Anotācija (ex-ante)

Pašreiz nav noteikti kritēriji valsts nozīmes interešu izglītības statusa piešķiršanai.

Ņemot vērā, ka Izglītības likuma 14. panta 24.¹ punkts paredz, ka uz valsts nozīmes interešu izglītības iestādes statusu var pretendēt tikai interešu izglītības iestādes, tas neizslēdz iespēju, ka uz valsts nozīmes interešu izglītības iestādes statusu var pretendēt  pašvaldības vai citas juridiskas vai privātas personas dibināta iestāde, ja tā izpildot noteikumu projektā noteiktos kritērijus vienlaikus tiek reģistrēta arī kā interešu izglītības iestāde. Šāda situācija ir attiecināma uz jau pieminētajiem zinātnes un inovāciju centriem, kuri nav reģistrēti kā interešu izglītības iestādes.
Projekts paredz kritērijus un kārtību, kādā interešu izglītības iestādei piešķir un anulē valsts nozīmes interešu izglītības iestādes statusu.
Noteikumu projekts nosaka, ka katrā no Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģiona teritorijā darbojas ne vairāk kā divas, bet Rīgas plānošanas reģionā ne vairāk kā trīs valsts nozīmes interešu izglītības iestādes. Tādējādi nodrošinot vienmērīgi pārklājumu visā valsts teritorijā, kā arī pieejamību katrā no plānošanas reģioniem. Vienlaikus, ja valsts nozīmes interešu izglītības iestādes statusa piešķiršanai attiecīgajā reģionā būs pieteikušās vairākas iestādes, kuras atbildīs visiem noteiktajiem kritērijiem, papildu tiks vērtēti kvantitatīvie rādītāji (piemēram, izglītojamo skaits programmās un pasākumos, metodiskā atbalsta pasākumu skaits pedagogiem, izstrādāto metodisko materiālu skaits), jo noteikumu projekts paredz minimāli sasniedzamos rādītājus, lai iestāde varētu pretendēt uz statusu.  Iesniedzot dokumentus, iestāde var pievienot arī citus faktos balstītus pierādījumus par savas darbības kvalitāti, piemēram, publikācijas medijos, dalībnieku aptauju rezultātus par norišu kvalitāti, pedagogu semināru/kursu izvērtējumus utt.
Plānots, ka valsts nozīmes interešu izglītības iestāde īsteno interešu izglītības programmas, tai skaitā STEM jomas interešu izglītības piedāvājumu pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības programmu izglītojamajiem, veiks interešu izglītības metodiskā atbalsta un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides nodrošinājuma funkcijas.
Projekts paredz, ka valsts nozīmes interešu izglītības iestādes statusu piešķir iestādei, kas vienlaikus atbilst noteiktajiem kritērijiem:
nodrošina pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpes izglītojamajiem interešu izglītības programmu piedāvājumu, t.sk. STEM jomās, kas atbilst valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijās un valsts izglītības standartā ietvertajam mācību un audzināšanas saturam, izglītojamo sasniedzamajiem rezultātiem un vienlaikus sniedz izglītojamajiem plašāku izglītības pieredzi. Neskaitot projektā norādīto mērķauditoriju, iestāde ir tiesīga īstenot interešu izglītības programmas arī citām personām, kuras neizglītojas izglītības programmās pirmsskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē.
īsteno daudzveidīgas, dažādu grūtības pakāpju un īstenošanas ilguma interešu izglītības programmas un ne mazāk kā trīs interešu izglītības programmas STEM jomā mācību gada garumā. Atbilstoši 2019. gada 25. jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr. 276 “Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi” 9. punktam Valsts izglītības informācijas sistēmā iekļauj šādu informāciju par interešu izglītības programmu, proti, interešu izglītības jomu un apakšjomu, interešu izglītības programmas kodu, stundu skaitu nedēļā un interešu izglītības programmas īstenošanas vietas adresi, atbilstoši sistēmā izveidotam klasifikatoram. Izglītības likuma 37. panta pirmā daļa nosaka, ka izglītības programmām ir noteikts īstenošanas ilgums, savukārt panta otrajā daļā ietverts izglītības darba laika vienību uzskaitījums (mācību vai studiju gads, semestris, mācību nedēļa, mācību diena un mācību nodarbība (akadēmiskā stunda)). Ņemot vērā to, ka valsts nozīmes interešu izglītības iestādē tiks īstenotas dažādas interešu izglītības programmas, pastāv iespēja, ka tās varētu būt gan mācību dienas garumā, gan viena vai vairāku mēnešu garumā, gan mācību gada garumā. Projekts paredz iespēju valsts nozīmes interešu izglītības iestādēm īstenot interešu izglītības programmas pēctecīgi arī vairāku mācību gadu ilgumā, nodrošinot regulāras mācību nodarbības. Īstenojot īslaicīgas interešu izglītības programmas, tiks veicināta un radīta izglītojamo interese par konkrētām jomām, tiks sniegts ieskats šajās jomās, savukārt ilglaicīgajās programmās izglītojamiem veidosies noturīga interese, motivācija padziļināti apgūt zināšanas un prasmes kādā no jomām, kā arī iegūt jaunu izglītības pieredzi. Tādējādi par efektīvākām programmām var uzskatīt tās, kurās mērķtiecīgi un ilglaicīgi tiek nodrošināta izglītojamo kompetences veidošana jomā, par kuru radusies interese.  Norādām, ka iestāde ir tiesīga īstenot interešu izglītības programmas izglītojamajiem arī ārpus iestādei paredzētajām telpām. Vienlaikus, lai nodrošinātu izglītojamā uzņemšanu izglītības interešu programmā, neatkarīgi no programmas īstenošanas ilguma, nepilngadīga izglītojamā vecāki (vai cits viņa likumiskais pārstāvis) iesniedz iesniegumu attiecīgajā iestādē, kurā tiks apgūta interešu izglītības programma. Pilngadīga izglītojamā uzņemšana interešu izglītības programmā notiek uz pilngadīga izglītojamā iesnieguma pamata;
organizē vismaz četrus dažādus interešu izglītības pasākumus (piemēram, sacensības, konkursus, izstādes, darbnīcas, nometnes u.c.), radošas un interaktīvas aktivitātes, t.sk. izglītojamo motivācijas un intereses veicināšanai par STEM jomām. Norādām, ka iestāde ir tiesīga īstenot interešu pasākumus arī ārpus iestādei paredzētajām telpām. Atbilstība kritērija izpildei tiek noteikta, ja ir noorganizēts noteiktais dažādu pasākumu kopums, kas vienlaikus liecina par interešu izglītības iestādes elastību, spēju pielāgoties un orientēties pasākumu organizēšanā. Norādām, ka izglītojamo iesaistei interešu izglītības īstenotajos pasākumos nav nepieciešams nepilngadīga izglītojamā vecāka (vai cita viņa likumiskā pārstāvja) vai pilngadīga izglītojamā iesniegums. Savukārt, lai iesaistītu izglītojamos nometnē, nometnes organizēšana un īstenošana jāveic, pamatojoties uz Ministru kabineta 2009.gada 1.septembra noteikumiem Nr.981 “Bērnu nometņu organizēšanas un darbības kārtība”, tostarp šo noteikumu 8.8.apakšpunktā noteikts, ka tiek slēgts rakstisks līgums ar nometnes dalībnieka likumisko pārstāvi par dalībnieka uzņemšanu nometnē;
izglīto ne mazāk kā 1400 izglītojamos interešu izglītības programmās un ne mazāk kā 600 izglītojamos pasākumos  un aktivitātēs no iepriekšējā gada 1. jūnija līdz kārtējā gada 31. maijam.
Attiecībā uz interešu izglītības programmās iesaistītajiem izglītojamiem ir jānorāda visās interešu izglītības programmās uzņemto izglītojamo skaits par periodu no iepriekšējā gada 1.jūnija līdz kārtējā gada 31. maijam, kā arī interešu izglītības programmas joma un apakšjoma, interešu izglītības programmas kods, stundu skaits nedēļā. Vienlaikus norādām, ka viens izglītojamais var apgūt vairākas interešu izglītības programmas, kas nozīmē, ka norādāmais skaits neietver tikai unikālos interešu izglītības programmu izglītojamos.
Informācija par interešu izglītības programmās iesaistītajiem izglītojamajiem ir jānorādā saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 25. jūnija noteikumu Nr. 276 “Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi” 9. un 11. punktiem.
Savukārt attiecībā par izglītojamiem, kas iesaistīti pasākumos un aktivitātēs, ir norādāms izglītojamo skaits, vienlaikus norādot konkrētu aktivitāti un datumu, kad tajā izglītojamie piedalījušies, informāciju par izglītības iestādi, klasi, kursu vai grupu.
Ņemot vērā, ka Valsts izglītības informācijas sistēmā šobrīd nav funkcionalitāte attiecībā uz ierakstu izdarīšanu saistībā ar izglītojamo skaitu, kas iesaistīti pasākumos un aktivitātēs, tad interešu izglītības iestāde pievieno apliecinošu dokumentus, kas ietver attiecīgu informāciju. 
Projekts paredz, ka valsts nozīmes interešu izglītības iestādei ir jāspēj pēc iespējas plašākā mērogā sniegt interešu izglītības programmu piedāvājumu, veicinot interesi un zināšanu nostiprināšanu izglītojamiem par minētajām jomām. Vienlaikus norādāms, ka minētais izglītojamo skaits neietver tikai unikālos interešu izglītības programmu izglītojamos. Nosakot izglītojamo skaitu, kurus iestāde izglīto, ņemti vērā VIIS dati uz 2022. gada 27. septembri, no kuriem secināms, ka 11,63% gadījumos iestādes (no kopējā iestāžu skaita) izglīto no 1500 – 2000  un vairāk izglītojamos, 16,27% gadījos – no 1000 – 1499 izglītojamos, 48,9% gadījumos – no 100 – 999 izglītojamos, savukārt, 23,23% gadījumu – no 1 – 99 izglītojamiem. Šāds iestāžu izglītojamo atšķirīgais īpatsvars sniedz iespēju pilnveidot savu darbību tām iestādēm, kurās ir mazāks izglītojamo skaits, vienlaikus radot savstarpēju konkurenci, kas vērsta uz iestādes attīstību;
veic interešu izglītības metodiskā atbalsta funkcijas, t.sk. STEM jomā, sniedzot izglītības iestādēm, interešu izglītības pakalpojuma sniedzējiem un pedagogiem metodisko atbalstu interešu izglītības programmu īstenošanā, izstrādā ne mazāk kā trīs metodiskos materiālus un nodrošina to pieejamību izglītojamajiem un pedagogiem, kā arī organizē interešu izglītības pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi un pieredzes apmaiņu, kas var tikt organizēti kā semināri, meistarklases, un nodrošina tīklošanās iespējas par aktualitātēm un labās prakses piemēru popularizēšanu. Tādējādi projekts paredz, ka valsts nozīmes interešu izglītības iestādes veido interešu izglītības programmu, pasākumu un aktivitāšu nodrošinājumu pirmsskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpes izglītojamajiem, kā arī sniedz metodisku atbalstu citām izglītības iestādēm un pedagogiem. Pie tam programmu piedāvājums ir ne tikai klātienes apmeklējumiem, bet arī veidojot iespēju izglītojamajiem sadarbībā ar valsts nozīmes interešu izglītības iestādēm apgūt prasmes mobilās pedagogu vizītēs skolās un attālināti, paplašina interešu izglītības pieejamību ģeogrāfiskajās vietās, kur šobrīd tā nav pieejama pedagogu vai maza izglītojamo skaita dēļ, kā arī atbilstošas materiāli tehniskās bāzes neesamības dēļ.
Kā atsevišķus piemērus metodiskā atbalsta sniegšanā varētu minēt pieredzes apmaiņas pasākumu organizēšanu; palīdzību pedagogiem interešu izglītības programmu izstrādē, darba metožu pilnveidošanā; konsultācijas; seminārus, vebinārus, individuālos metodiskos trenerus, mentorus, supervīzijas u.c.;
pēc izvēles sadarbojas programmu un aktivitāšu īstenošanā ar jaunatnes organizācijām, nozares asociācijām un/vai citām nevalstiskajām organizācijām, vides organizācijām, uzņēmumiem, tai skaitā STEM jomā, valsts un pašvaldību institūcijām, augstākās izglītības iestādēm un masu medijiem. Paplašinātas un padziļinātas izglītības attīstībai, t.sk. STEM jomās, būtiski svarīga ir dažādu ieinteresēto pušu sadarbība, kā arī pašu izglītības iestāžu savstarpējā sadarbība, dodot iespēju pārnest dažādus izglītības resursus uz vietām, kur pēc tiem ir pieprasījums. Ir nepieciešams uzlabot sadarbību starp izglītības iestādēm un citām organizācijām, jo pedagogi bieži nav informēti par šādām iespējām vai nesadarbojas ar citām organizācijām. Latvijas izglītības iestāžu sadarbība ar citiem uzņēmējiem, citām izglītības iestādēm vai citiem sadarbības partneriem, t.sk. STEM apguves nodrošināšanā, atbalstīšanā vai popularizēšanā notiek kampaņveidīgi vai arī projektu ietvaros. (No Pētījuma par izglītības piedāvājuma pārklājumu un izglītojamo iesaisti STEM jomā (ESF projekta Nr.10.1.3.0/19/TP/002 “Atbalsts pētījumiem ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda ieguldījumu priekšnosacījumu izpildes nodrošināšanai izglītībā”: https://www.izm.gov.lv/lv/media/12857/download);
nodrošina interešu izglītības programmu un aktivitāšu īstenošanas prasībām atbilstošu materiāltehnisko resursu bāzi un infrastruktūru, nepieciešamos pedagoģiskos resursus;
Projektā noteikts, ka iestādes dibinātājs, ja iestāde pretendē uz valsts nozīmes interešu izglītības iestādes statusu, līdz kārtējā gada 1. jūnijam iesniedz ministrijā iesniegumu un dokumentus, kas apliecina iestādes atbilstību projektā minētajiem kritērijiem par laikposmu no iepriekšējā gada 1. jūnija līdz kārtējā gada 31. maijam. Savukārt jau statusu ieguvusī valsts nozīmes interešu izglītības iestāde katru gadu līdz 1. jūnijam sniedz ministrijai valsts nozīmes interešu izglītības iestādes izstrādātu un ar tās dibinātāju saskaņotu informatīvu pārskatu un dokumentus, kas apliecina valsts nozīmes interešu izglītības iestādes atbilstību projektā minētajiem kritērijiem par periodu no iepriekšējā gada 1.jūnija līdz kārtējā gada 31. maijam. Projektā noteikts, ka abu veidu dokumenti tiek izvērtēti pēc 1. jūnija līdz 20. jūnijam, atbilstošu lēmumu pieņemot līdz 1. jūlijam (pēc kura pieņemšanas rakstveidā informē izglītības iestādes dibinātāju). Attiecībā par atbilstību kritērijiem apliecinošiem dokumentiem kā atsevišķus piemērus varētu minēt pašvaldības apliecinājumu par iestādes/valsts nozīmes interešu izglītības iestādes izstrādāto pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmu un to īstenošanas saskaņojumu, kā arī semināru dalībnieku reģistrācijas lapas; līgumus par sadarbību ar Projektā minētajām institūcijām, vienlaikus iesniedzot arī atbilstošus apliecinājumus par līgumos norādīto pasākumu izpildi vai sasniegtajiem rezultātiem u.tml.
Ņemot vērā noteikto periodu, kurā iestādei, kura pretendē un valsts nozīmes interešu izglītības iestādes statusu, tai skaitā, valsts nozīmes interešu izglītības iestādes statusu ieguvušai iestādei, jāiesniedz atskaite par tās atbilstību projektā minētajiem kritērijiem un VIIS funkcionalitātes īpatnības, iesniedzot atskaiti iestādei jāpievieno apliecinājums ar pārskata periodā īstenotajām interešu izglītības programmām, norādot to īstenošanas laika periodu un programmā uzņemto izglītojamo skaitu.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka valsts nozīmes interešu izglītības iestādes ir atbrīvotas no atbildības par pilnīgu vai daļēju kritēriju neizpildi, ja šāda neizpilde radusies nepārvaramas varas vai ārkārtēja rakstura apstākļu rezultātā, kuru darbība sākusies pēc valsts nozīmes interešu izglītības iestādes statusa piešķiršanas un kurus nevarēja iepriekš ne paredzēt, ne novērst. Pie nepārvaramas varas vai ārkārtēja rakstura apstākļiem pieskaitāmi: stihiskas nelaimes, avārijas, katastrofas, epidēmijas, kara darbība, streiki, iekšējie nemieri, blokādes, varas un pārvaldes institūciju rīcība, normatīvo aktu, kas būtiski ierobežo un aizskar valsts nozīmes interešu izglītības iestādes un ietekmē tās darbību, pieņemšana un stāšanās spēkā.
Valsts nozīmes interešu izglītības iestādei, kura atsaucas uz nepārvaramas varas vai ārkārtēja rakstura apstākļu darbību, nekavējoties par šādiem apstākļiem rakstveidā jāziņo Izglītības un zinātnes ministrijai. Ziņojumā jānorāda, kādā termiņā pēc valsts nozīmes interešu izglītības iestādes uzskata ir iespējama un paredzama paredzēto kritēriju izpilde, un pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pieprasījuma ziņojumam ir jāpievieno apliecinoši dokumenti, kuri satur ārkārtējo apstākļu darbības apstiprinājumu un to raksturojumu.
Pamats iepriekš minētā laika perioda (1. jūnijs – 31. maijs) noteikšanai pamatojams ar to, ka vairuma klašu (izņemot 9. un 12. klašu) izglītojamajiem mācību gads ilgst līdz 31. maijam, taču arī vasarā iestāde/valsts nozīmes interešu izglītības iestāde ir tiesīga īstenot, piemēram, pedagogu profesionālās pilnveides pasākumus, nometnes. Turklāt nepieciešams noteikt laika periodu, kurā ministrijai izvērtēt iestāžu, tai skaitā ar valsts nozīmes interešu izglītības iestāžu statusu, atbilstību projektā minētajiem kritērijiem, lai lemtu par statusa piešķiršanu vai anulēšanu ar kārtējā gada 1. septembri.
Projekts paredz, ka iestāde uz valsts nozīmes interešu izglītības iestādes statusu var pretendēt no  2023./2024. mācību gada. Iestādes dibinātājs līdz 2023. gada 15. jūnijam iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā iesniegumu un dokumentus, kas apliecina iestādes atbilstību noteiktajiem kritērijiem. 2023. gada izvērtēšanas periods ir tikai piecus mēnešus ilgs, tāpēc ir nepieciešams samazināt izglītojamo skaitu konkrētajā gadā. Attiecībā uz minēto mācību gadu ir noteikts izņēmums uz  izglītojamiem, kuri uzņemti ir interešu izglītības programmās, paredzot ne mazāk kā 700 izglītojamo, kā arī nosakot laikposmu no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. maijam. Minētais regulējums ļaus iestādēm sagatavoties valsts nozīmes interešu izglītības iestādes statusa iegūšanai. 
Projekts paredz, ka Izglītības un zinātnes ministrija līdz 2023. gada 1. jūlijam pieņem lēmumu par valsts nozīmes interešu izglītības iestādes statusa piešķiršanu iestādei no 2023. gada 1. septembra. 
Projekts paredz, ka ministrija, piešķirot iestādei valsts nozīmes interešu izglītības iestādes statusu, izdara attiecīgu ierakstu VIIS. Ņemot vērā, ka šobrīd VIIS nav izstrādāta šāda funkcionalitāte, tad noteikumu projekts paredz, ka ieraksti par valsts nozīmes interešu izglītības iestādes statusu VIIS tiks izdarīti pēc funkcionalitātes izstrādes, bet ne vēlāk kā no 2024. gada 1. janvāra.
Ņemot vērā, ka Valsts izglītības informācijas sistēmā šobrīd nav funkcionalitātes attiecībā uz ierakstu veikšanu par izglītojamo skaitu, kas iesaistīti pasākumos un aktivitātēs, projekts paredz, ka Valsts izglītības informācijas sistēmas funkcionalitāte tiks nodrošināta ne vēlāk kā līdz 2024. gada 1. jūnijam.