Anotācija (ex-ante)

22-TA-476: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 4. februāra noteikumos Nr. 76 "Ieroču reģistra noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ar grozījumiem Ministru kabineta 2020. gada 4. februāra noteikumos Nr. 76 "Ieroču reģistra noteikumi" (turpmāk - Ieroču reģistra noteikumi) tiek paredzēts, ka Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un Nodrošinājuma valsts aģentūra turpmāk nesniedz ziņas Ieroču reģistram par to īpašumā vai valdījumā esošajiem ieročiem, šaujamieroču maināmajām būtiskajām sastāvdaļām, dezaktivētajiem šaujamieročiem, munīciju un iznīcināšanai nodotajiem šaujamieročiem.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ieroču reģistra noteikumu grozījumu mērķis ir svītrot no Ieroču reģistra noteikumiem regulējumu, kas paredz, ka Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un Nodrošinājuma valsts aģentūra sniedz ziņas Ieroču reģistram par to īpašumā vai valdījumā esošajiem ieročiem, šaujamieroču maināmajām būtiskajām sastāvdaļām, dezaktivētajiem šaujamieročiem, munīciju un iznīcināšanai nodotajiem šaujamieročiem, kā arī svītrot 29.5. apakšpunktu, kas paredz Nodrošinājuma valsts aģentūrai tiesības izmantot Ieroču reģistrā iekļautās ziņas.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Līdz 2022. gada 16. februārim spēkā esošā Ieroču aprites likuma 87. panta pirmās daļas redakcija paredzēja, ka Ieroču reģistrā reģistrē Latvijas fizisko un juridisko personu, valsts un pašvaldību institūciju (izņemot Nacionālo bruņoto spēku un valsts drošības iestāžu) šaujamieročus, to būtiskās sastāvdaļas un munīciju, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, gāzes ieročus un signālieročus, par salūtieročiem (akustiskajiem ieročiem) pārveidotus šaujamieročus, dezaktivētus šaujamieročus, iznīcinātus šaujamieročus un personas, kurām Valsts policija izsniegusi ieroču atļaujas, kā arī šaujamieroču un to būtisko sastāvdaļu piegādātājus.
Ieroču reģistra noteikumu 4.1. apakšpunktā noteikts, ka Ieroču reģistram ziņas sniedz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes – par to īpašumā vai valdījumā esošajiem ieročiem, šaujamieroču maināmajām būtiskajām sastāvdaļām, dezaktivētajiem šaujamieročiem, munīciju un iznīcināšanai nodotajiem šaujamieročiem, savukārt 4.2. apakšpunktā noteikts, ka Ieroču reģistram ziņas sniedz Nodrošinājuma valsts aģentūra – par tās īpašumā vai valdījumā esošajiem ieročiem, šaujamieroču maināmajām būtiskajām sastāvdaļām, dezaktivētajiem šaujamieročiem, munīciju un iznīcinātajiem šaujamieročiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Valsts kontroles Revīzijas ziņojumā par Iekšlietu ministrijas 2018. gada pārskata norādīto trūkumu novēršanu un ieteikumu ieviešanu tika konstatēts, ka Valsts kontroles vērtējumā bruņojuma uzskaite Iekšlietu ministrijas iestādēs ir sarežģīta – iekšējā regulējumā noteiktas vairākas prasības bruņojuma uzskaitei, kā rezultātā dublējas uzkrājamā informācija vairākos reģistros (Ieroču reģistrā un resursu vadības sistēmā “Horizon”), radot nevajadzīgu administratīvo slogu gan materiāli atbildīgajām personām, gan par uzskaiti atbildīgajiem darbiniekiem. Informācija par Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu īpašumā vai valdījumā esošajiem ieročiem tiek nodota arī Iekšlietu ministrijas Informācijas centram iekļaušanai Ieroču reģistrā. Līdz ar to par bruņojumu materiāli atbildīgā amatpersona vienu un to pašu informāciju par ieročiem nodod gan grāmatvedībai, gan par bruņojumu atbildīgajai struktūrvienībai Valsts policijas Galvenās administratīvās pārvaldes Nodrošinājuma pārvaldē vai Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Nodrošinājuma pārvaldē, gan Iekšlietu ministrijas Informācijas centram. Tāpat Valsts kontrole konstatē, ka Ieroču reģistrā nereģistrē Nacionālo bruņoto spēku un valsts drošības dienestu šaujamieročus, līdz ar to ir zudis Ieroču reģistra sākotnējās izveides mērķis – vienā reģistrā uzkrāt informāciju par visiem valsts teritorijā esošajiem ieročiem.
Ievērojot iepriekš minēto, Iekšlietu ministrijai tika uzdots veikt pasākumus, lai mazinātu administratīvo slogu informācijas apritē par ministrijas padotības iestāžu bruņojumu, vienlaikus nodrošinot precīzu un pilnīgu Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu īpašumā vai valdījumā esošo ieroču uzskaiti, tajā skaitā, izvērtējot nepieciešamību turpmāk uzturēt Ieroča reģistra klasificēto daļu.
Risinājuma apraksts
Minētās informācija dublēšana dažādos reģistros nav lietderīga (būtiski atzīmēt, ka ievērojot minētās informācijas statusu, automātiska datu apmaiņa starp dažādiem reģistriem nav iespējama).
Pamatojoties uz minēto, Ieroču aprites likuma 87.panta pirmā daļa aiz vārda “spēku” tika papildināta ar vārdiem “Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu, Nodrošinājuma valsts aģentūras”, nosakot, ka Ieroču reģistrā reģistrē Latvijas fizisko un juridisko personu, valsts un pašvaldību institūciju (izņemot Nacionālo bruņoto spēku, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu, Nodrošinājuma valsts aģentūras un valsts drošības iestāžu) šaujamieročus, to būtiskās sastāvdaļas un munīciju, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, gāzes ieročus un signālieročus, par salūtieročiem (akustiskajiem ieročiem) pārveidotus šaujamieročus, dezaktivētus šaujamieročus, iznīcinātus šaujamieročus un personas, kurām Valsts policija izsniegusi ieroču atļaujas, kā arī šaujamieroču un to būtisko sastāvdaļu piegādātājus.
Pamatojoties uz minētajām izmaiņām Ieroču aprites likumā, Ieroču reģistra noteikumos tiek veikti grozījumi, svītrojot 4.1. un 4.2. apakšpunktu, kas nosaka, ka Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un Nodrošinājuma valsts aģentūra sniedz Ieroču reģistram ziņas par to īpašumā vai valdījumā esošajiem ieročiem, šaujamieroču maināmajām būtiskajām sastāvdaļām, dezaktivētajiem šaujamieročiem, munīciju un iznīcināšanai nodotajiem šaujamieročiem.
Attiecīgi tiek veikti grozījumi arī Ieroču reģistra noteikumu 20. un 21. punktā, svītrojot no tiem atsauci uz 4.1. un 4.2. apakšpunktu.
Vienlaikus noteikumu projekts paredz Ieroču reģistra noteikumu 5.1. apakšpunktā, 7.5. apakšpunktā un 26. punktā grozīt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārziņā un turējumā esošā reģistra nosaukumu no "Iedzīvotāju reģistrs" uz "Fizisko personu reģistrs".
Projekts paredz arī svītrot Ieroču reģistra 29.5. apakšpunktu, jo, ņemot vērā, ka Nodrošinājuma valsts aģentūra turpmāk nesniedz ziņas Ieroču reģistram, zūd tiesiskais pamats Nodrošinājuma valsts aģentūrai saglabāt 29.5. apakšpunktā paredzētās tiesības izmantot Ieroču reģistrā iekļautās ziņas.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs
  • Nodrošinājuma valsts aģentūra
  • Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes, kas šobrīd sniedz informāciju Ieroču reģistram

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un Nodrošinājuma valsts aģentūra vairs nesniegs ziņas Ieroču reģistram par to īpašumā vai valdījumā esošajiem ieročiem, šaujamieroču maināmajām būtiskajām sastāvdaļām, dezaktivētajiem šaujamieročiem, munīciju un iznīcināšanai nodotajiem šaujamieročiem
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un Nodrošinājuma valsts aģentūra vairs nesniegs ziņas Ieroču reģistram par to īpašumā vai valdījumā esošajiem ieročiem, šaujamieroču maināmajām būtiskajām sastāvdaļām, dezaktivētajiem šaujamieročiem, munīciju un iznīcināšanai nodotajiem šaujamieročiem, tādējādi samazinot administratīvo slogu.
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

1. Iekšlietu ministrijas Informācijas centra esošais administratīvais slogs, veicot informācijas ievadi Ieroču reģistrā, kas grozījumu rezultātā samazināsies, atbrīvojot resursus citu pienākumu veikšanai:
1) personu loks, kurām pašlaik ir jāveic informācijas ievade Ieroču reģistrā: viena persona (nodarbinātais), kā arī papildus pienākumi lietvedim un nodaļas priekšniekam (informācijas saņemšana, pārbaude);
2) personas pakļautas konkrētajam pienākumam veikt informācijas ievadi Ieroču reģistrā viena gada laikā: apmēram 80 reizes;
3) pienākums veicams regulāri - atkarībā no bruņojuma aprites faktiskās norises;
4) pienākuma veikšanai patērētais laiks - aptuveni 240 stundas gadā.
Administratīvās izmaksas grozījumu rezultātā paliek nemainīgas, jo darbs - informācijas apkopošana un ievade Ieroču reģistrā - ietilpst Informācijas centra nodarbinātā amata pienākumos. Taču, ja Ieroču reģistrā iekļaujamās informācijas apkopošana un ievade būtu jānovērtē monetāri, tad 8.60 eur (viena darba stunda) X 240 darba stundas = 2,064.00 eur gadā.

2. Valsts robežsardzes (turpmāk - VRS) esošais administratīvais slogs, sniedzot informāciju ievadei Ieroču reģistrā, kas grozījumu rezultātā samazināsies, atbrīvojot resursus citu pienākumu veikšanai:
1) personu loks, kurām pašlaik ir jāveic informācijas sniegšana ievadei Ieroču reģistrā: 9 personas (nodarbinātie), kā arī papildus pienākumi lietvežiem un nodaļu priekšniekiem (VRS informācijas sagatavošana notiek pakļautības kārtībā un informācijas pārsūtīšana notiek papīra veidā caur sevišķo lietvedību. Lai nodrošinātu informācijas sagatavošanu atbildīgi ir VRS Galvenajā pārvaldē 2 personas, VRS teritoriālajā pārvaldēs 6 personas un Valsts robežsardzes koledžā 1 persona. Lai nodrošinātu atbilstošu dokumentu apriti papildu tiek iesaistīti dokumenta saskaņotāji un tie kas dokumentu reģistrē);
2) personas pakļautas konkrētajam pienākumam veikt informācijas sniegšanu ievadei Ieroču reģistrā viena gada laikā: apmēram 25 reizes;
3) pienākums veicams regulāri;
4) kopējais pienākuma veikšanai patērētais laiks - aptuveni 70 stundas gadā.

3. Nodrošinājuma valsts aģentūras (turpmāk - aģentūra) esošais administratīvais slogs, sniedzot informāciju ievadei Ieroču reģistrā, kas grozījumu rezultātā samazināsies, atbrīvojot resursus citu pienākumu veikšanai:
1) personu loks, kurām pašlaik ir jāveic informācijas sniegšana ievadei Ieroču reģistrā: 3 personas (nodarbinātie), kā arī papildus pienākumi lietvežiem un nodaļu priekšniekiem (aģentūrā informācijas sagatavošanu par aģentūras uzskaitē pieņemto un izsniegto dienesta ieroču apriti  veic aģentūras Bruņojuma nodaļas darbinieki - bruņojuma inspektors un divi vecākie referenti. Informācijas nosūtīšanā tiek iesaistīta aģentūras lietvedība. Nosūtāmo dokumentu parakstīšanu veic aģentūras amatpersonas padotības kārtībā- Bruņojuma nodaļas vadītājs un Departamenta direktors, kuram ir deleģētas aģentūrā tiesības parakstīt  šādus izejošos dokumentus. Visa informācija par aģentūrā saņemtajiem un izsniegtajiem ieročiem tiek reģistrēta resursu vadības sistēmā "Horizon");
2) personas pakļautas konkrētajam pienākumam veikt informācijas sniegšanu ievadei Ieroču reģistrā viena gada laikā: apmēram 35 reizes (konkrētāk: katru reizi, kad aģentūra veic ieroču saņemšanu no komersantiem (2 reizes 2021.gadā), no Iekšlietu ministrijas iestādēm (32 reizes 2021.gadā), kā arī izsniedzot ieročus Iekšlietu ministrijas iestādēm- (12 reizes 2021.gadā). 2021.gadā - 46 reizes);
3) pienākums veicams nosacīti regulāri - obligāts pienākums, kas aģentūrā ir daļēji ieplānojams sakarā ar to, ka Iekšlietu ministrijas iestādes veic ieroču apriti vadoties no vairākiem faktoriem pēc vajadzības- dienestam nepieciešamo ieroču saņemšana, dienestam nevajadzīgo ieroču nodošana glabāšanai.
4) pienākuma veikšanai patērētais laiks - aptuveni 80 stundas; 
5) darbs ar Ieroču reģistrā iekļaujamo informāciju tiek nevajadzīgi dublēts, jo primārā informācija tiek ievadīta aģentūras grāmatvedībā resursu vadības sistēmā "Horizon", šī informācija tiek dublēta arī pie aģentūras materiāli atbildīgās personas un papildus tiek nosūtīta Informācijas centram. Kad aģentūra izsniedz vai saņem ieroci, Informācijas centram informāciju sūta gan izsniedzējs gan saņēmējs, radot dubultu informācijas plūsmu par vienu un to pašu ieroci, un tas ilgstošā laika posmā var radīt kļūdas informācijas ievadē. Aģentūrā ikgadējās inventarizācijas ietvaros tiek pārbaudīts ieroču esošais stāvoklis noliktavās un salīdzināts ar uzskaitīto resursu vadības sistēmā "Horizon", radot iespēju novērst kļūdas un nepieļaujot ilgā laika posmam šīm kļūdām uzkrāties līdz grūti izsekojamam apjomam.

 
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk