23-TA-2597: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par nekustamā īpašuma Nākotnes ielā 3, Lidostā "Rīga", Mārupes pagastā, Mārupes novadā, pirkšanu projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk – Likums) 9. panta pirmā daļa.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta “Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve “Rail Baltica” koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” (turpmāk – Rail Baltica projekts) īstenošanas vajadzībām no privātpersonas atsavināt tai piederošo patstāvīgu ēku (būvju) nekustamo īpašumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Rail Baltica projekta īstenošanai paredzētā darbība, nosakot dzelzceļa līnijas trases novietojumu Latvijas teritorijā, akceptēta ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr.467 “Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības akceptu”. Ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr.468 "Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica” noteikts nacionālo interešu objekta statuss.
Rail Baltica projekta vajadzībām no privātpersonas nepieciešams atsavināt tai piederošu patstāvīgu ēku (būvju) nekustamo īpašumu Nākotnes ielā 3, Lidosta “Rīga”, Mārupes pagastā, Mārupes novadā, (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8076 502 0056) - biroju ēku (būves kadastra apzīmējums 80760020001007), angāru (būves kadastra apzīmējums 80760020001008), degvielas termināli (būves kadastra apzīmējums 80760020007029) un transformatoru apakšstaciju (būves kadastra apzīmējums 80760020007154) (turpmāk – Nekustamais īpašums).
Nekustamais īpašums atrodas uz valsts akciju sabiedrībai “Starptautiskā lidosta "RĪGA"”, reģistrācijas Nr.40003028055, (turpmāk – Lidosta), piederoša nekustamā īpašuma Starptautiskā lidosta “Rīga” (nekustamā īpašuma kadastra Nr.8076 002 0007) - Mārupes pagastā, Mārupes novadā, sastāvā esoša zemesgabala (zemes vienības kadastra apzīmējums 8076 002 0086) (turpmāk – Zemesgabals) daļas (estakādes izvietošanai).
Zemesgabals ir ierakstīts Rīgas rajona tiesas Mārupes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.206 uz Lidostas vārda.
Pamatojoties uz 2007. gada 31. maijā starp Lidostu un SIA “Latvija Statoil” noslēgto zemes nomas līgumu Nr.Nn-07/43 (ar tajā veiktajiem grozījumiem) Zemesgabala daļa 7350 m2 platībā uz 25 gadiem tika nodota SIA “Latvija Statoil” nomas lietošanā ar mērķi – pakalpojumu sniegšana trešajām personām saistībā ar degvielas uzpildi gaisa kuģos,tostarp aviācijas degvielas uzpildes un apkalpes termināla uzturēšanai, ekspluatācijai un attīstīšanai, un tā neatņemama sastāvdaļa ir Degvielas uzpildes līgums Nr.D-07/104. Īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu nostiprinātas zemesgrāmatā 2007. gada 20. jūnijā nodalījumā Nr.2180.
2013. gada 28. decembrī starp Lidostu, SIA “Latvija Statoil” (pēc nosaukuma maiņas SIA “Statoil Fuel&Ratail Latvija, reģ. 40003064094) un SIA "Statoil Fuel & Retail Aviation Latvia", reģ. Nr.40103619641, tika noslēgts Pārjaunojuma līgums pie zemes nomas līguma Nr.Nn-07/43 (turpmāk - Nomas līgums) un degvielas uzpildes līguma Nr.D-07/104, saskaņā ar kuru SIA "Statoil Fuel & Retail Aviation Latvia", reģ. Nr.40103619641, pārņēma visas SIA “Latvija Statoil” tiesības un pienākumus, un blakus tiesības, kas izriet no Nomas līguma un Degvielas uzpildes līguma Nr.D-07/104. 2014.gada 5. martā tika noslēgta vienošanās pie Nomas līguma par nomas tiesību ierakstīšanu zemesgrāmatā.
Saskaņā ar 2014. gada 23. jūlija ierakstu zemesgrāmatas nodalījumā Nr.2180 Nekustamais īpašums nonāca SIA "Statoil Fuel & Retail Aviation Latvia", reģ. Nr.40103619641, īpašumā, ar 2015. gada 8. aprīļa ierakstu - “AFS RĪGA”, reģ. Nr.40103619641 (nosaukuma maiņa), īpašumā un ar 2015. gada 17. novembra ierakstu - SIA “Baltic Ground Services LV”, reģ. Nr. 40103619641 (nosaukuma maiņa), īpašumā.
Rail Baltica projekta risinājumi paredz Nekustamā īpašuma nojaukšanu un tālāku Zemesgabala izmantošanu, nosakot lietošanas tiesību aprobežojumu atbilstoši Dzelzceļa likuma 15.panta 1.1 daļai ar dzelzceļa staciju saistītās infrastruktūras un estakādes būvniecībai.
Rail Baltica projekta vajadzībām no privātpersonas nepieciešams atsavināt tai piederošu patstāvīgu ēku (būvju) nekustamo īpašumu Nākotnes ielā 3, Lidosta “Rīga”, Mārupes pagastā, Mārupes novadā, (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8076 502 0056) - biroju ēku (būves kadastra apzīmējums 80760020001007), angāru (būves kadastra apzīmējums 80760020001008), degvielas termināli (būves kadastra apzīmējums 80760020007029) un transformatoru apakšstaciju (būves kadastra apzīmējums 80760020007154) (turpmāk – Nekustamais īpašums).
Nekustamais īpašums atrodas uz valsts akciju sabiedrībai “Starptautiskā lidosta "RĪGA"”, reģistrācijas Nr.40003028055, (turpmāk – Lidosta), piederoša nekustamā īpašuma Starptautiskā lidosta “Rīga” (nekustamā īpašuma kadastra Nr.8076 002 0007) - Mārupes pagastā, Mārupes novadā, sastāvā esoša zemesgabala (zemes vienības kadastra apzīmējums 8076 002 0086) (turpmāk – Zemesgabals) daļas (estakādes izvietošanai).
Zemesgabals ir ierakstīts Rīgas rajona tiesas Mārupes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.206 uz Lidostas vārda.
Pamatojoties uz 2007. gada 31. maijā starp Lidostu un SIA “Latvija Statoil” noslēgto zemes nomas līgumu Nr.Nn-07/43 (ar tajā veiktajiem grozījumiem) Zemesgabala daļa 7350 m2 platībā uz 25 gadiem tika nodota SIA “Latvija Statoil” nomas lietošanā ar mērķi – pakalpojumu sniegšana trešajām personām saistībā ar degvielas uzpildi gaisa kuģos,tostarp aviācijas degvielas uzpildes un apkalpes termināla uzturēšanai, ekspluatācijai un attīstīšanai, un tā neatņemama sastāvdaļa ir Degvielas uzpildes līgums Nr.D-07/104. Īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu nostiprinātas zemesgrāmatā 2007. gada 20. jūnijā nodalījumā Nr.2180.
2013. gada 28. decembrī starp Lidostu, SIA “Latvija Statoil” (pēc nosaukuma maiņas SIA “Statoil Fuel&Ratail Latvija, reģ. 40003064094) un SIA "Statoil Fuel & Retail Aviation Latvia", reģ. Nr.40103619641, tika noslēgts Pārjaunojuma līgums pie zemes nomas līguma Nr.Nn-07/43 (turpmāk - Nomas līgums) un degvielas uzpildes līguma Nr.D-07/104, saskaņā ar kuru SIA "Statoil Fuel & Retail Aviation Latvia", reģ. Nr.40103619641, pārņēma visas SIA “Latvija Statoil” tiesības un pienākumus, un blakus tiesības, kas izriet no Nomas līguma un Degvielas uzpildes līguma Nr.D-07/104. 2014.gada 5. martā tika noslēgta vienošanās pie Nomas līguma par nomas tiesību ierakstīšanu zemesgrāmatā.
Saskaņā ar 2014. gada 23. jūlija ierakstu zemesgrāmatas nodalījumā Nr.2180 Nekustamais īpašums nonāca SIA "Statoil Fuel & Retail Aviation Latvia", reģ. Nr.40103619641, īpašumā, ar 2015. gada 8. aprīļa ierakstu - “AFS RĪGA”, reģ. Nr.40103619641 (nosaukuma maiņa), īpašumā un ar 2015. gada 17. novembra ierakstu - SIA “Baltic Ground Services LV”, reģ. Nr. 40103619641 (nosaukuma maiņa), īpašumā.
Rail Baltica projekta risinājumi paredz Nekustamā īpašuma nojaukšanu un tālāku Zemesgabala izmantošanu, nosakot lietošanas tiesību aprobežojumu atbilstoši Dzelzceļa likuma 15.panta 1.1 daļai ar dzelzceļa staciju saistītās infrastruktūras un estakādes būvniecībai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nekustamais īpašums 2014. gada 23. jūlijā ierakstīts Rīgas rajona tiesas Mārupes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.2180 uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Baltic Ground Services LV” vārda (turpmāk – Īpašniece).
Nekustamajam īpašumam nav reģistrētas hipotēkas vai piedziņas atzīmes, kā arī nav apgrūtināts ar lietu tiesībām (dzēstas).
Nekustamais īpašums sastāv no biroju ēkas (būves kadastra apzīmējums 80760020001007), angāra (būves kadastra apzīmējums 80760020001008), degvielas termināla (būves kadastra apzīmējums 80760020007029) un transformatora apakšstacijas (būves kadastra apzīmējums 80760020007154).
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – Kadastra sistēma) teksta datiem Nekustamā īpašuma sastāvā esošās biroja ēkas (būves kadastra apzīmējums 80760020001007) kadastrālā uzmērīšana veikta 2006. gada 18. septembrī, biroja ēkas kopējā platība ir 55.3 kv.m. Nekustamā īpašuma sastāvā esošā angāra (būves kadastra apzīmējums 80760020001008) kadastrālā uzmērīšana veikta 2000.gada 8.augustā, angāra kopējā platība ir 171.6 kv.m. Nekustamā īpašuma sastāvā esošā degvielas termināla (būves kadastra apzīmējums 80760020007029) kadastrālā uzmērīšana veikta 2006.gada 18.septembrī, degvielas termināla kopējā platība nav uzrādīta. Nekustamā īpašuma sastāvā esošās transformatora apakšstacijas (būves kadastra apzīmējums 80760020007154) kadastrālā uzmērīšana veikta 2010.gada 28.oktobrī, transformatora apakšstacijas kopējā platība ir 5.3 kv.m.
Būvju īpašums atzīstams par patstāvīgu nekustamā īpašuma objektu Nomas līguma darbības laikā. Nomas līguma darbības termiņš - ar 2007.gada 1.jūniju uz 25 gadiem, proti, 2032.gada 31.maijam.
Saskaņā ar Nomas līgumu Īpašnieces īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir ierobežotas laikā un nosakāmas līdz Nomas līguma darbības termiņa beigām.
Atsavināšanas procesā Īpašniece pieteica prasījumus (iespējamos zaudējumus):
1. zaudējumus, kas saistīti ar Nekustamā īpašuma atsavināšanu (starpība starp Nekustamā īpašuma izbūves izmaksām un atlikušo īpašuma amortizācijas periodu līdz Nomas līguma beigu datumam);
2. zaudējumus, kas saistīti ar Īpašnieces saimnieciskās darbības pārtraukšanu, proti, ienesīgums no saimnieciskās darbības līdz 2032.gada 31.maijam (Nomas līguma darbības termiņš);
3. zaudējumus, kas saistīti ar Īpašnieces saimnieciskās darbības neturpināšanu;
4. atsavināšanas izdevumus par divu degvielas uzpildes automašīnu komplektā ar degvielas puspiekabēm (starpība starp faktisko pārdošanas vērtību un jaunas automašīnas vērtību);
5. izdevumus, kas saistīti ar Nekustamajā īpašumā esošās kustamās mantas pārvietošanu;
6. iespējamos izdevumus saistībā ar darba attiecību izbeigšanu ar Īpašnieces nodarbinātajiem darbiniekiem izmaksājamo atlaišanas pabalstu un neizmantoto atvaļinājumu;
7. izdevumus par sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja un juridiskās palīdzības sniedzēju piesaisti;
8. par iespējamajiem ieņēmumiem, kas varētu rasties piecus gadus pēc Nomas līguma darbības termiņa.
Pamatojoties uz Likuma 9.pantu un Ministru kabineta 2011.gada 15.marta noteikumu Nr.204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi) 36.1.apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2023.gada 18.oktobra lēmumu Nr.03.1-14/2997:
1. apstiprināja taisnīgas atlīdzības apmēru par Nekustamā īpašuma atsavināšanu, nosakot to atbilstoši tirgus vērtībai 5 510 000 EUR (pieci miljoni pieci simti desmit tūkstoši eiro);
2. pieņēma zināšanai, ka Īpašnieces pieteiktā zaudējumu pozīcija, kas saistīta ar Nekustamā īpašuma atsavināšanu - starpība starp Nekustamā īpašuma izbūves izmaksām un atlikušo īpašuma amortizācijas periodu līdz Nomas līguma beigu datumam iekļauta atsavināmā Nekustamā īpašuma tirgus vērtībā un atsevišķi nav atlīdzināma. Tāpat pieteiktā zaudējumu pozīcija, kas saistīta ar Īpašnieces saimnieciskās darbības pārtraukšanu, proti, ienesīgums no saimnieciskās darbības līdz 2032.gada 31.maijam (Nomas līguma darbības termiņš) ir iekļauts atsavināmā Nekustamā īpašuma tirgus vērtībā un atsevišķi nav atlīdzināms;
3. noraidīja Īpašnieces prasījumus par:
3.1. iespējamajiem zaudējumiem sakarā ar [saimnieciskās darbības neturpināšanu], jo vienīgi Īpašnieces kompetencē ir izlemt – vai, saņemot atlīdzību par Nekustamo īpašumu, turpināt komercdarbību, tostarp citā jomā, vai likvidēt komercsabiedrību;
3.2. par divu degvielas uzpildes automašīnu komplektā ar degvielas puspiekabēm atsavināšanas izdevumiem, proti, starpību starp faktisko pārdošanas vērtību un jaunas automašīnas vērtību, jo atsavinot Īpašniecei piederošo Nekustamo īpašumu, netiek ierobežotas Īpašnieces tiesības (rīcība) ar tai piederošu kustamu mantu;
3.3. izdevumiem, kas saistīti ar Nekustamajā īpašumā esošās kustamās mantas pārvietošanu un uzglabāšanu līdz tās pārdošanas brīdim - Īpašnieces kompetencē ir izlemt jautājumu par sev piederošas kustamas mantas, kas nav nepieciešama saimnieciskajai darbībai, savlaicīgu realizāciju, līdz ar to uzglabāšanas līdz pārdošanai izdevumu segšana nav pamatota. Savukārt pārcelšanās izdevumi izvērtējami un kompensējami pēc Nekustamā īpašuma atsavināšanas Ministru kabineta 2011.gada 15.marta noteikumu Nr.204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” noteiktā kārtībā;
3.4. par iespējamajiem izdevumiem saistībā darba attiecību izbeigšanu ar Īpašnieces nodarbinātajiem darbiniekiem izmaksājamo atlaišanas pabalstu un neizmantoto atvaļinājumu, jo Īpašnieces komercdarbība joprojām turpinās un nav iesniegti dokumenti, kas pamato šādu izdevumu (iespējamo zaudējuma) apmēru. Turklāt Īpašnieces kā darba devējas pienākums ir piešķirt darbiniekam katru gadu apmaksāto atvaļinājumu, kas nozīmē - šie izdevumi, kas saistīti ar darbinieku neizmantoto atvaļinājumu nav un nebūs tiešā cēloņsakarībā ar Nekustamā īpašuma atsavināšanu un netiks kompensēti;
3.5. izdevumus par sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja un juridiskās palīdzības sniedzēju piesaisti, jo jebkura speciālista, iesaiste Nekustamā īpašuma atsavināšanas procesā ir katra līdzēja rīcības brīvība un notiek uz tās puses rēķina, kas vēlas piesaistīt konkrētu speciālistu, lai pamatotu savu viedokli (tostarp pieteiktos prasījumus). Šobrīd valsts institūcija, kas īsteno Rail Baltica projektu un Īpašniece sadarbojas, lai uz vienlīdzīgiem pamatiem katrs pamatotu savus apsvērumus par atlīdzības apmēru un vienotos par labprātīgu Nekustamā īpašuma atsavināšanu. Turklāt Nekustamā īpašuma atsavināšanas process ir organizējams caurskatāmā, efektīvā un taisnīgā kārtībā un, organizējot saraksti, atlīdzības apmēram nepieciešamās informācijas iegūšanu, pārrunas ar Nekustamā īpašuma Īpašnieci u.tml., Īpašniecei tiek izskaidrota atsavināšanas procesa kārtība, to regulējušās tiesību normas, kā arī citi ar konkrētas situācijas apstākļiem saistītie jautājumi. Līdz ar to nebūtu pamatoti un samērīgi, ka jebkurus izdevumus, kas saistīti ar Nekustamā īpašuma Īpašnieces iebildumiem, uzņemtos segt otra pirkuma līguma puse. Īpašniece nav iesniegusi izdevumu pamatojošos dokumentus;
3.6. par iespējamajiem ieņēmumiem, kas varētu rasties piecus gadus pēc Nomas līguma darbības termiņa, jo no lietas faktiskajiem apstākļiem un Īpašnieces iesniegtā Nomas līguma nav secināms, ka tam izbeidzoties, iznomātājs garantēja Īpašniecei iegūt līdzvērtīgas tiesības vēl uz nākamajiem gadiem. Savukārt Nomas līgumā paredzēta pirmtiesība uz jaunu zemes nomas līguma noslēgšanu, nav objektīvi ticama. Turklāt šobrīd pastāv būtiski šķēršļi jauna nomas līguma noslēgšanai - spēkā esošie normatīvie akti, kas liedz dalīta īpašuma pastāvēšanu, kā arī Dzelzceļa likuma 15.panta 1.¹ un 2.² daļa, kas ierobežo iznomātāja rīcību ar to zemesgabala daļu, kas nepieciešama būtisku sabiedrības vajadzību nodrošināšanai. Pat, ja pieņemtu, ka nepastāvētu juridiski šķēršļi jauna zemes nomas līguma noslēgšanai, minētā pirmtiesība negarantē Īpašniecei tiesības to izlietot. Savukārt, iespējamā varbūtība, ka Īpašniece iestāsies jaunā nomnieka vietā, nedod priekšrocības tiesības Īpašniecei attiecībā uz zemes nomas maksu un citiem nomas līguma nosacījumiem, kā arī nav prognozējams - kādus zemes nomas līguma nosacījumus izvirzītu zemesgabala īpašnieks un vai Īpašniece varētu tos izpildīt. Komisijas apstiprinātajā darba uzdevumā netika uzdots vērtēt pieņēmumu par zemes nomas tiesību pagarināšanu.
Īpašniece ir sniegusi piekrišanu atlīdzības apmēram, paturot tiesības uz zaudējumu piedziņu.
Saskaņā ar Likuma 27.panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Īpašniecei ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Ja netiks noslēgts pirkuma līgums par Nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par Nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Pēc Nekustamā īpašuma atsavināšanas, Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53.punktu Satiksmes ministrija Nekustamo īpašumu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.
Nekustamajam īpašumam nav reģistrētas hipotēkas vai piedziņas atzīmes, kā arī nav apgrūtināts ar lietu tiesībām (dzēstas).
Nekustamais īpašums sastāv no biroju ēkas (būves kadastra apzīmējums 80760020001007), angāra (būves kadastra apzīmējums 80760020001008), degvielas termināla (būves kadastra apzīmējums 80760020007029) un transformatora apakšstacijas (būves kadastra apzīmējums 80760020007154).
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – Kadastra sistēma) teksta datiem Nekustamā īpašuma sastāvā esošās biroja ēkas (būves kadastra apzīmējums 80760020001007) kadastrālā uzmērīšana veikta 2006. gada 18. septembrī, biroja ēkas kopējā platība ir 55.3 kv.m. Nekustamā īpašuma sastāvā esošā angāra (būves kadastra apzīmējums 80760020001008) kadastrālā uzmērīšana veikta 2000.gada 8.augustā, angāra kopējā platība ir 171.6 kv.m. Nekustamā īpašuma sastāvā esošā degvielas termināla (būves kadastra apzīmējums 80760020007029) kadastrālā uzmērīšana veikta 2006.gada 18.septembrī, degvielas termināla kopējā platība nav uzrādīta. Nekustamā īpašuma sastāvā esošās transformatora apakšstacijas (būves kadastra apzīmējums 80760020007154) kadastrālā uzmērīšana veikta 2010.gada 28.oktobrī, transformatora apakšstacijas kopējā platība ir 5.3 kv.m.
Būvju īpašums atzīstams par patstāvīgu nekustamā īpašuma objektu Nomas līguma darbības laikā. Nomas līguma darbības termiņš - ar 2007.gada 1.jūniju uz 25 gadiem, proti, 2032.gada 31.maijam.
Saskaņā ar Nomas līgumu Īpašnieces īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir ierobežotas laikā un nosakāmas līdz Nomas līguma darbības termiņa beigām.
Atsavināšanas procesā Īpašniece pieteica prasījumus (iespējamos zaudējumus):
1. zaudējumus, kas saistīti ar Nekustamā īpašuma atsavināšanu (starpība starp Nekustamā īpašuma izbūves izmaksām un atlikušo īpašuma amortizācijas periodu līdz Nomas līguma beigu datumam);
2. zaudējumus, kas saistīti ar Īpašnieces saimnieciskās darbības pārtraukšanu, proti, ienesīgums no saimnieciskās darbības līdz 2032.gada 31.maijam (Nomas līguma darbības termiņš);
3. zaudējumus, kas saistīti ar Īpašnieces saimnieciskās darbības neturpināšanu;
4. atsavināšanas izdevumus par divu degvielas uzpildes automašīnu komplektā ar degvielas puspiekabēm (starpība starp faktisko pārdošanas vērtību un jaunas automašīnas vērtību);
5. izdevumus, kas saistīti ar Nekustamajā īpašumā esošās kustamās mantas pārvietošanu;
6. iespējamos izdevumus saistībā ar darba attiecību izbeigšanu ar Īpašnieces nodarbinātajiem darbiniekiem izmaksājamo atlaišanas pabalstu un neizmantoto atvaļinājumu;
7. izdevumus par sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja un juridiskās palīdzības sniedzēju piesaisti;
8. par iespējamajiem ieņēmumiem, kas varētu rasties piecus gadus pēc Nomas līguma darbības termiņa.
Pamatojoties uz Likuma 9.pantu un Ministru kabineta 2011.gada 15.marta noteikumu Nr.204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi) 36.1.apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2023.gada 18.oktobra lēmumu Nr.03.1-14/2997:
1. apstiprināja taisnīgas atlīdzības apmēru par Nekustamā īpašuma atsavināšanu, nosakot to atbilstoši tirgus vērtībai 5 510 000 EUR (pieci miljoni pieci simti desmit tūkstoši eiro);
2. pieņēma zināšanai, ka Īpašnieces pieteiktā zaudējumu pozīcija, kas saistīta ar Nekustamā īpašuma atsavināšanu - starpība starp Nekustamā īpašuma izbūves izmaksām un atlikušo īpašuma amortizācijas periodu līdz Nomas līguma beigu datumam iekļauta atsavināmā Nekustamā īpašuma tirgus vērtībā un atsevišķi nav atlīdzināma. Tāpat pieteiktā zaudējumu pozīcija, kas saistīta ar Īpašnieces saimnieciskās darbības pārtraukšanu, proti, ienesīgums no saimnieciskās darbības līdz 2032.gada 31.maijam (Nomas līguma darbības termiņš) ir iekļauts atsavināmā Nekustamā īpašuma tirgus vērtībā un atsevišķi nav atlīdzināms;
3. noraidīja Īpašnieces prasījumus par:
3.1. iespējamajiem zaudējumiem sakarā ar [saimnieciskās darbības neturpināšanu], jo vienīgi Īpašnieces kompetencē ir izlemt – vai, saņemot atlīdzību par Nekustamo īpašumu, turpināt komercdarbību, tostarp citā jomā, vai likvidēt komercsabiedrību;
3.2. par divu degvielas uzpildes automašīnu komplektā ar degvielas puspiekabēm atsavināšanas izdevumiem, proti, starpību starp faktisko pārdošanas vērtību un jaunas automašīnas vērtību, jo atsavinot Īpašniecei piederošo Nekustamo īpašumu, netiek ierobežotas Īpašnieces tiesības (rīcība) ar tai piederošu kustamu mantu;
3.3. izdevumiem, kas saistīti ar Nekustamajā īpašumā esošās kustamās mantas pārvietošanu un uzglabāšanu līdz tās pārdošanas brīdim - Īpašnieces kompetencē ir izlemt jautājumu par sev piederošas kustamas mantas, kas nav nepieciešama saimnieciskajai darbībai, savlaicīgu realizāciju, līdz ar to uzglabāšanas līdz pārdošanai izdevumu segšana nav pamatota. Savukārt pārcelšanās izdevumi izvērtējami un kompensējami pēc Nekustamā īpašuma atsavināšanas Ministru kabineta 2011.gada 15.marta noteikumu Nr.204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” noteiktā kārtībā;
3.4. par iespējamajiem izdevumiem saistībā darba attiecību izbeigšanu ar Īpašnieces nodarbinātajiem darbiniekiem izmaksājamo atlaišanas pabalstu un neizmantoto atvaļinājumu, jo Īpašnieces komercdarbība joprojām turpinās un nav iesniegti dokumenti, kas pamato šādu izdevumu (iespējamo zaudējuma) apmēru. Turklāt Īpašnieces kā darba devējas pienākums ir piešķirt darbiniekam katru gadu apmaksāto atvaļinājumu, kas nozīmē - šie izdevumi, kas saistīti ar darbinieku neizmantoto atvaļinājumu nav un nebūs tiešā cēloņsakarībā ar Nekustamā īpašuma atsavināšanu un netiks kompensēti;
3.5. izdevumus par sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja un juridiskās palīdzības sniedzēju piesaisti, jo jebkura speciālista, iesaiste Nekustamā īpašuma atsavināšanas procesā ir katra līdzēja rīcības brīvība un notiek uz tās puses rēķina, kas vēlas piesaistīt konkrētu speciālistu, lai pamatotu savu viedokli (tostarp pieteiktos prasījumus). Šobrīd valsts institūcija, kas īsteno Rail Baltica projektu un Īpašniece sadarbojas, lai uz vienlīdzīgiem pamatiem katrs pamatotu savus apsvērumus par atlīdzības apmēru un vienotos par labprātīgu Nekustamā īpašuma atsavināšanu. Turklāt Nekustamā īpašuma atsavināšanas process ir organizējams caurskatāmā, efektīvā un taisnīgā kārtībā un, organizējot saraksti, atlīdzības apmēram nepieciešamās informācijas iegūšanu, pārrunas ar Nekustamā īpašuma Īpašnieci u.tml., Īpašniecei tiek izskaidrota atsavināšanas procesa kārtība, to regulējušās tiesību normas, kā arī citi ar konkrētas situācijas apstākļiem saistītie jautājumi. Līdz ar to nebūtu pamatoti un samērīgi, ka jebkurus izdevumus, kas saistīti ar Nekustamā īpašuma Īpašnieces iebildumiem, uzņemtos segt otra pirkuma līguma puse. Īpašniece nav iesniegusi izdevumu pamatojošos dokumentus;
3.6. par iespējamajiem ieņēmumiem, kas varētu rasties piecus gadus pēc Nomas līguma darbības termiņa, jo no lietas faktiskajiem apstākļiem un Īpašnieces iesniegtā Nomas līguma nav secināms, ka tam izbeidzoties, iznomātājs garantēja Īpašniecei iegūt līdzvērtīgas tiesības vēl uz nākamajiem gadiem. Savukārt Nomas līgumā paredzēta pirmtiesība uz jaunu zemes nomas līguma noslēgšanu, nav objektīvi ticama. Turklāt šobrīd pastāv būtiski šķēršļi jauna nomas līguma noslēgšanai - spēkā esošie normatīvie akti, kas liedz dalīta īpašuma pastāvēšanu, kā arī Dzelzceļa likuma 15.panta 1.¹ un 2.² daļa, kas ierobežo iznomātāja rīcību ar to zemesgabala daļu, kas nepieciešama būtisku sabiedrības vajadzību nodrošināšanai. Pat, ja pieņemtu, ka nepastāvētu juridiski šķēršļi jauna zemes nomas līguma noslēgšanai, minētā pirmtiesība negarantē Īpašniecei tiesības to izlietot. Savukārt, iespējamā varbūtība, ka Īpašniece iestāsies jaunā nomnieka vietā, nedod priekšrocības tiesības Īpašniecei attiecībā uz zemes nomas maksu un citiem nomas līguma nosacījumiem, kā arī nav prognozējams - kādus zemes nomas līguma nosacījumus izvirzītu zemesgabala īpašnieks un vai Īpašniece varētu tos izpildīt. Komisijas apstiprinātajā darba uzdevumā netika uzdots vērtēt pieņēmumu par zemes nomas tiesību pagarināšanu.
Īpašniece ir sniegusi piekrišanu atlīdzības apmēram, paturot tiesības uz zaudējumu piedziņu.
Saskaņā ar Likuma 27.panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Īpašniecei ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Ja netiks noslēgts pirkuma līgums par Nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par Nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Pēc Nekustamā īpašuma atsavināšanas, Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53.punktu Satiksmes ministrija Nekustamo īpašumu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.
Risinājuma apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz atsavināt Nekustamo īpašumu par Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzību.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Nekustamā īpašums tiek atsavināts transporta infrastruktūras attīstībai un atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai. Nekustamais īpašums tiks nojaukts.
Dzelzceļa likuma 15.panta 2.1 daļa noteic, ja valsts kapitālsabiedrībai (konkrētajā gadījumā Lidostai) piederošais nekustamais īpašums ir nepieciešams valstij piederošas valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras būvniecībai un ekspluatācijai, attiecībā uz šo nekustamo īpašumu var noteikt lietošanas tiesību aprobežojumu, noslēdzot rakstveida līgumu. Šobrīd ar Lidostu tiek apspriesti līguma noteikumi par Lidostas īpašumā esošā nekustamā īpašuma Starptautiskā lidosta “Rīga”, Mārupes pagastā, Mārupes novadā, kadastra Nr. 8076 002 0007 (ierakstīts Rīgas rajona tiesas Mārupes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 206) sastāvā esošā zemesgabala ar kadastra apzīmējumu 8076 002 0086 daļas lietošanas tiesību piešķiršanu Satiksmes ministrijai.
Dzelzceļa likuma 15.panta 2.1 daļa noteic, ja valsts kapitālsabiedrībai (konkrētajā gadījumā Lidostai) piederošais nekustamais īpašums ir nepieciešams valstij piederošas valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras būvniecībai un ekspluatācijai, attiecībā uz šo nekustamo īpašumu var noteikt lietošanas tiesību aprobežojumu, noslēdzot rakstveida līgumu. Šobrīd ar Lidostu tiek apspriesti līguma noteikumi par Lidostas īpašumā esošā nekustamā īpašuma Starptautiskā lidosta “Rīga”, Mārupes pagastā, Mārupes novadā, kadastra Nr. 8076 002 0007 (ierakstīts Rīgas rajona tiesas Mārupes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 206) sastāvā esošā zemesgabala ar kadastra apzīmējumu 8076 002 0086 daļas lietošanas tiesību piešķiršanu Satiksmes ministrijai.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Taisnīga atlīdzība par Nekustamo īpašumu aprēķināta un apstiprināta, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
-
Apraksts
Nekustamā īpašuma nepieciešamība sabiedrības vajadzībām konstatēta Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros izstrādātajos detalizētajos tehniskajos risinājumos būvprojektā.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Nekustamais īpašums nepieciešams transporta infrastruktūras attīstībai - Rail Baltica projekta īstenošanai.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus, piemēram, pārvadātājus.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus, piemēram, pārvadātājus.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Nekustamais īpašums nepieciešams transporta infrastruktūras attīstībai - Rail Baltica projekta īstenošanai.
Rīkojuma projektā risinātie jautājumi tiešā veidā skar Nekustamā īpašuma Īpašnieku, kuram piederošais Nekustamais īpašums tiek atsavināts sabiedrības vajadzībām.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus, piemēram, pārvadātājus.
Rīkojuma projektā risinātie jautājumi tiešā veidā skar Nekustamā īpašuma Īpašnieku, kuram piederošais Nekustamais īpašums tiek atsavināts sabiedrības vajadzībām.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus, piemēram, pārvadātājus.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Rail Baltica projekta ietvaros īstenojamie transporta infrastruktūras uzlabojumi un jaunas izbūves veicinās attiecīgā reģiona un valsts ekonomisko izaugsmi.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Rail Baltica projekta īstenošana labvēlīgi ietekmēs citas tautsaimniecības nozares, radot iespējas palielināt eksporta apjomu un ātrumu.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu ietekmēt uzņēmējdarbības vidi, jo, plānojot un īstenojot Rail Baltica projektu, tiek veidota tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām atbilstoša infrastruktūra.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu radīt labvēlīgu vidi mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstībai.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu radīt labvēlīgu vidi konkurences attīstībai gan Latvijā, gan ārpus tās, ņemot vērā Rail Baltica projekta pārnacionālo nozīmi.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu ietekmēt tautsaimniecību kā valsts saimniecības nozari, tostarp nodarbinātību un darbaspēka migrācijas iespējas, jo, plānojot un īstenojot Rail Baltica projektu, tiek veidota tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām atbilstoša infrastruktūra.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Rīkojuma projektam nav ietekmes uz valsts budžetu, jo papildu līdzekļi no valsts budžeta nav nepieciešami.
Izdevumi, kas saistīti ar Nekustamā īpašuma pirkšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tiks segti no finansēšanas līgumā, kas noslēgts 2015. gada 24. novembrī starp akciju sabiedrības "RB Rail" un Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūru, par līdzfinansējumu triju Baltijas valstu ātrgaitas dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta attīstībai paredzētajiem līdzekļiem.
Izdevumi, kas saistīti ar Nekustamā īpašuma pirkšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tiks segti no finansēšanas līgumā, kas noslēgts 2015. gada 24. novembrī starp akciju sabiedrības "RB Rail" un Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūru, par līdzfinansējumu triju Baltijas valstu ātrgaitas dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta attīstībai paredzētajiem līdzekļiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr.970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Projektā iesaistītās institūcijas - Satiksmes ministrija un SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas".
Projektā iesaistītās institūcijas - Satiksmes ministrija un SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas".
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
- SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Rīkojuma projekta īstenošana tiks veikta esošo valsts pārvaldes funkciju ietvaros, tā neietekmēs pārvaldes funkcijas vai institucionālo struktūru.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projekts ietekmē transporta infrastruktūru un tās attīstību.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projekts ietekmē transporta infrastruktūru un tās attīstību.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Uzturot un veicot dzelzceļa un autoceļu attīstību, tā tiek veidota atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Izstrādes procesā izmantoto dokumentu, kas satur personas datus, apstrādes mērķis ir nodrošināt pilnvērtīgu Rīkojuma projekta par nekustamā īpašuma atsavināšanu atbilstības izvērtēšanu gan normatīvajiem aktiem, gan dokumentiem, tādējādi nodrošinot, ka tiek aizsargātas visu nekustamā īpašuma atsavināšanā iesaistīto pušu tiesības. Dokumenti, kas satur personas datus, ir paredzēti šauram subjektu lokam – noteiktajiem saskaņošanas dalībniekiem, kas veic Rīkojuma projekta un anotācijas vērtēšanu.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi