Anotācija

Ekonomikas ministrija 2.3.1.2.i investīcijas ietvaros veica atklāta konkursa uzsaukumu, kā rezultātā 1.kārtas ietvaros noslēgti divi līgumi par kopējo summu 11,5 milj. EUR un 2. kārtas 1. uzsaukuma ietvaros noslēgti 6 līgumi par 3,5 MEUR, savukārt 2.kārtas 2. uzsaukumā saņemti 2 projektu pieteikumi par 1, 5 milj. EUR, kas pašlaik atrodas vērtēšanas procesā. Investīcijas ietvaros kopējais pieejamais finansējums ir 20 milj. EUR, bet kopējā rezervētā summa visu kārtu un uzsaukumu ietvaros ir 16 484 846 EUR, tomēr investīcijas ietvaros paliek neapgūts finansējums 3 515 154 EUR, ko novirza Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.2. reformu un investīciju virziena "Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas" 2.2.1.4.i. investīcijas "Finanšu instrumenti komersantu digitālās transformācijas veicināšanai" (turpmāk – 2.2.1.4.i investīcija) īstenošanai.
Atbilstoši finansējuma samazinājumam 2.3.1.2.i investīcijas ietvaros tiek veikts arī samazinājums sasniedzamajos rādītājos.

Ekonomikas ministrija ir konstatējusi, ka atbilstoši MK noteikumu Nr. 529 63.1.apakšpunktam finansējuma saņēmējs vērtē gala labuma guvēju atbilstību šo MK noteikumu Nr. 529 25.punktā minētajiem izslēgšanas kritērijiem. Otrās atlases kārtas ietvaros izslēgšanas kritēriji tiek vērtēti arī projekta iesniedzējiem atbilstoši MK noteikumu Nr. 529 20. un 20.1 apakšpunktam. Ņemot vērā  minēto, ja uz projekta iesniedzēju vai komersantu attiecināms, kāds no MK noteikumu Nr. 529 25.punkta kritērijiem, tas izslēdzams no tālākas atbalsta piešķiršanas. Nosakot izslēgšanas kritērijus, Ekonomikas ministrija vadās pēc vadlīniju “Vadlīnijas informatīvā ziņojuma vai Ministru kabineta noteikumu izstrādei par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformas vai investīcijas ieviešanu” atsauces Nr.29, kurā norādīts, ka atbilstoši Eiropas Komisijas apstiprinājumam, ieviešot Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīcijas, var piemērot pārbaudi atbilstoši izslēgšanas kritērijiem, piemērojot tādu paši praksi kā attiecībā uz Eiropas Savienības investīcijām (Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 22.panta pirmās daļas 1.- 4. punktā noteiktie izslēgšanas noteikumi). Tomēr ņemot vērā, ka šie kritēriji tiešā veidā attiecas uz Eiropas Savienības fondu īstenošanu, nevis uz Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīcijām, konstatēts, ka MK noteikumos Nr. 529 nav  atrunāts sodu/ pārkāpumu noilguma termiņš, tādejādi nav skaidrība par Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumu Nr. 408 “Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā”  V nodaļā noteiktās kārtības, kādā izvērtē projekta iesniedzēja atbilstību Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 22. pantā minētajiem izslēgšanas noteikumiem, piemērošanu.

MK noteikumu Nr. 529 38.2.5 apakšpunkts nosaka, ka investīcijas pirmās atlases kārtas ietvaros attiecībā uz gala labuma guvēju ir attiecināmas mācību projekta īstenošanas izmaksas, kas saistītas ar apmācībām izmantojamo telpu un iekārtu nomas izmaksām par apmācību laiku. Nepieciešams veikt šī apakšpunkta precizējumu, lai finansējuma saņēmējs varētu attiecināt arī citus ar apmācību organizēšanu saistītos izdevumus, piemēram, ja mācības notiek visas dienas garumā, pie to organizācijas izmaksām var nodrošināt kafijas pauzi. Līdzšinējā MK Noteikumu Nr. 529 redakcija neparedzēja attiecināt kafijas pauzes, līdz ar to būtiski veikt šī punkta precizēšanu. Piemēram, ja mācības notiek visas dienas garumā, kafijas pauzes nodrošināšana ir būtiska.


MK noteikumu Nr. 529 38.2.6. apakšpunktā esošajā redakcijā minēts, ka gala labuma guvēja darbinieku izmitināšanas izmaksas ir attiecināmas, ja apmācības norisinās ārvalstīs. Ņemot vērā, ka investīcijas ietvaros izmaksas ir attiecināmas saskaņā gan ar Eiropas Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulu Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 2023/2831), gan ar Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulu (ES) Nr.  651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr.  651/2014), tad minētais MK noteikumu Nr. 529 apakšpunkts ir jāprecizē, nosakot, ka gala labuma guvēja darbinieku izmitināšanas izmaksas ir attiecināmas,  ja gala labuma guvējam atbalsts tiek piešķirts Komisijas regulas Nr. 2023/2831 ietvaros, jo Komisijas regula Nr. 651/2014 neparedz šādu izmaksu attiecināšanu. Līdz ar to, pēc MK noteikumu Nr. 529 grozījumu spēkā stāšanās gala labuma guvēja darbinieku izmitināšanas izmaksas būs attiecināmas ne tikai tad, ja mācības norisinās ārzemēs, bet arī, ja mācības norisinās Latvijā un gala labuma guvējam atbalsts tiek piešķirts Komisijas regulas Nr. 2023/2831 ietvaros.

Saziņā ar investīcijas finansējuma saņēmējiem un CFLA konstatēts, ka pašreizējā MK noteikumu Nr. 529 redakcijā nav skaidri nolasāms, ka MK noteikumu Nr. 529 54., 55. un 56. punktā minēto izmaksu ietvarā būtu attiecināmas arī darbinieku jeb projekta īstenošanas personāla izmaksas, kas saistīti ar šajos punktos minētajām izmaksām. Pamatojoties uz to, ka MK noteikumos Nr. 529 ir minēti konkrēti izmaksu ierobežojumi projekta vadības personālam, skaidrākai interpretācijai uz projekta īstenošanas personālu, tiek precizēti minētie punkti.

Lai skaidri definētu, kādi nodokļu izņēmumi ir attiecināmi investīcijas ietvaros, ņemot vērā iepriekš minētās izmaiņas, nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr. 529 61.2. apakšpunktu, norādot, ka ir attiecināmi nodokļi, kas saistīti ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas gadījumiem.
 
Ekonomikas ministrija ir saņēmusi vairākus priekšlikumus no projektu īstenotājiem, kas saistīti ar birokrātiskā sloga mazināšanu, kas uzlabotu investīcijas 2.3.1.2.i. pieprasījumu un padarītu pieteikšanos apmācībām vienkāršāku. Izvērtējot MK noteikumos Nr. 529 iekļautās prasības, par to, kādi dati finansējuma saņēmējam jāuzkrāj un jāpieprasa darba devējam, Ekonomikas ministrija dzēš prasību, ka apmācībās iesaistītajam darbiniekam jāiesniedz novērtējuma apkopojums par apmācību kursa kvalitāti.

Papildus, saņemti arī jautājumi un interese par dalību apmācībām no uzņēmumiem, kuriem darbības joma saistīta ar neatbalstāmajām nozarēm un jomām, saskaņā ar Komisijas regulā Nr. 2023/2831 1. panta 1. punktā noteiktajām neatbalstāmajām nozarēm vai Komisijas regulas Nr. 651/2014 13. panta "a", "b", "c", "d" apakšpunktā noteiktajām neatbalstāmajām nozarēm un darbībām. Ekonomikas ministrija neuzskata, ka digitālo prasmju veicināšana uzņēmumu darbiniekiem ir saistīta ar MK noteikumu Nr. 529 80. punktā minēto nozaru attīstību. Kā arī lai veicinātu investīcijas ietvaros noteikto mērķu radītāju sasniegšanu, Ekonomikas ministrija vēlas veikt šajā punktā, lai pēc iespējas plašāks uzņēmumu loks un to darbinieki varētu piedalīties mācībās.

 

Investīcijas 2.3.1.2.i.  2. kārtas 1. uzsaukuma ietvaros tika saņemts nepietiekams projektu pieteikumu skaits, kas liecina par tirgus pieprasījuma samazināšanos pēc digitālo prasmju apmācībām, kas balstītas uz uzņēmumu vajadzībām. Lai nodrošinātu rādītāju sasniegšanu, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar CFLA organizēja 2. kārtas 2. uzsaukumu, kā rezultātā saņemti 2 projektu pieteikumi. Tomēr arī pēc 2. kārtas 2. uzsaukuma secināms, ka pāri palicis neapgūts finansējums.
 
Pēc šobrīd pieejamiem datiem investīcijas 2.2.1.4.i ietvaros pieprasījums no uzņēmumiem pārsniedz pieejamā atbalsta apmēru. Saskaitot kopā jau noslēgto līguma summu un vērtēšanā esošos līgumus kopējais pieprasītais finansējums ir 46,5 milj. EUR, savukārt 2.2.1.4.i investīcijas pieejamais apjoms ir 45 143 000 EUR. Papildus 20 komersanti (par aptuveni 10 milj. EUR) ir izrādījuši vēlmi iesniegt projekta pieteikumu 2.2.1.4.i investīcijas ietvaros. Līdz ar to iespējams secināt, ka 2.2.1.4.i ietvaros ir tirgus pieprasījums. Sniegtais atbalsts 2.2.1.4.i investīcijā dos iespēju uzņēmumiem iegādāties digitālās tehnoloģijas iekārtas, lai digitalizēt un efektivizēt ražošanas procesu, ieviestu modernus datu uzglabāšanas risinājumus. Neapgūtā finansējuma pārdala sniegs iespēju atbalstīt vairāk uzņēmumu.

Investīcijas 2.3.1.2.i ietvaros neapgūtais finansējums saistāms ar tirgus pieprasījumu pēc digitālajām apmācībām, jo šobrīd notiek arī citu atbalsta programmu un investīciju īstenošana, kas paredz apmācības gan uzņēmumu darbiniekiem, kā arī individuālās apmācības, lai uzlabotu nodarbināto digitālās prasmes. Attiecīgi tiek veiktas izmaiņas MK noteikumu 7. un 9 punktā, kur tiek veiktas izmaiņas investīcijas 2.3.1.2.i finansējuma apmērā, kā arī sasniedzamo mērķu rādītājos.


Pamatojoties uz norādīto problēmu par izslēgšanas kritēriju noilgumu, MK Noteikumu grozījuma projekts paredz papildināt MK noteikumus Nr. 529 ar 25.1 punktu, kurā tiek atrunāti nosacījumi, kādos gadījumos iestājas noilgums MK noteikumu Nr. 529 25.punktā minētajiem izslēgšanas kritērijiem.

Lai finansējuma saņēmējs korekti varētu attiecināt izmaksas un skaidri definēt projektā attiecināmās izmaksas,  kas minētas MK noteikumu Nr. 529 38.2.5., 38.2.6. apakšpunktā, 54., 55., 56. punktā, 61.2. apakšpunktā Ekonomikas ministrija ar MK noteikumu grozījumu projektu precizē attiecīgos MK noteikumu Nr. 529 punktus.

Lai finansējuma saņēmējs varētu attiecināt arī citus ar apmācību organizēšanu saistītos izdevumus, piemēram, ja mācības notiek visas dienas garumā, pie to organizācijas izmaksām var nodrošināt kafijas pauzi, MK noteikumu Nr. 529 grozījumu projekts paredz veikt grozījumu MK noteikumu Nr. 529 38.2.5. apakšpunktā, nosakot, ka investīcijas pirmās atlases kārtas ietvaros attiecībā uz gala labuma guvēju ir attiecināmas mācību projekta īstenošanas izmaksas, kas saistītas ar apmācību organizēšanu saistītām izmaksām, t.sk. izmantojamo telpu un iekārtu nomas izmaksas par apmācību laiku.

MK noteikumu Nr. 529 grozījumu projekts paredz veikt grozījumus MK noteikumu Nr. 529 38.2.5. apakšpunktā, nosakot, ka gala labuma guvēja darbinieku izmitināšanas izmaksas ir attiecināmas,  ja gala labuma guvējam atbalsts tiek piešķirts Komisijas regulas Nr. 2023/2831 ietvaros.

Lai precizētu, ka MK noteikumu Nr. 529 54., 55. un 56. punktos minēto izmaksu ietvarā būtu attiecināmas arī darbinieku jeb projekta īstenošanas personāla izmaksas, kas saistīti ar šajos punktos minētajām izmaksām, MK noteikumu Nr. 529 projekta grozījumos paredzēts veikt precizējumus MK noteikumu Nr. 529 54., 55., un 56. punktos, norādot, ka attiecināmas arī ir projekta īstenošanas personāla izmaksas, iekļaujot darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 529 grozījumu projektu paredzēts precizēt MK noteikumu Nr.529 61.2. apakšpunktu, nosakot, ka pie nodokļu izņēmumiem investīcijas ietvaros ir attiecināmi nodokļi, kas saistīti ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas gadījumiem, uzskaitot MK noteikumu Nr. 529 noteiktos gadījumus.

Papildus Ekonomikas ministrija norāda, ja kāds no investīcijas otrās atlases kārtas finansējuma saņēmējiem ir noraidījis gala labuma guvējus, jo tas atbildis kādam no izslēgšanas kritērijiem, tad pēc MK noteikumu Nr. 529 grozījumu stāšanās spēkā finansējuma saņēmējs var pārvērtēt iesniegto pieteikumu atbalsta saņemšanai.

Lai 2.3.1.2.i investīcijas ietvaros sasniegtu noteiktos rādītājus un veicinātu uzņēmumu digitālo prasmju attīstību, Ekonomikas ministrija veic izmaiņas MK noteikumu Nr. 529 grozījumu projekta 80. punktā, nosakot, ka atbalsts gala labuma guvējam un finansējuma saņēmējam netiek sniegts, ja mācības tiek sniegtas saistībā ar konkrētām jomām vai darbībām (piemēram, ieroču un municījas tirdzniecība, tabakas izstrādājumu ražošana un tirdzniecība u.c.).  Tāpat kā līdz šim, finansējuma saņēmējam ir jāvērtē darba devēju pieteikumi atbalstam un tajos jāvērtē princips “Nenodarīt būtisku kaitējumu”, kas nozīmē, principa ievērošanu komercdarbības atbalsta sniegšanā, lai darba devēja iesniegumā iekļautajai atbalstāmajai darbībai ir nebūtiska vai neesoša paredzamā ietekme uz visiem vides mērķiem, vērtējot gan tiešās, gan primārās netiešās sekas visā aprites ciklā.