Anotācija (ex-ante)

Noteikumu projekta mērķis ir sniegt atbalstu pašvaldību un reģionu speciālistu prasmju paaugstināšanā, lai nodrošinātu virzību uz klimatneitrālu ekonomiku un mazinātu riskus saistībā ar klimata pārmaiņām visvairāk skartajos reģionos, veicinot sociālekonomisko seku mazināšanu.

Vispārējā kārtība

Klimatneitralitātes sasniegšana līdz 2050.gadam ir viens no ES mērķiem, kas tai skaitā ir integrēts  Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajā plānā (turpmāk – TPTP), kas ir  Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam (turpmāk – Programma) sastāvdaļa (8.pielikums). TPTP ietver vairāku pasākumu kopumu, un viens no tiem ir 6.1.1.8. pasākums „Pašvaldību un reģionu speciālistu prasmju paaugstināšana klimatneitrālas ekonomikas un sociālekonomisko seku saistībā ar klimata pārmaiņām mazināšanas jautājumos” (turpmāk - pasākums), kura īstenošanas noteikumi ietverti noteikumu projektā. 

Pašvaldībās un plānošanas reģionos ir atšķirīgas un nepietiekamas finanšu iespējas veikt ieguldījumus klimatneitrālu risinājumu īstenošanai, un lielākā daļa līdzekļu tiek izlietoti ar pašvaldības funkciju izpildi saistītajiem izdevumiem, tāpēc ir būtiski pilnveidot un uzlabot  pašvaldību un reģionu speciālistu zināšanas un prasmes klimatneitrālas ekonomikas jautājumos, sekmējot sociāli ekonomisko attīstību un sociālekonomisko seku mazināšanu saistībā ar klimata pārmaiņām un transformāciju uz klimatneitrālu ekonomiku, t.sk. kontekstā ar kūdras nozares pārkārtošanos.

Sniedzot atbalstu pašvaldību un reģionu speciālistu zināšanu un prasmju pilnveidošanai klimatneitrālas ekonomikas jautājumos, tiks radīti labvēlīgi priekšnosacījumi efektīvākai un koordinētākai nozaru transformācijai uz klimatneitrāliem risinājumiem, kas ir saskaņā ar reģionu un pašvaldību attīstības programmās noteikto teritorijas attīstības perspektīvu, vienlaikus mazinot negatīvās transformācijas sekas.

Pasākuma atbalstāmās darbības ir plānotas saskaņā ar Ministru kabineta (turpmāk – MK) 2019. gada 26. novembra rīkojuma Nr. 587  “Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam” uzdevumu “B.3.1. Pašvaldību un plānošanas reģionu kapacitātes palielināšana viedai attīstības plānošanai un īstenošanai”, un, balstoties uz plānošanas reģionu un pašvaldību attīstības programmās un klimata pielāgošanās stratēģijās, ja tādas ir izstrādātas, noteiktajām prioritātēm, t.sk. sociālekonomisko seku mazināšanai saistībā ar klimata pārmaiņām.

Atbalstāmās darbības un izmaksas

Visas pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības atbilst Programmā noteiktajam intervences kodam – 170 “Ar fondu īstenošanu saistīto programmu iestāžu un struktūru spēju uzlabošana”.

Ievērojot, ka Taisnīgas pārkārtošanās fonda investīcijas ir paredzētas TPTP iekļauto pasākumu īstenošanai, t.sk., ņemot vērā tā teritoriālo tvērumu, kas ir četri  Statistiski teritoriālo vienību nomenklatūras 3. līmeņa (turpmāk - NUTS 3. līmenis) reģioni, noteikumu projekta ietvaros paredzēts īstenot 4 reģionāla mēroga mācību programmas pašvaldību un reģionu speciālistu kvalifikācijas paaugstināšanai vai pārkvalifikācijai – Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales statistiskajā reģionā, kas ir visvairāk skartie reģioni pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku. TPTP ir apstiprināts ar 2022. gada 25. novembra Eiropas Komisijas lēmumu kā Programmas pielikums. Ievērojot minēto, projekta īstenošanas vieta ir Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales statistiskais reģions saskaņā ar 2022.gada 25. novembrī spēkā esošo NUTS 3. līmeņa klasifikāciju, kurā ir ietvertas šādas pašvaldības: Aizkraukles novada pašvaldība, Alūksnes novada pašvaldība, Augšdaugavas novada pašvaldība, Balvu novada pašvaldība, Bauskas novada pašvaldība, Cēsu novada pašvaldība, Daugavpils valstspilsētas pašvaldība, Dienvidkurzemes novada pašvaldība, Dobeles novada pašvaldība, Gulbenes novada pašvaldība, Jelgavas novada pašvaldība, Jelgavas valstspilsētas pašvaldība, Jēkabpils novada pašvaldība, Krāslavas novada pašvaldība, Kuldīgas novada pašvaldība, Liepājas valstspilsētas pašvaldība, Līvānu novada pašvaldība, Ludzas novada pašvaldība, Madonas novada pašvaldība, Preiļu novada pašvaldība, Rēzeknes novada pašvaldība. Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība, Saldus novada pašvaldība, Smiltenes novada pašvaldība; Talsu novada pašvaldība, Valkas novada pašvaldība, Valmieras novada pašvaldība, Varakļānu novada pašvaldība, Ventspils novada pašvaldība, Ventspils valstspilsētas pašvaldība. Attiecībā uz projekta ietvaros plānoto pasākumu (piemēram, semināri, darba grupas, konferences, pieredzes apmaiņas pasākumi) norisi, pasākuma dalībnieki ir no TPTP tvērumā noteiktajiem reģioniem (t.i., četri statistiskie reģioni – Kurzeme, Latgale, Vidzeme un Latgale pēc NUTS 3. līmeņa klasifikācijas, kas bija spēkā uz TPTP izstrādes, saskaņošanas un apstiprināšanas brīdi). Savukārt paša pasākuma fiziskā norises vieta varētu būt jebkura izvēlētā Latvijas Republikas teritorija.

Īstenojot projektu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) kā finansējuma saņēmējs nodrošinās komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulu (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060) 47. un 50. pantu, un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām. Attiecīgi  - projekta ietvaros sagatavotos materiālus paredzēts publicēt tīmekļvietnē, lai tie būtu pieejami pēc iespējas plašākai sabiedrībai, kā arī, lai nodrošinātu pasākuma ietvaros pilnveidoto zināšanu un pieredzes pārnesi arī tiem reģioniem un pašvaldībām, kuras  nav iekļautas TPTP tvērumā, informācija tiks sniegta arī citos pašvaldību un to pārstāvošo biedrību vai ministriju un plānošanas reģionu organizētajos pasākumos vai sanāksmēs, nodrošinot demarkāciju, ka vienas un tās pašas darbības un izmaksas netiek finansētas no dažādiem ES fondu pasākumiem vai citiem ārvalstu finanšu līdzekļiem. Līdz ar to pasākuma netiešie labuma guvēji būs visas Latvijas pašvaldības.

Pasākuma ietvaros plānota pašvaldību un reģionu (piemēram, plānošanas reģiona administrācijas darbinieku) speciālistu zināšanu un prasmju pilnveide, kas ir tieši saistīta ar pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku, Taisnīgas pārkārtošanās fonda pasākumu un projektu īstenošanu, un ir nepieciešama, lai kvalitatīvi iesaistītos ekonomikas transformācijā un tās radīto seku mazināšanā, īstenojot reģionāla mēroga mācību programmas, t.sk., apzinot vajadzības un piedāvājot iespējamos ilgtermiņa risinājumus, koordinējot iesaistīto pušu darbības, veidojot pārejai uz klimatneitrālu ekonomiku nepieciešamo ekosistēmu un vidi ilgtspējīgai attīstībai.

Mācību programmas ietvers atbalstāmā reģiona specifikai un vajadzībām atbilstošus seminārus, darba grupas, konferences, pieredzes apmaiņas pasākumus, ideju konkursus un citus pasākumus pašvaldību un reģionu speciālistu prasmju un zināšanu paaugstināšanai un/vai pārkvalifikācijai darbam ar klimatneitrālas ekonomikas jautājumiem, veicinot sociālekonomisko seku, kas saistīti ar pāreju uz klimatneitralitāti, mazināšanu. Mācību programmu ietvaros paredzēts uzlabot zināšanas un prasmes par tādām tēmām kā, piemēram, esošie rīki klimatneitralitātes veicināšanai, tai skaitā, īstenojot Taisnīgas pārkārtošanās fonda aktivitātes, t.sk. energoefektivitātes (ventilācija, telpu dzesēšana, apgaismojums), transporta un mobilitātes, un uzņēmējdarbības jomā; atjaunojamās enerģijas izmantošana uzņēmējdarbības teritorijās, “zaļo” uzņēmējdarbības teritoriju attīstīšana (vēja parku attīstība); zināšanas par globālajām tendencēm, t.sk. zero waste jeb bezatkritumu pieeja; metodisks atbalsts projektu pieteikumu sagatavošanai, uzlabojot zināšanas un prasmes tehnisko specifikāciju sagatavošanai, būvprojektu izstrādei un tāmju sastādīšanai, zaļo iepirkumu sagatavošanai, juridiski tehnisko jautājumu risināšanai; darbinieku kapacitātes celšana energoaudita veikšanai (t.sk., īstenojot uzņēmējdarbības, ūdenssaimniecības projektus); IT rīku izmantošanai ilgtspējīgas mobilitātes plānošanai, piemēram, efektivizēt sabiedriskā transporta maršrutus un plūsmu, tai skaitā, mazinot izmešu daudzumu u.tml. Mācību programmu īstenošanas rezultātā paredzēts pilnveidot vismaz 190 (tai skaitā par elastības finansējumu vismaz 12) pašvaldību un reģionu speciālistu (piemēram, attīstības plānotāju, projektu speciālistu, uzņēmējdarbības speciālistu, energoefektivitātes ekspertu, izpilddirektoru, plānošanas reģiona administrācijas darbinieku, plānošanas reģiona attīstības padomes locekļu u.c.) zināšanas un prasmes klimatneitrālas ekonomikas un ar klimata pārmaiņām saistīto sociālekonomisko seku mazināšanas jautājumos, kas ir tieši iesaistīti pielāgošanās klimata pārmaiņām jautājumu risināšanā pašvaldībās un reģionos. Attīstības plānotāji ir atbildīgi par to, lai klimata jautājumi tiktu ievērtēti plānošanas reģionu un pašvaldību attīstības plānošanas dokumentos, kas ir pamats investīciju piesaistei. Projektu ekspertu prasmju un zināšanu paaugstināšana veicinās kvalitatīvāku projektu pieteikumu izstrādi un labāku projektu īstenošanu ar lielāku pievienoto vērtību. Savukārt uzņēmējdarbības eksperti ir tieši iesaistīti uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstības projektu īstenošanā “zaļajās” komercdarbības teritorijās. Energoefektivitātes eksperti ir atbildīgi par energoresursu efektīvu pārvaldi pašvaldībās un plānošanas reģionos, siltumnīcefekta gāzu emisiju un enerģijas izmaksu samazināšanu, kā arī būtiski, lai arī pašvaldību un  plānošanas reģionu vadība ir zinoša un ieinteresēta veikt darbības klimatneitrālas ekonomikas sekmēšanā savā teritorijā, attiecīgi uzlabojot savas prasmes un zināšanas.

Paredzēts, ka programmas rezultāta rādītājs tiks uzskaitīts kumulatīvi, proti, ir pieļaujams, ka viens speciālists piedalās vairākās aktivitātēs, lai nodrošinātu regulāru zināšanu un prasmju  pilnveidošanu, līdz ar to netiks uzskaitīti unikālie dalībnieki. Paredzēts, ka viens attiecīgā pašvaldības vai reģiona speciālists var apmeklēt vairākus apmācību pasākumus un katru reizi tiks ieskaitīts kā jauns apmeklētājs.

Noteikumu projekts nosaka atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas. Pasākuma ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām, kas ir saistītas ar Taisnīgas pārkārtošanās fonda ietvaros plānoto aktivitāšu sekmīgu īstenošanu, īstenojot apmācības un citus zināšanu un prasmju paaugstināšanas pasākumus. Atbalsts tiks sniegts pašvaldību un reģionu kapacitātei, vairojot zināšanas un prasmes par klimatneitrāliem risinājumiem un stiprinot to darbības efektivitāti un kvalitāti.

Tematiski atbalstu paredzēts koncentrēt uz jautājumiem, kas skar klimatneitrālas ekonomikas stimulēšanu, t.sk. restrukturizācijas radīto seku novēršanu un sekmīgu pārorientāciju, kā arī “zaļo” risinājumu piemērošanu pašvaldību un plānošanas reģionu darbā, īstenojot to attīstības programmas.

Noteikumu projektā noteiktas tiešās attiecināmās izmaksas un netiešās attiecināmās izmaksas. Netiešās attiecināmās izmaksas nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta veicamo darbību realizācijai un projekta rezultātu sasniegšanai, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15% apmērā no projekta tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām (finansējuma saņēmēja projekta vadības personāla un projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas). Tās ir finansējuma saņēmēja projekta vadības un projekta īstenošanas personāla administratīvās izmaksas, kas paredzētas iestādes ikdienas darbības nodrošināšanai – izmaksas, kuras nepieciešamas, lai organizācija varētu darboties un kuras nav tieši saistītas ar projekta īstenošanu, piemēram, telpu un iekārtu izmantošanas izmaksas, komunālie un sakaru maksājumi, iestādes vadības un atbalsta struktūrvienību izmaksas. Projekta vadības un projekta īstenošanas netiešajās attiecināmajās izmaksās ietilpst: kancelejas preces, biroja piederumi un biroja aprīkojuma īre vai iegāde, telpu noma, komunālie maksājumi un telpu uzturēšanas izmaksas; telekomunikācijas, interneta izmaksas un pasta pakalpojumu izmaksas; informācijas tehnoloģiju uzturēšanas izmaksas (piemēram, nepieciešamās licences un programmatūras atjauninājumi).

Noteikumu projekts nosaka, ka attiecināmas ir arī izmaksas, kas saistītas ar mācību, semināru, pieredzes apmaiņas un citu zināšanu un prasmju uzlabojošu pasākumu organizēšanu un īstenošanu, t.sk. izmaksas ekspertiem, kas tiek piesaistīti, piemēram, pašvaldību administrācijas darba un pakalpojumu efektivitātes uzlabošanas ideju tālākai attīstībai.

Noteikumu projekta ietvaros  ir atbalstāmas ārvalstu komandējumu izmaksas finansējuma saņēmēja projekta vadītājam un īstenošanas personālam gan ES dalībvalstīs, gan ārpus ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumu saistītie izdevumi, ja tās ir pamatotas un saistītas ar projekta īstenošanu.

Noteikumu projekta ietvaros ir attecināmas jaunradītu projekta vadības un īstenošanas personāla darba vietu aprīkojuma, biroja mēbeļu, tehnikas, datorprogrammu un licenču iegādes vai īres izmaksas ne vairāk kā 3 000 euro vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā, vienlaikus vērtējot aprīkojuma iegādes samērīgumu attiecībā uz darbiniekiem, kuriem tiek piemērots daļlaika noslodzes princips.

Noteikumu projekta ietvaros ir attiecināmas izdales materiālu izmaksas, kas tiks paredzētas projekta ietvaros, apzinot pašvaldību un reģionu vajadzības, vienlaikus izdales materiālu veidi var rasties zināšanu un prasmju paaugstināšanas pasākumu ieviešanas laikā (piemēram, apmācību plānu paraugi, prezentācijas, bukleti un labās prakses piemēru apraksti, vadlīnijas, metodiskie materiāli), kā arī citi.

Attiecināmas arī citas ar pasākumu organizēšanu un īstenošanu saistītās izmaksas, piemēram, pasākumu organizēšanas uzņēmumu piesaistes izmaksas tehnisko pakalpojumu nodrošinājumam, ja nepieciešams.

Administratīvā sloga mazināšanai projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksu nodrošināšanai tiek piemērota personāla atlīdzības likme 20 % apmērā no noteikumu projekta 21. punktā minētajām pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav tiešās attiecināmās personāla izmaksas, saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 55. panta 1. punktu.

Personāla atlīdzības likmes aprēķins balstīts uz šādiem pamatprincipiem:
1. tas ir taisnīgs – personāla atlīdzības izmaksu likmes apmērs tiks piemērots vienoti projekta ietvaros;
2. tas ir objektīvs – personāla atlīdzības izmaksu likmes apmērs ir aprēķināts, balstoties uz atalgojuma līmeni pa mēnešalgu grupām valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem ierēdņiem un darbiniekiem un attiecīgi  VARAM veiktajiem aprēķiniem, ņemot vērā indikatīvi prognozējamās projektu tiešās attiecināmās izmaksas;
3. tas ir pārbaudāms – personāla atlīdzības izmaksu likmes aprēķins ir pamatots ar VARAM veiktajiem aprēķiniem;
4. tas ir iepriekš noteikts – personāla atlīdzības izmaksu likme un piemērošanas nosacījumi ir noteikti pasākuma reglamentējošos MK noteikumos un piemērojama atbilstoši šajos MK noteikumos noteiktajām prasībām pēc to spēkā stāšanās brīža.

Ņemot vērā noteikumu projektā noteiktos izmaksu attiecināmības nosacījumus, projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzībai indikatīvi pieejamais finansējums ir  293 242 euro (t.sk. atalgojums, atvaļinājuma pabalsts, veselības apdrošināšanas izmaksas un redzes korekcijas līdzekļu kompensācijas izmaksas, darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas). Projekta vadības un īstenošanas nodrošināšanai indikatīvi ir nepieciešamas vismaz 3 slodzes – VARAM kā finansējuma saņēmējam, t.sk. projekta vadītājam, grāmatvedības organizēšanai, iepirkumu veikšanai būs nepieciešamas vismaz 1 vecākā eksperta slodze, savukārt plānošanas reģioniem kā sadarbības partneriem būs nepieciešamas vismaz 2 slodzes (vecākais projekta vadītājs (39.1. III A amatu saime,  10. mēnešalgu grupa), t.i. 0,5 slodzes katram atbalstāmajam plānošanas reģionam, algu likmes nosakot saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikto mēnešalgu grupām un to intervāliem Ievērojot iepriekš minēto un 2023. gada 1.ceturkšņa atalgojuma līmeni, projektam pieejamā finansējuma ietvaros 3 slodžu nodrošināšanai tā īstenošanas laikā projekta ietvaros būtu iespēja piesaistīt finansējumu projekta vadības un īstenošanas personālam ne vairāk kā 3,5 gadiem, kas ir projektā paredzēto pasākuma aktivitāšu īstenošanas intensīvais periods. Ņemot vērā, ka projektu paredzēts īstenot ilgāku laika periodu, proti, no 2024.–2029. gadam, kā arī, ievērojot nepieciešamību nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu un motivāciju projekta īstenošanā iesaistītajam personālam, ievērojot Valsts pārvaldes reformu plānā noteikto, ka ir nepieciešams palielināt valsts pārvaldes darbības efektivitāti un lietderību, lai nodrošinātu kvalitatīvu projekta īstenošanu un pasākumā paredzēto rādītāju sasniegšanu, papildu finansējums projekta vadības un īstenošanas personālam nepieciešamības gadījumā tiks nodrošināts finansējuma saņēmēja un sadarbības partneru esošo budžeta resursu ietvaros. 

Noteikumu projekta 21.1. apakšpunktā norādītais projekta vadības un īstenošanas personāls projekta ietvaros nodrošinās projekta administratīvās, organizatoriskās un koordinējošās funkcijas (projekta vadītājs, vecākais eksperts, iepirkumu speciālists), savukārt noteikumu projekta 21.5. un 21.4.1. apakšpunktā minētie speciālisti būs pakalpojumu sniedzēji/izpildītāji – projektā plānoto darbību  īstenotāji, kas tiks piesaistīti, ievērojot noteikumu projekta 29. punktā noteikto kārtību, kas paredz, ka finansējuma saņēmējs projekta īstenošanai nepieciešamo preču un pakalpojumu iegādi veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, un minēto speciālistu pienākumi nepārklājas, nodrošinot izmaksu un finansējuma nodalāmību.

Pasākuma ietvaros pieejamo finansējumu izlieto, ievērojot kārtību valsts budžeta līdzekļu plānošanai Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021.-2027.gada plānošanas periodā.

Projekta īstenošanas nosacījumi

Noteikumu projektā noteikti projekta īstenošanas nosacījumi, tostarp projekta īstenošanas termiņš, informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšanas nosacījumi.

Projekta ietvaros, veicot iepirkuma procedūru, atbalstāma ir  vides prasību integrācija preču un pakalpojumu iepirkumos – zaļais publiskais iepirkums. Projekta iesniedzējam vienlaikus nepieciešams ievērot obligātos kritērijus saskaņā ar MK 2017. gada 20. jūnija noteikumu Nr.353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” 1. pielikumu “Preču un pakalpojumu grupas, kurām obligāti piemērojams zaļais publiskais iepirkums”, kur noteiktas zaļā iepirkuma prasības un kritēriji, kurus izmanto to preču un pakalpojumu publiskajā iepirkumā, kam zaļais iepirkums piemērojams obligāti, t.sk., ietverot kritērijus biroja papīram.
Ir atbalstāma sociāli atbildīga iepirkuma un inovatīva iepirkuma veikšana, kur tas ir attiecināms un atbilstošs ieguldījumu specifikai.


Citi

VARAM kā finansējuma saņēmējs nodrošinās dubultā finansējuma novēršanas risku, lai pasākuma ietvaros plānotais atbalsts, t.sk. atbalstāmo darbību saturs, nepārklātos ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem. Pasākums tiks īstenota sinerģijā ar Atveseļošanas fonda plāna investīciju 3.1.1.2.i. “Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai” (turpmāk – 3.1.1.2.i.) īstenošanu un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa „Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” (turpmāk – 5.1.1.SAM) 5.1.1.2. pasākumu „Pašvaldību un plānošanas reģionu kapacitātes uzlabošana” (turpmāk – 5.1.1.2.pasākums), nodrošinot demarkāciju investīciju /projektu līmenī un ievērojot pasākumu atšķirīgo satura fokusu, regulāri apmainoties ar informāciju starp investīciju un projektu īstenošanā iesaistītajiem darbiniekiem par apmācību saturu, koordinējot tēmas, apmācību norises laika grafiku un rezultātus.

Pasākuma ietvaros atbalstu paredzēts fokusēt uz pašvaldību speciālistu zināšanu un prasmju uzlabošanu darbam ar klimatneitralitātes jautājumiem, kas ir būtisks priekšnosacījums efektīvai un koordinētai nozaru transformācijai uz klimatneitrālu ekonomiku. Savukārt 5.1.1.2. pasākuma ietvaros atbalstu plānots izmantot citu 5.1.1.SAM ietvaros plānoto Eiropas Reģionālās attīstības fonda tematisko atbalsta pasākumu veiksmīgai īstenošanai pašvaldībās un plānošanas reģionos (uzņēmējdarbībai atbalstošas infrastruktūras attīstība, viedu risinājumi piemērošana pašvaldību darbā, kvalitatīvas publiskās ārtelpas attīstība u.c.), kā arī vispārīgiem attīstības plānošanas jautājumiem. Savukārt Atveseļošanas fonda plāna investīciju 3.1.1.2.i. iecerēts tematiski fokusēt uz publisko pakalpojumu kvalitātes pilnveidošanu administratīvi teritoriālās reformas kontekstā.

Pasākums papildinās Norvēģijas grantu projekta ietvaros Nr.LV-CLIMATE-0001 “Klimata pārmaiņu politikas integrācija nozaru un reģionālajā politikā” sasniegtos rezultātus, tajā skaitā, izveidoto E-mācību kursu pašvaldībām un plānošanas reģioniem par klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām. Pasākuma ietvaros plānots likt akcentu uz zināšanu padziļinātu apgūšanu, papildinot Norvēģijas grantu projekta ietvaros izstrādātā E-mācību kursa saturu, kā arī uz iegūto teorētisko zināšanu testēšanu un izmantošanu praksē, piemēram, paaugstinot prasmes reģionālo klimata rādītāju izmantošanā, ietekmes uz klimata pārmaiņām kritēriju pielietošanai un izvēlei infrastruktūras projektu pieteikumu izstrādē, klimata aspektu horizontālu integrāciju pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentos, klimatneitrālu / klimatnoturīgu risinājumu iekļaušanai tehnisko specifikāciju izstrādes procesā (piemēram, infrastruktūras būvniecības projektos paredzot SEG emisiju samazinājumu, “zaļos” un “zilos” risinājumus”, zaļā iepirkuma prasības, vides aizsardzības prasības), klimata pārmaiņu scenāriju (klimata profilu) izmantošanā, SEG emisiju samazinājumu novērtēšanā, klimata pārmaiņu risku novērtēšanā u.c., meklējot labāko pielietojumu savā pašvaldībā. 

Atbalstu plānots nodrošināt esošu speciālistu zināšanu un prasmju celšanai. Pašvaldības un reģioni (piemēram, plānošanas reģionu administrācijas vai attīstības padomes) paši varēs deleģēt savus pārstāvjus dalībai pasākumos atbilstoši jautājumu tvērumam un nepieciešamajai kompetencei par attiecīgo jautājumu, tai skaitā no pašvaldības iestādēm un kapitālsabiedrībām.
Jaunu speciālistu piesaistei atbalsts nav plānots.

Pasākumā komercdarbības atbalsts nav paredzēts. Plānotais finansējuma saņēmējs ir VARAM, kas ir tiešās valsts pārvaldes iestāde un kas pasākuma ietvaros neveiks saimniecisko darbību, savukārt plānošanas reģioni kā sadarbības partneri ir atvasinātas publiskas personas, kas pasākuma ietvaros arī neveiks saimniecisko darbību, līdz ar to pasākums Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta kontekstā nav jāvērtē. Pasākuma mērķa grupa ir noteikumu projekta 5. punktā minēto reģionu un to pašvaldību speciālisti, tai skaitā pašvaldību kapitālsabiedrību, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, speciālisti. Pasākuma ietvaros pašvaldību kapitālsabiedrībām noteiktie pienākumi izriet no tām noteiktajām valsts pārvaldes funkcijām, kuras ir nesaimnieciska rakstura (piemēram,  pašvaldību kapitālsabiedrībām plānotais atbalsts nebūs piemērojams sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai) un nekvalificēsies kā komercdarbības atbalsts.

Atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 40. panta 2. punkta "a" apakšpunktu projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriji tika apstiprināti Eiropas Savienības fondu uzraudzības komitejā, vienlaikus sagatavojot arī kritēriju piemērošanas metodiku.

Noteikumu projekts neparedz nepieciešamību finansējuma saņēmējam veikt izvērtējumu par izmaksu un ieguvumu analīzi projektam, ņemot vērā, ka izmaksu un ieguvumu analīzes mērķis ir noskaidrot izmaksu izlietojuma efektivitāti, salīdzinot izmaksas ar iegūto rezultātu. Savukārt noteikumu projekta ietvaros īstenotā projekta joma ir pašvaldību un reģionu speciālistu prasmju paaugstināšana (izglītība) klimatneitrālas ekonomikas un sociālekonomisko seku saistībā ar klimata pārmaiņām mazināšanas jautājumos, kur plānotais projekta ieguvums pārsvarā nav viennozīmīgi izmērāms monetārā izteiksmē, līdz ar to noteikumu projektā nav ietverta norma, kas paredz finansējuma saņēmējam veikt izmaksu un ieguvumu analīzi.

Nē

Pašvaldību un reģionu speciālistu zināšanu un prasmju paaugstināšanas rezultātā tiks sekmēta efektīvāka teritorijas attīstības plānošana un īstenošana, kā arī uzlabota sadarbība starp dažādām iesaistītajām pusēm, mazinot ekonomiskās transformācijas uz klimatneitralitāti negatīvās sekas. Rezultātā var tikt ietekmēta ikviena iedzīvotāja dzīves kvalitāte konkrētajās teritorijās, tai skaitā nodarbinātības iespējas.
Tāpat tiks uzlabotas zināšanas par kvalitatīvāku projektu sagatavošanu tādās jomās kā “zaļu” risinājumu piemērošana, zaļais publiskais iepirkums un citos ar klimatneitralitāti saistītos jautājumos, tieši ietekmējot pašvaldību un plānošanas reģionu projektu kvalitāti un to īstenošanas efektivitāti. Rezultātā ieguvēji būs konkrēto teritoriju iedzīvotāji un uzņēmēji, kas varēs izmantot projektu ietvaros sakārtoto vidi, radītos apstākļus tālākai attīstībai.

VARAM pildīs finansējuma saņēmēja un atbildīgās iestādes funkcijas.

Pašvaldību un reģionu speciālistu prasmju paaugstināšanas pasākumos iecerēts uzlabot zināšanas un prasmes par Taisnīgas pārkārtošanās fonda ietvaros plānoto atbalsta aktivitāšu sekmīgu īstenošanu pašvaldībās, t.sk., vairojot zināšanas par klimatneitrāliem risinājumiem, sniedzot atbalstu projektu ideju ģenerēšanā, nodrošinot metodisku atbalstu kvalitatīvu projektu pieteikumu sagatavošanā, kā arī veicinot ciešāku sadarbību starp dažādām iesaistītajām pusēm, ieskaitot nevalstisko organizāciju un plašākas sabiedrības iesaisti attīstības plānošanas un īstenošanas procesos, nodrošinot to interešu īstenošanu.
Vienlaikus biedrību un nodibinājumu, nevalstisko organizāciju iesaiste pasākuma īstenošanā var tikt nodrošināta projekta ietvaros veiktajos iepirkumos, kur kā potenciālie pakalpojumu sniedzēji varētu būt tieši nevalstiskās organizācijas (piemēram, ar mācību, darba grupu, semināru, konferenču, pieredzes apmaiņas un citu kapacitāti uzlabojošu pasākumu īstenošanā, piesaistot ekspertu pakalpojumus, veicot konsultācijas ar ekspertiem projekta ietvaros atbalstāmo darbību plānošanai un īstenošanai).

Uzlabojot zināšanas klimatneitrālas ekonomikas un sociālekonomisko seku saistībā ar klimata pārmaiņām mazināšanas jautājumos, tiks veicināta efektīvāku projektu izstrāde un īstenošana, tieši ietekmējot turpmāku uzņēmējdarbības attīstību pašvaldībās.

Jā

Nē

Nē

Jā

Nē

-