24-TA-2535: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma "Brūnaļas" Elejas pagastā, Jelgavas novadā, pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā daļa, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa. Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 7. punkts.
Ņemot vērā valsts nekustamā īpašuma izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi nekustamo īpašumu saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk - VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt valsts nekustamā īpašuma “Brūnaļas”, Elejas pagastā, Jelgavas novadā, atsavināšanu.
Ņemot vērā valsts nekustamā īpašuma izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi nekustamo īpašumu saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk - VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt valsts nekustamā īpašuma “Brūnaļas”, Elejas pagastā, Jelgavas novadā, atsavināšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts paredz, ievērojot Atsavināšanas likumā un Meža likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut VNĪ pārdot izsolē valsts nekustamo īpašumu “Brūnaļas”, Elejas pagastā, Jelgavas novadā, kas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Valsts ieņēmumu dienests ar 12.04.2024. Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma aktu Nr.3571R/24, ievērojot Ministru kabineta 26.11.2013. noteikumu Nr.1354 „Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” 32.3. apakšpunktā noteikto un Uzņēmuma reģistra 30.09.2022. lēmumu Nr.6-12/87292, saskaņā ar kuru Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Brūnaļas” (reģistrācijas Nr. 43603009628) ir izslēgta no komercreģistra, nodeva nekustamo īpašumu “Brūnaļas” (nekustamā īpašuma kadastra nr. 54480060067) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 54480060067) 1,2270 ha platībā, tai skaitā meža zemi 0,6450 ha platībā un būvi (būves kadastra apzīmējums 54480060067001) Parka ielā 16B, Elejā, Elejas pagastā, Jelgavas novadā, Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā.
Civillikuma 417.pants noteic, ka manta, kas paliek pēc juridisku personu izbeigšanās, izņemot peļņas sabiedrības, pielīdzināma bezmantinieku mantai un piekrīt valstij, ja likums, viņu dibināšanas akts vai statūti nenosaka citādi.
Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu “Brūnaļas” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 54480060067) Elejas pagastā, Jelgavas novadā (turpmāk – valsts nekustamais īpašums) nostiprinātas valstij Finanšu ministrijas personā Zemgales rajona tiesas Elejas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000433705, lēmuma datums: 08.05.2024.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem valsts nekustamais īpašums sastāv no:
zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 54480060067) 1,2270 ha platībā, kurai ir noteikts lietošanas mērķis 1003 – lauksaimnieciska rakstura uzņēmumu apbūve – 1,2270 ha. Zemes vienības lietošanas veids – lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība 0,0300 ha, tai skaitā ganību platība – 0,0300 ha; mežu platība – 0,6450 ha; zemes zem ēkām platība – 0,5520 ha. Zemes vienības kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. ir noteikta 3436 euro;
būves - saimniecības ēkas (būves kadastra apzīmējums 54480060067001) 887,7 m2 platībā, galvenais lietošanas veids: 1271 – lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas, kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. ir noteikta 8211 euro.
Valsts nekustamajam īpašumam Zemgales rajona tiesas Elejas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000433705 un NĪVKIS nav reģistrēti apgrūtinājumi.
Valsts nekustamais īpašums nav iznomāts.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 76.pantā noteikto, nekustamā īpašuma novērtējums kadastrā ir nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības un nekustamā īpašuma sastāvā esošās mežaudzes vērtības summa. Mežaudzes vērtību NĪVKIS ieraksta, pamatojoties uz Valsts meža dienesta ziņām. Atbilstoši informācijai no NĪVKIS valsts nekustamā īpašuma novērtējums kadastrā uz 01.01.2024. ir noteikts 12242 euro, valsts nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība ir 11647 euro, attiecīgi nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošās mežaudzes vērtība ir 595 euro.
Saskaņā ar Meža likuma 3.panta pirmās daļas 1.punktu šā likuma objekts ir zeme, kas NĪVKIS reģistrēta kā mežs.
Saskaņā ar Meža likuma 44.panta pirmo daļu valsts meža zeme ir meža zeme, kura pieder vai piekrīt valstij, tajā skaitā meža zeme, kura atbilstoši Civillikuma 416.pantam atzīta par bezmantinieku mantu.
Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 7.punkts noteic, ka zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, atsavinot valsts meža zemi, kas atzīta par bezmantinieku, bezīpašnieka, konfiscētu vai atmestu mantu un veido domājamās daļas vai nerobežojas ar valsts īpašumu, vai atrodas pilsētu vai ciemu teritorijā, vai pie tās nav piekļuves, vai ja valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.
Zemkopības ministrija 20.03.2023. vēstulē Nr.8.7-6e/568/2024 informēja, ka sadarbībā ar akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži” (turpmāk – LVM), izvērtējot to, ka valsts nekustamais īpašums atrodas Elejas ciema teritorijā, spēkā esošajā teritorijas plānojumā zemes vienības funkcionālais zonējums neparedz teritorijas izmantošanu mežsaimnieciskajai darbībai un to, ka zemes vienība nepiegul citām LVM pārvaldīšanā esošām teritorijām, līdz ar to valsts nekustamā īpašuma pārņemšana ministrijas valdījumā un LVM pārvaldīšanā valsts meža zemes apsaimniekošanai un aizsardzībai nav lietderīga.
Jelgavas novada pašvaldība (turpmāk – Pašvaldība) 09.05.2024. vēstulē Nr. JNPIP/3-18/24/428 informē, ka prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei valsts nekustamā īpašumā nosaka ar spēkā esošo Jelgavas novada teritorijas plānojumu 2011.-2023.gadam, kas ietver teritorijas plānojuma grafisko daļu un Jelgavas novada saistošos noteikumus Nr.14 “Jelgavas novada teritorijas plānojuma 2011.-2023.gadam grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” (apstiprināti ar Jelgavas novada domes 23.11.2011. lēmumu Nr.22 (protokols Nr.12)) (turpmāk – Saistošie noteikumi). Atbilstoši spēkā esošajiem Saistošajiem noteikumiem valsts nekustamais īpašums atrodas teritorijā - sakņu dārzu zemes (L3);
- valsts nekustamais īpašums neatrodas degradētā teritorijā;
- piekļuve nekustamajam īpašumam ar kadastra Nr.54480060067 “Brūnaļas”, Elejā, Elejas pagastā, Jelgavas novadā, iespējama pa Jelgavas novada pašvaldībai piederošo zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 54480060520, slēdzot servitūta līgumu.
Ņemot vērā minēto un, lai nākamajam nekustamā īpašuma ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par pārdodamo nekustamo īpašumu, atsavināšanas izsoles noteikumos tiks iekļauta informācija par nepieciešamību slēgt servitūta līgumu ar Jelgavas novada pašvaldību.
Pašvaldība 03.06.2024. vēstulē Nr. JNP/3-18/24/681 (turpmāk – vēstule) informē, ka saskaņā ar Jelgavas novada teritorijas plānojuma nosacījumiem, valsts nekustamais īpašums atrodas Elejas ciema teritorijā, tā atļautais izmantošanas veids - sakņu dārzu teritorijas (L3), kur jaunveidojamās zemes vienības minimālais lielums nav noteikts. Līdz ar to Pašvaldība informē, ka valsts nekustamā īpašuma, sadale ir pieļaujama. Pašvaldība vēstulē vienlaikus informē, ka valsts nekustamā īpašuma sadales rezultātā nodalītais zemes gabals, uz kura atrodas mežs, nav nepieciešams pašvaldības autonomo funkciju veikšanai.
Ņemot vērā Pašvaldības sniegto informāciju pēc iespējamās valsts nekustamā īpašuma sadales atdalītais zemes gabals – valsts meža zeme veidotu starpgabalu bez piekļuves Atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot pašvaldības funkciju veikšanai.
Tā kā valsts nekustamais īpašums atzīts par valstij piekritīgo bezmantinieka mantu un tā sastāvā esošā valsts meža zeme nerobežojas ar valsts īpašumu, atrodas ciema teritorijā, kā arī to, ka valsts nekustamā īpašuma sadales gadījumā tiktu izveidots starpgabals Atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldību funkciju veikšanai, ievērojot Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 7.punktu, tā atsavināšanu var atļaut ar Ministru kabineta rīkojumu. Meža likuma 44.panta piektā daļa paredz, ka šā panta ceturtās daļas 7.punktā minētā zeme atsavināma Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Civillikuma 417.pants noteic, ka manta, kas paliek pēc juridisku personu izbeigšanās, izņemot peļņas sabiedrības, pielīdzināma bezmantinieku mantai un piekrīt valstij, ja likums, viņu dibināšanas akts vai statūti nenosaka citādi.
Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu “Brūnaļas” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 54480060067) Elejas pagastā, Jelgavas novadā (turpmāk – valsts nekustamais īpašums) nostiprinātas valstij Finanšu ministrijas personā Zemgales rajona tiesas Elejas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000433705, lēmuma datums: 08.05.2024.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem valsts nekustamais īpašums sastāv no:
zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 54480060067) 1,2270 ha platībā, kurai ir noteikts lietošanas mērķis 1003 – lauksaimnieciska rakstura uzņēmumu apbūve – 1,2270 ha. Zemes vienības lietošanas veids – lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība 0,0300 ha, tai skaitā ganību platība – 0,0300 ha; mežu platība – 0,6450 ha; zemes zem ēkām platība – 0,5520 ha. Zemes vienības kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. ir noteikta 3436 euro;
būves - saimniecības ēkas (būves kadastra apzīmējums 54480060067001) 887,7 m2 platībā, galvenais lietošanas veids: 1271 – lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas, kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. ir noteikta 8211 euro.
Valsts nekustamajam īpašumam Zemgales rajona tiesas Elejas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000433705 un NĪVKIS nav reģistrēti apgrūtinājumi.
Valsts nekustamais īpašums nav iznomāts.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 76.pantā noteikto, nekustamā īpašuma novērtējums kadastrā ir nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības un nekustamā īpašuma sastāvā esošās mežaudzes vērtības summa. Mežaudzes vērtību NĪVKIS ieraksta, pamatojoties uz Valsts meža dienesta ziņām. Atbilstoši informācijai no NĪVKIS valsts nekustamā īpašuma novērtējums kadastrā uz 01.01.2024. ir noteikts 12242 euro, valsts nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība ir 11647 euro, attiecīgi nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošās mežaudzes vērtība ir 595 euro.
Saskaņā ar Meža likuma 3.panta pirmās daļas 1.punktu šā likuma objekts ir zeme, kas NĪVKIS reģistrēta kā mežs.
Saskaņā ar Meža likuma 44.panta pirmo daļu valsts meža zeme ir meža zeme, kura pieder vai piekrīt valstij, tajā skaitā meža zeme, kura atbilstoši Civillikuma 416.pantam atzīta par bezmantinieku mantu.
Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 7.punkts noteic, ka zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, atsavinot valsts meža zemi, kas atzīta par bezmantinieku, bezīpašnieka, konfiscētu vai atmestu mantu un veido domājamās daļas vai nerobežojas ar valsts īpašumu, vai atrodas pilsētu vai ciemu teritorijā, vai pie tās nav piekļuves, vai ja valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.
Zemkopības ministrija 20.03.2023. vēstulē Nr.8.7-6e/568/2024 informēja, ka sadarbībā ar akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži” (turpmāk – LVM), izvērtējot to, ka valsts nekustamais īpašums atrodas Elejas ciema teritorijā, spēkā esošajā teritorijas plānojumā zemes vienības funkcionālais zonējums neparedz teritorijas izmantošanu mežsaimnieciskajai darbībai un to, ka zemes vienība nepiegul citām LVM pārvaldīšanā esošām teritorijām, līdz ar to valsts nekustamā īpašuma pārņemšana ministrijas valdījumā un LVM pārvaldīšanā valsts meža zemes apsaimniekošanai un aizsardzībai nav lietderīga.
Jelgavas novada pašvaldība (turpmāk – Pašvaldība) 09.05.2024. vēstulē Nr. JNPIP/3-18/24/428 informē, ka prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei valsts nekustamā īpašumā nosaka ar spēkā esošo Jelgavas novada teritorijas plānojumu 2011.-2023.gadam, kas ietver teritorijas plānojuma grafisko daļu un Jelgavas novada saistošos noteikumus Nr.14 “Jelgavas novada teritorijas plānojuma 2011.-2023.gadam grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” (apstiprināti ar Jelgavas novada domes 23.11.2011. lēmumu Nr.22 (protokols Nr.12)) (turpmāk – Saistošie noteikumi). Atbilstoši spēkā esošajiem Saistošajiem noteikumiem valsts nekustamais īpašums atrodas teritorijā - sakņu dārzu zemes (L3);
- valsts nekustamais īpašums neatrodas degradētā teritorijā;
- piekļuve nekustamajam īpašumam ar kadastra Nr.54480060067 “Brūnaļas”, Elejā, Elejas pagastā, Jelgavas novadā, iespējama pa Jelgavas novada pašvaldībai piederošo zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 54480060520, slēdzot servitūta līgumu.
Ņemot vērā minēto un, lai nākamajam nekustamā īpašuma ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par pārdodamo nekustamo īpašumu, atsavināšanas izsoles noteikumos tiks iekļauta informācija par nepieciešamību slēgt servitūta līgumu ar Jelgavas novada pašvaldību.
Pašvaldība 03.06.2024. vēstulē Nr. JNP/3-18/24/681 (turpmāk – vēstule) informē, ka saskaņā ar Jelgavas novada teritorijas plānojuma nosacījumiem, valsts nekustamais īpašums atrodas Elejas ciema teritorijā, tā atļautais izmantošanas veids - sakņu dārzu teritorijas (L3), kur jaunveidojamās zemes vienības minimālais lielums nav noteikts. Līdz ar to Pašvaldība informē, ka valsts nekustamā īpašuma, sadale ir pieļaujama. Pašvaldība vēstulē vienlaikus informē, ka valsts nekustamā īpašuma sadales rezultātā nodalītais zemes gabals, uz kura atrodas mežs, nav nepieciešams pašvaldības autonomo funkciju veikšanai.
Ņemot vērā Pašvaldības sniegto informāciju pēc iespējamās valsts nekustamā īpašuma sadales atdalītais zemes gabals – valsts meža zeme veidotu starpgabalu bez piekļuves Atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot pašvaldības funkciju veikšanai.
Tā kā valsts nekustamais īpašums atzīts par valstij piekritīgo bezmantinieka mantu un tā sastāvā esošā valsts meža zeme nerobežojas ar valsts īpašumu, atrodas ciema teritorijā, kā arī to, ka valsts nekustamā īpašuma sadales gadījumā tiktu izveidots starpgabals Atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldību funkciju veikšanai, ievērojot Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 7.punktu, tā atsavināšanu var atļaut ar Ministru kabineta rīkojumu. Meža likuma 44.panta piektā daļa paredz, ka šā panta ceturtās daļas 7.punktā minētā zeme atsavināma Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Skatīt sadaļā "Pašreizējā situācija".
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā valsts nekustamā īpašuma izmantošanas iespējas, kā arī to, ka nav zināmas valsts vajadzības, kuru nodrošināšanai nekustamo īpašumu būtu lietderīgi saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt rīkojuma projektā iekļautā valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamos īpašumus dod Ministru kabinets. Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo un otro daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, rīkojuma projektā iekļautā valsts nekustamā īpašuma ieguvējam jāatbilst likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” noteiktajam darījumiem ar zemes īpašumiem. Šī iemesla dēļ nekustamā īpašuma izsoles noteikumos jāparedz arī šāds nosacījums.
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma attiecīgajam valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30.pantam izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā.
Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā valsts nekustamā īpašuma izmantošanas iespējas, kā arī to, ka nav zināmas valsts vajadzības, kuru nodrošināšanai nekustamo īpašumu būtu lietderīgi saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt rīkojuma projektā iekļautā valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamos īpašumus dod Ministru kabinets. Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo un otro daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, rīkojuma projektā iekļautā valsts nekustamā īpašuma ieguvējam jāatbilst likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” noteiktajam darījumiem ar zemes īpašumiem. Šī iemesla dēļ nekustamā īpašuma izsoles noteikumos jāparedz arī šāds nosacījums.
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma attiecīgajam valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30.pantam izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā.
Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, Rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu atsavināšanas izdevumus sedz no publiskas personas mantas atsavināšanā iegūtajiem līdzekļiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Projekta izpildi nodrošinās Finanšu ministrija, valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi".
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi