Anotācija (ex-ante)

22-TA-2524: Likumprojekts starptautiskā līguma apstiprināšanai (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par grozījumiem Apvienoto Nāciju Organizācijas 1979. gada 13. novembra Konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos 1998. gada 24. jūnija Protokolā par smagajiem metāliem" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts “Par grozījumiem Apvienoto Nāciju Organizācijas 1979. gada 13. novembra Konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos 1998. gada 24. jūnija Protokolā par smagajiem metāliem" (turpmāk – likumprojekts) sagatavots pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iniciatīvas.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir sekmēt Apvienoto Nāciju Organizācijas 1979. gada 13. novembra Konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos Izpildinstitūcijas 31. sanāksmē, kas norisinājās 2012. gada 11.-13. decembrī, ar lēmumu Nr. 2012/5 pieņemto grozījumu 1998. gada 24. jūnija Protokolā par smagajiem metāliem grozījumu (turpmāk - Protokola grozījumi) spēkā stāšanos attiecībā uz Protokola grozījumus neratificējušajām valstīm un reģionālām organizācijām.
Spēkā stāšanās termiņš
Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)
Pamatojums
-

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
1979. gada 13. novembra Konvencijas par pārrobežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos (turpmāk - Konvencija) 1998. gada 24. jūnija Protokols par smagajiem metāliem (turpmāk – Protokols) Latvijā tika ratificēts, Saeimai 2005. gada 14. aprīlī pieņemot likumu “Par Konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos Protokolu par smagajiem metāliem”, kas stājies spēkā 2005. gada 30. aprīlī. Protokola mērķis ir samazināt un ierobežot antropogēnās smago metālu emisijas atmosfērā, nodrošinot labāku cilvēku veselību un vides aizsardzību.

Konvencijas Izpildinstitūcijas 31. sanāksmē, kas notika Ženēvā no 2012. gada 11. decembra līdz 2012. gada 13. decembrim, tika pieņemts lēmums Nr. 2012/5 (turpmāk - Lēmums) [Pieejams: https://treaties.un.org/doc/Publication/CN/2013/CN.709.2013-Eng.pdf], ar kuru tika grozīts Protokola teksts un tā pielikumi, izņemot III un VII pielikumus, (turpmāk – Protokola grozījumi). Saskaņā ar Lēmuma 3. pantu un Protokola 13. panta 3. punktu Protokola grozījumi stājas spēkā 90. dienā pēc tam, kad ir saņemti ratifikācijas akti no vismaz divām trešdaļām pušu. 

Patlaban Protokola grozījumus ir ratificējušas 24 no 35 pusēm. Protokola grozījumus ir ratificējušas: Austrija, Horvātija, Kipra, Čehija, Dānija, Igaunija, Eiropas Savienība (turpmāk - ES), Somija, Francija, Vācija, Īrija, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Zviedrija, Šveice, Apvienotā Karaliste (t.sk. Ziemeļīrija), Amerika Savienotās Valstis [Pieejams: https://treaties.un.org/Pages/ViewDetails.aspx?src=TREATY&mtdsg_no=XXVII-1-l&chapter=27&clang=_en].

Eiropas Komisija (turpmāk - EK) ir vairākkārt izteikusi aicinājumu Latvijai (Eiropas Komisijas 2020. gada 11. decembra vēstule Nr. Ares(2020)7144594 un 2022. gada 16. marta vēstule Nr. env.f.3(2022)1266718) ratificēt Protokola grozījumus, tādējādi veicinot to spēkā stāšanos un radot priekšzīmīgumu, galvenokārt, tām Protokola pusēm, kuras nav ES dalībvalstis, tādā veidā sekmējot smago metālu emisiju samazināšanos un gaisa kvalitātes uzlabošanos Eiropas reģionā un ārpus tā.

Protokola grozījumi, galvenokārt, paredz stingrākas smago metālu emisiju robežvērtības putekļu emisijām no konkrētiem lielajiem stacionāriem piesārņojuma avotiem.

ES ir Protokola puse un Protokola grozījumus tā ir ratificējusi ar Padomes 2016. gada 21. aprīļa lēmumu (ES) Nr. 2016/768, ar ko akceptē grozījumus 1979. gada Konvencijas par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos 1998. gada Protokolā par smagajiem metāliem, no Protokola un Protokola grozījumiem izrietošās saistības ES tiesību sistēmā ir ieviestas ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (turpmāk – Direktīva) (skat., piemēram, Padomes 2016. gada 21. aprīļa lēmuma (ES) Nr. 2016/768, ar ko akceptē grozījumus 1979. gada Konvencijas par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos 1998. gada Protokolā par smagajiem metāliem, 7. preambulāro apsvērumu) un uz Direktīvas pamata izdotajiem EK īstenošanas lēmumiem:
1. EK 2012. gada 28. februāra Īstenošanas lēmums 2012/134/ES, ar ko pieņem labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) secinājumus stikla ražošanas nozarē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām;
2. EK 2012. gada 28. februāra Īstenošanas lēmums 2012/135/ES, ar ko nosaka labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) secinājumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām dzelzs un tērauda ražošanā;
3. EK 2013. gada 26. marta Īstenošanas lēmums 2013/163/ES, ar ko pieņem labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) secinājumus cementa, kaļķu un magnija oksīda ražošanas nozarē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām;
4. EK 2013. gada 9. decembra Īstenošanas lēmums 2013/732/ES, ar ko pieņem labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) secinājumus par hlora un sārmu rūpniecību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām;
5. EK 2016. gada 13. jūnija  Īstenošanas lēmums (ES) Nr. 2016/1032, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES pieņem secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz krāsaino metālu ražošanu;
6. EK 2017. gada 31. jūlija Īstenošanas lēmums (ES) Nr. 2017/1442, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES pieņem secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz lielām sadedzināšanas stacijām;
7. EK 2018. gada 10. augusta Īstenošanas lēmums (ES) Nr. 2018/1147, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES pieņem secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz atkritumu apstrādi;
8. EK 2021. gada 30. novembra Īstenošanas lēmums (ES) Nr. 2021/2326, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES pieņem secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz lielām sadedzināšanas stacijām.

No Protokola un Protokola grozījumiem izrietošās saistības daļā par emisiju robežvērtībām attiecībā uz Protokola II pielikumā minētajām stacionārajām iekārtām Latvijas tiesību sistēmā faktiski jau šobrīd ir pārņemtas pastarpināti Direktīvas transponēšanas ceļā likumā “Par piesārņojumu”. Direktīvas 14. panta 1. punkta "a" apakšpunkts un 15. panta 3. punkts, kas Latvijas tiesību sistēmā ieviesti ar likuma "Par piesārņojumu" 1. panta 19. punktu, 24.2 panta pirmo daļu, 31. panta pirmās daļas 1. punktu un 31. panta otrās daļas 1. punktu, nosaka, ka kompetentā iestāde, izdodot piesārņojošās darbības atļauju, nosaka tādas emisiju robežvērtības, kas nepārsniedz iepriekš uzskaitītajos EK īstenošanas lēmumos par labāko pieejamo tehnisko paņēmienu secinājumiem noteiktās emisiju vērtības. Šajos labāko pieejamo tehnisko paņēmienu secinājumos noteiktās putekļu emisiju robežvērtības Direktīvas I pielikumā (ekvivalents Protokola II pielikumam) minētajām stacionāro iekārtu kategorijām pārsvarā ir līdzvērtīgas vai pat stingrākas salīdzinājumā ar Protokola grozījumos noteiktajām. Tādējādi nav sagaidāms, ka Protokola grozījumu ratificēšana radīs jaunas saistības pēc būtības.

Ar Protokola grozījumiem tiek grozīta Protokola 13. pantā noteiktā turpmāko grozījumu pieņemšanas un spēkā stāšanās kārtība: 1) pagarinot panta 4. punktā noteikto spēkā stāšanās termiņu un laiku, kurā puse var iesniegt paziņojumu par labojumu nepieņemamību, no 90 līdz 180 dienām, 2) nosakot, ka turpmāk lēmumi par labojumiem II, IV, V un VI pielikumā pusēm nebūs jāratificē, bet tie stāsies spēkā attiecībā uz pusēm pēc viena gada no to paziņošanas brīža pie nosacījuma, ka šajā laikā attiecīgā puse neiesniedz depozitārijam paziņojumu par grozījumu nepieņemamību. Šāda jaunā grozīšanas kārtība būtiski atvieglos turpmāko grozījumu spēkā stāšanos, kas sekmēs efektīvāku turpmāko grozījumu spēkā stāšanos, kā arī mazinās administratīvo slogu Protokola pusēm.

Tāpat Protokola grozījumu ietveros tiek veikti arī citi grozījumi, tostarp vairāki tehniski un precizējoši grozījumi Protokola tekstā un tā II, IV un VI pielikumā.
Problēmas un risinājumi
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Kā Protokola grozījumu latviešu valodas versija tiek izmantota Eiropas Komisijas sagatavotais Padomes 2016. gada 21. aprīļa lēmuma (ES) Nr. 2016/768, ar ko akceptē grozījumus 1979. gada Konvencijas par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos 1998. gada Protokolā par smagajiem metāliem, tulkojums [Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex:32016D0768].
           
Protokola grozījumu angļu valodas versija ir iegūta no Apvienoto Nāciju Organizācijas depozitārija interneta vietnes [Pieejams: https://treaties.un.org/doc/Publication/CN/2013/CN.709.2013-Eng.pdf].
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
Protokola grozījumu ieviešanas Latvijas tiesību sistēmā ietekme nepārsniegs ietekmi, kādu izraisa Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīva (ES) 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) un uz šīs direktīvas 13. panta 5. punkta pamata izdotie EK īstenošanas lēmumi par labāko pieejamo tehnisko paņēmienu secinājumiem, jo šīs direktīvas prasības pilnībā ietver no Protokola grozījumiem izrietošās saistības, un jau pašlaik ir pārņemtas un līdz ar to saistošas Latvijai.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?
Starptautiskā dokumenta nosaukums
Apvienoto Nāciju Organizācijas 1979. gada 13. novembra Konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos 1998. gada 24. jūnija Protokols par smagajiem metāliem.
Apraksts
Pušu atbilstību saistībām, ko tās uzņēmušās saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas 1979. gada 13. novembra Konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos 1998. gada 24. jūnija Protokola par smagajiem metāliem 9. pantu, izskata Ieviešanas komiteja (izveidota ar Apvienoto Nāciju Organizācijas 1979. gada Konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos Izpildinstitūcijas lēmumu 1997/2).

5.3. Cita informācija

Apraksts
Protokola grozījumi ES ir pieņemti ar Padomes 2016. gada 21. aprīļa lēmumu (ES) Nr. 2016/768, ar ko akceptē grozījumus 1979. gada Konvencijas par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos 1998. gada Protokolā par smagajiem metāliem (turpmāk – Lēmums). Eiropas Savienība ir pieņēmusi tiesību aktus jautājumos, uz kuriem attiecas Protokola grozījumi, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīvu (ES) Nr. 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (turpmāk - Direktīva).
           
Direktīva ir pārņemta Latvijas tiesību sistēmā ar likumu "Par piesārņojumu". Tādējādi ir paredzams, ka Protokola grozījumu pieņemšana neradīs lielāku ietekmi uz nacionālo tiesību sistēmu, salīdzinot ar ietekmi, ko rada pārņemtā direktīva.

5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei

Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
Apvienoto Nāciju Organizācijas 1979. gada 13. novembra Konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos 1998. gada 24. jūnija Protokols par smagajiem metāliem.
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
-
Cita informācija
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Publiskā apspriešana norisinājās no 3.10.2022. līdz 16.10.2022. un tās ietvaros netika saņemti priekšlikumi un iebildumi.

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktu sabiedrības pārstāvji ir aicināti līdzdarboties, rakstiski sniedzot viedokli par projektu tā izstrādes stadijā. Sabiedrības pārstāvji ir informēti par iespēju līdzdarboties, publicējot paziņojumu par līdzdalības procesu Valsts kancelejas Tiesību aktu projektu publiskajā portālā tapportals.mk.gov.lv
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi