Anotācija (ex-ante)

Nodrošināt finansējumu elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmu modernizācijai, ietverot informācijas tehnoloģiju (turpmāk – IT) sistēmu izstrādi un tīklu vadības digitalizāciju, kā arī ieguldījumus elektroenerģijas sadales un pārvaldes infrastruktūrā (t.sk. elektrotīklos un ēkās) ar mērķi sekmēt atjaunojamo energoresursu (turpmāk – AER) jaudu integrēšanu un izmantošanu, darbības drošuma un elastības risinājumu nodrošināšanu, kā arī elektrisko transportlīdzekļu un izkliedētās ģenerācijas pieslēgšanai atbilstošas infrastruktūras izveidi.

Vispārējā kārtība

Eiropas Savienības Padomes ieteikumos par Latvijas 2020. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2020. gada stabilitātes programmu ir norādīts, ka  saistībā ar pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku, ir nepieciešamas investīcijas, lai diversificētu, modernizētu un veidotu konkurētspējīgu ekonomiku, kā arī mazinātu “zaļās” pārejas sociālekonomiskās izmaksas. 3. ieteikums paredz: “Virzīt investīcijas uz “zaļo” pārkārtošanos un digitālo pāreju, jo īpaši uz pētniecību un inovāciju, tīru un efektīvu enerģijas ražošanu un izmantošanu, ilgtspējīgu transportu un digitālo infrastruktūru”. 1.2.1.5.i. investīcijas aktivitātes ir tiešā veidā saistītas ar šajos ieteikumos minētajām aktivitātēm – elektrisko transportlīdzekļu un bezemisiju energoapgādes risinājumu plašāku izmantošanu,  t.sk. vēja enerģijas un mikroģenerācijas veicināšanu. Šo mērķu sekmīga sasniegšana ir tieši atkarīga no atbilstošas energosistēmas modernizācijas.

Lai nodrošinātu Latvijas klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu 2050.gadā ir nepieciešama pakāpeniska visu tautsaimniecības sektoru dekarbonizācija. To ir iespējams panākt, mainot enerģijas patēriņa paradumus, izvēloties efektīvākus risinājumus (piemēram, veicot ēku energoefektivitāti, pārejot uz citiem transporta veidiem, u.c.) kā arī fosilo energoresursu patēriņu aizstājot ar enerģiju, kas ražota no AER (piemēram, kāpinot saules vai vēja enerģijas izmantošanas apjomu). Minētais nozīmē, ka ir nepieciešama arī no AER iegūtas elektroenerģijas īpatsvara celšana enerģijas gala patēriņā jeb dekarbonizēta elektrifikācija, kā sasniegšanai jāveic gan elektroenerģijas pārvades, gan sadales infrastruktūras pielāgošana, jaunu, digitālu, un energoefektīvu risinājumu un tehnoloģiju izmantošana, kā arī sabiedrības paradumu risinājumu izmaiņu veicināšanas infrastruktūras izveides atbalstīšana.

Līdz šim pasākumi elektroenerģijas sadales sistēmas un pārvades sistēmas modernizācijai tieši ar mērķi nodrošināt AER integrāciju un energoefektivāti Latvijā nav veikti.  Finanšu atbalsts no publiskā finansējuma avotiem ļautu nodrošināt arī tādu energoinfrastruktūras attīstību, kas radītu pēc iespējas mazāku ietekmi uz elektroenerģijas pārvades un sadales tarifiem, kas ir īpaši būtiski energoresursu cenu kāpuma apstākļos.

Ievērojot minēto, Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk – AF) plānā tika paredzēts atbalsts 1.2.1.5.i. investīcijas “Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija” (turpmāk – investīcija). Šis Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā īsteno investīciju, investīcijai pieejamo finansējumu un sasniedzamos mērķus, investīcijas ieviešanā iesaistītās institūcijas, atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas, prasības projektu iesniedzējam,  atbalsta saņemšanu saistītos nosacījumus, projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus un projektu iesniegumu atlases kārtību, investīcijas un projektu īstenošanas un uzraudzības nosacījumus, kā arī citus investīcijas īstenošanas nosacījumus.

Noteikumu projekta ietvaros tiks sniegts atbalsts granta veidā akciju sabiedrībai "Sadales tīkls" (turpmāk – AS "Sadales tīkls") un akciju sabiedrībai "Augstsprieguma tīkls" (turpmāk - AS "Augstsprieguma tīkls") investīciju veikšanai elektroenerģijas pārvades un sadales  sistēmu  modernizācijai, tai skaitā IT risinājumu izstrādei un attīstībai elektroenerģijas pārvades sistēmas un sadales sistēmas elastības un drošības paaugstināšanai, dispečeru un datu centru  attīstībai, nacionālās datu platformas izveidei un automatizētā viedās uzskaites sistēmas attīstībai, tādējādi veidojot nepieciešamo informācijas sistēmu infrastruktūru un attīstītu tīklu vadības digitalizāciju, klimatneitrālu risinājumu ieviešanai un darbībai, kā arī elektroenerģijas sadales sistēmas un pārvaldes infrastruktūras (tai skaitā elektrotīkla un ēku) stiprināšanu (tai skaitā izbūvei, pārbūvei, modernizēšanai, darbības drošuma un energoefektivitātes paaugstināšanai) atjaunīgo energoresursu jaudu integrēšanai (tai skaitā izmantošanai) un elastības risinājumu nodrošināšanai, kā arī elektrisko transportlīdzekļu un izkliedētās ģenerācijas pieslēgšanai atbilstošas un efektīvas elektrotīkla infrastruktūras izveidei.
Attiecībā uz AS "Augstsprieguma tīkls" datu centru papildus skaidrojam, ka AS "Augstsprieguma tīkls" īsteno funkciju izpildi saskaņā ar Latvijas un ES tiesību aktos noteikto regulējumu un ņemot vērā Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma, Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma un citu kapitālsabiedrības pārvaldību regulējošo normatīvo aktu prasības. 

Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 18.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajam  katra elektroenerģijas sadales sistēmas operatora licences darbības zonu nosaka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk - SPRK), katram elektroenerģijas sadales sistēmas operatoram izsniedzot attiecīgu licenci, un šo izsniegto licenču darbības zonu pārklāšanās nav pieļaujama.  Elektroenerģijas sadales sistēmas operators ir tiesīgs darboties tikai Regulatora izsniegtajā licencē norādītajā darbības zonā un elektroenerģijas sadales sistēmas operators nevar šo licenci  nodot citām personām (sk. tajā skaitā Elektroenerģijas tirgus likuma7.panta otro un trešo daļu, Enerģētikas likuma 6.panta pirmo daļu).
No minētā tiesiskā regulējuma secināms, ka elektroenerģijas sadale tiek organizēta pēc ģeogrāfiskā monopola principa, proti, izveidojot dabisko monopolu, kas atbilstoši likumdevēja mērķiem ir vienots, integrēts un funkcionāli organizēts. No Elektroenerģijas tirgus likuma 18.panta otrās daļas izrietošā monopola būtība ir tā, ka šis monopols no likumdevēja puses ir atdalīts no konkurētspējīgas vides, kur dabiski nav iespējama un nav pieļaujama pilnīga tirgus liberalizācija. Tādējādi, elektroenerģijas sadales sistēmas operatori ir dabiski infrastruktūras monopolisti, jo nav ekonomiski pamatoti uzturēt paralēlus elektroenerģijas sadales tīklus, tādējādi arī sadārdzinot elektroenerģijas lietotājam sniegto pakalpojumu.
Vēsturiski, izpildot Eiropas Savienības direktīvu un attiecīgi pēc tam arī nacionālo normatīvo aktu prasības, visas normatīvajos aktos noteiktās elektroenerģijas sadales sistēmas operatora funkcijas, ko līdz tam veica akciju sabiedrība  "Latvenergo" (turpmāk - AS "Latvenergo") un tās filiāles, no 2007.gada 1.jūlija patstāvīgi pilda AS "Sadales tīkls". Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 19.pantu elektroenerģijas sadales sistēmas operators ir atsevišķa kapitālsabiedrība ar patstāvīgas juridiskās personas statusu un ir nošķirts no elektroenerģijas ražošanas, pārvaldes un tirdzniecības darbībām. 2011.gadā AS "Latvenergo" tās īpašumā esošos vidēja un zema sprieguma elektroenerģijas sadales sistēmas tīklus un iekārtas, ievērojot, citastarp, Enerģētikas likuma 20.1panta otrajā daļā noteikto, ieguldīja AS "Sadales tīkls" pamatkapitālā, tādējādi par elektroenerģijas sadales tīklu un iekārtu īpašnieku kļuva AS "Sadales tīkls".
Šī dabiskā monopola ietvaros infrastruktūra ir tikusi nodalīta kā vienots kopums, nodalot to no ražotājiem un pārdevējiem un saglabājot šo infrastruktūras monopolu valsts rokās. Vienlaikus šāds monopols ar normatīvajiem aktiem garantē, ka jebkuram elektroenerģijas tirgotājam, elektroenerģijas lietotājam ir vienādas tiesības izmantot kopējo infrastruktūru.
Šāda pieeja atbilst starptautiskajām prasībām, tā kā minētais dabiskais monopols ir ticis veidots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/54/EK (2003.gada 26.jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 96/92/EK atcelšanu (spēkā līdz 2011.gada 2.martam), kuras  13. un 14.pantā tika noteikts, ka dalībvalstis izraugās vai pieprasa uzņēmumiem, kam pieder sadales sistēmas, izraudzīties vienu vai vairākus sadales sistēmas operatorus uz laiku, kas jānosaka dalībvalstīm, ņemot vērā ar efektivitāti un ekonomisko līdzsvaru saistītus apsvērumus. Sadales sistēmas operators savā apgabalā, pienācīgi ņemot vērā vides aizsardzības apsvērumus, uztur drošu, stabilu un efektīvu elektroenerģijas sadales sistēmu.
AS "Sadales tīkls" ir lielākais licencētais elektroenerģijas sadales sistēmas operators Latvijā, un tās darbības lauks aptver 99 % no Latvijas Republikas teritorijas. AS "Sadales tīkls" sniedz elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumus atbilstoši SPRK izsniegtās licences Nr. E13017/11 (izsniegta uz laiku no 2007. gada 1. jūlija līdz 2027. gada 30. jūnijam) nosacījumiem un sniedz šos sadales pakalpojumus par SPRK apstiprinātiem elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifiem gandrīz 821 tūkstotim klientu.
Definējot AS “Sadales tīkls” īstenoto komercdarbību kā sabiedrisko pakalpojumu, likumdevējs to ir nostādījis īpašā izņēmuma stāvoklī attiecībā pret atklātu saimniecisko darbību. Tas vienlaikus AS “Sadales tīkls” uzliek pienākumu rūpēties par iedzīvotājiem apstākļos, kad tirgus nespēj nodrošināt to, kas iedzīvotājiem ir būtisks. AS “Sadales tīkls” rīcībai ir jābūt jo īpaši atbildīgai, jo tās ieņēmumus faktiski veido visu Latvijas iedzīvotāju maksājumi par pakalpojumu, kuru lietotājiem nav iespējas izvēlēties.
Tādējādi uzskatāms, ka AS "Sadales tīkls" ir dabīgi izveidojies monopols, līdz ar to, tam piešķirot atbalstu, nav attiecināmas komercdarbības atbalsta kontroles normas (sk. arī ar Ministru kabineta 2021. gada 28. aprīļa rīkojumu Nr. 292 "Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu" apstiprinātā Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 361. punktā noteikto).

Vērtējot iespējamo valsts atbalstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram - AS "Augstsprieguma tīkls", jāņem vērā Eiropas Komisijas 2017.gada 2.oktobrī sagatavotais atzinums (B.2 TMU/mkl D*2017/092412). Atzinumā minēts, ka AS "Augstsprieguma tīkls" ir dabīgi izveidojies monopols un tā savu darbību veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/72/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu. AS "Augstsprieguma tīkls" nedarbojas citos tirgos Latvijā vai citur ES, tādēļ ir uzskatāms, ka atbalsta sniegšana AS "Augstsprieguma tīkls" neradītu konkurences izkropļojumus (jo tirgus nepastāv) un līdz ar to nebūtu kvalificējama kā valsts atbalsts.
AS "Augstsprieguma tīkls" ir tiesiskais monopols. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 11. panta pirmajai daļai Latvijā darbojas tikai viens elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, proti, akciju sabiedrība "Augstsprieguma tīkls", un tā licences (sk. SPRK izsniegto licenci Nr. E12001; izsniegta uz laiku no 2005. gada 8. jūnija līdz 2025. gada 7. jūnijam) darbības zona ir visa Latvijas teritorija.
Ievērojot minētos , secināms, ka nav konstatējamas Komercdarbības atbalsta kontroles likumā noteiktās komercdarbības atbalstu raksturojošās pazīmes arī AS "Augstsprieguma tīkls".

Nosacījumi investīcijas īstenošanai un noteikto mērķu sasniegšanai
 Investīcijas ietvaros tiek atbalstīta sadales un pārvades sistēmas infrastruktūras stiprināšana un modernizācija, lai nodrošinātu AER jaudu integrāciju, virzību uz klimatneitralitāti un digitalizāciju, tāpēc ir nepieciešams veikt dažādas aktivitātes elektroenerģijas sadales un pārvades sistēmu stiprināšanai, paplašināšanai, un uzlabošanai, nodrošinot, ka šīs sistēmas var nodrošināt gan mikroģenerācijas iekārtu, gan elektrisko transportlīdzekļu (turpmāk – elektrotransportlīdzekļi) uzlādes pieslēgumus.

Kopējais investīcijai pieejamais AF finansējumu ir 80 000 000 euro, kas tiks piešķirts, veicot ierobežotu projektu iesniegumu atlasi, kā projektu iesniedzējus nosakot AS "Sadales tīkls" un AS "Augstsprieguma tīkls", t.sk. paredzot tiem iespēju projektu īstenošanai piesaistīt sadarbības partnerus, atbilstoši investīcijas ietvaros paredzēto investīciju īstenošanai nepieciešamajām aktivitātēm. AS “Sadales tīkls” projekta  aktivitāšu īstenošanai piesaista AS "Latvenergo" kā sadarbības partneri attiecībā uz projekta IT (digitālo) risinājumu izstrādi, kā arī AS "Augstsprieguma tīkls" attiecībā uz elektroenerģijas sadales sistēmas attīstības vajadzībām nepieciešamās augstsprieguma sistēmas elementu pārbūves vai izbūves vajadzībām.  AS "Sadales tīkls" un AS "Augstsprieguma tīkls" sadarbības līgums ir plānots, jo projekta ietvaros izbūvējamai elektroenerģijas sadales sistēmas infrastruktūrai ir nepieciešama jaunas elektroenerģijas pārvades sistēmas infrastruktūras elementa izbūve vai esošo elementu pārbūve, kas pēc tās izbūves kļūst par AS "Augstsprieguma tīkls" īpašumu, kas atbilstoši normatīvajos tiesību aktos noteiktajam, vienīgā var būt pārvades sistēmas īpašnieks.

Skaidrojam, ka AS "Latvenergo" kā sadarbības partneris tiek piesaistīta, jo ir AS "Sadales tīkls" mātes uzņēmums, kas nodrošina IT pakalpojumu sniegšanu saviem meitas uzņēmumiem ar mērķi centralizēt IT pakalpojumus izmaksu un resursu ziņā efektīvākai koncerna darbībai. Sadarbības ietvaros AS "Sadales tīkls" spēj nodrošināt IT risinājumus ar zemākām izmaksām.
AS "Latvenergo" pati neveic IT risinājuma izstrādi, bet atbilstoši publiskos iepirkumus regulējošo normatīvo aktu prasībām izvēlas IT pakalpojumu sniedzēju (ārpakalpojumā).
IT risinājumi būs AS "Latvenergo" īpašums, ņemot vērā pastāvošo sadarbību koncerna ietvaros. Taču IT risinājumi nesniegs priekšrocības AS "Latvenergo" kā vienam no elektroenerģijas ražotājiem tirgū, jo risinājumu funkcionalitāte ir nepieciešama tieši AS "Sadales tīkls", līdz ar to tos izmantos tikai AS "Sadales tīkls" sadales operatora funkciju nodrošināšanai.
Attiecībā uz Datu platformu ar Elektroenerģijas tirgus likuma 5.¹punkta trešā daļā paredz, ka elektroenerģijas tirgotājiem un sistēmas operatoriem ir pienākums izmantot datu platformu; elektroenerģijas tirgotāji un sistēmas operatori vienojas ar datu platformas turētāju par datu platformas izmantošanu un datu apmaiņu tajā veic pēc datu platformas turētāja izstrādāta vienota standarta; par datu platformas izmantošanu datu apmaiņai nav piemērojama lietošanas maksa.
Savukārt projekta ietvaros paredzētā Viedās elektroenerģijas uzskaites sistēma ir AS "Sadales tīkls" iekšējā sistēma sadales operatora pienākumu veikšanai.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, vērtējot AS "Sadales tīkls" neatkarību, nav konstatējusi pārkāpumus (pēdējais vērtējums - https://www.sprk.gov.lv/sites/default/files/cmaa_files/Lemums077D26052022.pdf). Līdz ar to nepastāv risks AS "Sadales tīkls" sadarbībai ar akciju sabiedrību "Latvenergo" attiecībā uz projekta IT (digitālo) risinājumu izstrādi.

Vienlaikus, sadales sistēmas infrastruktūras attīstībai būtu jāņem vērā arī citu iesaistīto pušu viedoklis (piemēram, pašvaldības un to iestāžu, valsts pārvaldes iestāžu, citu atvasinātu publisku personu, kā arī uzņēmumu, ko Noteikumu projektā dēvē par elektrisko transportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras pasūtītāju, u.c.) par tām nepieciešamās elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras attīstības vajadzībām, lai nodrošinātu investīcijas īstenošanas rezultātu lietderīgu izmantošanu, ja tās veiks publiski pieejamu elektrisko transportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras izveidi, pieslēdzot to pie investīcijas ietvaros izbūvēta sistēmas pieslēguma. Investīcijas ietvaros AS “Sadales tīkls” projekta aktivitātēs ieguldījumus sākotnēji prioritāri paredzēs atbilstoši pašvaldību, to iestāžu un kapitālsabiedrību interesēm un pieprasījumam, veicot to vajadzību noskaidrošanu un novērtēšanu, atbilstoši vienotiem kritērijiem, uz kura pamata tiks pieņemts lēmums par sadales sistēmas infrastruktūras attīstību, tai skaitā izbūvi un pārbūvi (arī esošo elektroenerģijas sadales sistēmas elementu nomaiņu vai modernizāciju), elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu izveidei.

Investīcijas sasaiste ar Zaļo dimensiju - ievērojot to, ka investīcija tiek īstenota, lai nodrošinātu virzību uz klimata mērķu sasniegšanu, atbilstoši AF regulas 1.pielikumam investīcijas tiek plānotas atbilstoši intervences kodam 033 “Viedas energosistēmas (tostarp viedtīkli un informācijas komunikācijas tehnoloģiju sistēmas) un ar tām saistītās krātuves", kas atbilst 100% klimata iezīmējumam, vienlaikus paredzot, ka ēku energoefektivitātes pasākumi tiks veikti, nodrošinot vismaz 30% primārās enerģijas vai siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu noteiktajām prasībām 100% klimata iezīmējuma sasniegšanā.
Investīcijas, lai panāktu primārās enerģijas patēriņa samazinājumu un veicinātu pāreju uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu enerģijas ražošanā, veicinās valsts enerģētisko neatkarību, tādā veidā dodot ieguldījumu visas Eiropas Savienības noturībā un autonomijā.

Noteikumu projekts nosaka  arī investīcijas ietvaros sasniedzamos rādītājus (ievērojot AF plānā, tā pielikumos un AF plāna darbības kārtībā, par kuru vienojas Eiropas EK un Latvija, noteikto laika grafiku to sasniegšanai un izpildes nosacījumus, t.sk. izpildes pārbaudes mehānismu) saskaņā ar AF plānu un tā pielikumiem ir noteikti šādi rādītāji (skaidrojam, ka uzskaite par kopējā rādītāja attiecīgajiem apakšradītajiem nav nepieciešama):

Mērķis: ne vēlāk kā līdz 2023. gada 31. martam nosūtīti paziņojumi projektu iesniedzējiem par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu projektiem par kopējo summu 80 000 000 euro. Mērķis ir izpildīts, kad investīcijas projektu iesniedzējiem ir nosūtīti paziņojumi par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu un tie tiek iegūti no Kohēzijas politikas vadības informācijas sistēmas. Mērķa rādītājs Noteikumu projektā noteikts īsākā termiņā kā AF plānā, lai nodorošinātu efektīvu investīciju procesa virzību nacionālā līmenī;

Mērķis: līdz 2026. gada 31. augustam sasniegtais   pieslēgumpunktu skaits elektrotransportlīdzekļu uzlādei un/vai mikroģenerācijas iekārtām apvienotais (kopējais) skaits ir 2060, ko apliecina AS "Sadales tīkls" izziņa. Izpildi pamato dati  par darba kārtībā esošu mikroģeneratora ar saules fotovoltu paneļu (turpmāk - saules paneļi) pieslēgumpunktu un elektrotransportlīdzekļu uzlādes pieslēgumpunktu skaitu, kas izveidoti laika posmā no brīža kad tiek noslēgts līgums par projekta īstenošanu līdz 2026.gada 31.augustam. Elektrotransportlīdzekļu uzlādes pieslēgumpunktu skaitu aprēķina pēc uzstādāmās elektrotransportlīdzekļu uzlādes iekārtas spraudņu skaita, ievērojot to, ka no plānotā uzlādes iekārtu spraudņu  skaita ir atkarīga elektroenerģijas sadales sistēmas pieslēguma jauda un ņemot vērā izmaksu efektivitātes apsvērumus, elektroenerģijas sadales sistēmas pieslēgumu izbūvējot vairāku uzlādes iekārtu spraudņiem reizē, nevis katram uzlādes iekārtas spraudnim būvējot atsevišķu elektroenerģijas sadales sistēmas infrastruktūru.  Par darba kārtībā esošu elektrotransportlīdzekļu uzlādes pieslēgumpunktu Noteikumu projekta kontekstā atzīst tādu elektroenerģijas sadales sistēmas pieslēgumu, kas izveidots investīcijas ietvaros un kura izveidi apliecina Būvniecības informācijas sistēmā izdarītā atzīme par elektroenerģijas sadales sistēmas pieslēguma nodošanu ekspluatācijā, ja elektroenerģijas sadales sistēmas pieslēguma nodrošināšana ietver būvniecības procesu, vai AS "Sadales tīkls" akts par paveiktajiem darbiem, ja elektroenerģijas sadales sistēmas pieslēguma nodrošināšana neietver būvniecības procesu. Mērķa izpildē ieskaita arī ierīkotos saules paneļu pieslēgumpunktus (gan ieinteresētajām pusēm, gan projektu īstenotājiem, ko apliecina AS "Sadales tīkls" izsniegta atļauja mikroģenerācijas iekārtas uzstādīšanai vai sadales sistēmas integrētas sistēmas komponentes gadījumā - AS "Sadales tīkls"pieņemšanas akts par paveiktajiem darbiem), ievērojot to, ka investīcijas īstenošanas dažādās aktivitātes valstī kopumā ļauj jaunu pieslēgumpunktu darbības uzsākšanu, neatkarīgi no pašu saules paneļu vai elektrotransportlīdzekļu uzlādes iekārtu finansēšanas avota. Bez kopējām investīcijām elektroenerģijas sadales un pārvaldes infrastruktūras uzlabošanā un modernizācijā ieguldījumi saules paneļu vai elektrotransportlīdzekļu uzlādēs varētu būt apgrūtinoši. Vienlaikus arī AS "Sadales tīkls" sava projekta ietvaros paredz gan saules paneļu iegādi kā elektroenerģijas sadales sistēmas komponenti, gan paredz atbalstu elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu ierīkošanai nepieciešamo elektroenerģijas sadales sistēmas infrastruktūras kabeļu ierīkošanai, kas sniegtu papildu mērķorientētu atbalstu elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu attīstībai.

Uzraudzības rādītājs: līdz 2025. gada 31.decembrim izveidoti pieslēgumpunkti elektrisko transportlīdzekļu uzlādei un/vai mikroģenerācijas iekārtām – 618  (30 % no kopējā plānotā pieslēgumpunktu skaita).

Papildus tam, atbilstoši Padomes īstenošanas lēmumam par Latvijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu, Noteikumu projekts ir saistīts arī ar atskaites punktu “Tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā, lai nodrošinātu no AER saražotās elektroenerģijas pārvadi uz tīkliem (t. sk. mežu un citas publiskās zemes izmantošanu vēja enerģijas ražošanai) un veicinātu vēja enerģijas infrastruktūras attīstību”. šo atskaites punktu ir plānots sasniegt līdz 2024.gada 30.jūnijam.

Kā arī Noteikumu projekts ir saistīts ar šādiem uzraudzības rādītājiem atbilstoši Atveseļošanas fonda plāna Darbības kārtībai, par kuru vienojas Eiropas Komisija:
1) uzraudzības rādītājs “Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācijas atbalsta programmas stāšanās spēkā” - Atveseļošanas fonda plāna Darbības kārtībā, par kuru vienojas Eiropas Komisija, noteiktais izpildes termiņš ir 2022.gada 2.ceturksnis. Rādītāju plānots uzpildīts 2022.gada 4.ceturksnī. Rādītāja izpildi aizkavēja darbs pie citu atbalsta programmu izstrādes, kā arī iepriekšējā plānošanas perioda atbalsta programmu precizēšanas. 
2) uzraudzības rādītājs “Tiesiskā regulējuma koncepcijas dokuments” - Atveseļošanas fonda plāna Darbības kārtībā, par kuru vienojas Eiropas Komisija, noteiktais izpildes termiņš ir 2023.gada 2.ceturksnis.

Nacionālais rādītājs: līdz 2026. gada 31. augustam īstenots projekts "Jāņciems". Mērķis izpildīts, kad īstenoti projekta "Jāņciems" I un II etaps ,kas ietver pārvades sistēmas operatora energosistēmas drošuma un elastības paaugstināšanu, izstrādājot un ieviešot IT risinājumus, kā arī kiberdrošības un IT infrastruktūras sistēmu uzlabošanu.

Noteikumu projekts paredz uzkrāt datus par 1.2.1.5.i. investīcijas kopējo rādītāju: alternatīvo degvielu infrastruktūra (uzpildes / uzlādes punktu skaits).
Kopējais rādītājs uzskaitāms, ziņojams un novērtējams atbilstoši Komisijas Deleģētās regulas Nr. 2021/2106, ar kuru, nosakot atveseļošanas un noturības rezultātu pārskata kopējos rādītājus un detalizētos elementus, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu pielikumā “Kopējie rādītāji” noteiktajām prasībām. Šim kopējam rādītājam nav noteikta konkrēta sasniedzamā mērķa vērtība, bet tiek uzskaitīta faktiskā vērtība.

Lai nodrošinātu mērķu un Eiropas Padomes lēmumā par AF plāna apstiprināšanu noteikto mērķu sasniegšanu, AF plāna izstrādes laikā tika iesniegts izmaksu aprēķins par plānojamo infrastruktūras apjomu. Ņemot to vērā, kā arī to, ka konstatētas būtiskās cenu izmaiņas laika posmā kopš AF plāna izstrādes brīža, piemēram, nozarē izmantotā metāla (varš, alumīnijs) cenu  kāpumu vismaz par 30% un saules paneļu cenu kāpumu līdz 100%,  investīcijas ieviešanas ietvaros paredzēts fokuss uz mērķu, atskaites punktu un lēmumā noteikto sasniedzamo rezultātu izpildi, paredzot, ka tiks veikta:
sadales infrastruktūras izveidei publisko elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu vai saules paneļu izveides vajadzībām, atbilstoši iepriekš aprakstītajām prasībām un uzskaites mehānismam.
sadales sistēmas zudumu samazināšanai, nomainot indikatīvi līdz 1300 transformatoriem un paredzot līdz 700 saules mikroģenerācijas uzstādīšanu. 

AS “Sadales tīkls” 6 ēku energoefektivitātes uzlabošana un 3 objektu siltumapgādes risinājumu nomaiņa, t.sk. izbūvējot pieslēgumus pie centralizētās siltumapgādes sistēmas vai nomainot esošos apkures katlus uz jauniem apkures katliem, kas izmanto atjaunojamos energoresursus;
nacionālās elektroenerģijas tirgus datu apmaiņas un uzglabāšanas platformas, kā arī  automatizētās elektroenerģijas uzskaites sistēmu ar 1 milj. pieslēguma punktiem izstrāde un ieviešana AS “Sadales tīkls” projekta ietvaros;
drošu elektroenerģijas sadales līniju un to elementu izbūvi uz vairākām apdzīvotām vietām un pilsētām (piemēram, posmā Valdemārpils – Roja) indikatīvi 75 - 100 km apjomā;
AS "Augstsprieguma tīkls" dispečeru centra un datu centra  izveide -  ēku un infrastruktūras izveide un modernizēšana AS “Augstrieguma tīkls” ēku kompleksā Dārzciema ielā 86);
AS “Augstprieguma tīkls IT risinājumu izstrāde pārvades sistēmas elastības un drošības paaugstināšanai.

Izmaksas
Noteikumu projekts nosaka atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas, kas nepieciešamas elektroenerģijas sadales un pārvades sistēmas modernizēšanai. Attiecināmajās izmaksas var iekļaut izmaksas, kas paredzētas projekta mērķu sasniegšanai un aktivitāšu īstenošanai, t.sk.:
nepieciešamo pamatlīdzekļu, materiālu un citu resursu iegādi, būvdarbus, projektēšanu, pamatojošās dokumentācijas (t.sk. energoaudita dokumentācijas), būvprojekta ekspertīzes, būvuzraudzības, autoruzraudzības izmaksas,
IT sistēmu izstrādi, iegādi, ieviešanu, savietošanu un integrācijas izveidi ar esošajām biznesa sistēmām, datu migrāciju, drošības auditu veikšanai izmaksas, tehniskās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, izmaksas saistītas ar darbības procesu uzlabošanu un  lietojamības pilnveidi, risinājumu testēšanas izmaksas, sistēmas darbībai nepieciešamās infrastruktūras iegādes izmaksas, komandējumu izmaksas, apmācības, datu platformas dzinēja (back-end) ieviešanu, tirgus dalībnieku portāla (frond-end) piekļuves punkta autorizētiem lietotajiem ieviešanu, tirgus darbības nepārtrauktībai nepieciešamo sistēmu un migrācijas nodrošināšanu, atvērto datu un inovāciju piekļuves punkta (frond-end) izveidi neautorizētā vidē.
projekta īstenošanas personāla izmaksas;
kapitalizējamos aizdevuma procentus, ja finansējuma saņēmējam šādas izmaksas ir radušās attiecībā uz projekta īstenošanu.
Projekta administratīvajās un vadības izmaksās tiek iekļautas projekta vadības personāla, publicitātes un izpratnes veicināšanas, neatkarīgā revidenta vai iekšējā audita izmaksas, komandējumu izmaksas, pētījumu izmaksas, publicitātes un izpratnes veicināšanas pasākumu izmaksas u.c. izmaksas, kas nepieciešamas projekta mērķa sasniegšanai. Tāpat finansējuma saņēmējs sava budžeta ietvaros drīkst paredzēt neparedzētos izdevumus, nepārsniedzot 2,5 % no katra projekta summas. Pievienotā vērtības nodokļa izmaksas nav attiecināmas finansēšanai no AF finansējuma, bet tās norāda projektā. Projektu īstenotājs PVN maksā saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu un normatīvajos aktos noteikto PVN maksāšanas kārtību. PVN izmaksas ir projekta iesniedzēja papildu izmaksas.
Noteikumu projekts nosaka maksimālo AF finansējuma atbalsta intensitāti projektā plānotajām darbībām un izmaksām, kas nav kvalificējamas kā valsts atbalsts komercdarbībai, līdz 100% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām vai attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām.
Noteikumu projekts nosaka, ka attiecināmi ir izdevumi, kas ir nepieciešami projekta aktivitāšu īstenošanai, kas ir radušies laika posmā no 2020.gada 1.februāra līdz 2026.gada 31.augustam, vienlaikus paskaidrojot, ka izdevumi, kas radušies līdz  līdz projekta līguma noslēgšanai ir attiecināmi, pat ja šie iepirkuma līgumi nesatur norādi uz AF projektu. Netiek atbalstītas darbības, kas jau ir pabeigtas uz projektu iesniegumu atlases brīdi vai līgumu par projektu īstenošanu noslēgšanas brīdi. Maksājumi finansējuma saņēmējam drīkst tikt veikti līdz 2026.gada 31.augustam.
Atveseļošanas fonda plānā noteiktie mērķi tiks sasniegti esošā finansējuma ietvarā.

"Nenodarīt būtisku kaitējumu” (turpmāk - NBK) principa ievērošana
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra regulu Nr. 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, AF plānā iekļautajiem pasākumiem nevajadzētu nodarīt būtisku kaitējumu sešiem vides mērķiem 2020.gada 18.jūnija Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088  17. panta ietvarā. Veicot 1.2.1.5. investīcijas izvērtējumu AF plāna 1.pielikumā “Principa Nenodarīt būtisku kaitējumu novērtējums” ietvertajā novērtējumā, NBK aprakstā netika iekļauts neviens padziļināti vērtējams NBK kritērijs. Ievērojot NBK aprakstā sniegto informāciju, kā vienīgais NBK kritērijs projekta iesniedzējiem ir noteikta padziļināta īpaši aizsargājumu sugu ietekmes novērtēšana,  ja šāda nepieciešama tiks konstatēta ietekmes uz vidi novērtējuma izstrādes laikā (tām darbībām, kurām ietekmes uz vidi novērtējums ir nepieciešams). Par NBK kritērija izpildi Ekonomikas ministrija pārliecinās projektu iesniegumu atlases laikā.

Projektu iesniegumu vērtēšana un ieviešanas uzraudzība
Projektu iesniegumu atlase notiek saskaņā ar Noteikumu projektā iekļautajiem kritērijiem. Projektu iesniegumu atlasi, vērtēšanu un paziņojumus par līgumu slēgšanu, kā arī projektu īstenošanas uzraudzību nodrošina Ekonomikas ministrija. Noteikumu projekts arī nosaka  Ekonomikas ministrijas tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu, ja finansējuma saņēmējs nepilda līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu nosacījumus un citos konkrētos Noteikumu projektā noteiktajos gadījumos.

Citi investīciju un projektu īstenošanas un uzraudzības nosacījumi
Noteikumu projekts nosaka prasības datu uzkrāšanai Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā, tai skaitā informāciju AF īstenošanas progresa ziņojumu un maksājuma pieprasījuma sagatavošanai un sasniedzamo atskaites punktu un mērķu uzskaiti projektu ietvaros. Ievērojot nepieciešamos resursus, kas saistās ar maksājumu pieprasījumu sagatavošanu, t.sk. maksājumu pieprasījumu pārbaužu veikšanas no neatkarīga revidenta vai iekšējā audita puses, MK noteikumi paredz, ka maksājuma pieprasījums ir iesniedzams reizi gadā.
Noteikumu projekts nosaka, ka Finansējuma saņēmēji un sadarbības partneri nodrošina, ka projekta ietvaros izveidotā infrastruktūra paliek to īpašumā piecus gadus pēc projekta pabeigšanas (pēc pēdējā maksājuma veikšanas projektā), izņemot projekta ietvaros izveidoto IT infrastruktūru, kuras darbību finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri nodrošina vismaz 3 gadus pēc projekta pabeigšanas. Ievērojot to, elektroenerģijas sadales un pārvades sistēmas attīstības vajadzībām vai bojājumu novēršana, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris drīkst veikt infrastruktūras pārvietošanu citviet vai pārbūvi, ja tā nepieciešama, jo elektrosadales un pārvades sistēma ir dinamiska un tā tiek pielāgota lietotāju vajadzībām. Piemēram, pēc trīs gadiem var sākt darboties jauns uzņēmums, kuram nepieciešamas lielākas jaudas, tāpēc var būt nepieciešams veikt AF projekta ietvaros iegādātā transformatora nomaiņu uz transformatoru ar lielāku jaudu. Šādā gadījumā AF projekta ietvaros iegādātā transformators tiks izmantots citviet.
Noteikumu projektā tiek noteiktas prasības projekta iesniedzējam, kas ir būtiskas, lai plānotu projektos paredzētos maksājumus, nodrošinātu, ka tiek glabāta un ir pieejama izdevumus pamatojošā informācija un citi projektu īstenošanai, uzraudzībai un mērķu sasniegšanai būtiski nosacījumi. Attiecībā uz iepirkumu veikšanu, Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmēji un sadarbības partneri, veicot iepirkumus, ievēro normatīvo tiesību aktus, kas noteikti sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, neparedzot īpašas papildu prasības AF projekta iepirkumu veikšanai. Sistēmu modernizācijas nodrošināšanai finansējuma saņēmējs projekta ietvaros drīkst izmantot kvalifikācijas sistēmu, kā arī aprobēt arī inovatīvus risinājumus (t.sk. veicot inovācijas iepirkumu),  kā arī ir atbalstāma vides prasību integrācija iepirkumos (zaļais iepirkums).

Finansējuma saņēmējs ir tiesīgs piemērot Iepirkumu uzraudzības biroja izstrādātas vadlīnijas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem iepirkumiem, kuru paredzamā līgumcena ir mazāka par Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām

Finansējuma saņēmējs un tā sadarbības partneri nodrošina, ka iepirkumi, kas nepieciešami atbalstāmo darbību īstenošanai, tiek veikti kā sociāli atbildīgi iepirkumi atbilstoši Eiropas Savienības un Latvijas Republikas iepirkumus regulējošos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu procedūru. Finansējuma saņēmējs un tā sadarbības partneri pērk ētiski ražotus produktus un pakalpojumus un izmanto publiskās iepirkumu procedūras, lai radītu darbvietas, pienācīgus darba apstākļus, sekmētu sociālo un profesionālo iekļautību, kā arī veicinātu labākus darba nosacījumus cilvēkiem ar invaliditāti un nelabvēlīgā situācijā esošiem cilvēkiem.
 

Nē

Nē

Sabiedrība kopumā, t.sk. Latvijas Republikas pašvaldības, to iestādes un kapitālsabiedrības, valsts iestādes un to kapitālsabiedrības, iedzīvotāji, kā arī AS “Sadales tīkls”, AS “Augstsprieguma tīkls” un AS “Latvenergo” kā finansējuma saņēmēji un sadarbības partneri.
Finansējuma saņēmējiem īstenojot projektus, ir jāņem vērā Noteikumu projektā noteiktais pieejamais AF finansējums un projektā sasniedzamās minimālās mērķa rādītāju vērtības.
Skaidrojam, ka elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācijā nav iesaistītas biedrības un nodibinājumi, līdz ar to tās netiek iesaistītas šīs investīcijas īstenošanā. 

Jā

Nē

Nē

-