Anotācija (ex-ante)

2008. gada 28. maijā stājās spēkā Starptautiskās palīdzības likums, kura mērķis ir nodrošināt efektīvu un caurredzamu Latvijas sniegtās starptautiskās palīdzības plānošanu un īstenošanu, lai, ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Savienības, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO), Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Attīstības palīdzības komitejas principus un labo praksi starptautiskās palīdzības īstenošanā, nodrošinātu un sniegtu kvalitatīvu un efektīvu starptautisko palīdzību saņēmējvalstīm, kā arī attīstītu Latvijas attīstības sadarbības projektu īstenotāju prasmes un veicinātu to dalību ārvalstu finansētāju finansētos projektos.

Ministru kabineta 2021. gada 14. aprīļa rīkojumā Nr. 245 "Par Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam" (turpmāk – Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnes) noteiktas Latvijas attīstības sadarbības tematiskās un ģeogrāfiskās prioritātes.
Latvijas tematiskās prioritātes balstītas ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķos, to ietvaros identificējot prioritārās jomas. Attīstības sadarbības politikas pamatnostādņu 1.2.1. punkts nosaka Latvijas prioritātes divpusējās un daudzpusējās attīstības sadarbības tematiskās prioritātes:
• Miers, taisnīgums un efektīvas, atbildīgas un iekļaujošas institūcijas
• Dzimumu līdztiesība
• Kvalitatīva izglītība
• Labs darbs un ekonomiskā izaugsme
• Klimata rīcība
• Sadarbība mērķu īstenošanai
Attīstības sadarbības politikas pamatnostādņu 1.2.2. punkts nosaka Latvijas attīstības sadarbības ģeogrāfiskās prioritātes. Balstoties Latvijas ārpolitiskās prioritātes, līdzšinējo pieredzi un sadarbības iestrādes, Latvijas atbalsta pievienoto vērtību un redzamību noteiktas Latvijas attīstības sadarbības ģeogrāfiskās prioritātes. Ģeogrāfiskās prioritātes primāri attiecas uz Latvijas divpusējās attīstības sadarbības īstenošanu un tās neierobežo iesaisti Eiropas Savienības (turpmāk - ES) ārējās darbības instrumentu vai citu donoru finansētās aktivitātēs. Prioritātes neizslēdz atsevišķu projektu īstenošanu arī citos reģionos. Tās var tikt precizētas Attīstības sadarbības politikas plānos.
Ņemot vērā Latvijas ārpolitikas prioritātes, kā arī Latvijas salīdzinošās priekšrocības, Latvijas attīstības sadarbības politikā prioritārie reģioni ir ES Austrumu partnerība un Centrālāzija. Prioritārās partnervalstis tradicionāli attiecīgi ir Gruzija, Moldova, Ukraina, Baltkrievija un Kirgizstāna, Tadžikistāna, Uzbekistāna.
Palielinoties attīstības sadarbības politikas īstenošanai paredzētajam finansējumam, Latvija pirmo reizi kā prioritāti nosaka atbalsta sniegšanu citiem reģioniem. Latvija sniedz ieguldījumu arī globālos sabiedriskos labumos un globālu ilgtspējīgas attīstības izaicinājumu risināšanā, t.sk. izmantojot daudzpusējos attīstības sadarbības mehānismus un potenciāli īstenojot attīstības sadarbības aktivitātes arī ārpus līdz šim prioritārajiem reģioniem. Ievērojot partnervalstu vajadzības un Latvijas sniegtā atbalsta pievienoto vērtību prioritāri tiek vērtētas iespējas sniegt atbalstu Āfrikas valstīm, ņemot vērā kontinenta izaicinājumus, vajadzības un attīstības perspektīvas, kā arī ES-Āfrikas partnerības aktualitāti ES attīstības sadarbībā.
Attīstības sadarbības projekti tiek īstenoti, lai sniegtu palīdzību mazāk attīstītām valstīm, lai veicinātu šo valstu un to sabiedrības ilgtermiņa sociālo un ekonomisko attīstību.

Šobrīd, lai īstenotu attīstības sadarbības projektus saskaņā ar Starptautiskās palīdzības likumu, par speciālistu un ekspertu pakalpojumiem tiek slēgti iepirkumu līgumi, piemērojot PIL noteiktās iepirkuma procedūras.
Šobrīd kvalitatīva un efektīva Latvijas iesaiste nacionālā finansējuma, ES ārējās darbības instrumentu un citu ārvalstu finansētāju finansētos attīstības sadarbības projektos ir apgrūtināta, jo tiek piemērotas PIL noteiktās iepirkuma procedūras, kas paredz salīdzinoši ilgu speciālistu un ekspertu piesaistes laiku, kā arī apgrūtina partnerību veidošanu projekta satura izstrādes procesā. Šādu iepirkuma procedūru piemērošana kavē efektīvu attīstības sadarbības projektu īstenošanu un rada lieku administratīvo slogu attīstības sadarbības projektu īstenotājiem un vadošajiem partneriem.
Ņemot vērā projektu sarežģītību un satura specifiku, kas ir atbalsts mazāk attīstītu valstu ilgtermiņa attīstībai, atbilstošu speciālistu un ekspertu piesaiste projekta īstenošanai ir kritiska veiksmīgai projekta mērķu sasniegšanai. Ievērojot PIL noteiktās iepirkuma procedūras, projekta partneru un to speciālistu un ekspertu iesaiste iespējama tikai pēc projekta apstiprināšanas no starptautiskās palīdzības finansētāja puses, bet kvalitatīvam projekta saturam nepieciešams norādīt projekta īstenošanā iesaistītos ekspertus un speciālistus, jo nereti viņu reputācija un pieredze ir būtiska, lai projekts tiktu izvēlēts realizācijai. Augsti kvalificētu Latvijas ekspertu iesaiste ir būtiska sadarbības veidošanas sākuma fāzē, īstenojot iepazīšanās pasākumus attiecīgajās valstīs, tai skaitā, īstermiņa apmācības, kas palīdz veicināt Latvijas atpazīstamību un piesaistīt attiecīgās valsts institūciju un potenciālo ārvalstu finanšu donoru interesi un gatavību iesaistīties un atbalstīt Latvijas piedāvātās iniciatīvas zināšanu pārnesei.
PIL noteikto iepirkuma procedūru piemērošana apgrūtina partnerību veidošanu valsts pārvaldes iestādēm, kuras īsteno attīstības sadarbības projektus, ar nevaldības un privāto sektoru, vai ekspertiem un speciālistiem, kuri nav darba attiecībās. Šādas partnerības ļautu iesaistīt kompetentus un pieredzējušus speciālistus no dažādiem sektoriem, lai veidotu konkurētspējīgu projektu piedāvājumu un veicinātu Latvijas attīstības sadarbības projektu īstenotāju dalību ārvalstu finansētāju finansētos projektos.
Attīstības sadarbības projekti tiek plānoti un īstenoti saskaņā ar Ārlietu ministrijas izstrādāto attīstības sadarbības politiku, un tiem nav komerciāla rakstura, proti, tie ir vērsti uz Latvijas ekspertīzes nodošanu valstīm, kas nav ES dalībvalstis, tādējādi atbalstot dažādu reformu procesus šajās valstīs un stratēģisku partnerību veidošanu ar šīm valstīm, kas ir īpaši būtiski pēc 2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Minētās situācijas risināšanai nepieciešams PIL noteikt izņēmumu no pienākuma piemērot iepirkuma procedūras.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ar likumprojektu tiek paredzēts papildināt PIL 5.pantu, nosakot jaunu izņēmumu no iepirkuma procedūru piemērošanas gadījumā, kad iepirkuma līgums tiek slēgts par speciālistu un ekspertu pakalpojumiem saskaņā ar Starptautiskās palīdzības likumu īstenotajos attīstības sadarbības projektos.
PIL 5.pantā noteiktais izņēmums piemērojams, ja attiecīgā iepirkuma līguma paredzamā līgumcena ir mazāka par Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām, t.i., šobrīd mazāka par 143 000 euro publiskam pakalpojuma līgumam.

Ievērojot, ka ar minēto izņēmumu no PIL tiktu aptverti gan speciālistu, gan ekspertu pakalpojumi, jāpaskaidro šo pakalpojumu tvērums.

Saskaņā ar Starptautiskās palīdzības likumu īstenotajos attīstības sadarbības projektos var tikt piesaistīti ārvalsts un nacionālie eksperti, kuri īsteno attīstības sadarbības projektā paredzētās aktivitātes. Attīstības sadarbības projektos eksperti tiek piesaistīti projekta iesnieguma un tā pamatojošās dokumentācijas izstrādē un projekta īstenošanā. Projekta iesnieguma sagatavošanai nepieciešams piesaistīt jomas ekspertus, kas izstrādā projekta saturu, aktivitātes, mērķus un pamatojumu, balstoties saņēmējvalsts politiskajā, sociālekonomiskajā situācijā un vajadzībās. Projekta īstenošanas fāzē tiek piesaistīti eksperti, kas īsteno aktivitātes, veic apmācības, rīko praktiskās darbnīcas, veic dokumentu un procesu analīzi un sniedz rekomendācijas, kā arī nodrošina citus ar projekta saturisko vadību un īstenošanu saistītus aspektus. Balstoties Ministru kabineta 2022.gada 26.aprīļa noteikumos Nr. 262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība” iekļautajā Amatu katalogā apakšsaime “Projektu vadība un īstenošana” paredz ekspertu dalību dažādās projekta īstenošanas fāzēs, nosakot tādus pienākumus, kā:
- veic noteiktus uzdevumus projekta īstenošanas procesā, izstrādā projekta mērķim atbilstošu saturu (piemēram, izvērtējumu, apkopojumu, modeli, risinājumu, konceptu, plānu, stratēģiju) un veicina projekta mērķu sasniegšanu;
- kopā ar iesaistītajām pusēm definē projektu darbības tvērumu, prasības un rezultātu;
vada maza, vidēja un liela apjoma projektus, atbild par projektā definēto mērķu sasniegšanu;
- koordinē tādu projektu uzdevumu izpildi, kuros iesaistītas vairākas institūcijas;
kontrolē projektu izpildi atbilstoši noteiktajiem rezultātiem, izpildes termiņam, budžetam un kvalitātes prasībām;
- sagatavo pārskatus par projektu izpildes gaitu un sasniegtajiem rezultātiem, īsteno risku un kvalitātes vadību, veic projekta posmu, vidusposma un gala novērtējumus;
- var koordinēt citas projekta īstenošanā iesaistītās personas (amatpersonas, darbiniekus);
analizē jaunu projektu ieviešanas un attīstīšanas iespējas;
- nodrošina kvalitatīvu informācijas apmaiņu starp projekta dalībniekiem (partneriem) un iesaistītajām personām;
- organizē projektā iesaistītā administratīvā personāla darbu;
- vada projektu vadības vai īstenošanas struktūrvienības (grupas) darbu vai vada vairāku projektu portfeli;
- var vadīt projekta saturiskās īstenošanas ekspertu komandu vai strādāt kā vadošais eksperts tehnoloģiski ietilpīgā jomā;
- vada īpaši liela valsts investīciju objekta vai nozīmīgu institucionālo pārmaiņu vai inovāciju projekta īstenošanu nozarē vai ekosistēmā (šādiem projektiem ir apjomīgs darbību tvērums un intensīvs darbu grafiks; tie ietekmē sabiedrībai vai industrijai ļoti nozīmīgus pakalpojumus vai politikas jautājumus; to īstenošanā parasti ir iesaistīts plašs analītiķu un saistīto jomu speciālistu loks; projekta rezultāti kalpo par pamatu jaunu iniciatīvu ieviešanai vienā vai vairākās institūcijās, kas nozīmīgi mainīs institūciju stratēģisko funkciju īstenošanas kvalitāti un kvantitāti);
- veido un koordinē attiecības ar stratēģiski nozīmīgiem partneriem, iesaistītajām institūcijām un personām;
- projekta īstenošanā iesaista vairākus resorus vai visu valsts pārvaldi;
- veic citus šajā uzskaitījumā nenosauktus uzdevumus.
Attīstības sadarbības projektu īstenošanā var tikt iesaistīti eksperti arī no citām amatu saimēm un apakšsaimēm, kā piemēram: Valsts fiskālās politikas plānošana un izpilde; Kontrole un uzraudzība; Politikas ieviešana; Politikas plānošana; Procesu un pakalpojumu pārvaldība; Projektu uzraudzība; Eiropas Savienības fondu revīzija; Starptautiskie sakari; Tiesu un prokuratūras darbinieki; Prokuratūras darbinieki; un citi.

Attīstības sadarbības projektos tiek nodarbināti speciālisti, kas pilda projekta dokumentācijas izstrādes un īstenošanas atbalsta funkcijas. Projekta sagatavošanā un īstenošanā ir nepieciešami speciālisti projekta vadībā, finanšu vadībā, juridiskajos projekta ieviešanas un līguma izpildes aspektos un citās jomās. Balstoties Ministru kabineta 2022.gada 26.aprīļa noteikumos Nr. 262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība” iekļautajā Amatu katalogā ir vairākas amatu saimes un apakšsaimes, kurās ir uzskaitīti speciālisti, kuri tiek un varētu tikt nākotnē nodarbināti attīstības sadarbības projektos, kā piemēram Amatu apakšsaimē “Projektu vadība un īstenošana” uzskaitītie speciālisti, kuru pienākums ir projektu vadīšana un projekta aktivitāšu īstenošana. Attiecīgajiem speciālistiem noteikti tādi pienākumi, kā:
- veic noteiktus uzdevumus projekta ietvaros citu speciālistu pārraudzībā;
piedalās projekta plānošanā;
- apkopo, analizē un sagatavo projektam nepieciešamo informāciju;
- uztur un gatavo projekta dokumentāciju;
- dibina un uztur kontaktus ar iesaistītajām institūcijām un personām, organizē tikšanās un citus pasākumus projekta jautājumos;
- piedalās projekta posmu, vidusposma un gala novērtējumos;
- var piedalīties mārketinga pasākumu organizēšanā un veikt dažādus administratīvus uzdevumus;
- var piedalīties produkta vai pakalpojuma ieviešanas plāna izstrādē vai īstenošanā;
veic citus šajā uzskaitījumā nenosauktus uzdevumus.
Attīstības sadarbības projektu īstenošanā var tikt iesaistīti speciālisti arī no citām amatu saimēm un apakšsaimēm, kā piemēram: Grāmatvedība (grāmatvedis, vecākais (vadošais) grāmatvedis (speciālists), galvenā grāmatveža vietnieks); Iestāžu drošība (datu aizsardzības speciālists); Informācijas tehnoloģiju un informācijas sistēmu vadība (vadošais IKT speciālists, IKT speciālists); Komunikācija (komunikācijas speciālists); Procesu un pakalpojumu pārvaldība (kvalitātes vadības sistēmu speciālists; LEAN speciālists); un citi.