Anotācija (ex-ante)

Viens no nozīmīgākiem lauksaimniecības nozares trūkumiem ir zema lauku saimniecību efektivitāte un produktivitāte (2018.gadā tā bija 619 EUR/ha (22% no ES vidējā)). Bez tam, vēl joprojām mazajās un vidējās saimniecībās ir nepietiekams nodrošinājums ar mūsdienīgu tehniku un būvēm ražošanas vajadzībām, un ir zemi ilgtermiņa ieguldījumi, tāpēc jo īpaši ir jāstiprina un jāveicina šo saimniecību konkurētspēja. Tādējādi ir vitāli svarīgi sniegt atbalstu saimniecībām konkurētspējas veicināšanai tādām investīcijām, kas saistītas ar lauku saimniecību pārstrukturēšanu, efektīvas ražošanas attīstību un nozaru dažādošanu (lauksaimniecības produktu ražošanai nepieciešamo pamatlīdzekļu iegāde – traktortehnika, lauksaimniecības agregāti, visa veida tehnika, iekārtas un aprīkojums, kā arī lauksaimniecības produktu ražošanas būvju būvniecība). Tādējādi tiks nodrošināta ražošanas produktivitātes paaugstināšanās, samazināti riski, kas saistīti ar atsevišķu vadošo nozaru tirgus svārstību negatīvo ietekmi. Atbalsts kooperatīviem paaugstinās to kapacitāti nodrošināt biedru saražotās produkcijas pirmapstrādi un pārdošanas apjomu, līdz ar to nodrošinot lauku saimniecību piekļuvi tirgum un produkcijas cenas stabilitāti.

Lai nodrošinātu mazo un vidējo saimniecību konkurētspējas un produktivitātes paaugstināšanu tiek ieviesta intervence "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās konkurētspējai". 
Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās ir paredzēts juridiskām vai fiziskām personām, kas veic lauksaimniecisko darbību (t.sk. lauksaimniecības nozares valsts zinātniskām institūcijām, ja tās veic lauksaimniecisko darbību), un kuru kopējais apgrozījums gadā ir no 15 000 euro līdz 350 000 euro. Arī lauksaimniecības pakalpojumu atbilstīgas kooperatīvās sabiedrības, kas veicina lauksaimnieku kooperāciju un nodrošina gatavās produkcijas savākšanu, piegādi noieta tirgiem, var saņemt atbalstu ieguldījumiem lauku saimniecībās.
Lai nodrošinātu līdzvērtīgas iespējas pretendēt uz atbalstu ieguldījumiem lauku saimniecībām dažādos Latvijas reģionos publiskais finansējums tiks piešķirts to sadalot gan pēc reģionalizācijas principa, gan pēc saimniecību apgrozījuma lieluma, sadalot saimniecības grupās – mazās un vidējās, tādējādi minētais atbalsts sasniegs savu mērķi –mazas un vidējas saimniecības varēs veikt ieguldījumus tehnikas nodrošinājuma uzlabošanai, jaunu būvju būvniecībai vai pārbūvei un citiem ieguldījumiem, kas paredzēti nepārstrādāto lauksaimniecības produktu ražošanai un ar to saistītai iepakošanai un pirmapstrādei. Pirms Lauku atbalsta dienests izsludina projektu iesniegumu pieņemšanas kārtu, Zemkopības ministrija nosaka attiecīgās atbalstāmās intervences vai intervencē atbalstāmās aktivitātes un, ņemot vērā intervencē pieejamo publisko finansējuma pieejamību,  pieņem lēmumu par paredzētā publiskā finansējuma izsludināšanu ievērojot reģionalizācijas principu un intervencē "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās konkurētspējai" atbilstoši saimniecību grupu sadalījumam. Turklāt, ņemot vērā līdzšinējo administrēšanas pieredzi, nosakot finansējumu mazo saimniecību grupai - ņem vērā reģionā deklarēto platību ilgtspēju sekmējošo ienākumu pamatatbalstam saimniecībās ar lauksaimniecības zemi līdz 100 hektāriem (tādējādi nodrošinot ka finansējums tiek sadalīts atbilstoši mazo saimniecību skaitam). 
 
Lauksaimnieku pakalpojumu kooperatīvām sabiedrībām paredzētajam finansējumam reģionalizācijas principu neizmanto. Atbalsta ieguldījumiem lauku saimniecībās piešķiršana atsevišķai saņēmēju grupai – atbilstīgām kooperatīvajām sabiedrībām - veicinās mazo un vidējo saimniecību piedāvājuma koncentrēšanu un ražīguma celšanu, jo bieži vien mazajām un vidējām saimniecībām ir grūti nodrošināt atbilstību noieta tirgus prasībām, bet apvienojoties, sabiedrības veicinās ražošanas izmaksu samazināšanu (piemēram, izmantojot kooperatīvām piederošo tehniku), gan veicinās produkcijas noietu. Intervences ietvaros uz atbalstu savas saimniecības tālākai attīstībai var pretendēt arī gados jauni lauksaimnieki, kuru veiktajiem ieguldījumiem tiks piešķirta papildus atbalsta intensitāte piecu gadu periodā no saimniecības dibināšanas vai pārņemšanas brīža. Gados jauni lauksaimnieki intervences atbalstu var izmantot, lai nodrošinātu saimniecības atbilstību noteiktiem standartiem.
Intervencē "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās konkurētspējai" atbalsta šādas aktivitātes: 
- investīcijas tādu jaunu iekārtu, tehnikas, tās aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmnodrošinājuma iegādei un uzstādīšanai, kas paredzēti nepārstrādāto lauksaimniecības produktu ražošanai,  iepakošanai un pirmapstrādei, kā arī ilggadīgo augļkopības kultūraugu (izņemot zemenes) stādu, dzērveņu pavairojamā materiāla (stīgu) iegādei, stādījumu balstu sistēmu, žogu, žogu balstu iegādei, uzstādīšanai un stādījumu ierīkošanai;
- nepārstrādāto lauksaimniecības produktu ražošanai, ar to saistītai iepakošanai un pirmapstrādei paredzētu: būvju būvniecībai un esošo būvju pārbūvei; būvju ierīkošanai, būvdarbus inženierbūves montāžai, ieguldīšanai vai novietošanai pamatnē vai būvē; būvju novietošanai; būvju atjaunošanai, ja būves tiek tehniski vai funkcionāli uzlabotas, piemēram, ēkas energoefektivitātes uzlabošanai, telpu pārveidošanai un pielāgošanai ražošanas vajadzībām, nemainot būves apjomu vai nesošo elementu nestspēju;  laukumu būvniecībai vai pārbūvei pie ražošanas objektiem; preventīvo darbību īstenošanai, kā žogu izveide, tehnikas un iekārtu papildaprīkojuma iegāde,  lai aizsargātu kultūraugus un lauksaimniecības dzīvniekus pret lielajiem plēsējiem, kā arī mazinātu savvaļas dzīvnieku bojāeju. Aitkopības saimniecībām apmācītu ganu suņu vai sargsuņu iegādei, lai aizsargātu ganāmpulku pret lielajiem plēsējiem.
Pēc projekta īstenošanas atbalsta saņēmējs, izņemot kooperatīvo sabiedrību vai kooperatīvo sabiedrību apvienību, salīdzinājumā ar pēdējo triju noslēgto gadu vidējo rādītāju pirms projekta iesnieguma iesniegšanas palielina vismaz vienu no šādiem saimnieciskās darbības rādītājiem: 
-neto apgrozījumu vai ražošanas apjomu no lauksaimniecības produktu ražošanas vai pārstrādes. Ražošanas apjoma pieaugums nav sasniegts jau projekta iesnieguma iesniegšanas dienā;
-ražošanas efektivitāti (rādītāji ir pārbaudāmi un vērtība auditējama);
-citus izaugsmes rādītājus, kas saistīti ar konkurētspēju vai produktivitāti (rādītāji ir pārbaudāmi un vērtība auditējama).
Saimnieciskās darbības rādītāji nav jānosaka, ja atbalsta pretendents veic ieguldījumu preventīvā pasākuma īstenošanā dzīvnieku postījumu mazināšanai vai dzīvnieku un putnu bojāejas mazināšanai atbilstoši šiem noteikumiem, kā arī pretsalnu laistīšanas sistēmām un aizsardzības sistēmām dārzkopībā.
Savukārt Pēc projekta īstenošanas kooperatīvā sabiedrība, kooperatīvo sabiedrību apvienība salīdzinājumā ar pēdējo noslēgto gadu pirms projekta iesniegšanas palielina vienu no šādiem saimnieciskās darbības rādītājiem:
- apgrozījumu ar kooperatīvās sabiedrības biedriem – par 10 procentiem vai ieguldīto investīciju apmēru – par pusi;
-biedru skaitu – par 10 procentiem;
- ražošanas efektivitāti (rādītāji ir pārbaudāmi un vērtība auditējama) – par 10 procentiem.
Minētos saimnieciskās darbības rādītājus atbalsta saņēmējs sasniedz ne vēlāk kā trešajā noslēgtajā gadā pēc projekta īstenošanas un nepazemina tos visā turpmākajā uzraudzības periodā. Ja projektu īsteno gaļas liellopu audzēšanas nozarē vai ierīko ilggadīgos augļkopības kultūru stādījumus, attiecīgo rādītāju sasniedz ne vēlāk kā sestajā noslēgtajā gadā pēc projekta īstenošanas.
Atbalsta pretendenti ir tiesīgi īstenot kopprojektu.
Atbalsts intervences ietvaros nav paredzēts saimniecības darbības standartu nodrošināšanai, izņemot ja ES tiesību aktos paredzēta jauna standarta ieviešanas gadījumā ir iespējams pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Regulas Nr.2021/2115 73.panta 5.punktu.
Atbalsta saņēmējs visu projekta īstenošanas un uzraudzības laiku:
-nodrošina projekta atbilstību konkrētās intervences mērķim;
- neaizvieto esošos pamatlīdzekļus.
Par pamatlīdzekļu aizvietošanu neuzskata:
-papildu investīcijas esošajos pamatlīdzekļos, kas vecāki par 10 gadiem. Papildinot esošos pamatlīdzekļus, kas jaunāki par 10 gadiem, tie jāsaglabā projekta īstenošanas vietā vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas vai līdz pamatlīdzekļa nolietojuma 10 gadiem;
-tādu pamatlīdzekļu iegādi, kuru jauda, ražība, celtspēja ir vismaz par 25 procentiem lielāka nekā saimniecībā vai saimnieciskās darbības veicēja esošā pamatlīdzekļa ražošanas jauda;
-tāda pamatlīdzekļa iegādi, kurš būtiski maina ražošanas vai tehnoloģiju raksturu;
-jaunbūvi, pārbūvi un būves atjaunošanu, ja būve tiek tehniski uzlabota.
Lauku atbalsta dienests vērtē plānoto ieguldījumu atbilstību sasniedzamajiem mērķiem, kā arī sasniedzamo mērķu samērīgumu ar kopējo attiecināmo izmaksu apmēru.
2023.–2027. gada plānošanas periodā pieejamo maksimālo attiecināmo izmaksu apmēru, atbalsta intensitāti (4.   pielikums)  saskaņā ar Regulas 2021/2115 73. panta 4. punktu nosaka atsevišķi katram pretendentam, ņemot vērā tā saistītās personas (kopprojekta īstenošanas gadījumā – tikai attiecināmās izmaksas katram kopprojekta dalībniekam).
Maksimālais attiecināmo izmaksu apmērs atbalsta pretendentam, nepārsniedzot šo noteikumu  noteikto maksimālo apmēru vienam atbalsta pretendentam:
mazo saimniecību grupā - 4.1.1. , 4.1.2. , 4.1.3. un 4.1.4.  apakšpunktā minētās intervencēs kopā 250 000 euro;
vidējo saimniecību grupā - šo noteikumu 4.1.1. , 4.1.2. , 4.1.3. un 4.1.4.  apakšpunktā minētās intervencēs kopā 500 000 euro.

Lauksaimniecība ir otrs lielākais emisiju sektors Latvijas SEG inventarizācijā. Būtiskākie SEG emisiju avoti lauksaimniecības augšņu apstrādē ir organisko augšņu apsaimniekošana un slāpekļa minerālmēslu izmantošana. Ņemot vērā Latvijā turēto lauksaimniecības dzīvnieku apjomu, jārēķinās ar zarnu fermentācijas un kūtsmēslu apsaimniekošanas radītajām SEG emisijām. Lopkopība un lopu turēšana ir cieši saistīta ar katra dzīvnieka fizioloģiskajiem gremošanas procesiem. To radītais SEG emisiju apjoms ir ļoti grūti un dārgi samazināms, piemēram, zarnu fermentācijas procesos radītais SEG emisiju apjoms, kas rodas gremošanas procesos. Tāpēc ir nepieciešams veikt uzlabojumus tieši dzīvnieku ēdināšanas jomā, kā arī kūtsmēslu atbilstošā apsaimniekošanā.

Intervences "Atbalsts ieguldījumiem SEG un amonjaka emisijas samazinošajiem pasākumiem un klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanās pasākumu īstenošanai lauku saimniecībās" mērķis ir veicināt lauksaimniekus veikt klimata pārmaiņu mazinošus ieguldījumus, kā arī atbalstīt ieguldījumus, kas nepieciešami pielāgojoties klimata pārmaiņām, īpaši dārzkopībā, tādējādi veicinot lauksaimnieciskās darbības pārkārtošanu uz ilgtspējīgu lauksaimniecības praksi, mazinot lauksaimniecības ietekmi. Atbalsts intervences ietvaros tiks sniegts ieguldījumiem, kas sekmē SEG un amonjaka emisijas samazinošānos un klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanās pasākumiem jeb jaunu tehnoloģiju un paņēmienu ieviešanai lauku saimniecībā, t.i., precīzām tehnoloģijām laukkopībā, lopkopībā, dārzkopībā, kūtsmēslu atbilstošai apsaimniekošanai, ieguldījumiem ūdens resursu efektīvai izmantošanai, t.sk. notekūdeņu attīrīšanai.
Atbalsta pretendents ir:
- lauku saimniecība;
- kooperatīvā sabiedrība vai  kooperatīvo sabiedrību apvienība;
- lauksaimniecības nozares zinātniskā iestāde, kas veic lauksaimniecisko darbību.
Intervencē ir atbalstāmi šādi ieguldījumi:
-laukkopībā ieviešot precīzās tehnoloģijas ar precīzu izpildes kontroli, kas ir diferencēta atkarībā no agrotehnoloģiskajiem un ekoloģiskajiem apstākļiem un ļauj reaģēt uz iepriekš konstatētām un izanalizētām zemes platības nogabalu kvalitatīvajām īpašībām;
-lopkopībā ieviešot precīzās tehnoloģijas barības kvalitātes uzlabošanai, barības devu plānošanai un nodrošināšanai, izmantojot precīzu datu uzskaiti, analīzi un kontroli, kā arī informāciju par lauksaimniecības dzīvnieku identificēšanu, produktivitātes un reprodukcijas iespējām;
-kūtsmēslu vai digestāta apsaimniekošanai - kūtsmēslu krātuvju un starpkrātuvju būvniecībai, pārbūvei vai nosegšanai, tiešai šķidrā organiskā mēslojuma iestrādei, kā arī lagūnas tipa kūtsmēslu vai digestāta krātuvju aizstāšanai ar cilindriskām kūtsmēslu vai digestāta krātuvēm vai jaunākajām tehnoloģijām atbilstošu kūtsmēslu vai digestāta krātuvju būvniecībai;
-ieguldījumi jaunu augļu dārzu izveidei, ilggadīgiem stādījumiem vēsturiski izmantoto kūdras ieguvju rekultivācijai;
-pretsalnu aizsardzības sistēmu būvniecībā dārzkopības nozarē;
-ūdens resursu efektīvā izmantošana, investējot iekārtās un aprīkojumā ūdens resursu efektīvai un atkārtotai izmantošanai, kā arī notekūdeņu attīrīšanas iekārtās.
Atbilstoši minētājiem ieguldījumu viediem ir noteiktas arī attiecināmas izmaksas, turklāt  citu starpā tiks atiecināti arī iekārtu, kā arī aprīkojuma iegādes izmaksas, kas paredzētas kūtsmēslu vai digestāta apsaimniekošanai, kā arī mašīnas organiskā mēslojuma (šķidrmēslu) vai digestāta iestrādei, piemēram, šķidrmēslu vai digestāta izkliedes cisternas, kas aprīkotas ar kādu no  šādām izkliedēšanas sistēmām: izkliedēšanas sistēmas ar inžektoru tipa iestrādes lemesīšiem; izkliedēšanas sistēmas, kas uzmontētas uz augsnes apstrādes mašīnām; izkliedēšanas sistēmas ar nokarenām caurulēm; izkliedēšanas sistēmas ar kūtsmēslu skābināšanas iespējām. Vienlaicīgi, minētas šķidrmēslu vai digestāta izkliedes cisternas var pirkt tikai kopā ar izkliedēšanas sistēmu, bet izkliedēšanas sistēmas var pirkt arī bez šķidrmēslu vai digestāta izkliedes cisternas (atsevišķi).
Atbalsta pretendenti ir tiesīgi īstenot kopprojektu.

Atbalsts intervences ietvaros nav paredzēts saimniecības darbības standartu nodrošināšanai, izņemot ja ES tiesību aktos paredzēta jauna standarta ieviešanas gadījumā ir iespējams pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Regulas Nr.2021/2115 73.panta 5.punktu.
Atbalsta saņēmējs visu projekta īstenošanas un uzraudzības laiku:
-nodrošina projekta atbilstību konkrētās intervences mērķim;
- neaizvieto esošos pamatlīdzekļus.
Par pamatlīdzekļu aizvietošanu neuzskata:
-papildu investīcijas esošajos pamatlīdzekļos, kas vecāki par 10 gadiem. Papildinot esošos pamatlīdzekļus, kas jaunāki par 10 gadiem, tie jāsaglabā projekta īstenošanas vietā vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas vai līdz pamatlīdzekļa nolietojuma 10 gadiem;
-tādu pamatlīdzekļu iegādi, kuru jauda, ražība, celtspēja ir vismaz par 25 procentiem lielāka nekā saimniecībā vai saimnieciskās darbības veicēja esošā pamatlīdzekļa ražošanas jauda;
-tāda pamatlīdzekļa iegādi, kurš būtiski maina ražošanas vai tehnoloģiju raksturu;
-jaunbūvi, pārbūvi un būves atjaunošanu, ja būve tiek tehniski uzlabota.
Lauku atbalsta dienests vērtē plānoto ieguldījumu atbilstību sasniedzamajiem mērķiem, kā arī sasniedzamo mērķu samērīgumu ar kopējo attiecināmo izmaksu apmēru.2023.–2027. gada plānošanas periodā pieejamo maksimālo attiecināmo izmaksu apmēru, atbalsta intensitāti (4.   pielikums)  saskaņā ar Regulas 2021/2115 73. panta 4. punktu nosaka atsevišķi katram pretendentam, ņemot vērā tā saistītās personas (kopprojekta īstenošanas gadījumā – tikai attiecināmās izmaksas katram kopprojekta dalībniekam).
Maksimālais attiecināmo izmaksu apmērs atbalsta pretendentam, nepārsniedzot šo noteikumu  noteikto maksimālo apmēru vienam atbalsta pretendentam:
mazo saimniecību grupā - 4.1.1. , 4.1.2. , 4.1.3. un 4.1.4.  apakšpunktā minētās intervencēs kopā 250 000 euro;
vidējo saimniecību grupā - šo noteikumu 4.1.1. , 4.1.2. , 4.1.3. un 4.1.4.  apakšpunktā minētās intervencēs kopā 500 000 euro;
lielo saimniecību grupā - šo noteikumu 4.1.2. , 4.1.3.  un 4.1.4.  apakšpunktā minētās intervencēs kopā 750 000 euro.

Dzīvnieku labturība ir ilgtspējas pamatā, jo labs dzīvnieku labturības līmenis ir saistīts ar mazāku antibiotiku lietošanu, veselīgāku dzīvnieku nonākšanu pārtikas ķēdē un samazinātu slimību pārnešanu no LV 770 LV dzīvniekiem uz cilvēkiem. Savukārt biodrošības pasākumi ir labas dzīvnieku veselības pārvaldības sastāvdaļa, kas samazina slimību un infekciju riskus dzīvnieku novietnēs, kā arī veicina izpratni par AMR un AML atbildīgu un piesardzīgu lietošanu.
Ņemot vērā pastāvošos ES mēroga izaicinājumus attiecībā uz cūku astu griešanu rutīnā novēršanu, kā arī dējējvistu turēšanu sprostos mazināšanu, kā arī citu lauksaimniecības dzīvnieku turēšanā, lauksaimniekiem tiek paredzēta iespēja brīvprātīgi pieteikties uz atbalstu investīcijām lauksaimniecības dzīvnieku novietņu uzlabošanai, veicot ieguldījumus paaugstinātu labturības prasību ieviešanai, lauksaimniekam izvēloties labāko pieeju dzīvnieku labturības un audzēšanas uzlabošanai saimniecībās, piemēram, nodrošinot platības atbilstību dzīvnieku daudzumam, nodrošinot mītnes tīrību, novietnes gaisa kvalitāti, siltumkomforta apstākļus, mazinot dzīvnieku konkurenci uz barību, dzīvnieku konkurenci uz telpu, kā arī pārejot uz dējējvistu turēšanu “bez būru” sistēmās.
Atbalsts biodrošības prasību un pasākumu veikšanai ir paredzēts, lai ierobežotu dzīvniekiem sevišķi bīstamo infekcijas slimību (epizootiju) un augu karantīnas organismu (epifitotiju) izplatību, tādējādi mazinot potenciālos slimību riskus. Lauksaimniecības dzīvnieku sevišķi bīstamām infekcijas slimībām (epizootijām) ir raksturīga strauja izplatība un dzīvnieku masveida saslimšana un atsevišķos gadījumos attiecīgajā saimniecībā ir jāveic saslimušo dzīvnieku vai pat visa ganāmpulka dzīvnieku piespiedu nogalināšana, blakusproduktu iznīcināšana un utilizācija.

Atbalsta mērķis uzlabot dzīvnieku turēšanas apstākļus jeb uzlabot labturību dzīvnieku novietnēs, vienlaikus uzlabojot arī dzīvnieku veselību un samazinot antimikrobiālo līdzekļu lietošanu, kā arī īstenot biodrošības pasākumus.
Atbalsts labturības uzlabošanai dzīvnieku novietnēs paredzēts tādu ieguldījumu veikšanai, kas pārsniedz nacionālajos normatīvajos aktos noteiktās prasības, ar kuriem tiek īstenotas ES direktīvas par dzīvnieku labturību un noteiktas labturības pamatprasības: - Dzīvnieku aizsardzības likums, - MK noteikumos Nr.5 “Lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās labturības prasības”, - MK noteikumos Nr.744 “Noteikumi par dējējvistu labturības prasībām un dējējvistu turēšanas uzņēmumu reģistrācijas kārtību”, - MK noteikumos Nr.98 “Labturības prasības cāļu turēšanai un izmantošanai gaļas ražošanai”, - MK noteikumos Nr.599 “Labturības prasības skrējējputnu turēšanai”, - MK noteikumos Nr.611 “Labturības prasības zosu, pīļu un muskuspīļu turēšanai”, - MK noteikumos Nr.743 “Cūku labturības prasības”, kurā noteikta dzīvniekam nepieciešamā platība atkarībā no dzīvnieka svara. Normatīvie akti aptver lauksaimniecības dzīvnieku labturības prasības to audzēšanai, turēšanai un kopšanai, dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un kaušanas laikā.
Atbalstu varēs saņemt, ja Pārtikas un veterinārais dienests apliecinās, ka saimniecība ievēro labturības obligātās prasības.
Viens no atbalsta mērķiem ir sniegt atbalstu dzīvnieku sevišķi bīstamo infekcijas slimību (epizootiju) un augu karantīnas organismu (epifitotiju) riska mazināšanai, paredzot biodrošības prasību un pasākumu ieviešanu saimniecībās, kurās slimība vēl nav konstatēta un saimniecībās, kuras atrodas slimību skartajās teritorijās, un kurām ir uzlikti darbību ierobežojošie pasākumi. Atbalstu varēs saņemt, ja atbalsta pretendents būs sagatavojis biodrošības pasākumu ieviešanas plānu, lai nodrošinātu normatīvajos aktos par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietās noteikto prasību izpildi un saskaņojis to ar Pārtikas un veterināro dienestu vai fitosanitāro pasākumu ieviešanas plānu un saskaņojis to ar Valsts Augu aizsardzības dienestu.
Atbalsts biodrošības prasību un pasākumu īstenošanai ir pieejams sekojošām nozarēm: augkopībai, cūkkopībai (pamatojums ir Āfrikas cūku mēra vīrusa izplatība un rezervuārs dabā – mežacūkas), putnkopībai (pamatojums augsti patogēnās putnu gripas epidemioloģiskā situācija riska periodos – gājputnu migrācijas laikā (pavasarī un rudenī)), kā arī citu lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju saimniecībām.
Intervencē atbalstīti šādi ieguldījumi:
- investīcijas lauksaimniecības dzīvnieku jaunas novietnes būvniecībai vai esošas novietnes pārbūvei, veicot ieguldījumus paaugstinātu labturības prasību ieviešanai pārsniedzot normatīvos aktos noteiktās vispārīgās un specifiskās labturības prasības lauksaimniecības dzīvniekiem;
- investīcijas tehnikā un iekārtās, kas paredzētas lauksaimniecības dzīvnieku labturības uzlabošanai;
-biodrošības prasību un pasākumu veikšanai, lai ierobežotu dzīvniekiem sevišķi bīstamo infekcijas slimību (epizootiju), vai augu karantīnas organismu (epifitotiju) izplatības mazināšanai, tādējādi mazinot potenciālos slimību riskus.
Intervencē atbalstu nepiešķir par epizootijas vai epifitotijas dēļ zaudētiem ienākumiem.
Cūkkopības saimniecība, pretendējot uz atbalstu, jaunas novietnes būvniecības vai esošās novietnes pārbūves gadījumā nodrošina vismaz par 20 procentiem lielāku dzīvniekam paredzēto platību atkarībā no tā svara virs  normatīvajos aktos par cūku labturības prasībām noteiktām prasībām attiecībā uz dzīvniekam paredzēto platību, ko apliecina Pārtikas un veterinārais dienesta atzinums.
Cūkkopības saimniecība, pretendējot uz atbalstu, izstrādā riska novērtējuma plānu cūku novietnēs, lai samazinātu cūku astu rutīnas amputēšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par cūku labturības prasībām.
Putnkopības saimniecība, pretendējot uz atbalstu, nodrošina paaugstinātu prasību izpildi labturībā, pārsniedzot normatīvajos aktos par dējējvistu labturības prasībām un dējējvistu turēšanas uzņēmumu reģistrācijas kārtību vai pāriet uz dējējvistu turēšanu brīvajā veidā.
Intervences ietvaros nav pieļaujama pārkompensācija, apvienojot šo intervenci ar citiem valsts un vai Eiropas Savienības atbalsta instrumentiem vai privātām apdrošināšanas shēmām.
Lauku atbalsta dienests vērtē plānoto ieguldījumu atbilstību sasniedzamajiem mērķiem, kā arī sasniedzamo mērķu samērīgumu ar kopējo attiecināmo izmaksu apmēru.
2023.–2027. gada plānošanas periodā pieejamo maksimālo attiecināmo izmaksu apmēru, atbalsta intensitāti (4.   pielikums)  saskaņā ar Regulas 2021/2115 73. panta 4. punktu nosaka atsevišķi katram pretendentam, ņemot vērā tā saistītās personas (kopprojekta īstenošanas gadījumā – tikai attiecināmās izmaksas katram kopprojekta dalībniekam).
Maksimālais attiecināmo izmaksu apmērs atbalsta pretendentam, nepārsniedzot šo noteikumu  noteikto maksimālo apmēru vienam atbalsta pretendentam:
mazo saimniecību grupā - 4.1.1. , 4.1.2. , 4.1.3. un 4.1.4.  apakšpunktā minētās intervencēs kopā 250 000 euro;
vidējo saimniecību grupā - šo noteikumu 4.1.1. , 4.1.2. , 4.1.3. un 4.1.4.  apakšpunktā minētās intervencēs kopā 500 000 euro;
lielo saimniecību grupā - šo noteikumu 4.1.2. , 4.1.3.  un 4.1.4.  apakšpunktā minētās intervencēs kopā 750 000 euro.

Saskaņā ar Latvijas Nacionālo klimata un enerģētikas plānu 2021.-2030.gadam (NEKP) mērķis ir līdz 2030. gadam palielināt AER enerģijas īpatsvaru enerģijas bruto gala patēriņā līdz 50%.
Saskaņā ar Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050.gadam pāreja uz klimatneitralitāti īstenojama cita starpā caur visaptverošu energoefektivitāti, t.sk., attiecībā uz iekārtu nomaiņu, savukārt saskaņā ar Latvijas Nacionālo klimata un enerģētikas plānu 2021.-2030.gadam (NEKP) ir jāveicina iekārtu nomaiņu uz efektīvākām, vienlaikus uzstādot dažādas AER tehnoloģijas, uzsvaru liekot uz neemisiju tehnoloģijām

intervences "Atbalsts ieguldījumiem AER izmantošanai vai energoefektivitātes palielināšanai" mērķis ir lauksaimniecības nozares uzņēmumu ieguldījumu atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju attīstībā pašpatēriņam un energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumos. Investīcijas veicinās saules, vēja, biomasas, biogāzes un citu AER iekārtu iegādi, kā arī popularizēs AER lietošanu, līdz ar to radot arī netiešu pozitīvu ietekmi uz klimatu. Saražotā AER daļēji aizstās iepirkto elektroenerģiju ar paša uzņēmuma saražoto no atjaunojamiem energoresursiem. Investīcijas veicinās energoresursu diversifikāciju, fosilo energoresursu izmantošanas un iepirktā enerģijas apjoma samazināšanos, tādējādi veicinot SEG emisiju samazināšanos. Plānots atbalsts neliela apjoma saules, vēja un biomasas, biogāzes projektiem, iekārtu iegādes, uzstādīšanas, pieslēgumu izveides un dokumentācijas izmaksām.
Ieguldījumi energoefektivitātes paaugstināšanā veicinās energoresursu racionālu izmantošanu, samazinot negatīvo ietekmi uz vidi un klimata pārmaiņām, kā arī uzlabojot uzņēmumu produktivitāti, konkurētspēju un eksportspēju. Investīcijas tieši veicinās virzību ilgtspējīgas un videi draudzīgas uzņēmējdarbības attīstības virzienā. Intervences ietvaros tiks uzlabota ražošanas iekārtu energoefektivitāte, tādējādi samazinot ikgadējo primārās enerģijas patēriņu un sniedzot enerģijas ietaupījumu un SEG emisiju samazinājumu.
Atbalsta pretendents ir:
- lauku saimniecība;
- juridiska persona, kura veic lauksaimniecības produktu pārstrādi, ražojot Līguma par Eiropas Savienības darbību I. pielikumā minētu produktu;
- kooperatīvā sabiedrība vai kooperatīvo sabiedrību apvienība;
- lauksaimniecības nozares zinātniskā iestāde, kas veic lauksaimniecisko darbību.
Pēc projekta īstenošanas atbalsta saņēmējs sasniedz vismaz vienu no šādiem mērķiem:
 - ievieš tehnoloģijas atjaunīgās enerģijas izmantošanai saimniecības pašpatēriņa vajadzībām vismaz 80 procentu apmērā;
- īsteno ieguldījumus energoefektivitātes palielināšanā:
*veicot būves atjaunošanu, investējot apgaismojumā vai citos būves elementos, kuriem tiek patērēta enerģija, panāk primārās enerģijas patēriņa samazinājumu par 20 procentiem konkrētajā patērētāja grupā, kurā veikta atjaunošana atbilstoši projekta iesniegumam: apkurē, dzesēšanā, apgaismojumā, ventilācijā, karstā ūdens sagatavošanā;
*veicot investīcijas iekārtās, ražošanas līnijās un citās ierīcēs vai iekārtās, kuru darbināšanai vai tehnoloģiskajam procesam tiek patērēta enerģija, panāk, primārās enerģijas patēriņa samazinājumu par 20 procentiem konkrētajā iekārtā, ražošanas līnijā salīdzinājumā ar nomainītās iekārtas, ierīces vai ražošanas līnijas esošo enerģijas patēriņu;
*iegādājoties rūpnieciski ražotas ierīces vai iekārtas, kurām ir augstākais energoefektivitātes marķējums;
*iegādājoties un uzstādot energoefektīvas graudu kaltes, kuras īpatnējais enerģijas patēriņš ne vairāk kā 1,2 kWh/kg iztvaicētā ūdens.
Intervencē ir atbalstīti šādi ieguldījumi:
- investīcijas energoefektīvu būvju atjaunošanai, atjaunīgās enerģijas ražošanai nepieciešamo būvju būvniecībai vai atjaunošanai;
- investīcijas energoefektīvu iekārtu iegādei, tai skaitā apgaismojumam, rekuperācijas iekārtām, atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtu iegādei un uzstādīšanai, energoefektīvām kaltēm;
- investīcijas esošās tehnikas pārbūvei, lai nodrošinātu alternatīvās enerģijas izmantošanu

 Atbalsta saņēmējs visu projekta īstenošanas un uzraudzības laiku:
-nodrošina projekta atbilstību konkrētās intervences mērķim;
- neaizvieto esošos pamatlīdzekļus.
Par pamatlīdzekļu aizvietošanu neuzskata:
-papildu investīcijas esošajos pamatlīdzekļos, kas vecāki par 10 gadiem. Papildinot esošos pamatlīdzekļus, kas jaunāki par 10 gadiem, tie jāsaglabā projekta īstenošanas vietā vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas vai līdz pamatlīdzekļa nolietojuma 10 gadiem;
-tādu pamatlīdzekļu iegādi, kuru jauda, ražība, celtspēja ir vismaz par 25 procentiem lielāka nekā saimniecībā vai saimnieciskās darbības veicēja esošā pamatlīdzekļa ražošanas jauda;
-tāda pamatlīdzekļa iegādi, kurš būtiski maina ražošanas vai tehnoloģiju raksturu;
-jaunbūvi, pārbūvi un būves atjaunošanu, ja būve tiek tehniski uzlabota.
Lauku atbalsta dienests vērtē plānoto ieguldījumu atbilstību sasniedzamajiem mērķiem, kā arī sasniedzamo mērķu samērīgumu ar kopējo attiecināmo izmaksu apmēru.
2023.–2027. gada plānošanas periodā pieejamo maksimālo attiecināmo izmaksu apmēru, atbalsta intensitāti (4.   pielikums)  saskaņā ar Regulas 2021/2115 73. panta 4. punktu nosaka atsevišķi katram pretendentam, ņemot vērā tā saistītās personas (kopprojekta īstenošanas gadījumā – tikai attiecināmās izmaksas katram kopprojekta dalībniekam).
Maksimālais attiecināmo izmaksu apmērs atbalsta pretendentam, nepārsniedzot šo noteikumu  noteikto maksimālo apmēru vienam atbalsta pretendentam:
mazo saimniecību grupā - 4.1.1. , 4.1.2. , 4.1.3. un 4.1.4.  apakšpunktā minētās intervencēs kopā 250 000 euro;
vidējo saimniecību grupā - šo noteikumu 4.1.1. , 4.1.2. , 4.1.3. un 4.1.4.  apakšpunktā minētās intervencēs kopā 500 000 euro;
lielo saimniecību grupā - šo noteikumu 4.1.2. , 4.1.3.  un 4.1.4.  apakšpunktā minētās intervencēs kopā 750 000 euro.

Viens no nozīmīgākiem lauksaimniecības nozares trūkumiem ir tas, ka ražošanas izmaksas kāpj straujāk nekā izlaide un ir salīdzinoši zema pārstrādes efektivitāte uz nodarbināto. Augstas ražošanas izmaksas un zema pārstrādes efektivitāte ir saistīta arī ar citu trūkumu – zemu inovāciju īpatsvaru: inovatīvo pārtikas uzņēmumu jomā Latvija atpaliek no citām valstīm. Tādējādi ir vitāli svarīgi sniegt atbalstu lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumiem tādos pasākumos, kas ļaus kapināt ražotnes efektivitāti un produktivitāti, tas ir: ieguldījumos, saistītos ar jaunu tehnoloģiju (un ar to saistīto aprīkojuma, tehnikas, ierīču) pielietošanu ražošanā, kas mazinās uzņēmumā izmantoto ražošanas resursu apjomu, ļaus aizstāt trūkstošo darba spēku ar modernām tehnoloģijām un kapinās ražotnes efektivitāti un produktivitāti.
Pasākuma ietvaros var atbalstīt uzņēmumu pamatlīdzekļu iegādi, kas sekmē blakusproduktu, atkritumu, atlieku un citu nepārtikas izejvielu piegādi un izmantošanu bioekonomikas vajadzībām, vienlaikus dodot ieguldījumu arī Latvijas Bioekonomikas stratēģijas 2030 mērķu sasniegšanā.

Intervences "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē" mērķis ir palielināt lauksaimniecības produktu pārstrādes efektivitāti un produktu pievienoto vērtību, augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu, tostarp bioloģisko, sekmējot produktivitātes celšanu, kā arī eksportspējīgu, inovatīvu produktu ražošanu.
Intervences atbalsta pretendents ir:
-juridiska persona, kura lauksaimniecības produktu pārstrādes saimnieciskās darbības veicēja statusā nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi (turpmāk – pārstrādes saimnieciskās darbības veicējs), tostarp komercdarbības atbalsta saņēmējs saskaņā ar Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulu (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – regula Nr. 651/2014);
-juridiska persona, kas ražo primāro lauksaimniecības produkciju un plāno uzsākt lauksaimniecības produktu pārstrādi, pārstrādājot vismaz 70 procentu no saražotā primāro lauksaimniecības produktu apjoma (turpmāk – jauns pārstrādes saimnieciskās darbības veicējs). Jauna pārstrādes saimnieciskās darbības veicēja pārstrādes jauda nav lielāka par atbalsta pretendenta saražoto primāro lauksaimniecības produktu apjomu, ko plānots pārstrādāt;
-juridiska persona, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi mājas apstākļos;
kooperatīvā sabiedrība, kooperatīvo sabiedrību apvienība, kura lauksaimniecības produktu pārstrādes saimnieciskās darbības veicēja statusā nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi vai plāno to uzsākt.
Atbalstu nepiešķir ražotājiem, kuri ražo mājas apstākļos un kuru kopējais apgrozījums ir lielāks par 200 000 euro.
Intervencē atbalsta šādas aktivitātes:
- investīcijas tādu jaunu iekārtu, tehnikas, aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmnodrošinājuma iegādei un uzstādīšanai, kas paredzēts lauksaimniecības produktu pārstrādei un ar to saistītai iepakošanai un pirmapstrādei;
- lauksaimniecības produktu pārstrādei, ar to saistītai iepakošanai un pirmapstrādei paredzētu:
jaunu būvju būvniecībai un esošo būvju pārbūvei;
-būvju ierīkošanai;
-būvju novietošanai;
-būvju atjaunošanai, ja būves tiek tehniski vai funkcionāli uzlabotas, piemēram, ēkas energoefektivitātes uzlabošanai, telpu pārveidošanai un pielāgošanai ražošanas vajadzībām, nemainot būves apjomu vai nesošo elementu nestspēju, ieguldījumiem gaisa vai ūdens piesārņojuma samazināšanas tehnoloģijās. Pēc projekta īstenošanas būves atjaunošanas izmaksas iekļauj pamatlīdzekļa vērtībā (kapitalizē).
Intervencē maksimālais attiecināmo izmaksu apmērs ir:
*3 000 000 euro, uz ko var pretendēt tāds atbalsta pretendents, kas ir šāds saimnieciskās darbības veicējs:
-eksportspējīgais saimnieciskās darbības veicējs;
-bioloģisko lauksaimniecības primāro produktu pārstrādes attīstībai un ieviešanai;
-nodrošina piena pārstrādes nozares saimniecisko darbības veicēju sadarbību kopīgu eksporta mērķu īstenošanai;
*1 500 000 euro,  uz ko var pretendēt tāds atbalsta pretendents, kas ir vietējā tirgus saimnieciskās darbības veicējs, kas veic lauksaimniecisko produktu pārstrādi vai jaunais saimnieciskās darbības veicējs, kas plāno uzsākt lauksaimniecisko produktu pārstrādi;
*200 000 euro, uz ko var pretendēt esošais atzītais mājražotājs.
Nosakot minēto maksimālo attiecināmo izmaksu apmēru neņem vērā atbalsta pretendentam piešķirto finansējumu  intervencē "Atbalsts ieguldījumiem AER izmantošanai vai energoefektivitātes palielināšanai".
Arī sasniedzamie rādītāji ir diferencēti atkarībā maksimālā attiecināmo izmaksu apmērā, uz ko piesakas atbalsta pretendents.
Projekta īstenošanā izmantotās pamatizejvielas ir lauksaimniecības produkti. Projekta īstenošanā iegūtais galaprodukts ir:
-produkts, kas minēts Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā;
-produkts, kas nav minēts Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā, bet atbilst šādam Eiropas Savienības kombinētās nomenklatūras kodam: 04031051–04031099, 04039071–04039099, 04052010–04052030, 1518, 1704, 1805, 1806, 1901–1905, 20041091, 20052010, 2103, 2104, 2105, 2106, 2202 (tikai dabīgi raudzēts kvass ar alkohola saturu līdz 0,5 tilp. %), 2203, 3501 un 3502.
Ja projekts tiek īstenots valstspilsētās, atbalsta pretendents pirms projekta iesniegšanas ir noslēdzis sadarbības līgumu par vietējās izcelsmes pamatizejvielas iepirkšanu vai iepriekšējā pārskata gadā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir iepircis vietējās izcelsmes pamatizejvielu, kas no kopējās komersanta iepirktās pamatizejvielas apjoma ir vismaz:
-40 procentu gaļas pārstrādes sektorā;
-30 procentu augļu un dārzeņu pārstrādes sektorā;
-50 procentu maizes, miltu konditorejas, sausiņu, cepumu vai augu eļļu un proteīnus saturošas dzīvnieku barības ražošanas sektorā;
-70 procentu pārējos sektoros.
Minētājos sektoros izmantoto vietējās izcelsmes pamatizejvielas apjomu atbalsta saņēmējs palielina vismaz par 10 procentiem trešajā noslēgtajā gadā pēc projekta īstenošanas, ja vien vietējās izcelsmes pamatizejvielu īpatsvars jau sākumā nepārsniedz 70 procentu, un nesamazina to visā turpmākajā uzraudzības periodā. Ja atbalsta saņēmējs iesniedz vairākus projektus, vietējās izcelsmes pamatizejvielas palielinājumu vērtē salīdzinājumā ar pēdējā īstenošanā esošā projekta rādītājiem, ja vien vietējās izcelsmes pamatizejvielu īpatsvars jau sākumā nepārsniedz 80 procentu.
Atbalstu nepiešķir alkoholisko dzērienu ražošanai, izņemot tādu dabiski raudzētu dzērienu ražošanai, kuros spirta saturs nepārsniedz 12 procentu, ja projektu īsteno teritorijā ārpus valstspilsētām.
Atbalsta pretendenti, kas ir piena pārstrādes nozares saimnieciskās darbības veicēji, atbalsta saņemšanai ir tiesīgi, īstenot sadarbību kopīgu eksporta mērķu īstenošanai.
Atbalsta pretendenti ir tiesīgi īstenot kopprojektu.
Ja pēc projektu iesniegumu sarindošanas to atlasē punktu skaits ir vienāds atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumā minētajiem projektu atlases kritērijiem priekšroka saņemt publisko finansējumu ir atbalsta pretendentam, kas iepriekšējos periodos nav saņēmis publisko finansējumu. Ja ir vienāds punktu skaits un atbalsta pretendents no 2014.gada nav saņēmis publisko finansējumu vai saņēmis mazāko publisko finansējumu, priekšroka saņemt publisko finansējumu ir  atbalsta pretendentam, ir lielāks koeficients kritēriju grupā par iemaksātajām nodokļu iemaksām.
Atbalsta saņēmējs visu projekta īstenošanas un uzraudzības laiku:
-nodrošina projekta atbilstību konkrētās intervences mērķim;
- neaizvieto esošos pamatlīdzekļus.
Par pamatlīdzekļu aizvietošanu neuzskata:
-papildu investīcijas esošajos pamatlīdzekļos, kas vecāki par 10 gadiem. Papildinot esošos pamatlīdzekļus, kas jaunāki par 10 gadiem, tie jāsaglabā projekta īstenošanas vietā vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas vai līdz pamatlīdzekļa nolietojuma 10 gadiem;
-tādu pamatlīdzekļu iegādi, kuru jauda, ražība, celtspēja ir vismaz par 25 procentiem lielāka nekā saimniecībā vai saimnieciskās darbības veicēja esošā pamatlīdzekļa ražošanas jauda;
-tāda pamatlīdzekļa iegādi, kurš būtiski maina ražošanas vai tehnoloģiju raksturu;
-jaunbūvi, pārbūvi un būves atjaunošanu, ja būve tiek tehniski uzlabota.
Lauku atbalsta dienests vērtē plānoto ieguldījumu atbilstību sasniedzamajiem mērķiem, kā arī sasniedzamo mērķu samērīgumu ar kopējo attiecināmo izmaksu apmēru.
2023.–2027. gada plānošanas periodā pieejamo maksimālo attiecināmo izmaksu apmēru, atbalsta intensitāti (4.   pielikums)  saskaņā ar Regulas 2021/2115 73. panta 4. punktu nosaka atsevišķi katram pretendentam, ņemot vērā tā saistītās personas (kopprojekta īstenošanas gadījumā – tikai attiecināmās izmaksas katram kopprojekta dalībniekam).

Latvijā lauksaimniecībā izmantojamā un meža zeme kopumā ir meliorēta 2,4 milj. ha platībā (kur 1,6 milj. ha jeb 68% meliorēta lauksaimniecībā izmantojamā zeme un 0,8 milj. ha jeb 23% meliorēta meža zeme) un 71% meliorācijas sistēmu ir nodots zemes īpašniekiem, uzliekot tiem tiesisku atbildību par to ekspluatāciju un uzturēšanu. Šim nolūkam lauksaimniekiem ir nepieciešami līdzekļi – gan finanšu, gan darba, lai meliorācijas sistēmas uzturētu darboties spējīgas. Bieži meliorācijas sistēmas pieder dažādiem īpašniekiem (privātiem un valstij) un no to saskaņotas rīcības būs atkarīga meliorācijas sistēmu funkcionalitāte, un beigās rezultēs iespējā ražot lauksaimniecības produkciju. Tāpēc gan saimniecībām, gan mežu īpašniekiem un publiskās infrastruktūras uzturētājiem šajā nolūkā ir vajadzīgs investīciju atbalsts. Īpaši svarīga ir valsts nozīmes ūdensnoteku atjaunošana un uzturēšana, jo tās novada ūdeni no visām meliorētajām platībām. Tādējādi mazinot riskus, ko rada klimata pārmaiņas un to radītie spēcīgu nokrišņu periodi, kā arī veicinot produktivitātes kāpināšanu un CO2 piesaistes palielināšanos mežos.
Augsnes auglības uzlabošanas pasākumi galvenokārt saistīti ar barības vielu izskalošanās samazināšanu. Uzlabota augsnes struktūra nodrošina labāku mēslojuma uzņemšanu un rada mazāku N noteci. Meliorācijas sistēmu uzturēšanai ir kompleksa ietekme uz augsni un tās auglību. Gan pārmitra, gan pārāk sausa augsne ir nepiemērota kultūraugu audzēšanai. Pie optimāla ūdens daudzuma pieejamības, augu saknēm ir pieejams daudz vairāk skābekļa un netiek ietekmēta augsnē dzīvojošo organismu bioloģiskā daudzveidība. Viens no augsnes kvalitāti ietekmējošajiem faktoriem ir augsnes mitrums. Lielākā daļa meliorācijas grāvju, kas vecāki par 25 gadiem, ir pilnībā vai daļēji zaudējuši savu funkcionalitāti.
Meliorācija sistēmu ierīkošana palielina meža produktivitāti. Ņemot vērā pieaugošo nokrišņu intensitāti Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā laika posmam līdz 2030. gadam kā vienu no nepieciešamajām darbībām paredz atjaunot un pielāgot meliorācijas sistēmas, lai iespējami novērstu klimata pārmaiņu veicinātus (sevišķu intensīvu lietusgāžu pieauguma) plūdus.

Intervences "Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā" atbalsta pretendents:
 - pašvaldība, arī pašvaldības kapitālsabiedrība, kas īsteno pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju pārbūvi vai atjaunošanu lauksaimniecības vai meža zemē;
- valsts nozīmes meliorācijas sistēmu apsaimniekotājs vai tiesiskais valdītājs, kas plāno īstenot projektu lauksaimniecības vai meža zemē;
- valsts zinātniskā institūcija, kas veic lauksaimniecisko darbību.
Atbalsta pretendenta īpašumā, nomā vai tiesiskajā valdījumā ir:
-meliorācijas kadastrā reģistrēta pārbūvējama vai atjaunojama meliorācijas sistēma;
-zeme, uz kuras plānota meliorācijas sistēmas pārbūve vai atjaunošana.
Minētajā nomas gadījumā nomas līgumam jāparedz meliorācijas sistēmas pārbūve, atjaunošana.
Intervencē, pamatojoties uz līgumiem ar trešajām personām, kas atbildīgas par darbu veikšanu, atbalsta ieguldījumus valsts, valsts nozīmes vai pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmu pārbūvē un atjaunošanā, pašvaldības hidrotehnisko būvju pārbūvē vai atjaunošanā lauksaimniecības vai meža zemē, tostarp pārbūvētajam vai atjaunotajam meliorācijas objektam piegulošu brauktuvju klātņu pārbūvē vai atjaunošanā (bez seguma).

Atbalstu meliorācijas sistēmas atjaunošanai un pārbūvei piešķir, ja tā atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:
-būvdarbi meliorācijas sistēmā notikuši vairāk nekā pirms 15 gadiem no projekta iesniegšanas dienas;
-projektā paredzētajos meliorācijas sistēmas atjaunošanas darbos izrokamās grunts apjoms, rēķinot tikai vaļējo meliorācijas sistēmu izbūvē izraktās grunts apjomu, ir vismaz 30 procentu no atjaunojamās meliorācijas sistēmas izbūvē izraktās grunts apjoma (kubikmetros).
Normatīvajos aktos par riska ūdensobjektiem noteiktajos riska ūdensobjektu sateces baseinos atbalstu par meliorācijas sistēmu pārbūvi un atjaunošanu saņem tikai par videi draudzīgu meliorācijas sistēmu izveidi.

Atbalstu nepiešķir meliorācijas sistēmas pārbūvei vai atjaunošanai:
-Natura 2000 teritorijās, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju stingrā režīma zonā, dabas lieguma zonā un dabas parka zonā, izņemot gadījumu, ja meliorācijas sistēmu pārbūvi vai atjaunošanu paredz īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāns vai pieļauj īpaši aizsargājamās dabas teritorijas aizsardzību un izmantošanu regulējošie normatīvie akti, kā arī mikroliegumos vai bioloģiski vērtīgajos zālājos;
-dabiskās ūdenstecēs un ūdenstecēs, kas atzītas par Eiropas Savienības nozīmes saldūdens biotopiem.
Atbilstoši projektu atlases kritērijiem – priekšroka saņemt publisko finansējumu ir pretendentam, kam ir mazāks koeficients. Koeficientu aprēķina, izmantojot šādu formulu:
=F/G, kur
– koeficients, kas raksturo publiskā finansējuma apmēru uz vienu lauksaimniecības vai mežsaimniecības infrastruktūras būvējamās, pārbūvējamās vai atjaunojamās meliorācijas sistēmas metru (euro/m);
– atbalsta apmērs (euro);
– lauksaimniecības infrastruktūras būvējamās, pārbūvējamās vai atjaunojamās meliorācijas sistēmas garums (m).
Atbalsta saņēmējs visu projekta īstenošanas un uzraudzības laiku:
-nodrošina projekta atbilstību konkrētās intervences mērķim;
- neaizvieto esošos pamatlīdzekļus.
Par pamatlīdzekļu aizvietošanu neuzskata:
-papildu investīcijas esošajos pamatlīdzekļos, kas vecāki par 10 gadiem. Papildinot esošos pamatlīdzekļus, kas jaunāki par 10 gadiem, tie jāsaglabā projekta īstenošanas vietā vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas vai līdz pamatlīdzekļa nolietojuma 10 gadiem;
-tādu pamatlīdzekļu iegādi, kuru jauda, ražība, celtspēja ir vismaz par 25 procentiem lielāka nekā saimniecībā vai saimnieciskās darbības veicēja esošā pamatlīdzekļa ražošanas jauda;
-tāda pamatlīdzekļa iegādi, kurš būtiski maina ražošanas vai tehnoloģiju raksturu;
-jaunbūvi, pārbūvi un būves atjaunošanu, ja būve tiek tehniski uzlabota;
- meliorācijas sistēmu pārbūvi un atjaunošanu, ja meliorācijas sistēma ir vecāka par 15 gadiem vai ja projektā paredzētajos meliorācijas sistēmas atjaunošanas darbos izrokamās grunts apjoms, rēķinot tikai vaļējo meliorācijas sistēmu izbūvē izraktās grunts apjomu (kubikmetros), ir vismaz 30 procentu no atjaunojamās meliorācijas sistēmas izbūvē izraktās grunts apjoma (kubikmetros).
2023.–2027. gada plānošanas periodā pieejamo maksimālo attiecināmo izmaksu apmēru, atbalsta intensitāti (4.   pielikums)  saskaņā ar Regulas 2021/2115 73. panta 4. punktu nosaka atsevišķi katram pretendentam, ņemot vērā tā saistītās personas (kopprojekta īstenošanas gadījumā – tikai attiecināmās izmaksas katram kopprojekta dalībniekam).