25-TA-2208: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma Lielupes ielā 23, Jūrmalā, pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā un otrā daļa, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa.
Satversmes aizsardzības biroja 07.05.2025. vēstule Nr.5.2-10/25/908ip.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts konceptuāli atbalstīt Satversmes aizsardzības biroja valdījumā esošā valsts nekustamā īpašuma Lielupes ielā 23, Jūrmalā, atsavināšanu, nemainot tā valdītāju.
Satversmes aizsardzības biroja 07.05.2025. vēstule Nr.5.2-10/25/908ip.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts konceptuāli atbalstīt Satversmes aizsardzības biroja valdījumā esošā valsts nekustamā īpašuma Lielupes ielā 23, Jūrmalā, atsavināšanu, nemainot tā valdītāju.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par valsts nekustamā īpašuma Lielupes ielā 23, Jūrmalā, pārdošanu” (turpmāk – rīkojuma projekts) paredz, ievērojot Atsavināšanas likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut VNĪ pārdot izsolē Satversmes aizsardzības biroja valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu Lielupes ielā 23, Jūrmalā, kas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 1300 011 3202) – zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 011 3202) 3801 m2 platībā un divas būves (būvju kadastra apzīmējumi 1300 011 3202 001 un 1300 011 3202 002) – Lielupes ielā 23, Jūrmalā (turpmāk – valsts nekustamais īpašums), ierakstīts Rīgas rajona tiesas Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 5733 (turpmāk –Zemesgrāmata) uz valsts vārda Satversmes aizsardzības biroja personā (lēmuma datums: 09.05.2001.).
Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā 21.01.2025. saskaņošanai tika izsludināts Tieslietu ministrijas virzītais Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par valsts nekustamā īpašuma Lielupes ielā 23, Jūrmalā, ieguldīšanu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Tiesu namu aģentūra” pamatkapitālā" (25-TA-122), kas vēlāk tika atsaukts. Kā pamatojums minētā tiesību akta projekta atsaukšanai norādīts Tieslietu ministrijas 14.04.2025. lēmums tās virzītajā Ministru kabineta rīkojuma projektā ietvertās ieceres īstenošanai izmantot citu atrašanās vietu, līdz ar to Tieslietu ministrijas funkciju veikšanai Ministru kabineta rīkojuma projektā norādītais nekustamais īpašums nebūs nepieciešams.
Satversmes aizsardzības birojs ar 07.05.2025. vēstuli Nr.5.2-10/25/908ip vērsies VNĪ, lai uzsāktu valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas procesu. Saskaņā ar minētajā vēstulē norādīto informāciju Tieslietu ministrija ir informējusi Satversmes aizsardzības biroju, ka valsts nekustamais īpašums nebūs nepieciešams resora funkciju veikšanai.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem valsts nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst:
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 011 3202) 0,3801 ha platībā; zemes vienības lietošanas mērķis: 0903 -Valsts un pašvaldību pārvaldes iestāžu apbūve, 0,3801 ha; zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: Pārējās zemes platība, 0,3801 ha;
- būve – “Administratīva ēka” (būves kadastra apzīmējums 1300 011 3202 001) ar kopējo platību 2631 m2, galvenais lietošanas veids: 1220 - Biroju ēkas, būves tips: 12200101 - Biroju ēkas;
- būve – “Garāžas” (būves kadastra apzīmējums 1300 011 3202 002) ar kopējo platību 244 m2, galvenais lietošanas veids: 1242 - Garāžu ēkas, būves tips: 12420101 - Smagās tehnikas garāžas.
Abas būves atrodas uz valsts nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 011 3202).
Valsts nekustamā īpašuma fiskālā kadastrālā vērtība 01.01.2025. ir 776296 euro, universālā kadastrālā vērtība 01.02.2025. ir 2279626 euro.
Valsts nekustamajam īpašumam NĪVKIS reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu - sarkanā līnija, 0,0442 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju, 0,0061 ha;
- Dzīvojamās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam, 0,3801 ha;
- Pārējās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam, 0,0442 ha;
- Lauku zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam, 0,0061 ha;
- sanitārās aizsargjoslas teritorija ap kapsētu, 0,3801 ha;
- Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ierobežotas saimnieciskās darbības joslas teritorija, 0,3801 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap pazemes elektronisko sakaru tīklu kabeļu kanalizācijas aku un optisko kabeļu uzmavu gruntī, 0,0005 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes siltumvadu, siltumapgādes iekārtu un būvi, 0,0178 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap kuģošanas drošībai paredzēto navigācijas tehnisko līdzekli – bāku, 0,3801 ha;
- navigācijas tehniskā līdzekļa aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai tālās ietekmes zona, 0,3801 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju un kabeļu kanalizāciju, 0,0061 ha.
Zemesgrāmatas III daļas 1.iedaļā “Lietu tiesības, kas apgrūtina nekustamu īpašumu” ierakstīta atzīme: atbildēt par visu zemesgabala teritorijā atrodošos pazemes un virszemes inženiertīklu saglabāšanu un netraucēt to ekspluatāciju, 3801 m2 platībā.
Saskaņā ar Satversmes aizsardzības biroja 15.10.2025. sniegto informāciju Valsts nekustamais īpašums nav iznomāts.
Saskaņā ar Jūrmalas valstspilsētas 04.06.2025. vēstulē Nr.14-1/1196 par valsts nekustamo īpašumu sniegto informāciju:
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 011 3202) saskaņā ar Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma, kas apstiprināts ar Jūrmalas pilsētas domes 11.10.2012. saistošajiem noteikumiem Nr. 42 “Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu”, kurā veikti grozījumi ar Jūrmalas domes 25.01.2024. saistošajiem noteikumiem Nr. 2 „Par Jūrmalas valstspilsētas teritorijas plānojuma grozījumu grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu” teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem atrodas daļēji Publiskās apbūves teritorija (P8), un daļēji Transporta infrastruktūras teritorija (TR1). Zemes vienība atrodas teritorijā, kurās ierīkojamas centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas (TIN118). Zemes vienības daļa 413 m2 platībā atrodas Satiksmes infrastruktūras attīstībai nepieciešamā teritorijā (TIN72);
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 011 3202) neatrodas degradētā teritorijā;
- piekļuve zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 011 3202) ir nodrošināta no Lielupes ielas un Krišjāņa Valdemāra ielas.
Valsts nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslas veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo un otro daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, valsts nekustamā īpašuma ieguvējam jāatbilst likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 20. panta nosacījumiem.
Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā 21.01.2025. saskaņošanai tika izsludināts Tieslietu ministrijas virzītais Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par valsts nekustamā īpašuma Lielupes ielā 23, Jūrmalā, ieguldīšanu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Tiesu namu aģentūra” pamatkapitālā" (25-TA-122), kas vēlāk tika atsaukts. Kā pamatojums minētā tiesību akta projekta atsaukšanai norādīts Tieslietu ministrijas 14.04.2025. lēmums tās virzītajā Ministru kabineta rīkojuma projektā ietvertās ieceres īstenošanai izmantot citu atrašanās vietu, līdz ar to Tieslietu ministrijas funkciju veikšanai Ministru kabineta rīkojuma projektā norādītais nekustamais īpašums nebūs nepieciešams.
Satversmes aizsardzības birojs ar 07.05.2025. vēstuli Nr.5.2-10/25/908ip vērsies VNĪ, lai uzsāktu valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas procesu. Saskaņā ar minētajā vēstulē norādīto informāciju Tieslietu ministrija ir informējusi Satversmes aizsardzības biroju, ka valsts nekustamais īpašums nebūs nepieciešams resora funkciju veikšanai.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem valsts nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst:
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 011 3202) 0,3801 ha platībā; zemes vienības lietošanas mērķis: 0903 -Valsts un pašvaldību pārvaldes iestāžu apbūve, 0,3801 ha; zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: Pārējās zemes platība, 0,3801 ha;
- būve – “Administratīva ēka” (būves kadastra apzīmējums 1300 011 3202 001) ar kopējo platību 2631 m2, galvenais lietošanas veids: 1220 - Biroju ēkas, būves tips: 12200101 - Biroju ēkas;
- būve – “Garāžas” (būves kadastra apzīmējums 1300 011 3202 002) ar kopējo platību 244 m2, galvenais lietošanas veids: 1242 - Garāžu ēkas, būves tips: 12420101 - Smagās tehnikas garāžas.
Abas būves atrodas uz valsts nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 011 3202).
Valsts nekustamā īpašuma fiskālā kadastrālā vērtība 01.01.2025. ir 776296 euro, universālā kadastrālā vērtība 01.02.2025. ir 2279626 euro.
Valsts nekustamajam īpašumam NĪVKIS reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu - sarkanā līnija, 0,0442 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju, 0,0061 ha;
- Dzīvojamās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam, 0,3801 ha;
- Pārējās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam, 0,0442 ha;
- Lauku zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam, 0,0061 ha;
- sanitārās aizsargjoslas teritorija ap kapsētu, 0,3801 ha;
- Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ierobežotas saimnieciskās darbības joslas teritorija, 0,3801 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap pazemes elektronisko sakaru tīklu kabeļu kanalizācijas aku un optisko kabeļu uzmavu gruntī, 0,0005 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes siltumvadu, siltumapgādes iekārtu un būvi, 0,0178 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap kuģošanas drošībai paredzēto navigācijas tehnisko līdzekli – bāku, 0,3801 ha;
- navigācijas tehniskā līdzekļa aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai tālās ietekmes zona, 0,3801 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju un kabeļu kanalizāciju, 0,0061 ha.
Zemesgrāmatas III daļas 1.iedaļā “Lietu tiesības, kas apgrūtina nekustamu īpašumu” ierakstīta atzīme: atbildēt par visu zemesgabala teritorijā atrodošos pazemes un virszemes inženiertīklu saglabāšanu un netraucēt to ekspluatāciju, 3801 m2 platībā.
Saskaņā ar Satversmes aizsardzības biroja 15.10.2025. sniegto informāciju Valsts nekustamais īpašums nav iznomāts.
Saskaņā ar Jūrmalas valstspilsētas 04.06.2025. vēstulē Nr.14-1/1196 par valsts nekustamo īpašumu sniegto informāciju:
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 011 3202) saskaņā ar Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma, kas apstiprināts ar Jūrmalas pilsētas domes 11.10.2012. saistošajiem noteikumiem Nr. 42 “Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu”, kurā veikti grozījumi ar Jūrmalas domes 25.01.2024. saistošajiem noteikumiem Nr. 2 „Par Jūrmalas valstspilsētas teritorijas plānojuma grozījumu grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu” teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem atrodas daļēji Publiskās apbūves teritorija (P8), un daļēji Transporta infrastruktūras teritorija (TR1). Zemes vienība atrodas teritorijā, kurās ierīkojamas centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas (TIN118). Zemes vienības daļa 413 m2 platībā atrodas Satiksmes infrastruktūras attīstībai nepieciešamā teritorijā (TIN72);
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 011 3202) neatrodas degradētā teritorijā;
- piekļuve zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 011 3202) ir nodrošināta no Lielupes ielas un Krišjāņa Valdemāra ielas.
Valsts nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslas veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo un otro daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, valsts nekustamā īpašuma ieguvējam jāatbilst likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 20. panta nosacījumiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Skatīt anotācijas sadaļu “Pašreizējā situācija”.
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 4.panta otrajai daļai publiskas personas mantas atsavināšanu var ierosināt attiecīgās iestādes vadītājs, kā arī cita institūcija (amatpersona), kuras valdījumā vai turējumā atrodas publiskas personas manta.
Satversmes aizsardzības birojs saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta otro daļu ir ierosinājis rīkojuma projektā iekļautā valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu, ņemot vērā, ka tas vairs nav nepieciešams tā valdītājam, kā arī tieslietu resora funkciju nodrošināšanai.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamos īpašumus dod Ministru kabinets. Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Ņemot vērā, ka nav zināmas valsts vajadzības, kuru nodrošināšanai valsts nekustamo īpašumu būtu lietderīgi saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumiem nolemts atbalstīt valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Ievērojot iepriekš aprakstīto faktisko un tiesisko situāciju, ir sagatavots attiecīgs rīkojuma projekts, lai saņemtu Ministru kabineta atļauju VNĪ pārdot izsolē valsts nekustamo īpašumu.
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam – Satversmes aizsardzības birojam uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30.pantam izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā.
Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Satversmes aizsardzības birojs saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta otro daļu ir ierosinājis rīkojuma projektā iekļautā valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu, ņemot vērā, ka tas vairs nav nepieciešams tā valdītājam, kā arī tieslietu resora funkciju nodrošināšanai.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamos īpašumus dod Ministru kabinets. Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Ņemot vērā, ka nav zināmas valsts vajadzības, kuru nodrošināšanai valsts nekustamo īpašumu būtu lietderīgi saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumiem nolemts atbalstīt valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Ievērojot iepriekš aprakstīto faktisko un tiesisko situāciju, ir sagatavots attiecīgs rīkojuma projekts, lai saņemtu Ministru kabineta atļauju VNĪ pārdot izsolē valsts nekustamo īpašumu.
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam – Satversmes aizsardzības birojam uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30.pantam izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā.
Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātai publiskai personai vai to iestādei valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa rīkojuma projektā minēto valsts nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
Ja divu nedēļu laikā pēc rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa rīkojuma projektā minēto valsts nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Rīkojuma projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu atsavināšanas izdevumus sedz no publiskas personas mantas atsavināšanā iegūtajiem līdzekļiem. Atsavināšanas izdevumu apmērs tiks noteikts Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” paredzētajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Atbilstoši Ministru kabineta 15.10.2024. noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam skaidrojam, ka tiesību akta projekts būtiski nemaina esošo regulējumu, neietekmē sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesus, neparedz ieviest reformu izstrādes un īstenošanas procesu un neskar publiskā finansējuma plānošanu, tādēļ sabiedrības līdzdalības kārtība rīkojuma projekta izstrādē netiek piemērota.
Rīkojuma projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Rīkojuma projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satversmes aizsardzības birojs
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
