Anotācija

Ar 2025. gada 30. aprīļa likumu “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 44. pants tika papildināts ar ceturto daļu, kas deleģē Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā sedz izdevumus, kas saistīti ar Krasta apsardzes aizturēta kuģa nogādāšanu un uzturēšanu ostā, enkurvietā vai patvēruma vietā. Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma Pārejas noteikumu 46. punkts nosaka, ka šā likuma 44. panta ceturtā daļa stājas spēkā 2025. gada 1. oktobrī. Līdz šā grozījuma spēkā stāšanās dienai Ministru kabinets izdod tam atbilstošus noteikumus.

Ar 2025. gada 30. aprīļa likumu "Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā" Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 44. pants papildināts ar trešo daļu, kur likumdevējs paredzējis, ka Krasta apsardzei ir tiesības pārņemt aizturētā kuģa vadību, atstādinot kuģa kapteini (vai atpūtas kuģa vadītāju) no tā vadīšanas, ja kuģa kapteinis (vai atpūtas kuģa vadītājs) nepakļaujas Krasta apsardzes amatpersonas likumīgajām prasībām nogādāt kuģi ostā, enkurvietā vai patvēruma vietā, vai ja ir pamats uzskatīt, ka netiek ievēroti kuģa vadīšanas un ekspluatācijas noteikumi.
Noteikumu projekts paredz, ja Krasta apsardzes aizturētu kuģi ir nepieciešams nogādāt ostā, enkurvietā vai patvēruma vietā, izmantojot Krasta apsardzes tehniskos līdzekļus, izmaksas tiek noteiktas atbilstoši tiešām un netiešām faktiskajām izmaksām.

Tiešās izmaksas ir izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz kuģa aizturēšanu. Šīs izmaksas ietver izlietoto materiālu iegādes izmaksas un tiešos izdevumus darba samaksai un piemaksām kuģu apkalpei, kā arī ar šo samaksu saistītās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Netiešās izmaksas ir izmaksas, kas ir netieši saistītas ar attiecīgā kuģa aizturēšanu, piemēram, pamatlīdzekļu remonta un ekspluatācijas izdevumi, pamatlīdzekļu nolietojums, citi ar attiecīgā kuģa aizturēšanu netieši saistīti izdevumi.

Ja ar Krasta apsardzes rīcībā esošajiem tehniskajiem līdzekļiem nav iespējams aizturēto kuģi droši nogādāt ostā (ja kuģis ir pārāk liels vai citu apstākļu dēļ), enkurvietā vai patvēruma vietā, Krasta apsardze piesaista nepieciešamos tehniskos līdzekļus vai pakalpojumus, lai nogādātu aizturēto kuģi, atbilstoši noteiktajai maksai. Piemēram, velkoņa pakalpojums vai kuģa loča pakalpojumi. Piesaistot komersanta pakalpojumus, attiecīgais kuģis joprojām ir aizturēts un tā pārvietošana notiek ar Krasta apsardzes pilnu kontroli. Piesaistītie tehniskie līdzekļi ir tikai līdzeklis, kā nodrošināt Krasta apsardzes uzdevumu izpildi, nenododot funkcijas izpildi. Komersants tiek piesaistīts tikai tādā apmērā, kādā Krasta apsardzei konkrētajā situācijā nav atbilstošu tehnisko līdzekļu MK noteikumos Nr.363 noteikto uzdevumu izpildei, kā, piemēram, aizturētā kuģa fiziskai pārvietošanai uz norādīto vietu.

Noteikumu projekts paredz, ka izdevumus, kas ir saistīti ar aizturētā kuģa nogādāšanu un uzturēšanu ostā, enkurvietā vai patvēruma vietā, sedz kuģa īpašnieks vai cita juridiska vai fiziska persona, kas faktiski izmanto kuģi vai pārstāv kuģa īpašnieku. Juridiskā persona, kura pārstāv Krasta apsardzi, rēķinu par aizturētā kuģa nogādāšanu ostā, enkurvietā vai patvēruma vietā rezultātā Krasta apsardzei radušajiem izdevumiem iesniedz kuģa īpašniekam vai citai juridiskai vai fiziskai personai, kas faktiski izmanto kuģi vai pārstāv kuģa īpašnieku. Juridiskā persona, kura pārstāv Krasta apsardzi, rēķinu piestāda tikai gadījumos, kad Krasta apsardze izmanto savus resursus vai piesaista kā ārpakalpojumu komersanta resursus.

Rēķinu par aizturētā kuģa uzturēšanu ostā, enkurvietā vai patvēruma vietā aizturētā kuģa īpašniekam vai citai juridiskai vai fiziskai personai, kas faktiski izmanto kuģi vai pārstāv kuģa īpašnieku, iesniedz attiecīgās ostas piestātnes, enkurvietas vai patvēruma vietas īpašnieks vai valdītājs un par to informē Krasta apsardzi. 

Noteikumu projekts regulē tikai tās izmaksas, kuras radušās Krasta apsardzei vai Krasta apsardzei piesaistot resursus. Nav paredzēts, ka ostā drošības apsvērumu dēļ tiks izmantotas Jūras spēku (Krasta apsardzes) piestātnes, kas ir militārie objekti, līdz ar to kuģa uzturēšanai ostā tiks izmantota tikai civilā ostas infrastruktūra. Izmaksas, kas radušās kuģim uzturoties ostā, piemēram, piestātnes izmantošanas maksa vai kuģa uzturēšanas izmaksas ostā, tiek risinātas civiltiesiskā kārtībā starp attiecīgo ostas pakalpojumu sniedzēju un kuģa īpašnieku.

Rēķins par izdevumiem, kas radušies par aizturētā kuģa nogādāšanu un uzturēšanu ostā, enkurvietā vai patvēruma vietā, tiks izrakstīts kuģa reģistrācijas apliecībā norādītajai fiziskajai vai juridiskajai personai. Savukārt to apmaksāt var arī jebkura cita fiziska vai juridiska persona, kas faktiski izmanto kuģi vai pārstāv kuģa īpašnieku.

Noteikumu projektā faktiskais kuģa izmantotājs ir kuģa īpašnieks vai operators, proti, fiziska vai juridiska persona, kas izmanto attiecīgo kuģi, lai gūtu peļņu, pārvadājot kravu vai pasažierus. Atpūtas kuģu gadījumā faktiskais izmantotājs ir kuģa īpašnieks vai turētājs. Kuģa vadītājs vai pasažieris, ja tam nav attiecīga pilnvarojuma, noteikumu kontekstā nav uzskatāms par personu, kas faktiski izmanto kuģi.