kāds tiek izplatīts papildu kompleksajai pusdienu un izvēles ēdienkartei, piemēram, skolu kafejnīcās, uzkodu vai dzērienu automātos, noteikumu projekts precizē kvalitātes prasības attiecībā uz pievienotā sāls daudzumu no zivs filejas vai liesas gaļas pagatavotiem produktiem izglītības iestādēs. Šobrīd ir noteikts, ka no gaļas vai zivs izglītības iestādē pagatavotiem produktiem var pievienot līdz 1,25 g sāls uz 100 g produkta. Šāds pievienotā sāls daudzums ir salīdzinoši liels uz vietas gatavotiem produktiem un parasti šādu sāls daudzumu pievieno rūpnieciski ražotajiem gaļas produktiem. Jau šobrīd izglītības iestāžu kompleksajās pusdienās ir noteikts, ka pievienotā sāls daudzums nevar būt lielāks par 0,4 g uz 100 g produkta, kas attiecas arī uz vietas izglītības iestādē gatavotiem gaļas vai zivs ēdieniem. Tāpēc ir saņemts priekšlikums noteikt vienotu pieļaujamā pievienotā sāls daudzumu uz vietas pagatavotiem no gaļas vai zivs produktiem – ne vairāk kā 0,4 g uz 100 g produkta. Tā kā visbiežāk izglītības iestāžu kafejnīcā un ēdnīcā gatavoto ēdienu nodrošina viens uzņēmums, tad šādas vienotas prasības par pievienotā sāls daudzumu gaļas vai zivju ēdieniem varētu arī atvieglot ēdinātāju darbu, kā arī tiktu vienkāršots kontrolējošo institūciju darbs.
    Attiecībā uz vēl vienu pārtikas produktu – saldējumu, kas var tikt izplatīts izglītības iestādēs papildus kompleksajai un izvēles ēdienkartei, tika saņemts priekšlikums vienkāršot normu par pievienotā cukura daudzumu, ņemot vērā, ka pastāv interpretācijas un arī dažādo aprēķinu iespējas. Šobrīd ir noteikts pieļaujamā pievienotā cukura daudzums uz 100 ml vai 100 g. Jāatzīmē, ka saldējums ir putots un sasaldēts piena produkts, kura daudzumu var izteikt mililitros un gramos. Tomēr pastāv tilpuma un svara atšķirības, piemēram, 100 ml saputota un sasaldēta saldējuma atbilst aptuveni 60-70 g (aptuveni viena porcija). Tāpēc sadarbībā ar Zemkopības ministriju (turpmāk – ZM) tika noteikts, ka turpmāk Noteikumos Nr.172 kvalitātes kritēriju par pieļaujamā pievienotā cukura daudzumu izteiks uz 100 g, svītrojot vārdus “vai 100 ml”. Tādējādi, ja pieņem, ka viena saldējuma svars ir 60-70 g, tad pieļaujamā pievienotā cukura daudzums būtu aptuveni 9 g. Jāatzīmē, ka šāds pieļaujamais pievienotā cukura daudzums jau bija noteikts līdz šim un atbilstoši ZM sniegtajai informācijai šādi produkti tiek ražoti Latvijā un ir pieejami tirgū.
    Pirmsskolas izglītības iestādēs ēdināšana tiek nodrošināta, atbilstoši īstenotajai programmai – līdz 12 stundām vai līdz 24 stundas diennaktī Jau šobrīd izglītības iestādēm, kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmas līdz 24 stundām tika precīzi norādīts ēdienreižu skaits un arī uzskaitījums – brokastis, pusdienas, launags, vakariņas. Savukārt iestādēm, kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmas līdz 12 stundām šāds uzskaitījums Noteikumos Nr.172 nebija noteikts. Līdz ar to, lai vienkāršotu normatīvā akta prasības, noteiktu līdzvērtīgas prasības, kā arī mazinātu interpretācijas iespējas, noteikumu projekts paredz papildināt Noteikumu Nr.172 1.pielikuma 2.punktu, paredzot, ka izglītības iestādēs, kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmas līdz 12 stundām jānodrošina trīs ēdienreizes - brokastis, pusdienas un launags. Šāds precizējums nemainīs līdzšinējo kārtību ēdienreižu sadalījumā, tomēr atbilstoši saņemtajos priekšlikumos norādītajam, tas precizēs noteikto normu. Vienlaikus šāds precizējums skaidri norādītu, ka dienā iestādē tiek nodrošinātas trīs ēdienreizes un kuras no ēdienreizēm tās ir.
    Attiecībā uz pārtikas produktiem un to noteikto definējumu Noteikumos Nr.172 Veselības ministrija ir saņēmusi vairākus priekšlikumus. Tostarp tika norādīts, ka 1.pielikuma 5.1.punktā, 2.pielikuma 6.1.punktā, 3.pielikuma 7.1.punktā par ogļhidrātus saturošiem produktiem piemēri, kas ir minēti iekavās nav produkti, bet gan ēdieni, jo tie ir nosaukti jau pagatavotā veidā, piemēram, vārīti griķi, rīsi, kartupeļu biezenis. Tāpēc, lai uzlabotu normatīvā akta uztveramību un mazinātu interpretācijas iespējas, tika precizēts, ka ēdienkartē iekļauj tādus ogļhidrātus saturošus produktus kā kartupeļus, graudaugu pārslas (auzu, rudzu, miežu u.c.), putraimus (miežu, griķu, rīsu, grūbas u.c.), makaronus un citus graudaugu produktus. Izmaiņas ir precizējošas un nav paredzams, ka tās radīs izmaiņas ēdināšanas pakalpojumu kvalitātē vai izmaksās.
    Tāpat saņemts priekšlikums papildināt piemēru uzskaitījumu piena un piena produktiem, lai veicinātu veselīgu produktu iekļaušanu ēdienkartēs, tostarp norādot jogurtu bez piedevām un paniņas. Jau līdz šim dažādus piena produktus bez piedevām varēja iekļaut ēdienkartē, līdz ar to šāds precizējums nemainīs līdzšinējās prasības. Tomēr tas varētu veicināt veselīgu pārtikas produktu iekļaušanu uzturā.
     Atbilstoši aktualizētajos Ieteikumos norādītajam, sadarbībā ar uztura speciālistiem, dietologiem un jomu ekspertiem pārtikas tehnoloģijā un ēdienkaršu sagatavošanā, Veselības ministrija pārskatīja Noteikumos Nr.172 1. un 2.pielikumā noteiktos pārtikas produktu daudzumus. Pārņemot Ieteikumos norādītos daudzumus Noteikumu Nr.172 noteiktajās normās, sadarbībā ar iesaistītajiem ekspertiem izstrādāta vienota metodoloģija. Jāatzīmē, ka atsevišķās prasībās noteiktas dažādas atkāpes, ņemot vērā iestāžu darba specifiku, pacientu vai klientu veselības stāvokli, uztura speciālistu, dietologu vai praktiķu viedokli. Papildus pirms sabiedriskās apspriedes attiecībā uz Noteikumu Nr.172 3.pielikumu tika saņemti daudzi priekšlikumi un iebildumi, kā arī tajos ir pausti dažādi viedokļi. Tāpēc būtu nepieciešamas plašākas diskusijas tieši ar ārstniecības iestāžu un ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūciju pārstāvjiem, pacientu organizācijām, pašvaldībām, ēdinātājiem un citām iesaistītajām pusēm, lai noteiktu atbilstošāko pārtikas produktu daudzumu, kāds būtu nodrošināms nedēļas ēdienkartē. Tāpat arī sabiedriskajā apspriedē š.g. 1.jūnijā sociālās aprūpes iestāžu pārstāvji pauda atšķirīgus viedokļus, ņemot vērā, ka arī sociālo aprūpes iestāžu klienti ir dažādās vecuma grupās, tiem var būt dažādas hroniskas slimības, tostarp psihiski traucējumi, garīgās attīstības traucējumi vai sociālas problēmas, piemēram, nevar sakošļāt dārzeņus, jo nav zobu. Ņemot vērā visu augstāk minēto, pieņemts lēmums, ka šajos grozījumos izmaiņas MK noteikumu Nr.172 3.pielikumā attiecībā uz noteikto pārtikas produktu daudzumu nedēļas ēdienkartē netiks veiktas. Vienlaikus tiks ņemti vērā saņemtie priekšlikumi un veicot nākamos grozījumus, tiks veltīts ilgāks laiks diskusijām, lai nodrošinātu ārstniecības iestāžu pacientiem, ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūciju klientiem, pēc iespējas veselīgāku un uzturvielām bagātāku ēdināšanu.
    Papildus par atsevišķiem punktiem attiecībā uz pievienotā cukura daudzumu un gaļas iegādāšanos, tika panākta vienošanās vai iebildumi netika saņemti. Vienlaikus, lai atvieglotu ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju darbu un produktu piegādes iespējas, tiks precizēts MK noteikumu Nr.172 3.pielikuma 10. punkts, pieļaujot iespēju arī ārstniecības iestādēs, ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijās iegādāties cūkas un liellopa gaļu saldētā veidā.
    Papildus RD priekšlikumos norādīts, ka būtu nepieciešams noteikt minimālo pārtikas produktu daudzumu (gaļai, piena un piena produktiem, augļiem vai ogām, dārzeņiem, kartupeļiem) nedēļas ēdienkartē arī izglītības iestāžu, kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmas 24 stundas dienā, izglītojamiem. Jāatzīmē, ka citām iestādēm, kuras nodrošina pakalpojumus 24 stundas diennaktī, tostarp vispārējām izglītības iestādēm, kuras sniedz dienesta viesnīcas, ārstniecības iestādēm, sociālās aprūpes institūcijām ir noteikts minimālais pārtikas produktu daudzums, kāds būtu jānodrošina bērniem nedēļas ēdienkartē. Lai veicinātu veselīgus uztura paradumus bērniem un nodrošinātu, ka uzturā tiek iekļauti pārtikas produkti nepieciešamajā daudzumā atbilstoši Ieteikumos norādītajam, kā arī uztura speciālistu un dietologu ieteiktajam, nepieciešams papildināt Noteikumu Nr.172 1.pielikumu ar jaunu 7.punktu. Paredzēts, ka šajā punktā tiks noteikts atsevišķu pārtikas produktu – gaļas, piena un piena produktu, augļu vai ogu, dārzeņu, kartupeļu minimālais daudzums nedēļas ēdienkartē. Produktu daudzumi noteikti, pamatojoties uz šobrīd noteiktajiem minimālajiem daudzumiem nedēļas ēdienkartē pirmsskolas izglītības iestādēm (līdz 12 stundām dienā), attiecīgi palielinot to vēl vienai ēdienreizei - vakariņu pagatavošanai. Vienlaikus jānorāda, ka līdz šim noteiktās enerģētiskās un uzturvielu normas netiks mainītas un arī turpmāk būs jānodrošina šīm normām atbilstoša ēdienkarte. Ņemot vērā, ka  1.pielikumā tiks pievienots jauns punkts, attiecīgi precizēta pārējo šā pielikuma punktu numerācija.
    Gaļa ir viens no svarīgākajiem vērtīgo olbaltumvielu avotiem cilvēku uzturā, kā arī gaļa satur neaizstājamās aminoskābes, kuras ir īpaši svarīgas mazu bērnu uzturā. Vienlaikus gaļa satur arī lielu dzelzs daudzumu, kas ir nepieciešams cilvēku uzturā, tomēr lielās devās dzelzs var arī veicināt oksidatīvos procesus organismā. Pasaules Veselības organizācijas (turpmāk – PVO) ir atzinusi, ka sarkanā gaļa un it īpaši dažādi gaļas izstrādājumi un produkti, piemēram, desas, cīsiņi, ir kancerogēni produkti[3] un to lietošana pārmērīgos daudzumos uzturā nav ieteicama. Tāpat gaļas ražošana patērē lielus dabiskos resursus un atstāj ietekmi uz ekoloģisko sistēmu. Tāpēc pasaules un arī Latvijas eksperti aicina samazināt gaļas (īpaši sarkanās) lietošanu uzturā, vairāk ēdienkartē iekļaujot citus olbaltumvielas saturošus produktus – olas, pākšaugus, riekstus un citus produktus. Speciālisti norāda, ka nedēļas ēdienkartē ēdieni pēc iespējas jādažādo, paredzot ne tikai gaļas un zivju, bet arī veģetāros ēdienus. Pākšaugu izmantošana ēdienu gatavošanā šobrīd nav tik populāra iestādēs un arī bērni tos mazāk izvēlas. Tomēr uztura speciālisti un dietologi iesaka izmēģināt jaunu un bērniem interesantu ēdienu gatavošanu ar pākšaugiem, ņemot vērā to augsto olbaltumvielu un šķiedrvielu daudzumu.
    Atbilstoši Ieteikumiem bērniem no 2 līdz 10 gadu vecumam, dienā būtu jāuzņem 2 porcijas olbaltumvielu produktu – gaļas, olu vai pākšaugu, kur viena porcija gaļas maziem bērniem ir 30 grami, bet bērniem no 7 g.v. un pieaugušajiem 60-90g. Veicot minimālo gaļas daudzuma aprēķinu nedēļā pirmsskolas izglītības iestādēm (1-6 g.v.), tika pieņemts, ka 12 stundu iestādē bērni gaļas vai zivju uzņemtu vidēji 1,2 porcijas, ņemot vērā, ka tajā paredzētas dienas 3 ēdienreizes, tostarp pusdienas, kur parasti piedāvā gaļas ēdienus. Attiecīgi ar atlikušajām 0,8 porcijām olbaltumvielu produktu (gaļas, olas, pākšaugu) bērns uzņemtu mājās ar vakariņām. Tādējādi, ja viena porcija būtu 36 g (30 g reiz 1,2 porcijas), tad pareizinot to ar 5 darba dienām, kurās bērni apmeklē iestādi, būtu jāparedz ēdienkartē vismaz 180 g gaļas vai zivju nedēļā (līdz šim 300g nedēļā). Jāatzīmē, ka šobrīd noteiktais minimālais gaļas vai zivju daudzums nedēļā ir 300 g un tas nozīmē, ka dienā ir jānodrošina vismaz 60 g gaļas vai zivju gatavajā porcijā, kas pēc aktualizētajiem Ieteikumiem atbilst pusaudžu un pieaugušo vienas porcijas lielumam. Lai arī noteikumu projekts paredz samazināt minimālo gaļas daudzumu nedēļā līdz 180 g, tomēr šis daudzums ir atbilstošs maziem bērniem saskaņā ar aktuālākajiem Ieteikumiem. Pirmsskolas izglītības iestādēm, kuras īsteno 24 stundu programmas (5 dienas nedēļā) un kuras nodrošina 4 ēdienreizes dienā (brokastis, pusdienas, launagu un vakariņas) būtu nepieciešams noteikt lielāku minimālo gaļas vai zivju daudzumu nedēļas ēdienkartē, ņemot vērā, ka bērniem tiek pasniegtas arī vakariņas, kurās ir jānodrošina olbaltumvielām bagāti produkti, tostarp arī gaļa. Plānots noteikt, ka pirmsskolas iestādēs, kuras nodrošina pakalpojumu visu diennakti, nedēļas ēdienkartē būtu jānodrošina vismaz 225 g gaļas vai zivju. Gaļas daudzums nedēļas ēdienkartē tiks noteikts jaunā punktā (Noteikumu Nr.172 1.pielikuma 7.punktā) vienlaikus ar citiem pārtikas produktiem pirmsskolas iestādēm, kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmas 24 stundas dienā.
    Vienlaikus RD priekšlikumos tika norādīts, ka samazinot gaļas vai zivju minimālo daudzumu nedēļā, tiktu sniegta iespēja vairāk visēdāju ēdienkartē iekļaut arī atsevišķus veģetārus ēdienus. Vienlaikus jāatzīmē, ka tas ir minimālais gaļas vai zivju daudzums nedēļā un, izstrādājot ēdienkarti, šo produktu daudzumu var palielināt vai pārdalīt nedēļas dienās - kādā piedāvājot gaļas ēdienu, piemēram, šniceli, vistas fileju ar piedevām, bet citā dienā piedāvājot veģetārus ēdienus ar pākšaugiem vai piena produktiem, piemēram, biezpiena plācenīšus, dārzeņu-siera sacepumu, pupiņu zupu vai sautējumu. Tāpat noteiktais minimālais gaļas vai zivju daudzums nedēļā ļauj variēt un iekļaut ēdienkartē  ēdienus arī atkarībā no sezonas, piemēram, rudenī, kad ir ķirbju nogatavošanās laiks biežāk uzturā iekļaut, piemēram, ķirbju - siera zupas ar sēkliņām un grauzdiņiem, savukārt pavasarī, kad ir ierobežotāks vietējo svaigo dārzeņu klāsts, var palielināt minimālo nedēļas gaļas vai zivju daudzumu un gatavot gaļas ēdienus ar saldētajiem vai svaigajiem dārzeņiem, graudaugiem vai kartupeļiem. Vienlaikus jāatzīmē, ka ar noteikto minimālo gaļas un zivju daudzumu ēdienkartē var nodrošināt vismaz divas trešdaļas no olbaltumvielu daudzuma, kas ir noteikts Noteikumu Nr.172 1.pielikumā. Attiecīgi pārējo olbaltumvielu daudzumu nodrošina, iekļaujot ēdienkartē vairāk gaļas vai zivju, vai piena un piena produktus, kā arī citus olbaltumvielas saturošus produktus, tostarp pākšaugus, graudaugus, sēklas, un citus produktus.
     Jāatzīmē, ka Noteikumi Nr.172 arī šobrīd ļauj iespēju bērniem, kuri uzturā nelieto gaļu vai zivis, nodrošināt veģetāru ēdienkarti, ja ir iesniegts bērna likumiskā pārstāvja rakstveida iesniegums. Atbilstoši PVO rekomendācijām cilvēkiem, kuri uzturā lieto gaļu vai zivis, būtu jāēd vairāk veģetāri ēdieni, tostarp kādā nedēļas dienā ieteicams ēst tikai pilnvērtīgus, veselīgus veģetāros ēdienus, piemēram, pupiņu un dārzeņu sautējumus, veģetārās biezzupas, omletes, sacepumus u.c. Līdz šim noteiktais gaļas vai zivju minimālais daudzums nedēļas ēdienkartē atsevišķās vecuma grupās ierobežoja iespējas paredzēt pilnvērtīgu, veselīgu veģetāru ēdienu iekļaušanu ēdienkartē. Līdzīgi arī vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, sociālās korekcijas izglītības iestāžu un profesionālās izglītības iestāžu (turpmāk – skolas) izglītojamiem gaļas vai zivju minimālais daudzums nedēļas ēdienkartē tika aprēķināts, ņemot vērā Ieteikumos noteikto produktu daudzumu attiecīgajā vecuma grupā un to, cik ilgu laiku bērni uzturas iestādē un kādas ēdienreizes tiek piedāvātas.  Skolās bērni pavada mācību dienu un ēd vienu no svarīgākajām ēdienreizēm – pusdienas. Tradicionāli ir pieņemts, ka dienas svarīgākajā ēdienreizē (pusdienās) uzņem aptuveni 35% no dienā nepieciešamā enerģijas un uzturvielu daudzuma, kā arī ēd olbaltumvielām bagātus ēdienus, visbiežāk gaļu vai zivis. Tā kā skolās mācās bērni dažādās vecuma grupās, sākot ar bērniem 1.klasē, pusaudžiem un praktiski pieaugušajiem cilvēkiem 12.klasē, tad enerģētiskās vērtības un arī uzturvielu devas, kas ir nepieciešamas bērniem, ir dažādas un pieaug atbilstoši vecuma posmam. Tāpat jāatzīmē, ka pusaudžu vecumā bērni strauji aug un attīstās un viņu veselības veicināšanai nepieciešams daudz vērtīgu un uzturvielām bagātu produktu, īpaši olbaltumvielu saturoši produkti. Atbilstoši Ieteikumiem, bērniem no 7 g.v. viena porcija gaļas vai zivju ir 60 – 90 g. Tā kā Noteikumi Nr.172 nosaka minimālo produktu daudzumu nedēļas ēdienkartē, tad sadarbībā ar Rīgas Domes pārstāvi un uztura speciālistiem un dietologiem, pieņemts lēmums uztura normas noteikt, izmantojot 60 g lielu porciju. Tā kā ir ieteikums vismaz vienu reizi nedēļā nodrošināt arī veģetārus ēdienus, kur nodrošina ēdienus ar citiem olbaltumvielas saturošiem produktiem - olām, pākšaugiem, piena produktiem, riekstiem vai sēklām u.c. produktiem, tad vienas porcijas izmērs - 60 g gaļas vai zivju tika reizināts ar četrām reizēm nedēļā, kas kopsummā ir 240 g. Attiecīgi tiek paredzēts, ka nedēļas ēdienkartē būtu jāiekļauj vismaz 240 g gaļas vai zivju, kas ir par 40 g vairāk nedēļā un vidēji dienā ir par 8 g vairāk kā līdz šim noteiktais daudzums. Skaidrojam, ka, lai arī PVO iesaka samazināt gaļas vai zivju lietošanu uzturā, tomēr uztura speciālisti un dietologi uzsver, ka šos produktus jālieto ar mēru un vecumam atbilstošos daudzumos. Saskaņā ar aktualizētajiem Ieteikumiem un jaunākajām uztura rekomendācijām, līdz šim noteiktais gaļas vai zivs minimālais daudzums skolu pusdienām bija nepietiekams, it īpaši vecāku klašu bērniem, un visticamāk, ka iestādēs izstrādājot ēdienkartes arī līdz šim tika palielināts minimālais noteiktais gaļas vai zivju daudzums nedēļas ēdienkartē. Jāatzīmē, ka bērni turpina ātri augt un attīstīties, un pietiekama olbaltumvielu nodrošināšana ir svarīga attīstības procesu nodrošināšanai. Tāpat gaļa vai zivis, kurās dabiski atrodas olbaltumvielas un tauki noteiktās proporcijās, sniedz lielāku sāta sajūtu, tādējādi mazinot vēlmi pēc ogļhidrātus saturošiem produktiem – saldumiem, miltu konditorejas izstrādājumiem.
     Līdzīgi, izvērtējot Ieteikumos norādīto, uztura speciālistu un dietologu viedokli, tika veikti aprēķini par minimālo gaļas vai zivju daudzumu nedēļas ēdienkartē skolām, kur bērni uzturas 24 stundas diennaktī jeb izglītības iestādēs, kuras sniedz dienesta viesnīcas vai internāta pakalpojumus, un sociālās korekcijas iestādēs. Tā kā šajās skolās izglītojamie dienā ēd visas ēdienreizes, tad bija nepieciešams vienoties par gaļas vai zivju porcijas lielumu un olbaltumvielu saturošo produktu proporcijām dienas ēdienkartē. Ieteikumi nosaka, ka olbaltumvielas saturošus produktus, tostarp pākšaugus, olas lieto 2 porcijas dienā. Konsultācijās ar uztura speciālistiem un dietologiem, kā arī Rīgas Domes pārstāvi panākta vienošanās, ka 1,3 porcijas tiks noteiktas gaļai vai zivīm, bet atlikušās 0.7 porcijas skolās nodrošinās ar citiem olbaltumvielām bagātiem produktiem. Viena porcija gaļas ir noteikta 60 g un tās daudzums tika reizināts ar 1.3 porcijām dienā un attiecīgi septiņām nedēļas dienām. Rezultātā noteikts, ka nedēļas ēdienkartē būtu jānodrošina vismaz 550 g gaļas vai zivju, kas ir par 60 g vairāk kā līdz šim. Atbilstoši augstāk minētajam par jaunākajām rekomendācijām uztura jomā attiecībā uz vecumam atbilstošu gaļas vai zivju lietošanu uzturā, jāatzīmē, ka šādu produktu palielinājums ir atbilstošs bērniem skolas vecumā, kuri ēd četras reizes dienā skolās un ar šo uzturu ir nepieciešams uzņemt visas augošam organismam nepieciešamās uzturvielas. Olbaltumvielas ir viens no nozīmīgākajiem organisma būvelementiem un ar gaļu olbaltumvielas uzsūcas visvieglāk. Vienlaikus, strauji augot, nozīmīgi arī nodrošināt pietiekamu dzelzs daudzumu, kas ir viens no asinis veidojošajiem elementiem, un to vislabāk nodrošināt ar liesu sarkano gaļu. Tāpat konsultācijās ar Rīgas Domes pārstāvi, kurš izstrādā un saskaņo ēdienkartes, tika noskaidrots, ka šāds gaļas vai zivju daudzums ir optimāls un arī līdz šim ēdienkartē tika iekļauts vairāk gaļas vai zivju kā ir noteikts šobrīd Noteikumos Nr.172. Vienlaikus jāatzīmē, ka palielinot gaļas vai zivju minimālo daudzumu ēdienkartē, tas arī turpmāk pieļaus iespēju variēt ar veģetāriem ēdieniem un saglabās iespēju, ka kādā no dienām būs veģetāri ēdieni, izmantojot pienu vai piena produktus, pākšaugus, riekstus, sēklas u.c. produktus.
    Papildus Noteikumu Nr.172 1.pielikuma 11.punktā, 2.pielikuma 12.punktā un 3.pielikuma 14. punktā tiks svītroti gaļas produktu un apstrādātu zvejniecības produktu piemēri, lai neizceltu desu, cīsiņu, kūpinātu vai citu gaļas produktu vai apstrādātu zvejniecības produktu lietošanu uzturā. PVO norāda, ka sarkanās gaļas un gaļas produktu lietošana ikdienas uzturā nav ieteicama un pat kancerogēna, veicinot resnās zarnas, aizkuņģa dziedzera u.c. onkoloģiskās slimības. Tiek skaidrots, ka gaļas produktos visbiežāk tiek izmantota sarkanā gaļa, kā arī gaļas produkti satur daudz pievienotā sāls un citu pārtikas piedevu. Šobrīd Noteikumi Nr.172 pieļauj, ka divās dienās var tikt piedāvāti gaļas produkti vai apstrādāti zvejniecības produkti, kas paredzēti vairāk ēdienkartes dažādošanai un šo produktu iekļaušanai ēdienkartē vien atsevišķās reizēs.  
    Piens un piena produkti ir vērtīgi olbaltumvielas saturoši produkti, kuri ir arī bagāti ar kalciju, fosforu un jodu, kā arī ar organismam labvēlīgajām baktērijām, un to lietošana ikdienas uzturā ir nozīmīga. Tomēr piens un piena produkti satur arī daudz tauku, tostarp piesātinātos taukus, un tāpēc to lietošana uzturā būtu jāsamēro ar pārējo ēdienkarti, fizisko slodzi un jāizvēlas liesāki piena produkti. Vienlaikus kalcijs ir minerālviela, kuru ir jāuzņem pietiekamā daudzumā, bet nav ieteicams to uzņemt pārāk daudz. Tāpēc sadarbībā ar uztura speciālistiem un dietologiem, kā arī Rīgas Domes pārstāvi, tika pārskatīti piena un piena produktu, t.sk. biezpiena un siera, daudzumi nedēļas ēdienkartē, ņemot vērā Ieteikumos noteiktos porciju lielumus, bērnu vecumu un saņemtos priekšlikumus par šo produktu ikdienas lietošanas paradumiem.
   Atbilstoši Ieteikumos norādītajam, dienā būtu jāapēd 2-3 porcijas piena un piena produktu. Mazākajiem bērniem vecumā no 1 līdz 6 gadiem piena un šķidro skābpiena produktu (piemēram, kefīra, paniņu, jogurta) porcijas lielums ir noteikts - puse no 250 ml glāzes, kas ir 125 ml. Savukārt olbaltumvielām bagātiem piena produktiem porcijas lielumi ir noteikti – sieram 15 g, biezpienam 1 ēdamkarote. Papildus tika paredzēts, ka bērni pirmsskolas izglītības iestādēs līdz 12 stundām uzņem vismaz 2,5 porcijas piena un piena produktu un attiecīgi atlikušo 0,5 porcijas uzņems mājās ar vakariņām. Sadarbībā ar speciālistiem tika pārskatīta piena un piena produktu proporcijas, nosakot, ka dienā ar šķidriem piena un skābpiena produktiem būtu jāuzņem vismaz puse no atvēlētās 2,5 porciju daudzuma jeb 1,25 porcijas, savukārt vēl 1,25 porcijas tika atvēlētas sieram un biezpienam. Attiecīgi viena porcija šķidro piena produktu (125 ml) tika reizināta ar 1,25 porcijām dienā un piecām dienām nedēļā. Tika noteikts, ka pirmsskolas izglītības iestādēs būtu jānodrošina vismaz 780 g piena un skābpiena šķidrie produkti. Jāatzīmē, ka noteikumu projekts paredz samazināt minimālo šķidro piena produktu daudzumu nedēļas ēdienkartē par 220g, bet jāņem vērā, ka noteiktā vecuma grupa ir gana plaša no 1 līdz 6 gadiem. Mazākiem bērniem (1-3 g.v.) noteiktais daudzums ir atbilstošāks, ņemot vērā, ka šiem bērniem ir mazs kuņģa tilpums un daudz izdzert šķidro piena produktu viņi nevar. Savukārt lielākiem bērniem arī turpmāk iestādēs, izstrādājot ēdienkarti, var nodrošināt lielāku šo produktu daudzumu ēdienkartē, samērojot to ar enerģijas un uzturvielu normām. Papildus jānorāda arī, ka iestādēs, kuras nodrošina bērnu uzraudzību 24 stundas diennaktī būtu jāpalielina minimālais piena un šķidro skābpiena produktu daudzums ēdienkartē, lai nodrošinātu ar vakariņām atlikušo piena produktu daudzumu atbilstoši Ieteikumos paredzētajām 3 porcijām. Attiecīgi noteikumu projekts paredz, ka Noteikumu Nr.172 1. pielikuma 7.3.apakšpunktā, kas attiecas uz pirmsskolas izglītības iestādēm, kuras sniedz pakalpojumus 24 stundas dienā, tiks noteikts minimālais piena un šķidro skābpiena produktu daudzums nedēļas ēdienkartē - vismaz 870 g. Skaidrojam, ka sakarā ar piena un piena produktu porciju pārdali, samazinot šķidros piena produktus, vairāk tiks paredzēti ar olbaltumvielām bagāti produkti ēdienkartē šajā vecuma grupā. Uztura speciālisti, kuri ikdienā strādā ar bērniem, norāda, ka mūsdienās bērni labprātāk ēd ar olbaltumvielām bagātus produktus nekā lieto šķidros piena produktus dzēriena vietā. Tāpat, plānojot ēdienkarti, sieru un biezpienu var izmantot dažādu ēdienu gatavošanā, piemēram, plācenīšos, sacepumos, kēksos, siermaizītēs, omletēs. Tāpat šiem produktiem ir dažāds olbaltumvielu saturs, piemēram, 100 ml piena ir aptuveni 3 g olbaltumvielu, bet biezpienā un sierā ir aptuveni 20 g olbaltumvielu uz 100 g produkta. Arī kalcijs dažādos piena produktos var krasi atšķirties un visvairāk tas ir tieši sierā. Tāpēc, samazinot šķidros piena produktus, bet vienlaikus palielinot biezpienu un sieru šajā vecuma grupā, tiks sasniegts nepieciešamais šo produktu kopējais daudzums, kas arī atbilst Ieteikumiem un arī uztura speciālistu un dietologu sniegtajam viedoklim.
    Vēršam uzmanību, ka attiecībā uz biezpiena un siera daudzumu uzturā saskaņošanas procesā ar uztura speciālistiem, dietologiem un šo noteikumu īstenotājiem, tika panākta vienošanās, ka būtu jāaprēķina vidējais porcijas lielums no tām porcijām, kas ir noteiktas Ieteikumos bērniem 1-2 g.v. (piemēram, 15 g siera) un 3-6 g.v.  (piemēram, 30 g siera), attiecīgi tika aprēķināta summa no biezpiena un siera porcijas lieluma, kas tika dalīts ar 2, iegūstot vidējo lielumu -22 g. Veicot aprēķinu- 22 g porcija tika reizināta ar 1,25 porcijām dienā un piecām nedēļās dienām, kas summā ir 140g biezpiena un siera. Tomēr par šo daudzumu tika saņemti gan Rīgas Domes, gan arī ēdinātāju iebildumi. Ņemot vērā, ka bērniem mājās arī vakariņās var tikt pasniegti ēdieni, kuri satur biezpienu un sieru, kā arī brīvdienās var tikt vairāk lietoti šie produkti, kā arī pirmsskolas iestādes atsevišķās dienās vai nedēļās var piedāvāt ēdienus, kuri ir bagātāki ar biezpienu un sieru, tika noteikts mazāks daudzums kā līdz šim aprēķinātais – 110 g nedēļā. Vēršam uzmanību, ka šāds daudzums atbilst 1 porcijai biezpiena un siera, un kopsummā ar paredzēto šķidro piena produktu daudzumu, būtu 2.25 porcijas. Atbilstoši veselīga uztura ieteikumiem, vidēji dienā būtu jāuzņem 2,5 porcijas piena un piena produktu. Attiecīgi mājās bērniem būtu jānodrošina vismaz 0,25 porcijas, kas būtu viegli sasniedzams un atbilstu, piemēram, 31 g šķidro piena produktu vakariņās vai piecās dienās 155 g. Šāds olbaltumvielām bagātu produktu daudzums nedēļas ēdienkartē ir par 10 g vairāk kā līdz šim noteiktais daudzums un dienā tas būtu tikai par 2 g vairāk kā līdz šim.
    Attiecīgi diennakts pirmsskolas izglītības iestādēs būtu jāparedz nedaudz lielāks šo produktu daudzums, ko izmantotu arī vakariņās – vismaz 140 g, un kas dienā vidēji 28 g. Jānorāda, ka parasti bērniem gatavo biezpienu un sieru saturošos ēdienus, kur ielikums ir lielāks, piemēram, biezpiena plācenīšos tas varētu būt ap 40 g vienai porcijai. Diennakts pirmsskolas izglītības iestādēm paredzētais piena un piena produktu daudzums 2,64 porcijām, kas ir optimāls un atbilstošs daudzums, lai nodrošinātu nepieciešamo olbaltumvielu, kalcija un citu minerālvielu, kā arī vitamīnu daudzumu, kāds ir atrodams piena un piena produktos. Vienlaikus šāds noteiktais biezpiena un siera daudzums palīdzēs dažādot ēdienkarti, iekļaujot tajos vairāk piena produktus saturošos ēdienus, piemēram, sacepumu, biezpiena plācenīšus, siermaizīti vai omleti ar sieru. Atbilstoši uztura speciālistu viedoklim, kuri ikdienā strādā ar pirmsskolas vecuma bērniem, mūsdienu bērniem tieši šādi ēdieni vairāk patīk un šķidros piena produktus izvēlas lietot uzturā retāk.
    Attiecībā uz piena un piena produktu daudzumu skolu pusdienās, sadarbībā ar uztura speciālistiem un dietologiem, kā arī Rīgas Domes pārstāvi tika pieņemts, ka būtu jāiekļauj vismaz puse no vienas ieteicamās porcijas piena un šķidro skābpiena produktu.  Ieteikumos tiek norādīts, ka viena porcija šādu produktu ir 250 ml glāze. Attiecīgi puse no 250 ml glāzes ir 125 ml, kas tika reizināts ar piecām nedēļas dienām, un rezultātā iegūti 625 g piena vai piena produktu nedēļā un puse porcijas biezpiena un siera, kas kopsummā būtu 700 g piena un piena produktu. Tomēr tika saņemti iebildumi no Latvijas Ēdinātāju apvienības, Latvijas Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas, kā arī Rīgas Domes pārstāvja, kurš, izmēģinot uzmodelēt ēdienkarti ar plānoto piena produktu daudzumu ēdienkartē, konstatēja, ka tas ir pārlieku liels un šādu produktu daudzumu ēdienkartē ietvert nevar. Tika ņemts vērā ēdinātāju iebildumos norādītais attiecībā uz to, ka piens un piena produkti visbiežāk tiek izmantoti brokastīs vai launagā, vai vakariņās, bet pusdienās, piemēram, biezpiens tiek izmantots tikai desertā. Ja tiktu noteiktas lielas piena un piena produktu normas, tiktu ierobežota ēdienkartes dažādība un, piemēram, biezpiens desertos bērniem ātri apniktu un tos arī neēstu. Līdz ar to tika veikts pārrēķins, ņemot vērā Ieteikumus, Rīgas Domes iesniegtos aprēķinus. Tika noteikts, ka nedēļā pusdienās būtu ieteicams uzņemt vismaz 500 g piena un piena produktu, kas atbilstu, piemēram, ja divas reizes nedēļā tiktu pasniegts 200 ml/g piena vai skābpiena produktu, un pārējās nedēļas dienās ēdienu pagatavošanās tiktu izmantoti 100 g biezpiena vai siera. Veselības ministrijas ieskatā, piena un piena produktu daudzuma palielinājums par 50 g ir nozīmīgs, lai būtu iespēja arī pusdienās piedāvāt veselīgus piena produktus, piemēram, kefīru ar zaļumiem glāzē klāt pie otrā ēdiena, dārzeņu sacepumu ar sieru, biezpiena desertu. Piens un piena produkti ir īpaši vērtīgi produkti tieši bērniem straujas augšanas laikā, tie satur kalciju un fosforu kaulu un zobu augšanai, kā arī A vitamīnu un jodu bērnu atbilstošai orgānu darbības nodrošināšanai.
       Savukārt skolās, kuras sniedz dienesta viesnīcu vai internāta pakalpojumus, vai sociālās korekcijas izglītības iestādēs, kur bērni ēd visas ēdienreizes dienā un atrodas iestādē septiņas dienas nedēļā, būtu jāparedz visas 3 porcijas piena un piena produktu dienā. Kā jau iepriekš tika minēts, uztura speciālisti, kuri ikdienā strādā ar bērniem, ir novērojuši, ka mūsdienās bērni labprātāk uzturā lieto biezpienu un sieru, kā arī no tiem pagatavotus ēdienus un mazāk izvēlās dzert pienu un skābpiena produktus. Tāpat vairs nav populāri gatavot piena zupas ar makaroniem vai dārzeņiem brokastīs vai pusdienās. Tāpēc sadarbībā ar uztura speciālistiem un dietologiem tika izlemts, ka iestādēs, kurās bērni atrodas visu dienu un ēd četras ēdienreizes dienā, varētu pārdalīt Ieteikumos noteikto piena un piena produktu daudzumu, nodrošinot 1 porciju piena un šķidro skābpiena produktu un 2 porcijas biezpiena un siera. Saskaņā ar Ieteikumiem, viena pilna porcija šķidrajiem skābpiena produktiem bērniem no 7 gadiem ir 250 ml un to attiecīgi reizina ar 7 dienām nedēļā, rezultātā iegūstot vismaz 1750 g produktu nedēļā. Tomēr tika saņemti iebildumi no ēdinātāju puses, kas norādīja, ka šķidrie piena produkti ēdienkartē būtu nepieciešami vairāk – 2200 g, ņemot vērā, ka šajā vecuma grupā bērni labprāt tos lieto. Bet biezpiena un siera vecumam atbilstošo normu - 30 g reizina ar 2 porcijām dienā un attiecīgi 7 nedēļas dienām, kas iznākumā ir vismaz 420 g produktu. Bet par šādu biezpiena un siera daudzumu nedēļas ēdienkartē iebilda ēdinātāji, norādot, ka veselīga uztura ieteikumos ir pateikts, ka jānodrošina 2-3 porcijas, un attiecīgi vidēji būtu jānodrošina 2.5 porcijas piena un piena produktu. Ja katru dienu tiks nodrošināta 1 porcija šķidro piena produktus, tad attiecīgi būtu jāsamazina biezpiena un siera daudzums līdz aptuveni 1.5 porcijām. Veicot pārrēķinu, panākta vienošanās, ka ar biezpienu un sieru tiks nodrošināts vismaz 350 g biezpiena un siera, kas atbilstu aptuveni 1.65 porcijām. Salīdzinājumā ar līdz šim noteikto normu, minimālais nedēļā iekļaujamais piena un šķidro piena produktu daudzums tiks samazināts par 400 g. Bet siera un biezpiena minimālais daudzums ēdienkartē tiks samazināts par 170  g. Lai arī tiek plānots samazināt piena un piena produktu daudzumu izglītojamo uzturā, tomēr kopā ar dažādiem ēdieniem katram bērnam dienā tiks nodrošināts tāds piena un piena produktu daudzums, kas atbilstu, piemēram, vismaz glāzei šķidro skābpiena produktu, vismaz šķēlei siera un pāris ēdamkarošu biezpiena. Šāds daudzums ir pietiekams, lai kopā ar noteikumu projektā paredzēto gaļas daudzumu nodrošinātu minimālo olbaltumvielu uztura normu 1.-4.klašu izglītojamajiem, savukārt lielākiem bērniem olbaltumvielu nodrošināšanai būtu nepieciešams palielināt gaļas, zivju, piena un piena produktu daudzumu vai arī papildus ēdienkartē jāiekļauj vairāk graudaugu produktus, olas, pākšaugus u.c. olbaltumvielas saturošus produktus. Līdz šim noteiktais piena un piena produktu daudzums bija pārlieku liels mazākiem bērniem, kā rezultātā viņi nevarēja apēst pilnu porciju un daudzi pārtikas produkti tika izmesti. Vienlaikus arī turpmāk izglītības iestādēm, izstrādājot ēdienkarti, rūpīgi jāveic ēdienkaršu plānošana un bērniem, sākot ar 5.klasi, jāparedz ēdienkartē vairāk olbaltumvielas saturoši pārtikas produkti, lai sasniegtu noteiktās enerģijas un uzturvielu normas. Attiecībā uz kalcija uzņemšanu ar piena produktiem jānorāda, ka ar minimālo nedēļā noteikto piena un piena produktu daudzumu ēdienkartē tiktu nodrošināta aptuveni puse no dienā nepieciešamā daudzuma. Vienlaikus jānorāda, ka kalcijs ir atrodams ne vien pienā un piena produktos, bet arī citos pārtikas produktos, t.sk. zivju konservos ar mīkstām asakām, zaļajos dārzeņos (piemēram, brokoļos), salātos, kāpostos, pākšaugos, riekstos u.c. Tādējādi, lietojot uzturā dažādus pārtikas produktus, kalciju iespējams uzņemt nepieciešamā daudzumā. Attiecībā uz ēdienkartes plānošanu, jāatzīmē, ka, samazinot piena un šķidro skābpiena produktu daudzumu, plānots, ka būs vairāk iespēju ēdienkartē iekļaut mūsdienīgus ēdienus, kurus bērni ēstu labprātāk. Līdz šim minimālais noteiktais piena produktu un gaļas daudzums nedēļas ēdienkartē nodrošināja lielu daļu olbaltumvielu uztura normas, tāpēc citus ēdienus, piemēram, ēdienus ar olām, pākšaugiem, bija grūti ieplānot.
    Dārzeņi un augļi ir viena no svarīgākajiem veselīga uztura pamatproduktu grupām. PVO norāda, ka dārzeņu un augļu lietošana uzturā[4], it īpaši svaigā veidā, samazina neinfekcijas slimību risku, kā arī nodrošina nepieciešamo šķiedrvielu daudzumu uzturā. PVO iesaka dienā uzņemt ne mazāk par 5 porcijām augļu un dārzeņu, kur 3 porcijas būtu jāuzņem ar dārzeņiem, bet 2 porcijas ar augļiem. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra pētījumiem[5], Latvijā bērni un pieaugušie joprojām neuzņem pietiekamu dārzeņu un augļu daudzumu uzturā, un tā kā šo produktu lietošana ir tieši saistīta arī neinfekcijas slimību izplatības mazināšanu un liekā svara prevenciju, būtu nozīmīgi pārskatīt šo produktu daudzumus ēdienkartē un noteikt optimālus minimālos daudzumus nedēļas ēdienkartē.
   Uztura speciālisti un dietologi norāda, ka viena porcija augļu un dārzeņu dienā pieaugušajiem ir vismaz 100 g liela. Tā kā pieaugušajiem viena porcija dārzeņu, augļu vai ogu tiek pieņemta 100 g, tad bērniem no 3 līdz 6 gadiem vienas porcijas lielums būtu 70 g, bet vēl mazākiem bērniem no 1 līdz 2 g.v. būtu 50 g. Tika pieņemts, ka pirmsskolas izglītības iestādēs, kuras īsteno programmas līdz 12 stundām tiktu uzņemtas 2 porcijas dārzeņu un 1 porcija augļu. Pārējos produktus bērnam būtu jālieto uzturā mājās. Veicot aprēķinus noteikts, ka pirmsskolas izglītības iestādēm izmaiņas augļu vai ogu daudzumā veikt nav nepieciešams. Tomēr papildus būtu jānosaka minimālo augļu vai ogu daudzumu, kāds būtu jānodrošina svaigā veidā, kas līdz šim nebija noteikts. Jāatzīmē, ka skolās, ārstniecības iestādēs, ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūciju klientiem ir noteikts svaigo augļu vai ogu, un dārzeņu minimālais daudzums nedēļas ēdienkartē. PVO veselības veicināšanai iesaka vismaz pusi no dienā ieteicamā augļu un dārzeņu daudzuma lietot svaigā veidā, kas salīdzinājumā ar termiski vai kā citādi apstrādātiem (piemēram, marinēti, konservēti) dārzeņiem, augļiem vai ogām satur vairāk vitamīnus, antioksidantus un minerālvielas. Attiecīgi tika pieņemts lēmums, ka arī pirmsskolas izglītības iestādēm, kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmas līdz 12 stundām dienā būtu jānosaka minimālais svaigo augļu vai ogu daudzums nedēļā. Tiek paredzēts, ka nedēļas ēdienkartē būtu jānodrošina vismaz 100 g (neto) augļu vai ogu svaigā veidā, kas ir optimāls daudzums maziem bērniem veselības veicināšanai un uztura paradumu uzlabošanai.
   Attiecībā uz dārzeņiem tika izmantots līdzīgs aprēķins, bet tika pieņemts, ka dārzeņus pirmsskolas izglītības iestādēs (līdz 12 stundām) iekļauj ēdienkartē vismaz 2 porcijas dienā. Tādējādi bērniem 1-2 g.v. tika rēķināts, ka vismaz 50 g dārzeņu lietos 2 porcijas 5 darba dienas, kas nedēļas ēdienkartē būtu vismaz 500 g. Šāds dārzeņu daudzums atbilst arī līdz šim Noteikumos Nr.172 noteiktajam produktu daudzumam un izmaiņas veikt nav nepieciešams. Bet bērniem 3-6 g.v., kur viena porcija ir 70g, dārzeņi ēdienkartē būtu jāiekļauj vismaz 700 g nedēļā, kas ir par 50 g vairāk kā līdz šim noteiktais daudzums. Tomēr ēdinātāji iesniedza iebildumu par dārzeņu un augļu, ogu palielinājumu ēdienkartē un sabiedriskās apspriedes laikā pauda viedokli, ka bērni nelabprāt uzturā lieto dārzeņus un augļus, īpaši svaigā veidā. Līdz ar tika pieņemts lēmums nepalielināt noteikto dārzeņu un augļu daudzumu ēdienkartē, ņemot vērā arī to, ka plānotais palielinājums ir mazs un to iestādēs, kur bērni labprāt ēd dārzeņus un augļus, ogas jau šobrīd var nodrošināt arī lielākā daudzumā. Jānorāda, ka minimālais dārzeņu daudzums nedēļā ir aprēķināts, ņemot vērā plašo vecuma grupu, sākot ar 3 gadu vecumu, tāpēc lielākajiem bērniem būtu jāizvērtē iespēja iekļaut ēdienkartē vairāk dārzeņu, lai nodrošinātu nepieciešamo šķiedrvielu, minerālvielu un citu uzturvielu daudzumu ēdienkarte. Iestādēs arī turpmāk, izvērtējot ēdienkartē iekļautos ēdienus, sasniegto enerģijas un uzturvielu daudzumu, varēs nodrošināt vairāk dārzeņu nedēļas ēdienkartē, atbilstoši bērnu vecumam, sezonai, bērnu vēlmēm un plānotajiem ēdieniem.
   Vienlaikus tika noteikts minimālais dārzeņu, augļu vai ogu daudzums nedēļas ēdienkartē, kāds būtu jānodrošina ar ēdienreizēm pirmsskolas izglītības iestādēm, kuras nodrošina pakalpojumus 24 stundas dienā. Izmantojot līdzīgu metodoloģiju, tika noteikts, ka nedēļas ēdienkartē būtu jānodrošina vismaz 1250 g (neto) dārzeņu (izņemot kartupeļus) un augļu vai ogu bērniem 1–2 gadu vecumā, vismaz 1750 g (neto) dārzeņu (izņemot kartupeļus) un augļu vai ogu bērniem 3–6 gadu vecumā. Tāpat tika noteikts, ka vismaz 450 g (neto) dārzeņu nodrošina svaigā veidā. Vienlaikus tika noteikts arī minimālais kartupeļu daudzums nedēļas ēdienkartē - vismaz 180 g kartupeļu. Šie augļu vai ogu, dārzeņu un kartupeļu daudzumi noteikti nedēļas ēdienkartei piecām dienām un visām dienas ēdienreizēm – brokastīm, pusdienām, launagam un arī vakariņām. Jāuzsver, ka šis ir minimālais produktu daudzums nedēļā, un arī turpmāk, izstrādājot ēdienkarti pirmsskolas izglītības iestādēs, kuras sniedz pakalpojumus 24 stundas diennaktī, varēs nodrošināt lielāku produktu daudzumu nepieciešamās enerģijas un uzturvielu daudzuma sasniegšanai.
   Savukārt bērniem no 7 g.v. vienas porcijas augļu un dārzeņu lielums ir vidēji 100 g. Sadarbībā ar uztura speciālistiem un dietologiem tika noteikts, ka skolās ar pusdienām, būtu jāuzņem 1 porcija dārzeņu un 0.5 porcijas augļu vai ogu. Attiecīgi tiek paredzēts, ka atlikušās 2 porcijas dārzeņu un 0,5 porcijas augļu vai ogu tiktu nodrošināts mājās. Veicot aprēķinus, kur 100 g dārzeņu porcija tiek reizināta ar 5 dienām, noteikts, ka nedēļas ēdienkartē būtu jānodrošina vismaz 500 g dārzeņu. Savukārt, aprēķinot nepieciešamo augļu daudzumu nedēļas ēdienkartē, puse porcijas jeb 50 g tika reizināta ar 5 dienām un iznākums ir 250 g. Summējot aprēķināto dārzeņu un augļu daudzumu tika noteikts, ka turpmāk skolu pusdienu ēdienkartē tiktu nodrošināts vismaz 750 g dārzeņu un augļu, kas ir par 50 g vairāk kā līdz šim. Tomēr par šādu daudzumu tika saņemti iebildumu no ēdinātājiem, ka skolās jau tāpat bērni nelabprāt ēd dārzeņus, īpaši svaigā veidā. Līdz ar to pieņemts lēmums saglabāt līdz šim noteikto dārzeņu un augļu, ogu daudzumu skolu pusdienās – vismaz 700 g nedēļā. Savukārt skolās, kuras nodrošina arī dienesta viesnīcu pakalpojumus un sociālās korekcijas iestādes, kur bērni atrodas visu diennakti, būtu jānodrošina 5 porcijas dārzeņu, augļu vai ogu dienā, kur viena porcija ir 100 g, kas nedēļā būtu vismaz 3500 g. Tomēr arī par šādu produktu daudzumu tika saņemti iebildumi no ēdinātājiem, kuri norādīja, ka būtu saglabājams šobrīd noteiktais dārzeņu un augļu, ogu daudzums. Ņemot vērā, ka uztura speciālisti un dietologi iesaka palielināt dārzeņu un augļu, ogu daudzumu ēdienkartē, kā arī veselīga uztura ieteikumos ir lielāks ieteicamais šo produktu daudzums, tad tiek plānots paaugstināt dārzeņu un augļu, ogu daudzumu pakāpeniski, paredzot, ka turpmāk būtu jānodrošina vismaz 3200 g nedēļā. Tādējādi par 400 g plānots palielināt minimālo dārzeņu un augļu, ogu daudzumu bērnu uzturā.
      Vienlaikus saskaņā ar PVO rekomendācijām, Ieteikumos noteikts ieteicamais cukura daudzums ēdienkartē ir 25 g dienā[6]. Patērējot cukuru un to saturošos produktus lielos daudzumos ikdienas uzturā, tiek izraisītas neinfekcijas slimības, liekais svars un aptaukošanās. Daudzās pasaules valstīs[7] un arī Latvijā pārtikas produktu ražotāji ir uzsākuši pārtikas produktu uzlabošanu, mazinot pievienotā cukura daudzumu. Papildus jāpievērš uzmanība arī cukura daudzumam, kas tiek izmantots ēdiena pagatavošanā, lai summāri nepārsniegtu dienā ieteicamo daudzumu. Attiecīgi, izvērtējot Ieteikumos norādīto un uztura speciālistu, dietologu viedokli, tika pārrēķināts pieļaujamais pievienotā cukura daudzums ēdienkartē. Noteikts, ka pirmsskolas izglītības iestādēs, kurās bērni uzturas 12 stundas un ar ēdienu uzņem 75% no ieteicamā enerģijas un uzturvielu daudzuma, pieļaujamais ēdienam pievienotā cukura daudzums būtu 11 g, kas ir par 9 g mazāk kā līdz šim. Savukārt pirmsskolas izglītības iestādēm, kurās izglītojamie atrodas visu diennakti septiņas dienas nedēļā, tika panākta vienošanās ar uztura speciālistiem un dietologiem, noteikt pieļaujamo pievienotā cukura daudzumu nedēļas ēdienkartē 20 g, kas ir par 5 g mazāk kā līdz šim. Norādītais cukura daudzums attiecas tikai uz izglītības iestādēs ēdienam pievienotā cukura daudzumu un neietver to cukuru, kas tiek ēdienkartē iekļauts kopā ar gatavajiem produktiem, piemēram, maizi, jogurtu, ievārījumu. Jānorāda, ka plānotais pievienotā cukura daudzuma samazinājums ēdienkartē ietekmēs ne tikai bērnu uztura paradumu maiņu, bet arī ēdienu izvēli ēdienkartē un, iespējams, ēdienu receptūru. Lai nodrošinātu iespēju arī turpmāk iestādēs, kurās bērni atrodas visu diennakti septiņas dienas nedēļā pagatavot svētku kliņģeri, piparkūkas vai kūku svētkos, papildus tika noteikts, ka pievienotā cukura daudzumā netiek ieskaitīts cukurs, kas tiek izmantots uz vietas pagatavotiem miltu konditorejas izstrādājumiem.
    Savukārt skolu pusdienās, kas sastāda 35% no dienas uztura normas, sadarbībā ar uztura speciālistiem un dietologiem tika panākta vienošanās, ka pievienotā cukura daudzums kompleksajā ēdienkartē būtu 10 g. Bet skolās, kurās tiek nodrošināta dienesta viesnīcas iespēja vai sociālās korekcijas izglītības iestādēs, un kur bērni uzturas visu diennakti, noteikts, ka maksimāli pieļaujamais pievienotā cukura daudzums ēdienkartē būtu 25 g, kas ir par 15 g mazāk kā līdz šim. Jānorāda, ka plānotais cukura daudzuma samazinājums ēdienkartē attiecas uz to cukuru, kas tiek pievienots iestādē ēdiena gatavošanas laikā, bet neietver cukurus, kas tiek pievienoti gatavajiem produktiem – maizei, jogurtam, brokastu pārslām. Vienlaikus arī turpmāk pieļaujamais cukura daudzums neietvers to cukuru, kas tiek pievienots miltu konditorejas izstrādājumiem iestādēs, kurās bērni atrodas visu diennakti (skolas, kuras sniedz dienesta viesnīcas pakalpojumus vai sociālās korekcijas izglītības iestādes), lai nodrošinātu iespēju uz vietas iestādē pagatavot svētku kliņģeri, piparkūkas vai kūku svētkos.
    Līdzīgi tika veikti aprēķini arī pieļaujamam cukura daudzumam, kāds var tikt pievienots ēdienam ārstniecības iestādēs, ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijās. Bērniem no 1 līdz 6 gadiem būtu pieļaujams 15 g (līdz šim 20 g) ēdienam pievienota cukura. Savukārt bērniem no 7 g.v. un pieaugušajiem paredzēts noteikt 25 g pievienota cukura līdzšinējo 40 g vietā. Tomēr par paredzēto daudzumu tika saņemti iebildumi, pamatojoties uz to, ka iestādēs cilvēki uzturas un dzīvo gadiem, līdz ar to šāda strauja ēdienam pievienotā cukura samazināšana būtiski ietekmētu pieaugušo uztura paradumus. Jāpiekrīt, ka cilvēkiem, īpaši senioriem, ar gadiem notiek pārmaiņas garšas kārpiņās un mazinās garšas izjūta, tāpat senioriem gadu laikā ir izveidojušies uztura paradumi un viņi ir pieraduši pie noteiktu ēdienu atbilstošās garšas, tāpēc būtu lielas grūtības pierast pie mazāk salda ēdiena. Tāpēc tika pieņemts lēmums pakāpeniski samazināt ēdieniem pievienotā cukura daudzumu, šajos grozījumos paredzot ne vairāk par 30 g dienā. Vienlaikus jānorāda, ka cukura daudzums ir noteikts maksimālais, kādu var pievienot ēdieniem, tomēr arī turpmāk iestādēs varēs nodrošināt arī mazāku pievienotā cukura daudzumu, atbilstoši ēdienkartē iekļautajiem ēdieniem, iestāžu pacientiem un klientiem vēlmēm un vajadzībām. Noteiktā norma attiecas uz produktiem, kuri tiek gatavoti iestādēs uz vietas un cukuru, kas tiek izmantots ēdiena pagatavošanā. Attiecīgi pieļaujamā cukura norma neattieksies uz to cukuru, kas ir pievienots gatavajiem pārtikas produktiem – maizei, jogurtam, brokastu pārslām. Arī turpmāk paredzēts saglabāt izņēmumu un noteikt, ka pieļaujamais cukura daudzums neietvers to cukuru, kas tiek pievienots uz vietas gatavotiem miltu konditorejas izstrādājumiem.
   PVO eksperti, uztura speciālisti un dietologi pēdējā desmitgadē īpaši uzsver, ka saldināto bezalkoholisko dzērienu lietošana uzturā ir strauji jāsamazina, ņemot vērā, ka tajos esošais cukurs visnegatīvāk ietekmē aizkuņģa dziedzera darbību, kas ilgtermiņā izraisa otrā tipa cukura diabētu, sirds un asinsvadu slimības, un aptaukošanos. Tāpēc daudzās pasaules valstīs un arī Latvijā tiek veikti dažādi pasākumi, lai ierobežotu saldināto dzērienu lietošanu uzturā. Saldinātie dzērieni vidēji satur 10-15 g pievienotā cukura uz 100 ml produkta un Latvijā saldinātie dzērieni tiek aplikti ar akcīzes nodokli. Lai ierobežotu saldināto dzērienu lietošanu bērnu uzturā izglītības iestādēs, kopš 2016.gada Noteikumi Nr.172 aizliedz piedāvāt saldinātos bezalkoholiskos dzērienus, piemēram, limonādes, izglītības iestāžu kafejnīcās un dzērienu automātos. Tomēr VM vairākkārt ir saņēmusi informāciju, tostarp no uztura speciālistiem un dietologiem, ka izglītības iestāžu un arī citu iestāžu ēdienkartēs tiek iekļauti dažādi dzērieni ar lielu pievienotā cukura daudzumu. Joprojām ir populāri ēdienkartēs iekļaut pārsaldinātas tējas, kakao, ķīseļus vai kompotus un citus dzērienus, tādējādi liedzot bērnam iespēju izvēlēties veselīgāku alternatīvu vai ūdeni. Bērns, saņemot pusdienas vai citu ēdienreizi saskaņā ar komplekso ēdienkarti kopā ar piedāvāto ēdienu, izdzer arī saldināto dzērienu. Rezultātā pastāv iespēja, ka ēdienkartēs tiek piedāvāti tie paši saldināti dzērieni ar tik pat lielu cukura daudzumu kā rūpnieciski ražotajos dzērienos, piemēram, limonādēs. Tāpat saņemta informācija, ka iestādēs ir nodrošināta iespēja padzerties ūdeni, tomēr ēdināšanas blokā, kopā ar ēdienreizi bērnam nav iespējams izvēlēties nesaldinātu zāļu tēju, ūdeni vai citu dzērienu. Vienlaikus nav nodrošinātas arī papildus glāzes, lai gadījumā, ja bērns nevēlas izdzert saldu dzērienu, tad būtu vismaz iespēja padzerties dzeramo ūdeni. Īpaši nozīmīgi būtu rast iespēju maziem bērniem izvēlēties uzturā lietot nesaldinātus dzērienus, t.sk. dzeramo ūdeni, ņemot vērā, ka tiem vēl veidojas uztura paradumi un arī daudzās mūsdienu ģimenēs tiek lietoti dzērienu bez pievienota cukura, piemēram, piparmētru vai kumelīšu tēja. Bērni, kuri mājās lieto tikai nesaldinātus dzērienus, tiek pieradināti pie saldinātajiem dzērieniem iestādēs, kas nav pieļaujami un atbalstāmi. Tāpēc noteikumu projektā iekļauts punkts, kas paredz Noteikumu Nr.172 1.pielikuma 16.punktu, 2.pielikuma 16.punktu, 3.pielikuma 19.punktu papildināt ar jaunu apakšpunktu, kas nosaka, ka dzērienam, kas tiek pasniegts  kopā ar ēdieniem, pievieno cukuru ne vairāk kā 2,5 g uz 100 ml produkta, kā arī ieteicams nodrošināt dzeramo ūdeni. Attiecībā uz noteikto pievienotā cukura daudzumu dzērienos jānorāda, ka jau līdz šim izglītības iestāžu kafejnīcās varēja nodrošināt tikai tādus karstos dzērienus, kuros tiek pievienots ne vairāk kā 2,5 g cukura uz 100 ml produkta. Tāpat jāatzīmē, ka pievienotā cukura daudzuma ierobežojumi dzērienos un ieteikums izvēlēties dzeramo ūdeni ir attiecināms arī uz pieaugušajiem ārstniecības iestādēs, ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijās, ņemot vērā, ka cukura samazināšanai uzturā ir pozitīva ietekme uz cilvēka veselību, kā arī pieaugušajiem ir jānodrošina veselīgāka alternatīva, piedāvājot lietot ūdeni vai karstos nesaldinātos dzērienus, vai arī dzērienus ar mazu pievienotā cukura daudzumu.
    Veselības ministrija ir saņēmusi priekšlikumu svītrot obligātu prasību, kas paredz, ka normatīvajā aktā minētā liesā gaļa – cūkgaļa vai liellopu gaļa, tiek piegādāta tikai atdzesētā veidā. Zemkopības ministrija norādīja, ka atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulai (EK) Nr. 853/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku svaiga gaļa ir gaļa, kam nav veikts cits konservēšanas process, kā vien atdzesēšana, sasaldēšana vai ātrsaldēšana, ieskaitot gaļu, kas ir iesaiņota vakuumā vai kontrolētā atmosfērā. Tādējādi pareizi sasaldēta gaļa tiek uzskatīta par svaigu. Vienlaikus ēdinātāju pārstāvji norādīja, ka prasību atvieglošana, kas paredz pieļaut turpmāk iegādāties arī cūkgaļu un liellopa gaļu saldētā veidā atvieglotu uzņēmēju darbu un samazinātu izdevumus. Iegādājoties saldētu gaļu, to var uzglabāt ilgāku laiku un var iegādāties lielākos apjomos par zemāku vairumtirdzniecības cenu, kas tādējādi ļautu samazināt izdevumus. Tāpat arī cita svaigā gaļa, tostarp tītara gaļa, vistas gaļa un zivis var tikt piegādāta arī sasaldētā veidā jau šobrīd. Tomēr Amerikas Savienoto valstu Pārtika un Zemkopības organizācija (FAO) norāda, ka gaļas saldēšanas procesā un it īpaši atsaldēšanas procesā var būt olbaltumvielu, B grupas vitamīnu, un E vitamīnu zudumi [8]. Arī uztura speciālisti un dietologi iesaka uzturā lietot labas kvalitātes atdzesētu gaļu no vietējiem ražotājiem. Pie tam saldēta un ātri atlaidināta gaļa pēc pagatavošanas bieži paliek cieta un grūti lietojama uzturā un arī sagremošanai. Tāpēc noteikumu projektā noteikts, ka turpmāk lieso gaļu ir ieteicams nodrošināt atdzesētā veidā, kas neizslēdz iespēju nepieciešamības gadījumā iegādāties arī saldētu gaļu, tostarp cūkgaļu un liellopa gaļu.
   Vienlaikus saņemts priekšlikums turpmāk izglītības iestādēs atļaut iegādāties malto gaļu. Līdz šim gaļas malšana tika atļauta tikai izglītības iestādēs uz vietas, kas nozīmēja, ka iestādēs bija nepieciešams nodrošināt gaļas maļamo mašīnu un darbinieku, kurš to darbina. Iegādājoties jau gatavu malto gaļu ar noteiktiem kvalitātes kritērijiem, tiktu atvieglots ēdināšanas pakalpojuma sniedzēju darbs, un, iespējams, arī samazinātas izmaksas. Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (EK) Nr. 853/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku I pielikumam,  maltā gaļa ir atkaulota gaļa, kas ir samalta un satur mazāk nekā 1 % sāls. Papildus citām kvalitātes prasībām, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes  2011. gada 25. oktobra Regulas (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu VI pielikuma B daļai, maltai gaļai uz iepakojuma ir jānorāda arī tauku procentuālais saturs un kolagēna/gaļas olbaltumvielu attiecība. Sadarbībā ar ZM un Rīgas Domes pārstāvi, tika panākta vienošanās, ka šādai maltai gaļai tiktu noteikts maksimāli pieļaujamā pievienotā sāls daudzums – 0.4 g uz 100g produkta un tauku procents – līdz 20%. Jāatzīmē, ka arī šobrīd Noteikumi Nr.172 nosaka, ka, piemēram, skolu pusdienās drīkst pagatavot ēdienu, kuram ir pievienots ne vairāk kā 0.4g uz 100g produkta. Tāpēc tika noteikts, ka maltai gaļai pievienotais sāls daudzums, ja tā tiek iegādāta gatavā veidā, tiek ieskaitīts kopējā ēdienam pievienotā sāls daudzumā. Tas ir nepieciešams, lai ierobežotu sāls lietošanu uzturā un nenotiktu tā, ka no gatavās maltās gaļas tiek pagatavots ēdiens, kuram papildus vēl tiek pievienots sāls. Jānorāda, ka Latvijā iedzīvotāji lieto daudz sāls[9] uzturā, kas veicina sirds un asinsvadu slimības, kuņģa vēzi un hroniskās nieru slimības, un tāpēc arī turpmāk būtu nepieciešams īstenot pasākumus sāls lietošanas mazināšanai. Tāpat normatīvais regulējums nosaka tīrās maltās gaļas tauku procentu atkarībā no izmantotās gaļas veida. Visbiežāk izmantotā maltā gaļa ir cūkgaļa, kurai atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes  2011. gada 25. oktobra Regulai (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu var būt 30% tauku, kas ir ļoti augsts tauku saturs un šāda maltā gaļa ikdienas uzturā nebūtu ieteicama. Savukārt citai dzīvnieku maltajai gaļai noteikts zemāks pieļaujamais tauku procents, tostarp liellopu gaļai 20%. Lai ierobežotu piesātināto tauku uzņemšanu uzturā, pieņemts lēmums noteikt, ka iestādēs var tikt iegādāta gatavā maltā gaļa ar tauku saturu līdz 20%. Tāda maltā gaļa būtu tīrā liellopu maltā gaļa, jauktā gaļa, kur ir liesa cūkgaļa un liellopu gaļa, kā arī vistas filejas vai tītara vai citu dzīvnieku vai putnu gaļa. Maltā gaļa ar šādiem kvalitātes kritērijiem jau šobrīd tiek piedāvāta gan vairumtirdzniecībā, gan arī mazumtirdzniecībā.  
   Noteikumi Nr.172 nosaka arī pārtikas produktus, kurus bērnu uzturā neiekļauj, tostarp arī majonēzi un kečupu, tomātu mērci piedevu veidā. Tomēr šo produktu izmantošana ēdienu pagatavošanā tiek pieļauta ne biežāk kā vienu reizi nedēļā, norādot par to citā Noteikumu Nr.172 punktā. Lai nerastos pārpratumi un dažādās interpretācijas, Noteikumu Nr.172 1.pielikuma 10.4. un 10.5. apakšpunktu, 2.pielikuma 10.4. un 10.5. apakšpunktu (noteikumu projekta 2.pielikuma 11.4., 11.5. apakšpunktu), 3.pielikuma 11.4. un 11.5.apakšpunktu (noteikumu projekta 3.pielikuma 13.4, 13.5. apakšpunktu) būtu jāpapildina ar palīgteikumu, kas nosaka, ka aizliegums lietot šo produktu ir piemērojams, ja vien šajos noteikumos nav noteikts citādi. Jānorāda, ka normatīvā akta precizējums nemaina līdz šim noteiktās prasības.
   Tāpat saņemts priekšlikums svītrot Noteikumu Nr.172 1.pielikuma 12.punktu, 2.pielikuma 13.punktu, ņemot vērā, ka tajā minētie aizliegtie pārtikas produkti vai sastāvdaļas ir minētas citos noteikumu punktos. Savukārt tie pārtikas produkti un to sastāvdaļas, kuras nav minētas citos punktos būtu pārceļami kā apakšpunkti 1.pielikuma 10.punktā un 2.pielikuma 11.punktā, 3.pielikuma 13.punktā. Vienlaikus veikti precizējoši un redakcionāli labojumi Noteikumu Nr.172 2.pielikuma 1.punktā, kā arī 7.punktā.
    Noteikumu Nr.172 2.pielikuma 1.punktā ir minētas izglītības iestādes uz kurām attiecas uztura normas. Atbilstoši IZM sniegtajam priekšlikumam, tika veikti labojumi Noteikumu Nr.172 2.pielikuma 1.punktā, papildinot punkta ievaddaļu ar speciālajām izglītības iestādēm, kuras līdz šim nebija atsevišķi izdalītas. Tāpat šajā punktā iekļautajā tabulā tika svītroti vārdi "vispārējās vidējās izglītības iestādēs", ņemot vērā, ka 5.-9.klašu izglītību var nodrošināt arī vispārējās pamata izglītības iestādes. Vienlaikus, ievērojot, ka visas izglītības iestādes, uz kurām attiecināmas tabulā minētās uztura normas,  uzskaitītas 2. pielikuma ievaddaļā, tabulas tekstā tās atkārtoti vairs netiek uzskaitītas, bet ir  norāde uz attiecīgo klašu vai kursu izglītojamiem. 
   Papildus veikti redakcionāli labojumi Noteikumu Nr.172 1.pielikuma 19.punkta, 2.pielikuma 22.punkta, 3.pielikuma 21.punkta otrajā teikumā atbilstoši TM iesniegtajam iebildumam. Līdz šim Noteikumi Nr.172 noteica atbildību iestādes vadītājam par ēdienkartes atbilstību noteikumu prasībām un to izvietošanu apmeklētājiem pieejamā vietā. Tomēr TM norādīja, ka Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.1. apakšpunkts noteic, ka normatīvā akta projektā neietver normas, kas ir deklaratīvas. Tā kā iestāžu vadītājam nav paredzēta administratīvā atbildība par pārkāpumiem, tika redakcionāli veikti precizējumi šajos punkts. Turpmāk tiek paredzēta šāda redakcija: "Iestādes vadītājs nodrošina ēdienkartes atbilstību šo noteikumu prasībām un tās izvietošanu apmeklētājiem pieejamā vietā." Vienlaikus atbilstoši TM priekšlikumam redakcionāli tika veikti precizējumi attiecīgajos punktos, kas atbilst noteikumu projekta 1.1. apakšpunktam (Noteikumu Nr.172 2.² punkts), 1.pielikuma 17.punktam, 2.pielikuma 20.punktam, aizstājot vārdu "rakstiskiem" ar "rakstveida", ņemot vērā, ka rakstveida dokumentu saprot gan dokumentu papīra formātā, kas ir pašrocīgi parakstīts, gan elektronisko dokumentu, kas ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu. TM norādīja, ka elektronisko dokumentu likuma 3. panta otrā daļa noteic, ka elektroniskais dokuments uzskatāms par pašrocīgi parakstītu, ja tam ir drošs elektroniskais paraksts. 
    Papildus atbilstoši TM priekšlikumam svītroti noteikumu projekta 3.pielikuma 5.punktā vārdi "pēc pieprasījuma", jo pēc būtības pieprasījums tiek veikts, iesniedzot rakstveida iesniegumu. Vienlaicīgi pieprasījums un arī rakstveida iesniegums nav nepieciešams un ir pietiekami iesniegt tikai rakstveida iesniegumu.
   Attiecībā uz to, kā tiek veikti pārtikas produktu iepirkumi Noteikumi Nr.172 līdz šim noteica, ka pieteikumos tiek vērtēts saimnieciski izdevīgākais piedāvājums un vērtēšanas punkti tiek piešķirti tam piedāvājumam, kur vairāk ir iekļauti produkti atbilstoši  nacionālās pārtikas kvalitātes shēmai vai bioloģiskās lauksaimniecības shēmai. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) informēja, ka šobrīd valsts un pašvaldību veiktajos pārtikas un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumos tiek piemēroti Ministru kabineta 2017.gada 20.jūnija noteikumos Nr.353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr.353) noteiktie kritēriji, kas cita starpā paredz arī nacionālās pārtikas kvalitātes shēmai un bioloģiskās lauksaimniecības shēmai atbilstošu produktu iekļaušanu piedāvājumā. Savukārt Iepirkumu uzraudzības birojs (turpmāk – IUB) skaidroja, ka pārtikas produktu iepirkumiem, ja publiska piegādes līguma vai publiska pakalpojuma līguma paredzamā līgumcena ir 10 000 euro vai lielāka, bet mazāka par 42 000 euro Publisko iepirkumu likuma (turpmāk – PIL) regulējums nav obligāti jāpiemēro. Savukārt mazos pārtikas produktu iepirkumos, kas ir līdz 10 000 euro nav jāpiemēro PIL un Noteikumu Nr.353 prasības. Bet, veicot ēdināšanas pakalpojuma iepirkumu, PIL un Noteikumu Nr.353 prasības attiecas tikai uz tiem iepirkumiem, kuru paredzamā līgumcena ir virs 42 000 euro.
   Ņemot vērā iepriekš minēto, vēršam uzmanību, ka veicot mazos pārtikas produktu vai ēdināšanas pakalpojumu iepirkumus, piemēram, mazā lauku skolā, augstāk minētā likuma un noteikumu prasības nav obligāti piemērojamas. Tomēr neatkarīgi no iepirkuma lieluma, arī turpmāk būtu nozīmīgi noteikt, ka piedāvājumā vairāk iekļaujami produkti ar pazeminātu ietekmi uz vidi, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām zaļajam publiskajam iepirkumam, t.sk., pārtikas kvalitātes shēmām, un izmantojot iespējami mazāku piegādes attālumu. Skaidrojam, ka minētajām kvalitātes shēmām atbilstoši produkti atbilst ne tikai vides kritērijiem, bet arī kvalitātes kritērijiem, kuri ir nozīmīgi veselības veicināšanā.
   Tamdēļ sadarbībā ar VARAM un IUB, un ņemot vērā Zemkopības ministrijas iesniegtos iebildumus, tika izstrādāta jauna Noteikumu Nr.172 1.pielikuma 8.punkta, 2.pielikuma 9.punkta un 3.pielikuma 9.punkta (noteikumu projekta 1.pielikuma 9.punkts, 2.pielikuma 10.punkts, 3.pielikuma 11.punkts) redakcija, kas paredz - lai salīdzinātu, novērtētu un izvēlētos saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, paredz piešķirt vērtēšanas kritēriju punktus produktiem vai produktu grupai, kurā iekļauti produkti ar mazāku ietekmi uz vidi. Ja piedāvājumi ir līdzvērtīgi, neatkarīgi no iepirkumā piemērotā piedāvājuma izvēles kritērija iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķir pretendenta piedāvājumam, kurā ir vairāk produktu ar pazeminātu ietekmi uz vidi, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām zaļajam publiskajam iepirkumam, t.sk., pārtikas kvalitātes shēmām, un izmantojot iespējami mazāku piegādes attālumu. Papildus skaidrojam, ka tāpat kā līdz šim, valsts un pašvaldību lielajos pārtikas produktu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumos tiks piemērotas PIL vai Noteikumu Nr.353 vai abu normatīvo aktu  prasības. Savukārt mazajos iepirkumos būtu nepieciešams iekļaut pārtikas kvalitātes shēmām (ieskaitot bioloģiskās lauksaimniecības shēmām un lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas shēmām) prasībām atbilstošus produktus. Tādējādi tiktu veicināts, ka arī mazos iepirkumos tiek pievērsta uzmanība pārtikas produktu kvalitātei. Jānorāda, ka prasības pārtikas kvalitātes shēmām ir noteiktas Ministru kabineta 2014.gada 12.augusta noteikumi Nr.461 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība". Prasības un nosacījumi produktiem, kuri atbilst bioloģiskās lauksaimniecības shēmai ir noteiktas Padomes Regulā (EK) Nr. 834/2007 (2007. gada 28. jūnijs) par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu. Jānorāda, ka iepriekš minētā regula ir spēkā no 2022. gada 1. janvāra un tiek plānots, ka tuvākajos grozījumos Noteikumos Nr.353 tā tiks iekļauta kā viens no jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Savukārt prasības produktiem, kuri atbilst lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas prasībām noteiktas Ministru kabineta 2009.gada 15.septembra noteikumos Nr.1056 "Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasības un kontroles kārtība". Vienlaikus VARAM ir izstrādājis dokumentu "Vispārīgās vadlīnijas zaļā publiskā iepirkuma piemērošanai 2020", kuru var izmantot darbā iepirkumu plānošanā [10.].

[1]https://www.vm.gov.lv/lv/media/9758/download
[2] https://www.vm.gov.lv/lv/media/8320/download
[3] https://www.who.int/news-room/questions-and-answers/item/cancer-carcinogenicity-of-the-consumption-of-red-meat-and-processed-meat
[4] https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/healthy-diets
[5] https://www.spkc.gov.lv/lv/media/4375/download
[6] https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/healthy-diet
[7] https://www.euro.who.int/__data/assets/pdf_file/0004/355972/Sugar-report_WHO_107773_updated-and-revised-Dec-2017.pdf
[8] https://www.fao.org/3/t0562e/T0562E03.htm
[9] https://esparveselibu.lv/sites/default/files/2020-09/P%C4%93t%C4%ABjums%20par%20s%C4%81ls%20un%20joda%20pat%C4%93ri%C5%86u%20Latvijas%20pieaugu%C5%A1o%20iedz%C4%ABvot%C4%81ju%20popul%C4%81cij%C4%81_0.pdf
[10.] https://www.varam.gov.lv/lv/zala-publiska-iepirkuma-piemerosanas-vadlinijas
 

Nē

Ar veiktajām izmaiņām normatīvajā regulējumā tiktu veicināti veselīgi uztura paradumi bērniem un pieaugušajiem. Vienlaikus tiktu palielināta iespēja variēt ar ēdieniem un ieviest ēdienkartē jaunus un modernus ēdienus, kuri atbilst mūsdienu uztura paradumiem un iedzīvotāju vēlmēm.

Augstāk minētajām juridiskajām personām, kā arī iestādēm, būs nepieciešams pārskatīt pārtikas produktu daudzumu nedēļas ēdienkartē un, nepieciešamības gadījumā, veikt izmaiņas ēdienu izvēlē vai receptūra saskaņā ar grozījumiem Noteikumos Nr.172. Vienlaikus tiek paredzēts atvieglot atsevišķas prasības par pārtikas produktu iegādāšanos, piemēram, saldētas liesas gaļas vai gatavās maltās gaļas iegādāšanos, tādējādi atvieglojot juridisko personu noslodzi un atsevišķos gadījumos samazinot izdevumus.

Nē

Nē

Nē

-