25-TA-1802: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 10. decembra noteikumos Nr. 807 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un pašvaldību policijas institūciju ēkās" nolikums"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu "Grozījumi Ministru kabineta 2024.gada 10.decembra noteikumos Nr.807 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un pašvaldību policijas institūciju ēkās" nolikums" projekts (turpmāk - noteikumu projekts) ir izstrādāts, pamatojoties uz likuma "Par piesārņojumu" 32.2 panta 4.6 daļu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir veikt grozījumus MK noteikumu Nr.807 8.1., 8.2., 15.2., 15.6., 16.5., 22.5.1, 27.3. un 27.3.1 apakšpunktā un 25., 26. un 29.1 punktā, kā arī 1., 2., 3. un 4.pielikumā, lai nodrošinātu projektu konkursa otrās kārtas organizēšanu, kā arī pilnveidotu atsevišķus nosacījumus, lai veicinātu projektu iesniegumu sagatavošanu un iesniegšanu, veicot energoefektivitātes pasākumus Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un pašvaldību policijas institūciju īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošās ēkās.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Lai veicinātu noteikto klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanu, ir nepieciešams īstenot dažādas ar SEG emisiju samazināšanu saistītas aktivitātes, tai skaitā tādas, kuras nodrošina un veicina gan energoefektivitāti paaugstinošu pasākumu īstenošanu, gan atjaunīgo energoresursu izmantošanu.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra direktīva (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza regulu (ES) 2023/955 (pārstrādāta redakcija) noteic jaunus publisko ēku atjaunošanas mērķus, nosakot ikgadējo 3 % renovētās platības mērķa aptvērumu visām publiskām ēkām. Savukārt, Aktualizētajā Nacionalājā enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030.gadam (turpmāk - NEKP) ir noteikts mērķis, kas paredz, ka publisko ēku renovētai platībai 2030. gadā ir jāsasniedz 2,5 milj. m2.
Līdz šim Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (turpmāk - EKII) ietvaros pieejamie finanšu līdzekļi novirzīti tādu pasākumu īstenošanai, kā, piemēram, SEG emisiju samazināšanai valsts nozīmes aizsargājamos arhitektūras pieminekļos. Savukārt, pašvaldībām bijusi iespēja sekmēt SEG emisiju samazināšanu, uzstādot viedās pilsētvides tehnoloģijas un veicot zema enerģijas patēriņa un enerģētiski pašpietiekamu ēku būvniecību. Tādējādi Klimata un enerģētikas ministrija ar MK noteikumiem Nr.807 regulētā konkursa ietvaros rosināja paplašināt sniegt atbalstu ar atbalstu ēkām, kurās jau tiek īstenotas tādas sabiedrībai būtiskas funkcijas kā noziedzības apkarošana, sabiedriskās kārtības un drošības aizsardzība, personas tiesību un likumīgo interešu aizsardzība, valsts robežas drošība, kā arī ugunsdrošība, ugunsdzēsība, glābšana un civilā aizsardzība, sniedzot ieguldījumu ne vien SEG emisiju samazināšanā, bet arī publisko ēku atjaunošanas mērķa sasniegšanā.
Konkursa pirmās kārtas ietvaros tika saņemti deviņi projektu iesniegumi, no tiem 6 projektu iesniegumi no pašvaldībām ar kopējo pieprasīto finansējumu 4 391 837,72 euro un 3 projektu iesniegumi no Nodrošinājuma valsts aģentūras ar kopējo pieprasīto finansējumu 1 811 084,04 euro. Kopējais pieprasītais EKII finansējums (konkursa pirmās kārtas ietvaros) ir 6 202 921,76 euro. Iesniegto projektu iesniegumu vērtēšana ir noslēgusies un šobrīd notiek līgumu par projekta īstenošanu parakstīšana.
Noteikumu projekts neietekmē projektu konkursa vērtēšanu un vērtēšanas rezultātus un projektu īstenošanas nosacījumus pirmās kārtas ietvaros iesniegtajiem projektiem. Vienlaikus konkursa otrās kārtas ietvaros uz finansējuma saņemšanu nevarēs pretendēt projekta iesniedzējs par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu vai pašvaldību policijas institūciju īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošo ēku pārbūvi vai atjaunošanu, ja projekta iesniegums ir ticis iesniegts konkursa 1.kārtas ietvaros, izņemot, ja Vides investīciju fonds ir pieņēmis lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem.
Konkursa ietvaros atbalstāmā mērķgrupa ir Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes - Iekšējās drošības birojs, Valsts policija, Valsts robežsardze, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, šo iestāžu padotībā esošās koledžas, kā arī pašvaldību policijas institūcijas. MK noteikumos Nr.807 ietvertais tiesiskais regulējums attiecas uz tādām ēkām, kurās energoefektivitātes klase nav augstāka par "D" ēku energoefektivitātes klasi saskaņā ar ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumiem, vienlaikus ievērojot nosacījumu, ka pēc konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes īstenošanas, kā arī vismaz projekta dzīves cikla laikā (amortizācijas periodā) vairāk kā 50 % no ēkas platības tiks īstenota Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai pašvaldības policijas funkcija. Tādējādi konkursa ietvaros atbalstāmo aktivitāti ir iespējams īstenot arī ēkās, kurās papildus iepriekš minētajām iestādēm izvietotas arī citas Iekšlietu ministrijas padotībā esošās iestādes, citas valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības institūcijas.
Konkursa ietvaros projektu var iesniegt Nodrošinājuma valsts aģentūra (balstoties uz Ministru kabineta 2013. gada 11. decembra noteikumu Nr. 839 "Nodrošinājuma valsts aģentūras nolikums" 2. punktu, kas nosaka, ka Nodrošinājuma valsts aģentūras darbības mērķis ir nodrošināt Iekšlietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu darbību nekustamo īpašumu un publisko iepirkumu jomā), kā arī pašvaldība, kas pārstāv pašvaldības policiju. Ņemot vērā, ka saskaņā ar Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 14.punktu no 2024. gada 1. janvāra viena no pašvaldību autonomajām funkcijām ir izveidot un finansēt pašvaldības policiju, konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes var īstenot arī ēkā, kurā līdz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdim attiecīgā funkcija netika īstenota, vienlaikus nodrošinot, ka pēc projekta īstenošanas vairāk kā 50 % no ēkas platības tiks īstenota pašvaldības policijas funkcija. Minētais nosacījums attiecas arī uz situācijām, ja projekta iesniedzējs ir Nodrošinājuma valsts aģentūra un tā iesniedz projekta iesniegumu par ēku, kurā pēc konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes īstenošanas vairāk kā 50 % no ēkas platības tiks īstenota Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes funkcija. Pamatojums MK noteikumu Nr.807 15.2. apakšpunktā ietvertajam nosacījumam izriet no konkursa mērķa - SEG emisiju samazināšana un energoefektivitātes uzlabošana, veicot Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un pašvaldību policijas institūciju īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošo ēku pārbūvi vai atjaunošanu, tādēļ ir būtiski, lai ēka, kurā paredzēts īstenot konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes, pēc konkursa ietvaros atbalstāmo aktivitāšu īstenošanas primāri tiktu izmantota Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu vai pašvaldības policijas funkciju īstenošanai.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra direktīva (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza regulu (ES) 2023/955 (pārstrādāta redakcija) noteic jaunus publisko ēku atjaunošanas mērķus, nosakot ikgadējo 3 % renovētās platības mērķa aptvērumu visām publiskām ēkām. Savukārt, Aktualizētajā Nacionalājā enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030.gadam (turpmāk - NEKP) ir noteikts mērķis, kas paredz, ka publisko ēku renovētai platībai 2030. gadā ir jāsasniedz 2,5 milj. m2.
Līdz šim Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (turpmāk - EKII) ietvaros pieejamie finanšu līdzekļi novirzīti tādu pasākumu īstenošanai, kā, piemēram, SEG emisiju samazināšanai valsts nozīmes aizsargājamos arhitektūras pieminekļos. Savukārt, pašvaldībām bijusi iespēja sekmēt SEG emisiju samazināšanu, uzstādot viedās pilsētvides tehnoloģijas un veicot zema enerģijas patēriņa un enerģētiski pašpietiekamu ēku būvniecību. Tādējādi Klimata un enerģētikas ministrija ar MK noteikumiem Nr.807 regulētā konkursa ietvaros rosināja paplašināt sniegt atbalstu ar atbalstu ēkām, kurās jau tiek īstenotas tādas sabiedrībai būtiskas funkcijas kā noziedzības apkarošana, sabiedriskās kārtības un drošības aizsardzība, personas tiesību un likumīgo interešu aizsardzība, valsts robežas drošība, kā arī ugunsdrošība, ugunsdzēsība, glābšana un civilā aizsardzība, sniedzot ieguldījumu ne vien SEG emisiju samazināšanā, bet arī publisko ēku atjaunošanas mērķa sasniegšanā.
Konkursa pirmās kārtas ietvaros tika saņemti deviņi projektu iesniegumi, no tiem 6 projektu iesniegumi no pašvaldībām ar kopējo pieprasīto finansējumu 4 391 837,72 euro un 3 projektu iesniegumi no Nodrošinājuma valsts aģentūras ar kopējo pieprasīto finansējumu 1 811 084,04 euro. Kopējais pieprasītais EKII finansējums (konkursa pirmās kārtas ietvaros) ir 6 202 921,76 euro. Iesniegto projektu iesniegumu vērtēšana ir noslēgusies un šobrīd notiek līgumu par projekta īstenošanu parakstīšana.
Noteikumu projekts neietekmē projektu konkursa vērtēšanu un vērtēšanas rezultātus un projektu īstenošanas nosacījumus pirmās kārtas ietvaros iesniegtajiem projektiem. Vienlaikus konkursa otrās kārtas ietvaros uz finansējuma saņemšanu nevarēs pretendēt projekta iesniedzējs par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu vai pašvaldību policijas institūciju īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošo ēku pārbūvi vai atjaunošanu, ja projekta iesniegums ir ticis iesniegts konkursa 1.kārtas ietvaros, izņemot, ja Vides investīciju fonds ir pieņēmis lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem.
Konkursa ietvaros atbalstāmā mērķgrupa ir Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes - Iekšējās drošības birojs, Valsts policija, Valsts robežsardze, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, šo iestāžu padotībā esošās koledžas, kā arī pašvaldību policijas institūcijas. MK noteikumos Nr.807 ietvertais tiesiskais regulējums attiecas uz tādām ēkām, kurās energoefektivitātes klase nav augstāka par "D" ēku energoefektivitātes klasi saskaņā ar ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumiem, vienlaikus ievērojot nosacījumu, ka pēc konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes īstenošanas, kā arī vismaz projekta dzīves cikla laikā (amortizācijas periodā) vairāk kā 50 % no ēkas platības tiks īstenota Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai pašvaldības policijas funkcija. Tādējādi konkursa ietvaros atbalstāmo aktivitāti ir iespējams īstenot arī ēkās, kurās papildus iepriekš minētajām iestādēm izvietotas arī citas Iekšlietu ministrijas padotībā esošās iestādes, citas valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības institūcijas.
Konkursa ietvaros projektu var iesniegt Nodrošinājuma valsts aģentūra (balstoties uz Ministru kabineta 2013. gada 11. decembra noteikumu Nr. 839 "Nodrošinājuma valsts aģentūras nolikums" 2. punktu, kas nosaka, ka Nodrošinājuma valsts aģentūras darbības mērķis ir nodrošināt Iekšlietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu darbību nekustamo īpašumu un publisko iepirkumu jomā), kā arī pašvaldība, kas pārstāv pašvaldības policiju. Ņemot vērā, ka saskaņā ar Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 14.punktu no 2024. gada 1. janvāra viena no pašvaldību autonomajām funkcijām ir izveidot un finansēt pašvaldības policiju, konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes var īstenot arī ēkā, kurā līdz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdim attiecīgā funkcija netika īstenota, vienlaikus nodrošinot, ka pēc projekta īstenošanas vairāk kā 50 % no ēkas platības tiks īstenota pašvaldības policijas funkcija. Minētais nosacījums attiecas arī uz situācijām, ja projekta iesniedzējs ir Nodrošinājuma valsts aģentūra un tā iesniedz projekta iesniegumu par ēku, kurā pēc konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes īstenošanas vairāk kā 50 % no ēkas platības tiks īstenota Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes funkcija. Pamatojums MK noteikumu Nr.807 15.2. apakšpunktā ietvertajam nosacījumam izriet no konkursa mērķa - SEG emisiju samazināšana un energoefektivitātes uzlabošana, veicot Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un pašvaldību policijas institūciju īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošo ēku pārbūvi vai atjaunošanu, tādēļ ir būtiski, lai ēka, kurā paredzēts īstenot konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes, pēc konkursa ietvaros atbalstāmo aktivitāšu īstenošanas primāri tiktu izmantota Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu vai pašvaldības policijas funkciju īstenošanai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
MK noteikumu Nr.807 regulējums ir nepilnīgs attiecībā uz to, ka neparedz konkursa ietvaros organizēt otro kārtu, gadījumā, ja pieprasītais EKII finansējums ir mazāks nekā pieejamais EKII finansējums. Vienlaikus ir identificēti vairāki aspekti, kas kavē aktīvāku pašvaldību un Nodrošinājuma valsts aģentūras iesaisti projektu īstenošanā.
Kā akcentēts Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021. – 2027. gadam, energoefektivitātes uzlabošana, kas sekmē energoresursu patēriņa mazināšanu, un fosilo energoresursu aizvietošanu, izmantojot vietējos un atjaunīgos resursus, īpaši saules un vēja enerģiju, mazinās valsts atkarību no enerģijas importa, paaugstinās energoapgādes drošību un mazinās gaisa piesārņojumu. Savukārt NEKP ietver rīcībpolitikas un pasākumus NEKP noteikto mērķu, tostarp, energoefektivitātes mērķa sasniegšanai, kas paredz uzlabot publiskā sektora ēku energoefektivitāti, t.sk., atbalsta programmu ietvaros, lai nodrošinātu, ka katru gadu tiek atjaunoti vismaz 3 % no publisko ēku kopējās platības. NEKP pasākumu scenārijā tiek prognozēts, ka lielu devumu kumulatīvā enerģijas galapatēriņa ietaupījuma sasniegšanā sniegs energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošana publiskajās ēkās.
Kaut arī NEKP noteiktais publisko ēku atjaunošanas mērķis veicinās publiskā sektora lomu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanā, stiprinot labo paraugpraksi un ir atbalstāms no energoefektivitātes mērķu sasniegšanas viedokļa, lai nodrošinātu, ka 2030. gadā publisko ēku renovētā platība sasniedz 2,5 milj. m2, būs nepieciešams ieguldīt ievērojamus finanšu līdzekļus. Noteikumu projektā ietvertais nosacījums par plānotā energoefektivitātes rādītājs apkurei samazināšanu no 45 kWh/m² gadā uz 65 kWh/m² gadā nesniegs valsts ieguldījumu ikgadējā 3 % renovētās platības mērķa aptvērumā, ko nepieciešams nodrošināt visām publiskām ēkām. Vienlaikus enerģijas ietaupījums, kas radīsies veicot energoefektivitātes pasākumus konkursa ietvaros plānotajās ēkās sniegs ieguldījumu kopējās enerģijas galapatēriņā 1,9% (salīdzinot ar 2021.gadu) mērķa sasniegšanā.
Kā akcentēts Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021. – 2027. gadam, energoefektivitātes uzlabošana, kas sekmē energoresursu patēriņa mazināšanu, un fosilo energoresursu aizvietošanu, izmantojot vietējos un atjaunīgos resursus, īpaši saules un vēja enerģiju, mazinās valsts atkarību no enerģijas importa, paaugstinās energoapgādes drošību un mazinās gaisa piesārņojumu. Savukārt NEKP ietver rīcībpolitikas un pasākumus NEKP noteikto mērķu, tostarp, energoefektivitātes mērķa sasniegšanai, kas paredz uzlabot publiskā sektora ēku energoefektivitāti, t.sk., atbalsta programmu ietvaros, lai nodrošinātu, ka katru gadu tiek atjaunoti vismaz 3 % no publisko ēku kopējās platības. NEKP pasākumu scenārijā tiek prognozēts, ka lielu devumu kumulatīvā enerģijas galapatēriņa ietaupījuma sasniegšanā sniegs energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošana publiskajās ēkās.
Kaut arī NEKP noteiktais publisko ēku atjaunošanas mērķis veicinās publiskā sektora lomu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanā, stiprinot labo paraugpraksi un ir atbalstāms no energoefektivitātes mērķu sasniegšanas viedokļa, lai nodrošinātu, ka 2030. gadā publisko ēku renovētā platība sasniedz 2,5 milj. m2, būs nepieciešams ieguldīt ievērojamus finanšu līdzekļus. Noteikumu projektā ietvertais nosacījums par plānotā energoefektivitātes rādītājs apkurei samazināšanu no 45 kWh/m² gadā uz 65 kWh/m² gadā nesniegs valsts ieguldījumu ikgadējā 3 % renovētās platības mērķa aptvērumā, ko nepieciešams nodrošināt visām publiskām ēkām. Vienlaikus enerģijas ietaupījums, kas radīsies veicot energoefektivitātes pasākumus konkursa ietvaros plānotajās ēkās sniegs ieguldījumu kopējās enerģijas galapatēriņā 1,9% (salīdzinot ar 2021.gadu) mērķa sasniegšanā.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts sagatavots, lai EKII ietvaros varētu tikt organizēta konkursa otrā kārta.
Sagatavotais noteikumu projekts paredz izdarīt šādus grozījumus MK noteikumos:
1. precizēt MK noteikumu 8.1.apakšpunktu, paredzot, ka plānotais energoefektivitātes rādītājs apkurei tiek precizēts, nosakot, ka pēc projekta pabeigšanas plānotais energoefektivitātes rādītājs apkurei – enerģijas patēriņš apkurei uz ēkas aprēķina platību – nepārsniedz 65 kWh/m2 gadā, kas atbilst "B" energoefektivitātes klasei, vienlaikus nodrošinot telpu mikroklimata atbilstību normatīvo aktu prasībām būvniecības, higiēnas un darba aizsardzības jomā. Grozījums nepieciešams, lai nodrošinātu Iekšlietu ministrijas valdījumā un Nodrošinājuma valsts aģentūras pārvaldībā esošo ēku, kas klasificējamas kā valsts aizsardzības nozīmes, drošības, policijas, ugunsdzēsības un glābšanas, robežsardzes un soda izciešanas iestāžu objekti, ekonomiski pamatotu pārbūvi vai atjaunošanu, jo šādas ēkas nav pielīdzināmas dzīvojamām vai biroju ēkām.
2. svītrot MK noteikumu 8.2.apakšpunktu, jo tiek precizēts plānotais energoefektivitātes rādītājs apkurei, kas neatbilst gandrīz nulles enerģijas ēkas nosacījumiem.
3. precizēt MK noteikumu 15.2.apakšpunktu, paredzot, ka pēc konkursa ietvaros atbalstāmo aktivitāšu īstenošanas vismaz projekta dzīves cikla laikā (amortizācijas periodā), kuru vairāk nekā 50 % no ēkas platības tiks izmantots Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu vai pašvaldības policijas institūciju funkciju īstenošanai. Savukārt, amortizācijas periodu projekta iesniedzējs nosaka atbilstoši Nodrošinājuma valsts aģentūras vai attiecīgās pašvaldības izstrādātajai grāmatvedības politikai, kurā atzīst esošās ēkas pārbūves vai atjaunošanas izmaksas kā kapitālieguldījumu, ja tās būtiski palielina aktīva vērtību, uzlabo ēkas energoefektivitāti, funkcionalitāti un pagarina amortizācijas termiņu.
4. papildināt MK noteikumu 16.punktu ar jaunu 16.5. apakšpunktu, lai nodrošinātu, ka konkursa otrās kārtas ietvaros uz finansējumu nevar pretendēt tie projekti, kas ir iesniegti konkursa otrās kārtas ietvaros un Vides investīciju fonds ir pieņēmis lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu.
5. papildināt MK noteikumu 22.punktu ar jaunu 22.5.1 apakšpunktu, lai nodrošinātu, ka ēka atbilst drošības prasībām attiecībā uz zibensaizsardzību un tādējādi paredzot, ka šādas izmaksas ir attiecināmas izmaksas konkursa ietvaros.
6. precizēt MK noteikumu 25.punktu, nosakot attiecināmo izmaksu kategorijas, kuras tiek ņemtas vērā, lai aprēķinātu šādu izmaksu īpatsvaru no projekta kopējām attiecināmām izmaksām. Vienlaikus tiek palielināts maksimālais procentuālais īpatsvars attiecību attiecībā uz izmaksu apjomu, ko nedrīkst pārsniegt iekštelpās veicamie būvdarbi, tādējādi iekļaujot nepieciešamos inženiertīklu pielāgojumus, apdares darbus un funkcionālos uzlabojumus, tajā pat laikā ņemot vērā finansējuma izmantošanas mērķi.
7. precizēt MK noteikumu 26.punktu, nosakot attiecināmo izmaksu kategorijas, kuras tiek ņemtas vērā, lai aprēķinātu šādu izmaksu īpatsvaru, kas nedrīkst pārsniegt noteiktu procentuālo apmēru no projekta kopējām attiecināmām izmaksām. Lai izvairīties no projekta sadrumstalotības, kvalitātes pazemināšanas projekta iesniedzējs nodrošinātu kvalitatīvu, sākotnēji definēto rezultātu un sasniegtu investīciju efektivitāti Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un pašvaldību policijas institūciju īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošo ēku pārbūvi vai atjaunošanu tiek noteikta attiecināmo izmaksu diferenciācija, proti, kad projekta kopējo attiecināmo izmaksu summa ir līdz 500 000 euro (ieskaitot) ar PVN šo noteikumu 22.13., 22.14., 22.15., 22.16., 22.17. un 22.18. apakšpunktā minētās attiecināmās izmaksas nepārsniedz 10% no kopējām attiecināmajām izmaksām. Gadījumā, ja attiecināmo izmaksu kopsummas pārsniedz 500 000 euro ar PVN - attiecināmo izmaksu kopsummas nepārsniedz 7% no kopējām attiecināmajām izmaksām. Minētā pieredze ir ņemta vērā, piemēram, no ES fondu ietvaros organizētajiem konkursiem.
8. precizēt MK noteikumu 27.3.apakšpunktu, lai noteiktu, ka minētais nosacījums ir attiecināms uz konkursa ietvaros organizēto pirmo kārtu.
9. papildināt MK noteikumus ar jaunu 29.1 punktu, lai noteiktu, ka minētais nosacījums (projektu iesniegumu iesniegšana) ir attiecināms uz konkursa ietvaros organizēto otro kārtu.
10. precizēt MK noteikumus 1.pielikumu, lai nodrošinātu 5.sadaļas tabulās aktuālās informācijas norādīšanu, t.i. precizēti gada skaitļi par kuriem jāsniedz informācija attiecībā uz enerģijas patēriņa uzskaiti un sadalījumu.
11. precizēt MK noteikumus 2.pielikumu, lai nodrošinātu 5.1.tabulas atbilstību noteikumu projektā (22.5.1 apakšpunkts) veiktajām izmaiņām, t.i. zibensaizsardzības būvniecības izmaksas ir attiecināmas izmaksas.
12. precizēt MK noteikumus 3.pielikumu, lai nodrošinātu, ka administratīvās vērtēšanas 1.3.kritērijs ir precizējams kritērijs, jo MK noteikumu 16.punktā ietvertie nosacījumi ir pārbaudāmi projekta vērtēšanas laikā un var būt nepieciešams projekta iesniedzēja papildu skaidrojums.
13. precizēt MK noteikumus 4.pielikumu, lai nodrošinātu 1. kvalitātes vērtēšanas kritērija rādītāja atbilstību noteikumu projektā (8.1. apakšpunkta) veiktajām izmaiņām, t.i. palielināts plānotais energoefektivitātes rādītājs apkurei - līdz 65% kWh/m2 gadā.
Sagatavotais noteikumu projekts paredz izdarīt šādus grozījumus MK noteikumos:
1. precizēt MK noteikumu 8.1.apakšpunktu, paredzot, ka plānotais energoefektivitātes rādītājs apkurei tiek precizēts, nosakot, ka pēc projekta pabeigšanas plānotais energoefektivitātes rādītājs apkurei – enerģijas patēriņš apkurei uz ēkas aprēķina platību – nepārsniedz 65 kWh/m2 gadā, kas atbilst "B" energoefektivitātes klasei, vienlaikus nodrošinot telpu mikroklimata atbilstību normatīvo aktu prasībām būvniecības, higiēnas un darba aizsardzības jomā. Grozījums nepieciešams, lai nodrošinātu Iekšlietu ministrijas valdījumā un Nodrošinājuma valsts aģentūras pārvaldībā esošo ēku, kas klasificējamas kā valsts aizsardzības nozīmes, drošības, policijas, ugunsdzēsības un glābšanas, robežsardzes un soda izciešanas iestāžu objekti, ekonomiski pamatotu pārbūvi vai atjaunošanu, jo šādas ēkas nav pielīdzināmas dzīvojamām vai biroju ēkām.
2. svītrot MK noteikumu 8.2.apakšpunktu, jo tiek precizēts plānotais energoefektivitātes rādītājs apkurei, kas neatbilst gandrīz nulles enerģijas ēkas nosacījumiem.
3. precizēt MK noteikumu 15.2.apakšpunktu, paredzot, ka pēc konkursa ietvaros atbalstāmo aktivitāšu īstenošanas vismaz projekta dzīves cikla laikā (amortizācijas periodā), kuru vairāk nekā 50 % no ēkas platības tiks izmantots Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu vai pašvaldības policijas institūciju funkciju īstenošanai. Savukārt, amortizācijas periodu projekta iesniedzējs nosaka atbilstoši Nodrošinājuma valsts aģentūras vai attiecīgās pašvaldības izstrādātajai grāmatvedības politikai, kurā atzīst esošās ēkas pārbūves vai atjaunošanas izmaksas kā kapitālieguldījumu, ja tās būtiski palielina aktīva vērtību, uzlabo ēkas energoefektivitāti, funkcionalitāti un pagarina amortizācijas termiņu.
4. papildināt MK noteikumu 16.punktu ar jaunu 16.5. apakšpunktu, lai nodrošinātu, ka konkursa otrās kārtas ietvaros uz finansējumu nevar pretendēt tie projekti, kas ir iesniegti konkursa otrās kārtas ietvaros un Vides investīciju fonds ir pieņēmis lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu.
5. papildināt MK noteikumu 22.punktu ar jaunu 22.5.1 apakšpunktu, lai nodrošinātu, ka ēka atbilst drošības prasībām attiecībā uz zibensaizsardzību un tādējādi paredzot, ka šādas izmaksas ir attiecināmas izmaksas konkursa ietvaros.
6. precizēt MK noteikumu 25.punktu, nosakot attiecināmo izmaksu kategorijas, kuras tiek ņemtas vērā, lai aprēķinātu šādu izmaksu īpatsvaru no projekta kopējām attiecināmām izmaksām. Vienlaikus tiek palielināts maksimālais procentuālais īpatsvars attiecību attiecībā uz izmaksu apjomu, ko nedrīkst pārsniegt iekštelpās veicamie būvdarbi, tādējādi iekļaujot nepieciešamos inženiertīklu pielāgojumus, apdares darbus un funkcionālos uzlabojumus, tajā pat laikā ņemot vērā finansējuma izmantošanas mērķi.
7. precizēt MK noteikumu 26.punktu, nosakot attiecināmo izmaksu kategorijas, kuras tiek ņemtas vērā, lai aprēķinātu šādu izmaksu īpatsvaru, kas nedrīkst pārsniegt noteiktu procentuālo apmēru no projekta kopējām attiecināmām izmaksām. Lai izvairīties no projekta sadrumstalotības, kvalitātes pazemināšanas projekta iesniedzējs nodrošinātu kvalitatīvu, sākotnēji definēto rezultātu un sasniegtu investīciju efektivitāti Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un pašvaldību policijas institūciju īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošo ēku pārbūvi vai atjaunošanu tiek noteikta attiecināmo izmaksu diferenciācija, proti, kad projekta kopējo attiecināmo izmaksu summa ir līdz 500 000 euro (ieskaitot) ar PVN šo noteikumu 22.13., 22.14., 22.15., 22.16., 22.17. un 22.18. apakšpunktā minētās attiecināmās izmaksas nepārsniedz 10% no kopējām attiecināmajām izmaksām. Gadījumā, ja attiecināmo izmaksu kopsummas pārsniedz 500 000 euro ar PVN - attiecināmo izmaksu kopsummas nepārsniedz 7% no kopējām attiecināmajām izmaksām. Minētā pieredze ir ņemta vērā, piemēram, no ES fondu ietvaros organizētajiem konkursiem.
8. precizēt MK noteikumu 27.3.apakšpunktu, lai noteiktu, ka minētais nosacījums ir attiecināms uz konkursa ietvaros organizēto pirmo kārtu.
9. papildināt MK noteikumus ar jaunu 29.1 punktu, lai noteiktu, ka minētais nosacījums (projektu iesniegumu iesniegšana) ir attiecināms uz konkursa ietvaros organizēto otro kārtu.
10. precizēt MK noteikumus 1.pielikumu, lai nodrošinātu 5.sadaļas tabulās aktuālās informācijas norādīšanu, t.i. precizēti gada skaitļi par kuriem jāsniedz informācija attiecībā uz enerģijas patēriņa uzskaiti un sadalījumu.
11. precizēt MK noteikumus 2.pielikumu, lai nodrošinātu 5.1.tabulas atbilstību noteikumu projektā (22.5.1 apakšpunkts) veiktajām izmaiņām, t.i. zibensaizsardzības būvniecības izmaksas ir attiecināmas izmaksas.
12. precizēt MK noteikumus 3.pielikumu, lai nodrošinātu, ka administratīvās vērtēšanas 1.3.kritērijs ir precizējams kritērijs, jo MK noteikumu 16.punktā ietvertie nosacījumi ir pārbaudāmi projekta vērtēšanas laikā un var būt nepieciešams projekta iesniedzēja papildu skaidrojums.
13. precizēt MK noteikumus 4.pielikumu, lai nodrošinātu 1. kvalitātes vērtēšanas kritērija rādītāja atbilstību noteikumu projektā (8.1. apakšpunkta) veiktajām izmaiņām, t.i. palielināts plānotais energoefektivitātes rādītājs apkurei - līdz 65% kWh/m2 gadā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
-
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
-
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Konkursa ietvaros pieejamais finansējums ir 20 000 000 euro. Finansējums ieplānots Klimata un enerģētikas ministrijas budžeta programmas 33.00.00. "Emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu instrumenti" apakšprogrammā 33.02.00. "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projekti". Pirmās kārtas ietvaros pieprasītais EKII finansējums bija 6,2 milj. euro. Līdz ar to otrās kārtas organizēšanai pieejamais EKII finansējums ir vismaz 13,8 milj. euro.
Finansējuma maksāšanas kārtība finansējuma saņēmējiem tiks noteikta projekta līguma vispārīgajos noteikumos, t.i. maksāšanas kārtība valsts budžeta iestādēm un to padotībā esošām iestādēm, un pašvaldībām un to iestādēm ir atšķirīga. Finansējuma saņēmējam pieejamie maksājumi un maksāšanas kārtība ir noteikta MK noteikumu Nr.807 IX. nodaļā.
Līdzfinansējumu noteikumu projekta ietvaros atbalstāmo aktivitāšu īstenošanai projektu iesniedzēji nodrošinās no valsts budžeta vai pašvaldību budžeta. Ja finansējuma saņēmējs ir valsts budžeta iestāde - Nodrošinājuma valsts aģentūra, līdzfinansējumu nodrošina no valsts budžeta un maksājumus veic no līdzekļiem, kas projekta īstenošanai paredzēti tās ministrijas budžetā, kuras padotībā ir attiecīgā valsts budžeta iestāde. Finanšu instrumenta finansējuma daļu projekta īstenošanai plāno kā dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem vai ministrijas transferta pārskaitījumu no valsts pamatbudžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem atsevišķā budžeta programmā vai apakšprogrammā. Pēc projektu apstiprināšanas valsts budžeta iestādes normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no valsts pamatbudžeta programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" var pieprasīt līdzfinansējumu Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros apstiprināto projektu finansēšanai, ja tajā ir pieejami līdzekļi.
Finanšu instrumenta finansējuma daļa projekta īstenošanai plānota kā saņemts transferts no Klimata un enerģētikas ministrijas atsevišķā budžeta programmā vai apakšprogrammā.
Finansējuma maksāšanas kārtība finansējuma saņēmējiem tiks noteikta projekta līguma vispārīgajos noteikumos, t.i. maksāšanas kārtība valsts budžeta iestādēm un to padotībā esošām iestādēm, un pašvaldībām un to iestādēm ir atšķirīga. Finansējuma saņēmējam pieejamie maksājumi un maksāšanas kārtība ir noteikta MK noteikumu Nr.807 IX. nodaļā.
Līdzfinansējumu noteikumu projekta ietvaros atbalstāmo aktivitāšu īstenošanai projektu iesniedzēji nodrošinās no valsts budžeta vai pašvaldību budžeta. Ja finansējuma saņēmējs ir valsts budžeta iestāde - Nodrošinājuma valsts aģentūra, līdzfinansējumu nodrošina no valsts budžeta un maksājumus veic no līdzekļiem, kas projekta īstenošanai paredzēti tās ministrijas budžetā, kuras padotībā ir attiecīgā valsts budžeta iestāde. Finanšu instrumenta finansējuma daļu projekta īstenošanai plāno kā dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem vai ministrijas transferta pārskaitījumu no valsts pamatbudžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem atsevišķā budžeta programmā vai apakšprogrammā. Pēc projektu apstiprināšanas valsts budžeta iestādes normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no valsts pamatbudžeta programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" var pieprasīt līdzfinansējumu Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros apstiprināto projektu finansēšanai, ja tajā ir pieejami līdzekļi.
Finanšu instrumenta finansējuma daļa projekta īstenošanai plānota kā saņemts transferts no Klimata un enerģētikas ministrijas atsevišķā budžeta programmā vai apakšprogrammā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 7.4.1 apakšpunktu, sabiedrības pārstāvji ir aicināti līdzdarboties, rakstiski sniedzot viedokli par tiesību akta projektu.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- SIA "Vides investīciju fonds"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
SIA "Vides investīciju fonds"
palielinās
Vērtības nozīme:
SIA "Vides investīciju fonds" funkcijas (darba apjoms) tiek palielinās, jo tai konkursa ietvaros tiek deleģēts uzdevums pieņemt un vērtēt projektu iesniegumus, pieņemt lēmumus par finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanu vai par finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanas atteikumu, projekta līgumu sagatavošanu, noslēgšanu, grozīšanu un izbeigšanu, pārbaudīt pārskatus, veikt projektu uzraudzību monitoringa periodā, kā arī atgūt projektiem izmaksātos finanšu instrumenta līdzekļus, kas atzīti par neattiecināmiem. Finansējuma apjoms tiks aprēķināts atbilstoši iesniegto projektu iesniegumu skaitam un paredzēts ikgadējā Atsevišķu pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumā. Izmaksas tiks segtas no Klimata un enerģētikas ministrijas budžeta apakšprogrammas 33.01.00 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta administrācija".
Kopā
0,00
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Īstenojot šajos noteikumos plānotās aktivitātes, paredzama pozitīva ietekme uz Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam ietverto rīcības virzienu "Daba un vide - "Zaļais kurss"", tostarp attiecīgā rīcības virziena mērķa indikatoru - [271] SEG emisiju intensitāte un [273] Gaisa piesārņojuma % samazinājums, kā arī rīcības virzienu "Tehnoloģiskā vide un pakalpojumi" un attiecīgā rīcības virziena mērķa indikatoru - [309] No AER saražotās enerģijas īpatsvars kopējā enerģijas galapatēriņā.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekta apstiprināšanas gadījumā tiks īstenoti projekti, kas nodrošinās energoefektivitātes pasākumu īstenošanu un atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju iegādi, uzstādīšanu un izmantošanu, kas sekmēs gaisa kvalitātes uzlabošanos.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekta apstiprināšanas gadījumā tiks īstenoti projekti, kas nodrošinās energoefektivitātes pasākumu īstenošanu un atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju iegādi, uzstādīšanu un izmantošanu, kas sekmēs SEG emisiju samazināšanu.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi