Anotācija

SPSPL 15.¹ panta septītajā daļā noteikts, ka, lai veiktu to personu uzskaiti, kuras saņem valsts finansētus profesionālās rehabilitācijas un profesionālās piemērotības noteikšanas pakalpojumus (turpmāk kopā - pakalpojumi), un nodrošinātu šo pakalpojumu savlaicīgu un kvalitatīvu piešķiršanu, kā arī plānotu, izstrādātu un novērtētu valsts politiku profesionālās rehabilitācijas un profesionālās piemērotības noteikšanas jomā un nodrošinātu citu savu funkciju izpildi, Aģentūra veido un uztur PRIS, kas ir valsts informācijas sistēma. Pakalpojumu piešķiršanas un saņemšanas kārtību regulē 2022.gada 2.novembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 682 “Kārtība, kādā persona saņem valsts finansētus profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus un profesionālās piemērotības noteikšanas pakalpojumu” (https://likumi.lv/ta/id/336971-kartiba-kada-persona-sanem-valsts-finansetus-profesionalas-rehabilitacijas-pakalpojumus-un-profesionalas-piemerotibas-noteiksanas-pakalpojumu)(turpmāk – MK noteikumi Nr.682). Personas ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, kuru funkcionālo traucējumu veids atbilst MK noteikumu Nr.682 pielikumam, ir tiesīgas saņemt profesionālās piemērotības pakalpojumu un tam sekojošo profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu.
Profesionālās piemērotības noteikšana ir daļa no profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma, profesionālās piemērotības noteikšana ir obligāti veicama darbība attiecībā uz personām ar invaliditāti vai funkcionāliem traucējumiem, lai noskaidrotu katras personas motivāciju, spējas un iemaņas apgūt kādu no Aģentūras piedāvātajām profesionālās rehabilitācijas programmām. Vienlaikus persona apliecina gatavību aktīvi līdzdarboties un ievērot Aģentūras sagatavotos ieteikumus pēc profesionālās piemērotības pakalpojuma saņemšanas. Aģentūrā notiek ar personu, kuras saņem pakalpojumus, uzskaite ar mērķi nodrošināt savlaicīgu un kvalitatīvu pakalpojumu piešķiršanu, veidotu statistiku, lai plānotu un novērtētu pakalpojumu īstenošanas apjomu.
PRIS attiecībā uz personām, kuras pieprasījušas un saņēmušas pakalpojumus, apstrādā personu identificējošu informāciju, kontaktinformāciju un veselības datus, kā arī informāciju par saņemtajiem pakalpojumiem, iegūto izglītību un darba pieredzi. PRIS nodrošina personu, kuras saņem valsts finansētus pakalpojumus, uzskaiti, kas nepieciešama, lai veicinātu savlaicīgu un kvalitatīvu šo pakalpojumu piešķiršanu, kā arī veidot statistiku, lai plānotu, izstrādātu un novērtētu valsts politiku profesionālās rehabilitācijas jomā un nodrošinātu citu Aģentūras funkciju izpildi. Savukārt, ja personai nav rekomendēta Aģentūras izglītības programma, bet ir sniegti individuāli sagatavoti ieteikumi – uzlabot prasmes (piemēram, valsts valodas prasmes), būt aktīvam darba meklējumos (iegūt bezdarbnieka statusu), stabilizēt veselības stāvokli (veselības traucējumu saasinājums) u.c. un persona atkārtoti lūdz piešķirt pakalpojumu, tad Aģentūrai ir svarīgi pārliecināties, ka ieteikumā sniegtās rekomendācijas ir pildītas un persona ir motivēta un spēs saņemt profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu. Projekta mērķis ir izstrādāt PRIS normatīvo regulējumu atbilstoši SPPSL 15.¹ devītās daļas deleģējumam, kas paredz, ka PRIS informācijas sistēmas struktūru, tajā iekļaujamo informāciju, tostarp personas datus un to apjomu, datu apstrādes kārtību, kā arī institūciju sadarbības kārtību nosaka Ministru kabinets. Projekta izstrādes laikā identificēta nepieciešamība precizēt SPSPL 15.1 panta septīto daļu, kurā noteikts datu apjoms PRIS attiecībā uz personām, kuras saņem SPSPL 15. 1panta pirmās daļas 2. un 4. punktā un 1.2 daļā minētos pakalpojumus vai apgūst Aģentūras īstenotās izglītības programmas, un papildināt ar Aģentūras tiesībām uzkrāt datus par ceļu satiksmes negadījumos cietušām personām, kas saņem Aģentūras pakalpojumus. Norma tiks iekļauta SPSPL grozījumu projektā, kas šobrīd ir izstrādes stadijā Labklājības ministrijā.

Atbilstoši deleģējumam SPSPL, projekts nosaka PRIS struktūru, iekļaujamās informācijas, t.sk., personas datu apjomu, datu apstrādes kārtību un sadarbības kārtību, lai nodrošinātu piekļuvi PRIS iekļautajai informācijai.
Dati par personu.
PRIS attiecībā uz personām, kuras pieprasījušas un saņēmušas pakalpojumus, apstrādā personu identificējošu informāciju, kontaktinformāciju un veselības datus, kā arī informāciju par saņemtajiem pakalpojumiem un to sniedzējiem, iegūto izglītību un darba pieredzi. Lai pārbaudītu personas atbilstību mērķgrupas kritērijiem, minētos datus salīdzina ar Fizisko personu reģistrā, Valsts izglītības informācijas sistēmā un Invaliditātes informatīvajā sistēmā esošiem datiem PRIS struktūra ietver:
- personu reģistru, kurā tiek uzkrāti un apstrādāti dati par personām, kuras saņem pakalpojumus, apturēta vai turpināta pakalpojumu sniegšana, vai kurām atteikts pakalpojums;
- pārskatu un atskaišu sadaļu, kurā no personu reģistrā uzkrātajiem datiem  tiek veidoti un uzkrāti regulārie -mēneša, ceturkšņa, gada statistikas pārskati, kā arī vienreizējie - pēc Labklājības ministrijas vai citu institūciju pieprasījuma veidotie statistikas pārskati par Aģentūras administrētajiem un sniegtajiem pakalpojumiem - pieprasītājiem un saņēmējiem.
No Fizisko personu reģistra ir iespējams iegūt informāciju vienā no šiem variantiem:
1) starpsistēmu risinājums;
2) lietojumprogrammu saskarnes (API servisi), ja nav nepieciešams monitorings;
3) Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (DAGR). Šobrīd PRIS datu apmaiņu ar Fizisko personu reģistru nodrošina savstarpēja līguma ieyvaros. Tad, kad PRIS tiks ulabota, plānots informāciju iegūt no DAGR.
Konkrētu pakalpojumu pieprasījušo personu identificēšanai personu reģistrā iekļauti: personas vārds, uzvārds, personas kods, dzimšanas datums, dzimums. Lai persona būtu identificējama arī gadījumos, kad tā kopš iepriekšējā pakalpojuma saņemšanas ir mainījusi personas kodu, un Aģentūra attiecīgi varētu pieņemt pamatotu lēmumu par valsts finansēta pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu, jo profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus pēc noteikta laika ir iespējams saņemt atkārtoti, personu reģistrā tiek uzkrāts kā aktuālais, tā iepriekšējais personas kods. Tā kā personas kods var neatspoguļot dzimšanas datumu, un līdz ar to neļauj viennozīmīgi noteikt personas vecumu, pamatota lēmuma pieņemšanai par pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu piešķirt pakalpojumu, personu reģistrā paredzēts iekļaut personas dzimšanas datumu, ņemot vērā to, ka pakalpojumi paredzēti personām darbspējas vecumā. Dati par personas dzimumu nepieciešami gan Aģentūrai - atbilstošai pakalpojumu organizēšanai, t.,sk., lai plānotu pakalpojumu saņēmēju izvietošanu dienesta viesnīcas istabās, gan arī statistikas pārskatu par pakalpojumu saņēmušajām personām politikas veidošanas vajadzībām. Personas reģistrā iekļauj personas sejas attēlu (fotogrāfiju), jo nepieciešams veidot caurlaidi iekļūšanai pakalpojumu sniegšanas telpās un dienesta viesnīcā.
Personas reģistrā iekļauj informāciju par deklarēto dzīvesvietu saziņas nodrošināšanai un izmitināšanas pakalpojuma piešķiršanas izvērtēšanai, kā arī personas kontaktinfomāciju operatīvai saziņai.   
Ja pakalpojums nepieciešams nepilngadīgai personai, tiek uzkrātas ziņas arī par personas likumisko pārstāvi (mātes, tēva, aizbildņa vai audžuģimenes locekļa (personas) vecāka vārds, uzvārds un personas kods, ja attiecināms, kā arī ziņas par ārpusģimenes aprūpes nodibināšanu vai izbeigšanu, vai aizgādības tiesību pārtraukšanu, atņemšanu vai atjaunošanu), kurš ir tiesīgs pieprasīt attiecīgo nepilngadīgajam nepieciešamo pakalpojumu. Pašlaik personu un tās likumisko pārstāvi identificējošās informācijas pareizība tiek pārbaudīta, izmantojot 2009.gada 7.septembra Starpresoru vienošanās Nr.0909/4-SIVA-PDP Par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izstrādātā un uzturētā datorprogrammas komplekta “Personu datu pārlūks” izmantošanu noteiktajā formā un kārtībā. Vienlaikus, Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību” 2.2.1.1. pasākuma “Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība” ietvaros Labklājības ministrijas īstenotā projekta   Nr.2.2.1.1/17/I/007 „Labklājības nozares informācijas un komunikācijas tehnoloģiju centralizācija" ietvaros pilnveidojot sistēmu, tādējādi tiks radīta iespēja viennozīmīgai personas identifikācijai un novērstas iesniegto dokumentu sagatavošanas vai manuālas ievades radīto pārrakstīšanās kļūdu izraisītās neprecizitātes, kā rezultātā paātrināsies personas iesniegumu apstrādes process un tiks veicināta Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta desmitajā daļā noteiktā efektivitātes principa ievērošana. Labklājības ministrija ir izvērtējusi iespēju projektā noteikt, ka 6.punktā minētie dati tie iegūti izmantojot DAGR. Labklājības ministrija atbalsta pieeju, ka nepieciešams nodrošināt vienotu un centralizētu datu apriti, izmantojot šo tehnisko risinājumu, tomēr šobrīd to nodrošināt nav iespējams. PRIS ir nepieciešami būtiski tehniski pilnveidojumi, lai varētu ieviest datu apmaiņas, tai skaitā izmantojot DAGR platformu. Ņemot vērā, ka tiek plānota PRIS modernizācija, pašlaik veikt būtiskus ieguldījumus nebūtu lietderīgi.
Dati par iepriekš iegūto izglītību un iepriekšējo darba pieredzi nepieciešami, lai Aģentūras speciālisti profesionālās piemērotības noteikšanas pakalpojuma ietvaros iespējami precīzi noteiktu personas iespēju iekļauties izvēlētajā izglītības programmā.
Datus par ceļu satiksmes negadījumiem iekļauj, jo atbilstoši Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 24.pantam un Ministru kabineta 2015.gada 24. novembra noteikumu Nr. 663 “Noteikumi par valsts budžeta un pašvaldību budžetu izdevumu atlīdzināšanas apmēru un kārtību saistībā ar ceļu satiksmes negadījumā cietušajām personām” 13. punktu, kas paredz, ka Aģentūrai ir pienākums atgūt no apdrošinātāja vai biedrības "Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” personu, kuras cietušas ceļu satiksmes negadījumos (turpmāk - CSN), profesionālajai rehabilitācijai izlietotos valsts budžeta līdzekļus. Attiecīgi, personu reģistrā iekļauti Ceļu policijas reģistra dati, no kuriem secināms, vai  profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmējs  pēdējo trīs gadu laikā ir cietis CSN. Ja jā – tiek norādīts CSN datums un atzīme, ka persona ir cietušais šajā CSN. Minētos datus no Ceļu policijas reģistra Aģentūra  saņem manuāli, pamatojoties uz 2010. gada 24.martā noslēgto  Starpresoru vienošanos  par datu apmaiņu. Attiecīgi, personu reģistrā iekļauti Ceļu policijas reģistra dati, no kuriem secināms, vai  profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmējs  pēdējo trīs gadu laikā ir cietis CSN. Ja jā – tiek norādīts CSN datums un atzīme, ka persona ir cietušais šajā CSN. Minētos datus no Ceļu policijas reģistra Aģentūra  saņem manuāli, pamatojoties uz 2010. gada 24.martā noslēgto  Starpresoru vienošanos  par datu apmaiņu. Iegūstot datus no Veselības un darbspēju ārstu valsts komisijas Invaliditātes informatīvās sistēmas, var noskaidrot, vai personas funkcionēšana ierobežojumu vai invaliditātes cēlonis ir CSN. Ja ir konstatējam šāda kopsakarība, tad Aģentūrai ir pienākums pakalpojumu sniegšanai novirzītos finanšu līdzekļus atgūt no apdrošinātāja vai biedrības "Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” (turpmāk – LTAB). Jāatzīmē, ka PRIS nepieciešami būtiski tehniski pilnveidojumi, lai būtu iespējams nodrošināt, ka Aģentūra par personām, kas saņemt tās pakalpojumus un ir cietušas CNS, nodrošinātu datu apmaiņu ar LTAB informācijas sistēmu ietvaros. Līdz brīdim, kad būs rasta iespēja PRIS pilnveidei, Aģentūra ar LTAB informācijas apmaiņu nodrošinās līdzšinējā veidā.   
PRIS tiek uzkrāta informācija par iesniegtajiem dokumentiem pakalpojumu piešķiršanai – ģimenes (vispārējas prakses ārsta) ārsta atzinums, ka persona var saņemt pakalpojumus. Tā kā pakalpojumu saņēmēji ir personas ar invaliditāti vai funkcionēšanas ierobežojumiem, izziņa par veselības stāvokli nepieciešama, lai būtu iespējams nepieciešamības gadījumā sniegt operatīvu palīdzību, kā arī, lai personas ģimenes ārsts sniegtu rekomendāciju par personas iespējām saņemt profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu. Vienlaikus sistēmā tiek uzkrāti dati arī par ārstniecības personas rekomendācijām klientam pakalpojuma saņemšanas laikā. Izziņa par veselības stāvokli un ziņas par rekomendācijām ir veselības dati un PRIS ir paredzēta datu subjektu veselības datu apstrāde.
PRIS tiek iekļauta informācija par nosūtījumiem pakalpojumu saņemšanai no Nodarbinātības valsts aģentūras.
Dati par saņemtajiem pakalpojumiem.
PRIS ir uz notikumu orientēta sistēma, un tās pamatuzdevums ir nodrošināt savlaicīgu un precīzu personu pieprasījumu pēc valsts finansētajiem profesionālās  rehabilitācijas un profesionālas piemērotības noteikšanas pakalpojumu apstrādes procesu un lēmuma pieņemšanu par pieprasīto pakalpojumu piešķiršanu vai atteikumu. Sistēmā PRIS personu  pieprasījumi  un tiem pievienotās ziņas, kas apliecina personas tiesības saņemt pakalpojumus, tiek apstrādāti ar mērķi pieņemt lēmumu par valsts budžeta finansēta pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu (atbilstoši Administratīvā  procesa likuma 1.pantam šāds Aģentūras lēmums ir administratīvais akts). PRIS tiek uzkrāta informācija par pakalpojumu to saņemšanu, pārtraukšanu, izbeigšanu un atkārtotu saņemšanu. Līdz ar to uzkrātās informācijas atkalizmantošana  izriet no Administratīvā procesa likuma 59.panta otrajā daļā  minētā principa nepieprasīt no privātpersonas informāciju, kas jau ir iestādes rīcībā, un atbilst  Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta sestajā un astotajā daļā noteiktajiem valsts pārvaldes principiem. Tāpēc datu uzglabāšanai sistēmā PRIS par profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu  vai izglītības pakalpojumu pieprasījušo un saņēmušo personu darbspējas vecumā ir leģitīms mērķis. Administratīvā sloga mazināšanai, personai nepieprasot atkārtoti iesniegt valsts pārvaldes rīcībā jau esošu informāciju, ir  samērojama ar iespējamo nelielo personas tiesību ierobežojumu, uzglabājot PRIS datus par to 10 gadus pēc pakalpojuma saņemšanas. PRIS tiek iekļauta informācija par profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu, par profesionālās piemērotības noteikšanu, izglītības pakalpojuma saņemšanu. Profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma, profesionālās piemērotības noteikšanas pakalpojuma, izglītības pakalpojuma administrēšanas vajadzībām personu reģistrā paredzēts iekļaut ziņas par  pakalpojuma pieprasījumu, Aģentūras pieņemtajiem lēmumiem, kā arī par piešķirtā pakalpojuma uzsākšanu, pārtraukšanu un izbeigšanu. Informācija par iegūto izglītību, informācija par atbalsta pasākumiem, rīkojumi par uzņemšanu un citi dokumenti, kas dokumentē izglītības procesu (pārcelšana, prakses u.c.).Fizisko personu datu apstrādes likuma 37.panta otrajā daļā noteikts -  ja pārzinim ir noteikts pienākums nodrošināt sistēmas auditācijas pierakstu uzglabāšanu, tie ir uzglabājami ne ilgāk kā vienu gadu pēc ieraksta izdarīšanas, ja normatīvie akti vai apstrādes raksturs nenosaka citādi, līdz ar to PRIS auditācijas termins noteikts gada ietvaros.
Pārskati un atskaites.
Statistikas likuma 1.pantā noteikts, ka  “statistika ir informācija, kas raksturo statistisko vienību kopumu vai procesu”. Statistikas pārskatos tiek iekļauti politikas veidošanas un monitoringa nolūkiem nepieciešamie personu daļēji identificējoši parametri – personas dzimums, vecums, saņemtā pakalpojuma veids, invaliditāte, funkcionēšanas ierobežojumi.
Personu reģistrā uzkrātos datus par personu sistēma PRIS izmanto sadaļā “Pārskati un atskaites” uzkrājamo statistikas pārskatu un atskaišu ģenerēšanai.

Likuma “Par sociālo drošību” 16. pants paredz personas tiesības uz to, lai ziņas, kuras par viņas personiskajām vai mantiskajām attiecībām saņēmis sociālo pakalpojumu sniedzējs, netiktu izpaustas, vienlaikus sociālo pakalpojumu sniedzējam uzliekot pienākumu veikt tehniskus un organizatoriskus pasākumus, arī izstrādāt dienesta instrukcijas, kas nepieciešamas, lai realizētu  minētās personas tiesības. Ar nolūku nodrošināt, ka sistēmā PRIS apstrādātie dati netiek izpausti trešajām personām, Aģentūrai ir pienākums nodrošināt pieeju sistēmā PRIS esošajiem datiem tikai tiem Aģentūras darbiniekiem un amatpersonām un tikai tādā apjomā, kāds nepieciešams viņu pienākumu veikšanai.

Institūciju sadarbības kārtība
Lai pārbaudītu personas atbilstību mērķa grupas kritērijiem, PRIS datus salīdzina ar Fizisko personu reģistrā, Valsts izglītības informācijas sistēmā (turpmāk – VIIS) un Invaliditātes informatīvajā sistēmā esošiem datiem.
PRIS reģistrējamos datus iegūst:
- no personas, tās likumiskā pārstāvja vai pilnvarotas personas, vai no iestādes, kas pieprasa pakalpojumu;
- no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošās Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas apakšsistēmas "Ceļu policijas reģistra".
SPSPL 15.¹.panta astotajā daļā noteikts, ka tiesības apstrādāt PRIS iekļauto informāciju saistībā ar pakalpojumu saņēmējiem, tostarp personas datus, ir Aģentūrai un Labklājības ministrijai to darbību reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto funkciju un uzdevumu izpildei un šā panta septītajā daļā minētā mērķa sasniegšanai. Labklājības ministrijai ir tiesības apstrādāt informācijas sistēmā uzkrātos datus atbilstoši SPSPL tai noteiktajiem uzdevumiem - izstrādāt valsts politiku sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā, kā arī organizēt un koordinēt tās īstenošanu, organizēt sociālo pakalpojumu sniegšanai piešķirto valsts budžeta līdzekļu administrēšanu, kā arī pārraudzīt SPSPL īstenošanu, tajā skaitā- saņemt no sistēmas PRIS datus, saņemt sadaļā pārskati un atskaites veidotos un uzkrātos pārskatus.
Neskatoties uz to, ka SPSPL noteikts, ka datus no sistēmas PRIS var apstrādāt Aģentūra un Labklājības ministrija, no citiem normatīvajiem aktiem izriet arī citu iestāžu tiesības saņemt attiecīgus datus no Aģentūras, tostarp tādus, kuri iekļauti sistēmā PRIS, piemēram, (VIIS, arī “e-klase”) tiek nodoti dati par izglītības jautājumiem (informācija par izglītojamiem, izglītības programmām u.c.), lai pārliecinātos par mērķa grupas atbilstību pakalpojuma saņemšanai, piemēram, vai vienlaicīgi neapgūst izglītību par valsts budžeta līdzekļiem citās izglītības iestādēs.
Lai efektivizētu datu nodošanas/saņemšanas procesu, noteikumu projektā iekļautas arī šo citu iestāžu tiesības apstrādāt sistēmā PRIS esošos datus atbilstoši konkrētās iestādes tiesībām, piemēram, Iekšlietu ministrijas Informācijas centram jautājumos par ceļu satiksmes negadījumiem, kā arī Nodarbinātības valsts aģentūrai, kura personas nosūta uz pakalpojumu saņemšanu Aģentūrā.
Noteikumu projektā paredzētas tiesības valsts un pašvaldību iestādēm saņemt sistēmā PRIS uzkrātos to funkciju izpildei nepieciešamos datus normatīvajos aktos noteiktajā apjomā, īpaši izdalot iestādes un institūcijas, kā arī informāciju, kura tām nododama atbilstoši pakalpojumu nodrošināšanu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.
Papildus, noteikumu projekts nosaka arī citas personas un institūcijas, kuras tiesīgas pieprasīt un bez maksas saņemt sistēmā PRIS uzkrātās ziņas, kā arī  ziņu apjomu, kuras šīs personas vai institūcijas  ir tiesīgas saņemt.
Savukārt Aģentūras iekšējo noteikumu "Informācijas sistēmu drošības politika” 8.sadaļa  reglamentē Aģentūras darbinieku tiesības rīkoties ar ierobežotas pieejamības informāciju. Aģentūras iekšējie noteikumi nosaka darbiniekiem pienākumu ievērot informācijas aizsardzības un konfidencialitātes prasības, risinot nodaļas kompetencē esošos jautājumus. To darbinieku, kuri apstrādā datus sistēmā PRIS  amata aprakstos  iekļauta prasība nodrošināt klienta konfidencialitāti.
Datu uzglabāšana.
Projektā paredzēts, ka PRIS uzkrātos personas datus glabā 10 gadus pēc tam, kad attiecīgajai personai ir izbeigta pakalpojuma sniegšana. Lai informācijas sistēmā uzkrātos datus apstrādātu atbilstoši normatīvajiem aktiem par personas datu aizsardzību, Aģentūra slēdz vienošanos ar projekta 8.1. apakšpunktā minētajām institūcijām, kurā iekļauj informācijas sistēmas pieejamības parametrus, pušu tiesības, pienākumus un citus nosacījumus, kas nepieciešami pusēm, lai nodrošinātu datu apmaiņu, informācijas sistēmā esošo datu pieejamību, konfidencialitāti un integritāti.
Katru datu apstrādi informācijas sistēmā auditē. Auditācijas pierakstus glabā vienu gadu pēc ieraksta izdarīšanas un piekļuve tiem ir ierobežota.