Anotācija

Kā iepriekš minēts Konvencijas normas atbilst Latvijas normatīvajam regulējumam, tāpēc grozījumi likumos nav nepieciešami vienlaikus, lai nodrošinātu Konvencijas parakstīšanu un ratifikāciju izstrādāts likumprojekts.

Likumprojekta 1. pants paredz, ka Konvencija tiek pieņemta un apstiprināta.
Konvencijas 2. panta 2. punkts nosaka, ka katra valsts tad, kad tā paraksta Konvenciju vai iesniedz savus ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas, vai pievienošanās Konvencijai instrumentus, vai jebkurā laikā vēlāk var paziņot depozitārijam, ka tā piemēros Konvenciju arī jebkurā šīs konvencijas pielikumā norādītam noziegumam. Tāpēc likumprojekta 2. pants paredz, ka Latvija Konvenciju piemēros arī Konvencijas: A, B, C, D, E, F un H pielikumā iekļautajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. A, B, C, D un E pielikumi ietver noziedzīgos nodarījumus, kas nostiprināti Romas starptautiskās krimināltiesas statūtu 8. panta grozījumos, kas pieņemti laikā no 2010 gada līdz 2019. gadam. Latvija ir ratificējusi visus šos grozījumus, izņemot 2019. gada 6. decembra grozījumus Romas starptautiskās krimināltiesas statūtos, kas paredz par kara noziegumu atzīt apzinātu bada izraisīšanu (ietverti Konvencijas E pielikumā). Vienlaikus norādāms, ka likumprojekts "Par grozījumiem Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtos" (24-TA-1643), ar kuru tiks ratificēti šie grozījumi, tika pieņemts Ministru kabineta 2024. gada 17. septembra sēdē (protokols Nr. 37 14.§) un tuvākajā laikā tiks izskatīts Saeimā.
Savukārt F pielikumā ietverts noziedzīgais nodarījums, kas nostiprināts Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem (turpmāk - Konvencija pret spīdzināšanu) 1. panta 1. daļā. Latvija Konvenciju pret spīdzināšanu ir ratificējusi un tā ir saistoša Latvijai. 
Bet H pielikumā ietverts agresijas noziegums, kas nostiprināts 2010. gada 11. jūnija grozījumos Romas starptautiskās krimināltiesas statūtos, kas nosaka jaunu 8. bis pantu. Latvija šos grozījumus ir ratificējusi un tie Latvijai ir saistoši.
Likumprojekta 3. pants nosaka, ka Saskaņā ar Konvencijas 9. pantu, jēdziens "pilsonis" Konvencijas izpratnē attiecas uz Latvijas Republikas pilsoņiem un nepilsoņiem, kas ir likuma "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" subjekti. Ņemot vērā, ka Konvencijas 54. pants paredz atteikt personas izdošanu, pamatojoties uz pilsonību, kā arī to, ka KPL 697. panta otrās daļas pirmais punkts nosaka, ka personas izdošana nav pieļaujama, ja persona ir Latvijas pilsonis, Latvijai ir nepieciešams izteikt Konvencijas 9. pantā paredzēto deklarāciju. Likumprojekta 2. pantā minētā jēdziena "pilsonis" definīcija izstrādāta analoģiski Likuma "Par Eiropas padomes konvenciju par izdošanu, tās papildu protokolu un otro papildu protokolu" 4. pantam.
Likumprojekta 4. pantā noteikts, ka saskaņā ar Konvencijas 20. pantu par centrālajām institūcijām tiek noteiktas Tieslietu ministrija un Ģenerālprokuratūra. Kompetentās iestādes noteiktas, ņemot vērā to, ka saskaņā ar KPL Tieslietu ministrija ir kompetentā iestāde tiesiskās sadarbības organizēšanā, kā arī sadarbībā spriedumu izpildē. Savukārt Ģenerālprokuratūra saskaņā ar KPL ir kompetentā iestādes izdošanas jautājumos, kā arī ir kompetentā iestāde tiesiskās sadarbības organizēšanā gadījumos, kad tiesiskā sadarbība tiek lūgta saistībā ar Valsts Drošības Dienesta kompetencē esošajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, proti, Konvencijas 5. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas Latvijā ietverti KL 71. pantā "Genocīds", KL 71.² pantā "Noziegumi pret cilvēci" un KL 74. pantā "Kara noziegumi".
Likumprojekta 5. pants paredz, ka saskaņā ar Konvencijas 22. pantu Latvijas Republikai adresētie lūgumi nosūtāmi latviešu valodā, ņemot vērā, ka KPL 11. panta pirmā daļa nosaka, ka kriminālprocess notiek valsts valodā un tā ir ierasta prakse tiesiskās palīdzības lūgumam pievienot tulkojumu tās valsts valodā, kam tas tiek nosūtīts. 
Visbeidzot likumprojekta 6. pants nosaka, ka Konvencija stājas spēkā tās 90. pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Līdz ar likumu izsludināma Konvencija angļu valodā un publicējams tās tulkojums latviešu valodā. Konvencijas 90. panta 1. punkts nosaka, ka Konvencija stājas spēkā tā mēneša pirmajā datumā, kas seko trīs mēnešu periodam pēc dienas, kad deponēts trešais ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instruments.