Anotācija (ex-ante)

21-TA-934: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts līdzdalības saglabāšanu Air Baltic Corporation AS un vispārējo stratēģisko mērķi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma (turpmāk – Likums) 1.panta pirmās daļas 14.punkts nosaka, ka publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija attiecībā uz valsts kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldību ir Ministru kabinets.  Saskaņā ar Likuma 1.panta pirmās daļas 18.punktā sniegto definīciju, vispārējie stratēģiskie mērķi ir publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas noteikti kapitālsabiedrības mērķi, kurus publiska persona vēlas sasniegt ar līdzdalību kapitālsabiedrībā un kuri izriet no tiesību aktiem un politikas plānošanas dokumentiem.
Saskaņā ar Likuma 7.panta pirmo daļu publiskai personai ne retāk kā reizi piecos gados ir pienākums pārvērtēt tās līdzdalību kapitālsabiedrībās. Lēmumā par publiskas personas līdzdalības saglabāšanu ietver arī vispārējo stratēģisko mērķi.
Air Baltic Corporation AS (turpmāk - airBaltic) ir privāta kapitālsabiedrība, kurā Satiksmes ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, ar valsts līdzdalības apmēru 96.14 %.
Augstākā lēmējinstitūcija līdz šim nav noteikusi airBaltic vispārējo stratēģisko mērķi.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekta "Par Air Baltic Corporation AS vispārējo stratēģisko mērķi"  (turpmāk - Projekts) mērķis ir atbilstoši Likuma 1.panta pirmās daļas 18.punktam noteikt airBaltic vispārējo stratēģisko mērķi. 
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Satiksmes ministrija kļuva par airBaltic valsts kapitāla daļu turētāju, pamatojoties uz 2000.gada 2.februāra Ministru kabineta rīkojumu Nr. 62 (prot. Nr. 6, 19.§)  “Par akciju sabiedrības "Air Baltic Corporation, A/S" valsts kapitāla daļas turētāju”.
airBaltic ir reģistrēta komercreģistrā ar reģistrācijas numuru 40003245752, juridiskā adrese Tehnikas iela 3, Lidosta Rīga, Mārupes novads, Latvija, LV-1053.
airBaltic ir vadošā aviosabiedrība Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kas veic tiešos lidojumus no visām Baltijas valstu galvaspilsētām. airBaltic ir hibrīda tipa aviosabiedrība, apvienojot labāko praksi gan no tradicionālajām pilna servisa tīkla aviosabiedrībām, gan no zemo cenu pārvadātājiem. Veidojot airBaltic aviopārvadājumu tīklu, kas ir balstīts uz tranzīta satiksmes koncentrēšanu Rīgas lidostā,  tiek nodrošināta Latvijas aviācijas līderība gan Baltijas valstīs, tā arī radot konkurenci Ziemeļeiropas aviosabiedrībām. Aviosabiedrības sekmīga darbība ir būtiska arī Rīgas lidostas attīstībai. Saskaņā ar 2019. gada Rolanda Bergera (Roland Berger) pētījumā kopējā airBaltic tiešā un netiešā ietekme uz Latvijas ekonomiku sasniedza 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un netieši atbalstīja gandrīz 30 000 darbavietu.
airBaltic ir bijis progresa virzītājs dažādās jomās gan Latvijā, gan ārpus tās, radot priekšnosacījumus  ne tikai reģiona ekonomiskajai attīstībai, bet arī sekmējot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, darba vietu daudzveidību un korporatīvo pārredzamību. Plaša lidojumu ģeogrāfija un tranzīta satiksmes modelis veicina Latvijas starptautisko savienojamību, nodrošina pieeju tirgum un veicina tiešās ārējās investīcijas Latvijas tautsaimniecībā.
Ilgtspēja ir neatņemama airBaltic ikdienas un nākotnes sastāvdaļa. Lai izstrādātu risinājumus, kas saistīti ar ilgtspējību un korporatīvo atbildību, kompānijas stratēģijas prioritātes tiek īstenotas ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas noteiktos 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus (SDG). Tai skaitā, īpašs uzsvars tiek likts uz pieciem mērķiem, kas ir visatbilstošākie aviosabiedrības biznesa ilgtspējības veidošanai: pienācīgs darbs un ekonomiskā izaugsme; nozares jauninājumi un infrastruktūra; atbildīgs patēriņš un ražošana; rīcība klimata jomā; un miers, taisnīgums un spēcīgas institūcijas.
airBaltic ikdienā pievērš būtisku uzmanību vides, ekonomiskajai un sociālajai ilgtspējai. airBaltic vadība ir aktīvi veicinājusi ilgtspējīgu domāšanas veidu, ļaujot uzņēmuma struktūrvienībām ierosināt un izstrādāt jaunas iniciatīvas, kas turpina samazināt uzņēmuma atstāto ietekmi uz vidi. Modernizējot floti un optimizējot lidojumu procedūras, kopš 2008. gada aviosabiedrība jau ir spējusi samazināt CO2 emisiju apjomu uz katra pasažiera nolidoto kilometru par 33%. Savukārt, modernizējot savu floti – no 2020. gada airBaltic lido tikai ar vienu no pasaulē zaļākajām komerciālajām lidmašīnām Airbus A220-300. Salīdzinot ar iepriekšējās paaudzes lidmašīnām ar tādu pašu sēdvietu ietilpību, jaunajām lidmašīnām ir par 20% samazināts CO2 izmešu daudzums, par 50% mazāks NOX emisijas līmenis, un tās ir četras reizes klusākas.
Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam  (turpmāk – NAP) paredz rīcības virzienu, lai uzlabotu starptautisko savienojamību, tajā skaitā, tālāk attīstot starptautisko Lidostu “Rīga” un vienlaikus paaugstinot tranzīta pakalpojumu konkurētspēju un jaunu tirgu apguvi, veidojot Rīgu par nozīmīgu un modernu multimodālu transporta mezglu, tai skaitā uzlabojot infrastruktūru, tādējādi palielinot Eiropas vienotā transporta tīkla produktivitāti un sekmējot vides mērķu ievērošanu.
Tāpat nacionālajam pārvadātājam airBaltic ir būtiska nozīme krīzes situācijās. Tai laikā, kad visā pasaulē Covid-19 pandēmijas apturēšanas nolūkā tika slēgtas valstu  robežas un apturēti starptautiskie pasažieru pārvadājumi un daudzi Latvijas valsts iedzīvotāji zaudēja iespējas atgriezties mājās, kā rezultātā airBaltic nodrošināja speciālus repatriācijas lidojumu veikšanu un individuālo aizsardzības līdzekļu piegādi apstākļos, kad pasaules loģistikas ķēdes bija paralizētas.  
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Valsts līdzdalība un valsts līdzdalības pārvērtēšana airBaltic un vispārējā stratēģiskā mērķa noteikšana.

Saskaņā ar Likuma 7.panta pirmo daļu publiskai personai ir pienākums ne retāk kā reizi piecos gados pārvērtēt katru tās tiešo līdzdalību kapitālsabiedrībā un atbilstību Likuma 4.panta nosacījumiem. Lēmumu par publiskas personas līdzdalības saglabāšanu kapitālsabiedrībās pieņem attiecīgās publiskās personas augstākā lēmējinstitūcija.
Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmās daļas 2. punktam, publiska persona savu funkciju efektīvai izpildei var saglabāt līdzdalību kapitālsabiedrībā, ja publiskas personas kapitālsabiedrības darbības rezultātā tiek radīti pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai.
airBaltic komercdarbība atbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmās daļas 2. punktam, un valsts līdzdalība Sabiedrībā ir saglabājama arī turpmāk.
Lai izpildītu Eiropas Komisijas 2020. gada 3. jūlija lēmumā “Valsts atbalsts SA.56943 (2020/N) – Latvija COVID-19: airBaltic rekapitalizācija” iekļautos nosacījumus par rekapitalizācijas rezultātā iegūtās valsts līdzdalības izbeigšanu, 2021. gada  11. februārī Satiksmes ministrija informēja Ministru kabinetu par stratēģiju (protokols Nr.15., 43.§), un Ministru kabinets atbalstīja valsts līdzdalības samazināšanu, izmantojot sākotnējā publiskā piedāvājuma izteikšanu (IPO) kā metodi, kādā tiek izbeigta rekapitalizācijas rezultātā iegūtā valsts līdzdalība airBalticā (ierobežotas pieejamības informācija).
Risinājuma apraksts
Pamatojoties uz Likuma 1.panta pirmās daļas 18.punktu, airBaltic vispārējais stratēģiskais mērķis ir nosakāms šāds:
nodrošināt pasažieru un kravu aviopārvadājumus, kļūstot par ilgtspējīgu lidsabiedrību Eiropas Savienības aviācijas tirgū, vienlaikus turpinot konkurētspējīgu lidojumu maršrutu tīkla un savienojamības attīstību un aviokompānijas izaugsmi, sasniedzot tādu flotes izmēru, kas nepieciešams aviokompānijas ilgtermiņa dzīvotspējai un iespējai valstij atgūt veiktos ieguldījumus, veicot akciju sākotnējo publisko piedāvājumu, un nodrošinot līderību inovācijās, tādējādi veicinot Rīgas kā nozīmīga Ziemeļeiropas gaisa satiksmes centra attīstību un Latvijas kā viena no galvenajiem Eiropas biznesa centriem izaugsmi, kā arī turpinot izaugsmi arī citu valstu tirgos.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
-
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
-

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
-

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
-
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
-

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

8.1.5. uz teritoriju attīstību

8.1.6. uz vidi

8.1.7. uz klimatneitralitāti

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

8.1.11. uz veselību

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

8.1.13. uz datu aizsardzību

8.1.14. uz diasporu

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi