Anotācija (ex-ante)

Likumprojekta mērķis ir sekmēt Apvienoto Nāciju Organizācijas 1979. gada 13. novembra Konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos Izpildinstitūcijas 31. sanāksmē, kas norisinājās 2012. gada 11.-13. decembrī, ar lēmumu Nr. 2012/5 pieņemto grozījumu 1998. gada 24. jūnija Protokolā par smagajiem metāliem grozījumu (turpmāk - Protokola grozījumi) spēkā stāšanos attiecībā uz Protokola grozījumus neratificējušajām valstīm un reģionālām organizācijām.

Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)

-

1979. gada 13. novembra Konvencijas par pārrobežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos (turpmāk - Konvencija) 1998. gada 24. jūnija Protokols par smagajiem metāliem (turpmāk – Protokols) Latvijā tika ratificēts, Saeimai 2005. gada 14. aprīlī pieņemot likumu “Par Konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos Protokolu par smagajiem metāliem”, kas stājies spēkā 2005. gada 30. aprīlī. Protokola mērķis ir samazināt un ierobežot antropogēnās smago metālu emisijas atmosfērā, nodrošinot labāku cilvēku veselību un vides aizsardzību.

Konvencijas Izpildinstitūcijas 31. sanāksmē, kas notika Ženēvā no 2012. gada 11. decembra līdz 2012. gada 13. decembrim, tika pieņemts lēmums Nr. 2012/5 (turpmāk - Lēmums) [Pieejams: https://treaties.un.org/doc/Publication/CN/2013/CN.709.2013-Eng.pdf], ar kuru tika grozīts Protokola teksts un tā pielikumi, izņemot III un VII pielikumus, (turpmāk – Protokola grozījumi). Saskaņā ar Lēmuma 3. pantu un Protokola 13. panta 3. punktu Protokola grozījumi stājas spēkā 90. dienā pēc tam, kad ir saņemti ratifikācijas akti no vismaz divām trešdaļām pušu. 

Patlaban Protokola grozījumus ir ratificējušas 24 no 35 pusēm. Protokola grozījumus ir ratificējušas: Austrija, Horvātija, Kipra, Čehija, Dānija, Igaunija, Eiropas Savienība (turpmāk - ES), Somija, Francija, Vācija, Īrija, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Zviedrija, Šveice, Apvienotā Karaliste (t.sk. Ziemeļīrija), Amerika Savienotās Valstis [Pieejams: https://treaties.un.org/Pages/ViewDetails.aspx?src=TREATY&mtdsg_no=XXVII-1-l&chapter=27&clang=_en].

Eiropas Komisija (turpmāk - EK) ir vairākkārt izteikusi aicinājumu Latvijai (Eiropas Komisijas 2020. gada 11. decembra vēstule Nr. Ares(2020)7144594 un 2022. gada 16. marta vēstule Nr. env.f.3(2022)1266718) ratificēt Protokola grozījumus, tādējādi veicinot to spēkā stāšanos un radot priekšzīmīgumu, galvenokārt, tām Protokola pusēm, kuras nav ES dalībvalstis, tādā veidā sekmējot smago metālu emisiju samazināšanos un gaisa kvalitātes uzlabošanos Eiropas reģionā un ārpus tā.

Protokola grozījumi, galvenokārt, paredz stingrākas smago metālu emisiju robežvērtības putekļu emisijām no konkrētiem lielajiem stacionāriem piesārņojuma avotiem.

ES ir Protokola puse un Protokola grozījumus tā ir ratificējusi ar Padomes 2016. gada 21. aprīļa lēmumu (ES) Nr. 2016/768, ar ko akceptē grozījumus 1979. gada Konvencijas par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos 1998. gada Protokolā par smagajiem metāliem, no Protokola un Protokola grozījumiem izrietošās saistības ES tiesību sistēmā ir ieviestas ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (turpmāk – Direktīva) (skat., piemēram, Padomes 2016. gada 21. aprīļa lēmuma (ES) Nr. 2016/768, ar ko akceptē grozījumus 1979. gada Konvencijas par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos 1998. gada Protokolā par smagajiem metāliem, 7. preambulāro apsvērumu) un uz Direktīvas pamata izdotajiem EK īstenošanas lēmumiem:
1. EK 2012. gada 28. februāra Īstenošanas lēmums 2012/134/ES, ar ko pieņem labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) secinājumus stikla ražošanas nozarē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām;
2. EK 2012. gada 28. februāra Īstenošanas lēmums 2012/135/ES, ar ko nosaka labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) secinājumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām dzelzs un tērauda ražošanā;
3. EK 2013. gada 26. marta Īstenošanas lēmums 2013/163/ES, ar ko pieņem labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) secinājumus cementa, kaļķu un magnija oksīda ražošanas nozarē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām;
4. EK 2013. gada 9. decembra Īstenošanas lēmums 2013/732/ES, ar ko pieņem labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) secinājumus par hlora un sārmu rūpniecību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām;
5. EK 2016. gada 13. jūnija  Īstenošanas lēmums (ES) Nr. 2016/1032, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES pieņem secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz krāsaino metālu ražošanu;
6. EK 2017. gada 31. jūlija Īstenošanas lēmums (ES) Nr. 2017/1442, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES pieņem secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz lielām sadedzināšanas stacijām;
7. EK 2018. gada 10. augusta Īstenošanas lēmums (ES) Nr. 2018/1147, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES pieņem secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz atkritumu apstrādi;
8. EK 2021. gada 30. novembra Īstenošanas lēmums (ES) Nr. 2021/2326, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES pieņem secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz lielām sadedzināšanas stacijām.

No Protokola un Protokola grozījumiem izrietošās saistības daļā par emisiju robežvērtībām attiecībā uz Protokola II pielikumā minētajām stacionārajām iekārtām Latvijas tiesību sistēmā faktiski jau šobrīd ir pārņemtas pastarpināti Direktīvas transponēšanas ceļā likumā “Par piesārņojumu”. Direktīvas 14. panta 1. punkta "a" apakšpunkts un 15. panta 3. punkts, kas Latvijas tiesību sistēmā ieviesti ar likuma "Par piesārņojumu" 1. panta 19. punktu, 24.² panta pirmo daļu, 31. panta pirmās daļas 1. punktu un 31. panta otrās daļas 1. punktu, nosaka, ka kompetentā iestāde, izdodot piesārņojošās darbības atļauju, nosaka tādas emisiju robežvērtības, kas nepārsniedz iepriekš uzskaitītajos EK īstenošanas lēmumos par labāko pieejamo tehnisko paņēmienu secinājumiem noteiktās emisiju vērtības. Šajos labāko pieejamo tehnisko paņēmienu secinājumos noteiktās putekļu emisiju robežvērtības Direktīvas I pielikumā (ekvivalents Protokola II pielikumam) minētajām stacionāro iekārtu kategorijām pārsvarā ir līdzvērtīgas vai pat stingrākas salīdzinājumā ar Protokola grozījumos noteiktajām. Tādējādi nav sagaidāms, ka Protokola grozījumu ratificēšana radīs jaunas saistības pēc būtības.

Ar Protokola grozījumiem tiek grozīta Protokola 13. pantā noteiktā turpmāko grozījumu pieņemšanas un spēkā stāšanās kārtība: 1) pagarinot panta 4. punktā noteikto spēkā stāšanās termiņu un laiku, kurā puse var iesniegt paziņojumu par labojumu nepieņemamību, no 90 līdz 180 dienām, 2) nosakot, ka turpmāk lēmumi par labojumiem II, IV, V un VI pielikumā pusēm nebūs jāratificē, bet tie stāsies spēkā attiecībā uz pusēm pēc viena gada no to paziņošanas brīža pie nosacījuma, ka šajā laikā attiecīgā puse neiesniedz depozitārijam paziņojumu par grozījumu nepieņemamību. Šāda jaunā grozīšanas kārtība būtiski atvieglos turpmāko grozījumu spēkā stāšanos, kas sekmēs efektīvāku turpmāko grozījumu spēkā stāšanos, kā arī mazinās administratīvo slogu Protokola pusēm.

Tāpat Protokola grozījumu ietveros tiek veikti arī citi grozījumi, tostarp vairāki tehniski un precizējoši grozījumi Protokola tekstā un tā II, IV un VI pielikumā.

Nē

Nē

Jā

Protokola grozījumi ES ir pieņemti ar Padomes 2016. gada 21. aprīļa lēmumu (ES) Nr. 2016/768, ar ko akceptē grozījumus 1979. gada Konvencijas par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos 1998. gada Protokolā par smagajiem metāliem (turpmāk – Lēmums). Eiropas Savienība ir pieņēmusi tiesību aktus jautājumos, uz kuriem attiecas Protokola grozījumi, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīvu (ES) Nr. 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (turpmāk - Direktīva).
           
Direktīva ir pārņemta Latvijas tiesību sistēmā ar likumu "Par piesārņojumu". Tādējādi ir paredzams, ka Protokola grozījumu pieņemšana neradīs lielāku ietekmi uz nacionālo tiesību sistēmu, salīdzinot ar ietekmi, ko rada pārņemtā direktīva.