Anotācija (ex-ante)

I Ūdens monitoringa attīstības nodrošināšana 
 
1.1. Hidroloģiskā monitoringa tīkla paplašināšanas pamatojums: 
Klimata pārmaiņu ietekmē paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai, arvien biežāk notiks intensīvas lietusgāzes.  Sākotnējais plūdu riska novērtējums 2019. – 2024. gadam[3] norāda, ka lietus plūdu postījumi varētu būt katastrofāli kā, piemēram, 2017. gada augustā, kad applūda plašas Latvijas teritorijas. Līdz ar to regulāra un automātiska caurplūduma mērījuma veikšana reģionos ar augstu applūšanas risku varētu ievērojami paaugstināt hidroloģisko prognožu un brīdinājumu kvalitāti.  Lai paplašinātu hidroloģisko monitoringa tīklu, to ir nepieciešams papildināt ar automātiskā caurplūduma sensoriem vismaz piecās stacijās, kuru sniegtā informācija ir nozīmīga hidroloģiskajā modelēšanā, kā arī prognožu un brīdinājumu sagatavošanā sarežģītās situācijās. Šobrīd caurplūduma mērījumi lielākoties tiek veikt manuāli un neregulāri, kas nav pietiekami kvalitatīvai VSIA “Latvijas vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra” (turpmāk – LVĢMC) uzturētās Plūdu riska informācijas sistēmas darbības nodrošināšanai.  
 
1.2. Valsts pazemes ūdeņu monitoringa tīkla modernizēšanas pamatojums: 
Esošo valsts pazemes ūdeņu monitoringa tīklu nepieciešams modernizēt, lai turpinātu nodrošināt nepārtrauktu datu plūsmu par pazemes ūdeņu kvantitatīvo un ķīmisko stāvokli. Šobrīd monitoringa tīklā ir iekļauti arī tādi monitoringa urbumi, kuru tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs vai to esošais aprīkojums ir novecojis.  
Tieši pazemes ūdeņu monitoringa ietvaros iegūtie dati ļauj uzkrāt jaunu informāciju par pazemes ūdeņus piesārņojošajām vielām, kas var radīt reālu vai potenciālu risku pazemes ūdensobjektiem, un tādējādi sekmētu šo vielu apzināšanu un robežvērtību noteikšanu. Līdz ar to regulārs un nepārtraukts pazemes ūdeņu monitorings spēj paaugstināt izstrādāto upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu kvalitāti un veicināt Ūdens struktūrdirektīvas (2000/60/EK)[4], Gruntsūdeņu Direktīvas (2006/118/EK)[5] u.c. normatīvajos aktos izvirzītās prasības. 
Tāpat Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam ir jāsniedz reprezentatīva informāciju par pazemes ūdeņu ieguves urbumu aizsardzības pasākumu plānošanu un ūdens apgādes nodrošināšanu valsts apdraudējuma gadījumā atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plāna pielikumam par rīcību klimata ietekmes izraisītā negadījumā. 

II Atmosfēras gaisa monitoringa tīkla uzlabojumi 

2.1. Atmosfēras gaisa kvalitātes tīkla paplašināšanas nepieciešamības pamatojums: 
Nepieciešams papildināt gaisa kvalitātes monitoringa tīklu ar četrām jaunām pilsētas fona un četrām jaunām autotransporta piesārņojuma avotu ietekmes (turpmāk - TPAIS) stacijām:  
• aglomerācijā “Rīga” - pilnvērtīgai atmosfēras gaisa kvalitātes novērtēšanai aglomerācijā Rīga nepieciešama TPAIS arī Pārdaugavā, jo šobrīd TPAIS izvietota tikai Daugavas labajā krastā. TPAIS nepieciešamību Pārdaugavā pamato Latvijas vides aizsardzības fonda pētījuma “Izvērtējums par transporta piesārņojuma staciju izvietojumu Rīgā” rezultāti;
• zonā “Latvija” - lielākajās Latvijas pilsētās (trīs no četrām potenciālām vietām, ņemot vērā stacijas ierīkošanas prasību izpildes iespējamību - Daugavpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Valmierā). Zonā “Latvija” šobrīd gandrīz visās novērojumu stacijās ir pārsniegtas Pasaules Veselības organizācijas gaisa kvalitātes vadlīniju[6] noteiktās robežvērtībās. Potenciālo vietu novērtējums ir veikts 2021. gadā. 
Blīvāks monitoringa staciju izvietojums ļaus pilnvērtīgāk novērtēt atmosfēras gaisa kvalitāti, plašāk un savlaicīgāk informēt sabiedrību par gaisa kvalitāti Latvijā, dos iespēju kontrolēt atmosfēras gaisa piesārņojumu un tā ietekmi uz iedzīvotāju veselību.  
Tīkla pilnveidošana ļaus efektīvāk apzināt, kā gaisu piesārņojošās vielas maina vides apstākļus, ietekmē dzīvības procesus, izraisa dažādas saslimšanas, īpaši jutīgākajai iedzīvotāju daļai – bērniem, senioriem, grūtniecēm un cilvēkiem ar sirds vai plaušu slimībām. 

Atmosfēras gaisa monitoringa tīkla uzlabošanas ietvaros paredzēts iegādāties arī papildus divus speciāli pielāgotus transportlīdzekļus jeb mobilās laboratorijas, kas kopā ar iepriekš iegādāto laboratoriju nepieciešamas, lai veiktu kalibrēšanu, remontu un apkopes no jauna izveidotajās monitoringa stacijās. Pēc gaisa kvalitātes novērojuma tīkla modernizācijas un izbūves kopā tīklā darbosies 15 atmosfēras gaisa kvalitātes novērojumu stacijas un, lai tās apkalpotu, nepieciešamas kopā trīs mobilās laboratorijas. Lai nodrošinātu laicīgu mērierīču apkopes darbu izpildi un valsts atmosfēras gaisa kvalitātes monitoringa staciju infrastruktūras uzturēšanu atbilstoši standartu prasībām, no LVĢMC uz visām valsts atmosfēras gaisa kvalitātes monitoringa tīkla stacijām ir nepieciešams regulāri transportēt references mērierīces un references gāzes balonus, turklāt nodrošinot drošus un no vides faktoriem neietekmētus apstākļus, kuri reglamentēti Eiropas Komisijas direktīvā 2008/50/EK[7], kā arī references metodes gāzveidīgām gaisu piesārņojošām vielām ir aprakstītas vairākos LVĢMC darbību regulējošos standartos[8].

2.2. Atmosfēras gaisa radioaktivitātes mērījumu veikšanas nepieciešamības pamatojums: 
Nepieciešams nodrošināt radioaktīvā piesārņojuma mērījumus vismaz vienā zonas “Latvija” tīkla stacijā (potenciālā vieta – Daugavpils, ja iespējams apvienot gan atmosfēras gaisa piesārņojuma, gan radioaktīvā piesārņojuma novērojumus vienā stacijā). Līdz šim Latvijas teritorijā šāda veida stacijas ir radioaktīvo atkritumu glabātavā “Radons”, tomēr tā ir novecojusi un nepieciešams pārvērtēt stacijas atrašanās vietu, lai maksimāli ātri tiktu uztverts piesārņojums kodoliekārtu avāriju vai karadarbības gadījumā.  

2.3. Radiācijas drošība:
Saskaņā ar likuma “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” 10. panta pirmo daļu Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs (turpmāk - VVD RDC) nodrošina vides radiācijas monitoringa staciju darbību un informācijas apmaiņu atbilstoši starptautisko līgumu prasībām vides radiācijas drošības un kodoldrošības jomā.  
Savukārt saskaņā ar Ministru kabineta 2002. gada 9. aprīļa noteikumu Nr. 149 “Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu” 157. punktu VVD RDC veic gaisa radioaktīvā piesārņojuma uzraudzību un kontroli, lai novērtētu iedzīvotāju apstarošanu, un nodrošina gamma starojuma dozas jaudas monitoringu gaisā, izmantojot automātisko gamma radiācijas monitoringa sistēmu.  
Regulārs radiācijas situācijas novērtējums ir svarīgs sabiedrībai, lai pārliecinātos, ka situācija ir droša, kā arī lai varētu operatīvi novērtēt situāciju radiācijas avārijās.  
2022. gada notikumu Ukrainā saistībā ar dažādiem radiācijas objektiem vēl vairāk pierādīja nepieciešamību uzturēt kvalitatīvu šādu radiācijas monitoringa staciju sistēmu, lai tā darbotos bez pārtraukumiem, sniegtu operatīvu informāciju valsts iestādēm un sabiedrībai.  

2.4. Gaisa kvalitātes modelēšanas Latvijas teritorijā nepieciešamības pamatojums: 
Gaisa kvalitātes modelēšanas rīka izstrāde nodrošinās savlaicīgu, kvalitatīvu un vispusīgu gaisa kvalitātes datu attēlošanu sabiedrības informēšanas prasību izpildīšanai, vienlaikus modelēšanas darbi dos iespēju novērtēt gaisa piesārņojuma riskus cilvēka veselībai. Modelēšanas rīks ļaus pilnvērtīgi izvērtēt gaisa kvalitāti visā Latvijā, identificējot zonas ar piesārņojuma problēmām, un atvieglos atmosfēras gaisa monitoringa tīkla izvērtēšanu un monitoringa programmas optimizēšanu. 

III Klimata datu informācijas nodrošināšana 

3.1. Meteoroloģiskā tīkla paplašināšanas nepieciešamības pamatojums: 
Meteoroloģisko monitoringa tīklu nepieciešams papildināt ar 10 jaunām un vienu modernizētu meteoroloģisko novērojumu stacijām, lai nodrošinātu paplašinātu Latvijas teritorijas pārklājumu ar meteoroloģisko parametru novērojumu datiem atbilstoši starptautisko organizāciju prasībām un vadlīnijām, kā arī tiecoties uz Ziemeļeiropas un Baltijas valstīs esošo novērojumu tīkla pārklājuma blīvumu. Ir būtiski papildināt esošās stacijas ar jauniem apledojuma, summārās un ultravioletās radiācijas, mākoņu augstuma un daudzuma, iztvaikošanas, augsnes temperatūras un apgaismojuma sensoriem, nodrošinot vispusīgus laika apstākļu, t.sk. bīstamu parādību, novērojumus.  
Efektīva meteoroloģiskā monitoringa tīkla darbība un operatīva datu plūsma, uzlabota datu uzturēšanas un kvalitātes kontroles sistēma un infrastruktūra ir nozīmīga precīzākam laika apstākļu monitoringam, tajā skaitā savlaicīgi un ar augstu precizitāti fiksējot un prognozējot ekstremālās un lokālas meteoroloģiskās parādības. Savukārt papildu gaisa temperatūras, nokrišņu daudzuma un intensitātes, kā arī sniega segas biezuma novērojumi ir kritiski svarīgi gan pavasara, gan vasaras lietusgāžu izraisītu plūdu savlaicīgā prognozēšanā. 
Nozīmīgs informācijas avots par pērkona negaisu procesu iespējamo attīstību, intensīvu lietusgāžu iespējamību un lokālu plūdu veidošanos ir radiozonžu sniegtā informācija. Radiozonde sniedz meteoroloģiskos datus par atmosfēras apstākļiem no piezemes līdz 20 km augstumam, kas tālāk tiek integrēti skaitliskajos laika apstākļu modeļos, lai nodrošinātu savlaicīgākas un precīzākas prognozes par iespējamām lietusgāzēm un pērkona negaisiem. Atjauninājums esošai aeroloģiskās radiozondēšanas sistēmai Skrīveru novērojumu stacijā nozīmīgi uzlabos esošo radiozondēsanas procesu, mērījumu datu apstrādi un pārraidi starptautiskā datu apmaiņā.  
Papildināts un paplašināts meteoroloģiskā monitoringa tīkls ļaus precīzāk un kvalitatīvāk veikt klimatisko datu analīzi, fiksēt meteoroloģiskus un klimatiskus ekstrēmus, un analizēt to ietekmi uz dažādām tautsaimniecības nozarēm (lauksaimniecību, veselību, būvniecību, enerģētiku, civilo aizsardzību u.c.). Blīvāks novērojumu tīkls nodrošinās iespēju veikt lokālo klimatisko faktoru, piemēram, pilsētu karstuma salu, postošu pērkona negaisu un to pavadošo laika parādību analīzi. Uzkrātas datu rindas tiks izmantotas klimata pārmaiņu un tautsaimniecības nozaru pielāgošanās klimata pārmaiņu novērtējumā, kā arī augstas izšķirtspējas lokālā skaitliskā laika apstākļu modeļa izstrādē. 

3.2. Jauna meteoroloģiskā radara sistēmas uzstādīšanas nepieciešamības pamatojums: 
Meteoroloģiskais radars ir viens no svarīgākajiem instrumentiem, kas sniedz informāciju par nokrišņu daudzumu, intensitāti un teritoriālo izplatību.  
LVĢMC meteoroloģiskais radars bez ievērojamiem ieguldījumiem strādā jau kopš 2006. gada un ir novecojis gan fiziski, gan programmatūras ziņā. Līdz ar to ir kritiski svarīgi iegādāties jaunākas paaudzes duālās polarizācijas radaru, kas ļautu veikt ne vien nokrišņu daudzuma aprēķinus, bet arī to fāziskā stāvokļa (piemēram, lietus, sasalis lietus, slapjš sniegs, sniegs u.c.) noteikšanu, pērkona negaisa, krusas un krasu vēja brāzmu novērošanu. Meteoroloģiskā radara sniegtie dati ir pamatinformācija, prognozējot pērkona negaisu un ar to saistītas intensīvas lietusgāzes un krasas vēja brāzmas, kas ik gadu Latvija nodara nozīmīgus sociālekonomiskos zaudējumus. 

[3]Sākotnējais plūdu riska novērtējums 2019. -2024. gadam: https://www.meteo.lv/fs/CKFinderJava/userfiles/files/Vide/Udens/Ud_apsaimn/UBA%20plani/Sakotnejais_pludu_riska_NOVERTEJUMS.pdf

[4]Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā 

[5]Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/118/EK (2006. gada 12. decembris) par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos
 
[6]PVO vadlīnijas: https://apps.who.int/iris/handle/10665/345329

[7]Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/50/EK (2008. gada 21. maijs) par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai

[8]LVS EN 14211: 2012 “Gaisa kvalitāte – Standartmetode slāpekļa dioksīda un slāpekļa oksīda koncentrācijas noteikšanai ar hemiluminiscenci”; LVS EN 14212: 2012 “Gaisa kvalitāte – Standartmetode sēra dioksīda koncentrācijas noteikšanai ar ultravioleto fluorescenci”; LVS EN 14625: 2012 “Gaisa kvalitāte – Standartmetode ozona koncentrācijas noteikšanai ar ultravioleto fotometriju”; LVS EN 14626: 2012 “Gaisa kvalitāte – Standartmetode tvana gāzes koncentrācijas noteikšanai ar nedisperso infrasarkano spektroskopiju”; LVS EN 14662-3: 2005 “Apkārtējais gaiss. Benzola koncentrācijas mērīšanas standartmetode. 3. daļa: Automātiska paraugu ņemšana ar sūkni un gāzes hromatogrāfiju mērījumu vietā”

2.2.3.4. pasākuma investīcijas prioritāri ir vērstas uz monitoringa tīkla paplašināšanu un modernizāciju - nepieciešamo iekārtu iegādi monitoringa staciju izveidošanai un aprīkošanai papildu mērījumu veikšanai un iegūto datu analīzei. 

Pieejamais finansējums un sasniedzamie rādītāji: 
2.2.3.4. pasākuma pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros projektiem pieejams Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk -  ERAF) finansējums – 9 243 750 euro (85% līdzfinansējuma likme), valsts budžeta finansējums – vismaz 1 631 250 euro. 
Elastības finansējums netiek plānots. Tas pārlikts uz 2.2.1.1. pasākuma “Pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām” 2.kārtu. 
Sākotnēji 2.2.3.4.pasākumā bija plānots cits finansējuma un projektu dalījums kārtās, tomēr saskaņā ar Veselības ministrijas kā iepriekš noteiktā projekta iesniedzēja 2023. gada februārī sniegto informāciju par ierosinājumu projekta ieceres izmaiņām, tiek pārplānota 2.2.3.4.pasākuma struktūra, atsakoties no otrās atlases kārtas rīkošanas, attiecīgo ERAF finansējumu atbrīvojot. 
2.2.3.4. pasākuma projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros paredzētās darbības veicinās vides monitoringa datu kvalitātes paaugstināšanu un vides aizsardzības efektivitāti, izveidojot vai modernizējot 58 vides monitoringa vietas (atbalstīto monitoringa vietu skaits tiks palielināts no 184 monitoringa vietām 2021. gadā līdz 242 monitoringa vietām 2029. gadā un uzstādītas gaisa piesārņojuma uzraudzības sistēmas divās gaisa kvalitātes novērtēšanas un pārvaldības zonās  – “Rīga” un “Latvija”) un nodrošinot monitoringa programmu pilnveidošanu vides monitoringu gaisa un ūdens jomās.  Īstenojot projektus, ir jāveic investīcijas jaunās vai modernizētās katastrofu monitoringa, gatavības, brīdinājuma un reaģēšanas sistēmās attiecībā uz dabas katastrofām. Iznākuma rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja projektu ietvaros veikti ieguldījumi vismaz 10 875 000 euro apmērā, tai skaitā līdz 2024. gada 31. decembrim 1 087 550 euro apmērā. Minētie rādītāji sasniedzami 2.2.3.4. pasākuma pirmajā projektu iesniegumu atlases kārtā.

2.2.3.4. pasākuma ietvaros investīcijas prioritāri ir vērstas uz vides monitoringa tīkla paplašināšanu - nepieciešamo iekārtu iegādi monitoringa staciju izveidošanai un aprīkošanai papildu mērījumu veikšanai un iegūto datu analīzei. Galvenās direktīvas, kurās pasākuma ietvaros tiek sniegts ieguldījums attiecībā uz to prasībām vides monitoringa jomās ir: direktīva 2007/60/EK[9], direktīva 2000/60/EK[4], direktīva 2006/118/EK[5], direktīva 2014/80/ES[10], direktīva 91/676/EEK[11], direktīva 2020/2184[12], direktīva 2008/50/EK[13], direktīva 2004/107/EK[14], direktīva 2011/850/ES[15], līgums 2016/C 203/01[16], regula 550/2004[17] u.c. Ieguldījumi tiks veikti tādu ES direktīvās iekļauto prasību nodrošināšanai, kas attiecas uz vides monitoringu un kontroli. Ar šiem MK noteikumiem netiek pārņemtas iepriekš minēto direktīvu prasības.

Projekta iesniedzējs 
Projekta ietvaros tiek organizēta ierobežota projektu iesniegumu atlase, kurā, ievērojot nozares plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos noteikto kompetenci un deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus, kā finansējuma saņēmējs noteikts LVĢMC, kā sadarbības partneri radiācijas mērījumu uzlabošanai piesaistot VVD.   
Atbilstoši VPP2027 LVĢMC ir noteikta kā vadošā iestāde par gaisa un klimata pārmaiņu monitoringa programmu un ūdeņu monitoringa programmu. Savukārt atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu izpilde vides kontrolei ar Vides aizsardzības likumu (19.pants) ir uzdota VVD. Konkrētus pārvaldes uzdevumus (Vides aizsardzības likums (10.pants sestā daļa)) uzdod arī LVĢMC.  
Saskaņā ar Vides aizsardzības likuma 19. pantā, 10. panta sestajā daļā un VPP2027 noteikto kā finansējuma saņēmēji nav piesaistāmas biedrības un nodibinājumi, jo tām nav deleģēti valsts pārvaldes uzdevumi vai funkcijas. 
Ievērojot, ka 2.2.3.4. pasākuma ietvaros tiks finansētas tikai aktivitātes, kas nodrošina valsts pārvaldes uzdevumu vai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi, MK noteikumu projekta 16. punktā tiek norādīts, ka pasākuma ietvaros iegādātās iekārtas tiek izmantotas tikai valsts pārvaldes uzdevumu un deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanai.  

Atbalstāmās darbības un kopējās izmaksas 
Pasākuma īstenošanai pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir vismaz 10 875 000 euro, tai skaitā ERAF finansējums – 9 243 750 euro un nacionālais finansējums, ko veido valsts budžeta finansējums, – vismaz 1 631 250 euro.  

Saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas[18] 64.panta 1.punkta c) apakšpunktu  pievienotās vērtības nodoklis (PVN) nav attiecināmās izmaksas, izņemot gadījumu, kad projektiem, kuru kopējās izmaksas ir vismaz 5 milj. euro (ieskaitot PVN), ja tās nav atgūstamas saskaņā ar PVN reglamentējošiem valsts tiesību aktiem. Līdz ar to 2.2.3.4. pasākuma pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros attiecināms ir projekta attiecināmo izmaksu pievienotās vērtības nodoklis, ja projekta iesniedzējs to nevar atgūt atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu jomā[19]. 

Administratīvā sloga mazināšanai projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksu nodrošināšanai tiek piemērota personāla atlīdzības likme sešu procentu apmērā no noteikumu projekta 21. punktā minētajām pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav tiešās attiecināmās personāla izmaksas, saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas 55. panta 1. punktu.

Personāla atlīdzības likmes aprēķins balstīts uz šādiem pamatprincipiem:
1)    tas ir taisnīgs – personāla atlīdzības izmaksu likmes apmērs tiks piemērots vienādi gan finansējuma saņēmējam, gan sadarbības partnerim un vienādi abos projektos;
2)    tas ir objektīvs – personāla atlīdzības izmaksu likmes apmērs ir aprēķināts, ievērojot finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera 2023. gada aprīlī un maijā sniegto informāciju par projekta vadībā iesaistīto personālu, to atlīdzībai noteikto maksimālo atalgojuma slieksni u.c. apsvērumus.   Tāpat, veicot datu izguvumu no KPVIS 2023. gada 17. aprīlī un to atkārtotu salīdzinājumu 8. un 30. maijā, izvērtēta līdzšinējā projektu īstenošanas pieredze pēc projektos ietvertajām atbalstāmajām darbībām līdzīgos projektos (2014. - 2020. gada ES finanšu plānošanās periodā vides monitoringa, tostarp LVĢMC īstenotajos projektos: 5.4.2.2/17/I/001 "Vides monitoringa un kontroles sistēmas attīstība un sabiedrības līdzdalības vides pārvaldībā veicināšana", 5.4.2.2/18/I/001 "Valsts vides monitoringa un citu vides datu apstrādes un uzglabāšanas infrastruktūras pilnveidošana", 5.4.2.2/20/I/001 "Ūdens monitoringa un kontroles sistēmas attīstība", kā arī VRAA īstenotajā projektā 5.4.2.2/17/I/002 “Valsts vides monitoringa programmu un kontroles sistēmas attīstība un sabiedrības līdzdalības veicināšana, pilnveidojot nacionālas nozīmes vides informācijas un izglītības centru infrastruktūru”, kur kā sadarbības partneris piesaistīts arī VVD), kas ļauj objektīvi pamatot vienotās likmes piemērošanu, iekļaujoties Kopīgo noteikumu regulas 55.panta 1. punktā noteiktajā izmaksu procentuālajā apmērā;
3)    tas ir pārbaudāms – personāla atlīdzības izmaksu likmes aprēķins ir pamatots ar VARAM veiktajiem aprēķiniem (dati, balstoties, uz kuriem tika veikti aprēķini, tiek uzglabāti VARAM un izgūstami no KPVIS);
4)    tas ir iepriekš noteikts – personāla atlīdzības izmaksu likme un piemērošanas nosacījumi ir noteikti 2.2.3.4.  pasākuma reglamentējošos MK noteikumos un piemērojami atbilstoši šajos MK noteikumos noteiktajām prasībām.
Projektu vadībā iesaistītajam personālam (projektu vadītājs, projekta asistents-speciālists, iepirkuma vadītājs, grāmatvedis) noteiktā mēnešalgas likme ir 2200 - 2600 euro un projekta īstenošanas personālam – 1650 - 2240 euro par pilnu slodzi, ievērojot līdzvērtīgus principus gan finansējuma saņēmēja, gan sadarbības partnera iesaistītā personāla atlīdzības aprēķinā.   Projektā paredzētās darbības personālam tiks nodalītas, lai tās nepārklātos, veicot darba laika un veikto funkciju uzskaiti, kā arī finansējuma saņēmējam ir pienākums nodalīt personāla pamatpienākumus no projektā paredzētajām darbībām. Atalgojumu par vienu un to pašu veikto darbību nevar saņemt no valsts budžeta, cita projekta līdzekļiem un projektam paredzētā finansējuma.

Ņemot vērā noteikumu projektā noteiktos izmaksu attiecināmības nosacījumus un projektu kopējo finansējumu (paredzamais finansējums vismaz 10,88 milj. euro), projektu vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksu nodrošināšanai pieejamais finansējums būtu vidēji 600 000 euro.

Kvalitatīvai projektu ieviešanai sadarbības partnerim būtu nepieciešama vismaz projektu vadītāja (39.1. III amatu saime, 10. mēnešalgu grupa) iesaiste, kam noteikta mēnešalgu grupas augstākā pieejamā atalgojuma robežvērtība, pamatojoties, ka darbiniekam ir nepieciešamas specifiskas zināšanas, lai spētu vadīt attiecīgo projektu radiācijas drošības jomā, kā arī darbinieks jau strādā VVD un tā alga projektā ir pielīdzināta algai ārpus tā. Savukārt projektu finansējuma saņēmējam veiksmīgai projekta īstenošanai nepieciešami šādi darbinieki – projektu vadītāji, projektu asistenti, iepirkuma speciālisti, grāmatvedis, speciālisti (inženieri, ģeologi, IT speciālists, mērinstrumentu un elektrotehnikas inženieris u.c.), kuru atlīdzības noteikšanai kā uz valsts kapitālsabiedrības darbiniekiem neattiecas Ministru kabineta 2022. gada 26.aprīļa noteikumi Nr. 262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība”, alga aprēķināta, pamatojoties uz uzņēmuma izstrādātajiem un publiski pieejamajiem atalgojuma politikas pamatprincipiem: https://www.meteo.lv/fs/CKFinderJava/userfiles/files/Par_centru/Struktura/1561644782_Atalgojuma_politikas_pamatprincipi.pdf un pieredzi līdzīgu projektu īstenošanā iepriekšējos ES finanšu plānošanas periodos. Līdzīgi kā sadarbības partnera piesaistītajam personālam, arī finansējuma saņēmēja personālam veiksmīgai projekta īstenošanai ir nepieciešamas specifiskas prasmes un zināšanas, iekļaujot gan darbu bīstamos apstākļos, piemēram, darbs augstumā vai zem ūdens, gan zināšanas un prasmes, kas ir ierobežotam cilvēku lokam, kas ir licencēti strādāt ar konkrētām iekārtām, saņemot ražotāja sertifikātu, lai varētu nodrošināt rezultātu precizitāti, specifiski sertifikāti par darbu ar iekārtām u.tml. Tāpat projektu ieviešanai ir nepieciešams piesaistīt personālu ar zināšanām IKT jomā, lai spētu konfigurēt ieviešamās datu sistēmas, piemēram, piedalīties piesārņojuma rīka modelēšanā. Ņemot vērā nepieciešamās specifiskās zināšanas un prasmes projekta vadības un īstenošanas personālam, atlīdzība par darbu projekta ietvaros pielīdzināta speciālistu algu apmēram ārpus projekta.

Personāla izdevumu aprēķinā ir paredzēta konkrēta plānotā darbinieka likme/amata alga saskaņā ar LVĢMC algu un amatu sarakstu. Konkrēti plānotie darbinieki paredzēti, ņemot vērā plānoto aktivitāšu specifiku, sarežģītību, kā arī iepriekšējo pieredzi ES fondu finansētu projektu īstenošanā. Saskaņā ar LVĢMC darba samaksas nolikumu projektos darba samaksa un darba apjoms tiek noteikts ar darba devēja rīkojumu atbilstoši konkrētā projekta prasībām. Projektu īstenošanā finansējuma saņēmēja iesaistītajiem darbiniekiem nav paredzēti pabalsti, prēmijas, tādēļ aprēķins ietver plānoto slodzi projektā un nepieciešamo mēnešu skaitu, amata algu un darba devēja sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Savukārt, ievērojot nepieciešamību nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu un motivāciju projektu īstenošanā iesaistītajam personālam, lai nodrošinātu kvalitatīvu projektu īstenošanu un pasākumā paredzēto rādītāju sasniegšanu, papildu finansējums iepriekš minētajam projekta vadības personālam, kā arī papildu personālam (piemēram, iepirkumu speciālists, projekta vadītāja asistents) nepietiekama ERAF finansējuma gadījumā būtu nodrošināms finansējuma saņēmējam sava esošā budžeta ietvaros.

Finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera plānotās aktivitātes skatīt 1.tabulā. 
1.tabula. Finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera indikatīvās plānotās aktivitātes un sasniedzamie monitoringa programmu rādītāji 

 
Komercdarbības atbalsta nosacījumi 
2.2.3.4. pasākuma ietvaros netiek atbalstītas projekta iesniedzēja vai sadarbības partnera aktivitātes, kurām atbalsts ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts. Specifiskā atbalsta ietvaros ir atbalstāmas darbības, kas saistītas ar valsts pārvaldes uzdevumu izpildi.  
LVĢMC ieņēmumus no meteoroloģiskā radara veido valsts dotācija deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanai (VARAM deleģēšanas līgums[20]), kā arī ieņēmumi no VAS “Latvijas Gaisa satiksme” sniegtajiem pakalpojumiem. 
Atbilstoši likuma “Par aviāciju”[21] 55.1 pantam VAS "Latvijas gaisa satiksme" un LVĢMC ir meteoroloģisko pakalpojumu sniedzēji Latvijas Republikā Regulas Nr. 550/2004 izpratnē. 
Atbilstoši Regulas Nr. 550/2004 8. pantam dalībvalstis nodrošina gaisa satiksmes pakalpojumu ekskluzīvu sniegšanu īpašos gaisa telpas blokos gaisa telpā, par kuru tās atbild. Likuma “Par aviāciju” 55. pants paredz, ka meteoroloģisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina nepieciešamo meteoroloģisko informāciju par maksu vai bez maksas. 
Savukārt Ministru kabineta 2006.gada 15.augusta noteikumi Nr. 657 “Gaisa kuģu lidojumiem nepieciešamās meteoroloģiskās informācijas sniegšanas kārtība”[22], kas izdoti, pamatojoties uz likuma “Par aviāciju” 55. pantu, nosaka, ka aviācijas meteoroloģisko informāciju aviācijas meteoroloģiskās informācijas lietotājam sniedz LVĢMC.  
LVĢMC no VAS “Latvijas Gaisa satiksme” saņemtā maksa par aeronavigācijas pakalpojumu – meteoroloģisko informāciju nav peļņu nesoša.  
Meteoroloģiskā radara iegūtos datus tieši izmantos LVĢMC tikai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanai saskaņā ar VARAM deleģēšanas līgumu[20], kā arī meteoroloģiskā radara datus VAS “Latvijas Gaisa satiksme” gan līdz šim izmanto, gan arī turpmāk izmantos publiskās pārvaldes atbildības jomā. LVĢMC arī nodrošina bezmaksas meteoroloģiskā radara datu pieejamību produktam “Lietus intensitāte uz virsmas” LVĢMC vides portālā (https://videscentrs.lvgmc.lv/karte/meteorologiska-radara-informacija). Dati minētajā portālā ir brīvi pieejami ikvienam interesentam.

Citi nosacījumi 
MK noteikumu projekts paredz, ka nekustamais īpašums, kurā tiks veiktas projektā paredzētās darbības, ir projekta iesniedzēja vai tā sadarbības partnera (ja attiecināms) īpašumā, valdījumā, turējumā vai lietojumā projekta īstenošanas laikā un vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas. Proti, MK noteikumu projekts ir papildināts ar lietojuma tiesības regulējumu, jo pasākuma ietvaros iegādātā infrastruktūra var būt gan pārvietojama, gan arī - var tikt izmantota sezonāli, līdz ar to var būt nepieciešams slēgt līgumu par noteiktas teritorijas izmantošanu (jānodibina personālservitūts). 

Saskaņā ar Energoefektivitātes likuma 15. panta trešo daļu par finansējuma piešķiršanu atbildīgajām iestādēm jānosaka projektu enerģijas patēriņa rādītāji tām aktivitātēm, kas nav tiešā veidā vērstas uz energoefektivitātes uzlabošanu, tomēr sekmē to, savukārt Energoefektivitātes likuma 15. panta ceturtā daļa nosaka ziņošanas pienākumu. Tas attiecas, piemēram, uz  aktivitātēm, kurās tiek uzlabotas vai iegādātas ēkas, iekārtas, transportlīdzekļi, kā arī ieviesti energoresursu patērētāju izturēšanās maiņu veicinoši pasākumi. Tāpēc noteikumu projektā iekļauta prasība sniegt atbilstošu informāciju, kas ļaus novērtēt projekta rezultātā sasniegto enerģijas ietaupījumu, kas sekmē enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķa sasniegšanu. Lai palīdzētu atbildīgajām iestādēm enerģijas patēriņa un ietaupījumu ziņošanā, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Būvniecības valsts kontroles biroju, kura pārziņā ir energoefektivitātes monitorings, ir publicējusi metodiskos ieteikumus  enerģijas ietaupījumu ziņošanai un aprēķināšanai https://www.bvkb.gov.lv/lv/media/2214/download. 

MK noteikumu projekts paredz prasību finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim par saviem līdzekļiem veikt projekta rezultātu uzturēšanu un nodrošināt projekta rezultāta ilgtspēju vismaz 5 gadus pēc projekta pabeigšanas, ja vien iekārtām nav noteikts cits (ilgāks) uzturēšanas periods.  

Finansējuma saņēmējam nav noteikts pienākums veikt izmaksu un ieguvumu analīzi projektiem, ievērojot to raksturu, ka finansējuma saņēmējs no tā īstenošanas negūst peļnu, taču finansējuma saņēmējs veic funkcijas, kas noteiktas VARAM deleģēšanas līgumā, savukārt sadarbības partneris kā valsts iestāde veic noteiktās funkcijas saskaņā ar iestādes nolikumu un Vides aizsardzības likumu. Projekta ieguvumi nav izsakāmi monetārā izteiksmē, jo projekta ieguvumiem nav nosakāma tirgus vērtība.

Lai nodrošinātu, ka tiek organizēts iepirkums, kas atbilst publiskā iepirkuma principiem, īstenojot konkurenci nodrošinošu, pārredzamu, nediskriminējošu un beznosacījumu konkursa procedūru (Eiropas Komisijas Paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu ((2016/C 262/01) 89.–96.punkts), tiek paredzēta norma, ka Pasākuma ietvaros iepirkums (konkrēta pakalpojuma vai preču iegāde) jāveic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci neierobežojošu procedūru. 

Finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera personāla darba braucienu un iekšzemes komandējumu transporta izmaksu (maksa par degvielu, sabiedriskā transporta izmantošana) segšanai tiks piemērota metodika “Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam  īstenošanai”, savukārt, ja paredzēti iekšzemes komandējumi, tad radušās izmaksas, kas nav saistītas ar transporta izmaksām, jāsedz saskaņā ar metodiku “Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai”. Savukārt attiecināmajās izmaksās paredzētās piegādes un pakalpojumi tiks nodrošināti, finansējuma saņēmējam organizējot iepirkumu, iepirkuma nolikumā un tehniskajā specifikācijā paredzot nosacījumus, kas ir saskaņā ar iepriekšminētajām metodikām, ņemot vērā plānoto piegāžu un pakalpojuma iepirkuma organizēšanas specifiku.

Pasākuma ietvaros ir paredzēti 2 projekti, kuru īstenošanai ir nepieciešama specifisku iekārtu izstrāde, kas tiks pasūtītas konkrētam ražotājam ar īpašiem nosacījumiem to izstrādē. Nevienā citā projektā, kas tiks īstenots 2021. – 2027. gada finanšu plānošanas perioda ietvaros, līdzīgu iekārtu izstrāde un specifisku darbību veikšana nav paredzēta, līdz ar to, pamatojoties uz resursu lietderīgu izmantošanu, netiek izstrādāta vienkāršoto izmaksu metodika, jo tad tā tiktu izmantota vien 2 projektiem plānošanas periodā. Turklāt, izņemot personāla izmaksas, kam ir piemērota vienotā likme, neviena cita darbība nav lētāka par 200 000 euro, līdz ar to plašāka vienkāršoto izmaksu metodikas piemērošana netiek paredzēta. 

MK noteikumu projektā darba vietu aprīkojuma iegādes izmaksas jaunu darba vietu radīšanai vai esošo darba vietu atjaunošanai, uzturēšanai un remontam noteiktas ne vairāk kā 3000 euro apmērā vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā personālam, kas projektā ir nodarbināts vismaz 30 % darba laika. Darbiniekiem, kuriem tiek piemērots daļlaika noslodzes princips, tiks vērtēts aprīkojuma iegādes samērīgums attiecībā uz projektā esošo nodarbinātības laiku un slodzes sadalījumu: ja projekta vadības vai īstenošanas personāls ir nodarbināts projektā normālu darba laiku, jaunradītas darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas 100% apmērā, savukārt ja projekta vadības vai īstenošanas personāls ir nodarbināts projektā nepilnu darba laiku, jaunradītas darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas proporcionāli darba slodzes procentuālajam sadalījumam, tāpat daļlaika izmaksu attiecināšanas principa gadījumā ir jāņem vērā darbinieka iesaistes periods projektā pret projekta kopējo īstenošanas ilgumu, kā arī proporcionāli darba slodzes procentuālajam sadalījumam. Minētie nosacījumi attiecas gan uz finansējuma saņēmēja, gan sadarbības partnera personāla darba vietu ierīkošanas, atjaunošanas vai uzturēšanas izmaksām.

Ņemot vērā, ka finansējuma saņēmējs ir valsts kapitālsabiedrība un sadarbības partneris ir valsts iestāde, izmaksas ir attiecināmas no 2023. gada 1. janvāra. Pirms projekta apstiprināšanas var veikt dažādus sagatavošanās darbus projekta īstenošanai, noslēgt iepirkuma līgumus un veikt dokumentācijas izstrādi, kas pēc pieredzes iepriekšējos finanšu plānošanas perioda projektos bija laikietilpīgs process, kas radīja aizkavēšanos.

Demarkācija ar Programmas ietvaros pasākumam paredzēto finansējumu un citu atbalsta programmu ietvaros sniegto atbalstu finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim projektos paredzēto atbalstāmo darbību īstenošanai un dubultās finansēšanas risku novēršana tiks nodrošināta projektu līmenī, pārbaudot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu, pārliecinoties, ka vienas un tās pašas atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas netiks finansētas dubultā.

Ieviešanā iesaistītas institūcijas 
Par 2.2.3.4. pasākuma īstenošanu atbildīgā iestāde ir VARAM. 
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra kā sadarbības iestāde (turpmāk – CFLA) un valsts tiešās pārvaldes iestādes un valsts kapitālsabiedrības kā ES fondu projektu iesniedzēji un finansējuma saņēmēji. 
2.2.3.4. pasākuma projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriji tiks izskatīti ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejā (turpmāk - Uzraudzības komiteja). 
Nav plānota jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija. 

Projektu iesniegums, tā vērtēšana un atlases process 
Ņemot vērā VARAM līdzšinējo pieredzi ES fondu 2007.-2013.gada un 2014. – 2021. gada plānošanas perioda aktivitāšu un pasākumu ietvaros veikto gan atklātu, gan ierobežotu projektu iesniegumu atlasi, ir secināms, ka vides monitoringa infrastruktūras attīstības projektu ieviešanā piemērotākais ieviešanas mehānisms ir ierobežota projektu iesniegumu atlase, kad potenciālo projektu saraksts, piešķiramā finansējuma apmērs un sasniedzamie rezultāti tiek definēti pirms projektu iesniegumu atlases saskaņā ar VPP2027. Būtiskākās priekšrocības: 
 - atbildīgā iestāde nodrošina projektā paredzēto atbalstāmo darbību saskaņošanu ar finansējuma saņēmēju un sadarbības partneri (ja attiecināms) atbilstoši VPP2027, NAP2027, Vides monitoringa programmai 2021. - 2026. gadam un citiem plānošanas dokumentiem, līdz ar to CFLA projektu iesniegumu atlasei nav jāpiesaista lieli administratīvie resursi, jo ir zināms iesniedzamo projektu skaits; 
 - pirms projektu iesniegumu atlases ir iespējams novērtēt sagaidāmos rezultātus un pārliecināties par plānoto mērķu sasniegšanu, kā arī novērtēt pieprasīto un pieejamo investīciju savstarpējo atbilstību; 
 - ņemot vērā investīciju pieprasījumu un plānoto rezultātu atbilstību to pieejamībai un mērķiem, ir iespējams plānot papildus pasākumus mērķu sasniegšanai un investīciju pārplānošanai. 

Projekta iesniedzējs sagatavo un iesniedz projekta iesniegumu CFLA  elektroniski Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā. MK noteikumu projekts paredz izvērtēt projektu viena mēneša laikā pēc projekta iesnieguma iesniegšanas beigu datuma. Projekta iesnieguma iesniegšanas beigu datums ir diena, kurā projekts iesniegts. Tā kā pasākuma ietvaros ir paredzēta divu projektu iesniegšana un īstenošana, un atlases kārtu indikatīvi paredzēts izsludināt sešu mēnešu garumā, lai netiktu kavēta investīciju apgūšana un projekta norise, projektu izvērtēšanu paredzēts uzsākt uzreiz pēc to saņemšanas un to izvērtēšanu veikt mēneša laikā. Šāds nosacījums iekļauts, lai intensificētu ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda investīcijas ar mērķi nodrošināt gan 2023. gada valsts budžeta likumā paredzēto izdevumu veikšanu, gan EK noteiktā ikgadēji deklarējamo izdevumu minimālā sliekšņa (turpmāk – n+3 princips) izpildi. Par katru iesniegto un apstiprināto projektu tiks noslēgts atsevišķs līgums. Tā kā finansējuma saņēmējam jau ir pieredze ES fondu finansētu projektu īstenošanā, saskaņā ar ierobežotu projektu iesniegumu atlases nolikumu, lai iesniedzamais projekts ir pēc iespējas kvalitatīvāks un atbilstošāks nosacījumiem, atbalstāms ir princips "CFLA konsultē vispirms".

Noteikumu projektā iekļautās prasības, kas tiks ietvertas arī projektu iesniegumā un vērtēšanas kritērijos, ir atbilstošas principam “Nenodarīt būtisku kaitējumu”, kura ietekme 2.2.3.4. pasākumā saskaņā ar Programmas papildinājuma 2022. gada 22. maija redakciju novērtēta ar netiešu ietekmi un horizontālajiem principiem “Klimatdrošināšana” (tieša ietekme) un “Energoefektivitāte pirmajā vietā” (netieša ietekme). 

Attiecībā uz pasākuma ietekmi uz Labklājības ministrijas administrēto horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” (turpmāk - HP VINPI), izvērtējot 2.2.3.4. pasākuma saturu un attiecināmās darbības, secināts, ka projekts ir izteikti tehnisks, vērsts uz tehnoloģiju pilnveidošanu vai nomaiņu u.tml. Ņemot vērā, ka projekts ļoti minimāli saistīts ar ieguldījumiem cilvēkresursu attīstībā vai publiskās infrastruktūras izveidē, un pasākuma ietekme uz HP VINPI ir vērtējama kā neitrāla, 2.2.3.4. pasākuma ietekmes uz HP VINPI veids noteikts “nav ietekmes”.  Atbilstoši Labklājības ministrija vadlīnijām par HP VINPI īstenošanu un uzraudzību (https://www.lm.gov.lv/lv/media/22182/download?attachment) projekta vērtēšanā piemērojams specifiskais atbilstības kritērijs, kur vērtējums ir “Jā”, ja projekta iesniegums paredz vismaz 1 vispārīgu HP VINPI darbību veikšanu, kas attiecas uz publicitāti, personālu vai publiskajiem iepirkumiem.   

Attiecībā par iepriekš minēto kritēriju atbilstību projekta iesniedzējs sniegs informāciju projekta iesniegumā par prasību izpildi, kas atbilstoši CFLA iekšējās kontroles sistēmās paredzētajam tiks kontrolēts projekta pēcuzraudzības periodā. 


Īstenošana un uzraudzība 
Projekta uzraudzību nodrošina CFLA. 

[9]Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/60/EK (2007. gada 23. oktobris) par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību (Dokuments attiecas uz EEZ)

[10]Komisijas Direktīva 2014/80/ES (2014. gada 20. jūnijs), ar ko groza II pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/118/EK par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos (Dokuments attiecas uz EEZ)

[11]Eiropas Padomes direktīva (1991. gada 12. decembris) attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti

[12]Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2020/2184 (2020. gada 16. decembris) par dzeramā ūdens kvalitāti (pārstrādāta redakcija) (Dokuments attiecas uz EEZ)

[13]Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/50/EK (2008. gada 21. maijs) par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai

[14]Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/107/EK (2004. gada 15. decembris), par arsēnu, kadmiju, dzīvsudrabu, niķeli un policikliskiem aromātiskiem ogļūdeņražiem apkārtējā gaisā

[15]2011/850/ES: Komisijas Īstenošanas lēmums (2011. gada 12. decembris), kurā izklāstīti noteikumi par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/107/EK un Direktīvu 2008/50/EK attiecībā uz savstarpēju informācijas apmaiņu un ziņojumiem par apkārtējā gaisa kvalitāti (izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 9068) 

[16]Konsolidēts Eiropas Atomenerģijas Kopienas dibināšanas līgums (2016. gada 7. jūnijs)

[17]Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 550/2004 (2004. gada 10. marts) par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (Pakalpojumu sniegšanas regula)(Dokuments attiecas uz EEZ)

[18]Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai

[19]Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gada plānošanas periodā, pieejams: https://m.esfondi.lv/upload/2021-2027/attiec_vadl_21-27__final.pdf  

[20]https://www.varam.gov.lv/lv/delegesanas-ligumi

[21] https://likumi.lv/ta/id/57659-par-aviaciju

[22] https://likumi.lv/ta/id/141999-gaisa-kugu-lidojumiem-nepieciesamas-meteorologiskas-informacijas-sniegsanas-kartiba