22-TA-2438: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumos Nr. 330 "Vakcinācijas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra noteikumos Nr. 330 "Vakcinācijas noteikumi" (turpmāk – Vakcinācijas noteikumi) tiek veikti grozījumi, kas vakcināciju pret Covid-19 iekļauj Vakcinācijas noteikumos; atbilstoši Imunizācijas valsts padomes (turpmāk – IVP) rekomendācijām precizē pieaugušo vakcinācijas kalendāru; precizē procedūtu atteikuma no vakcinācijas noformēšanai, paredzot iespēju izmantot speciālu veidlapu un speciālu sadaļu vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā (turpmāk – E-veselība), kas atvieglos ārstniecības personas darbu. Atsevišķu punktu grozījumi Vakcinācijas noteikumos iezīmē pāreju uz vakcinācijas faktu digitalizāciju, veicot ierakstus E-veselībā par veikto vakcināciju, līdz ar to ārstniecības personām vairāk nebūs pienākums pildīt noteiktas papīra veidlapas.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir pārņemt Covid-19 laikā iegūto pieredzi vakcinācijas jomā,
iekļaujot Vakcinācijas noteikumos vispārēju regulējumu vakcinācijai pret Covid-19; precizējot pieaugušo vakcinācijas kalendāru; paredzot iespēju ārstniecības personām izmantot speciālu veidlapu atteikuma no vakcinācijas noformēšanai rakstiskā veidā un sekmēt vakcinācijas faktu digitalizācijas procesa ieviešanu vakcinācijas jomā.
iekļaujot Vakcinācijas noteikumos vispārēju regulējumu vakcinācijai pret Covid-19; precizējot pieaugušo vakcinācijas kalendāru; paredzot iespēju ārstniecības personām izmantot speciālu veidlapu atteikuma no vakcinācijas noformēšanai rakstiskā veidā un sekmēt vakcinācijas faktu digitalizācijas procesa ieviešanu vakcinācijas jomā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2021.-2027.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2022.gada 26.maija rīkojumu Nr. 359) 2.rīcības virziens paredz infekciju izplatības mazināšanu. Lai mazinātu infekcijas slimību izplatīšanās riskus un to ietekmi uz sabiedrības veselību, svarīga ir sabiedrības vakcinācija.
Lai nodrošinātu efektīvāku vakcinācijas procesa plānošanu, nepieciešams pārņemt Covid-19 laikā iegūto pieredzi.
Pasaules Veselības organizācija (turpmāk – PVO) šī gada 5. maijā ir sniegusi paziņojumu, ka PVO Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu Ārkārtējo situāciju komiteja ir mainījusi nostāju un ieteikusi, ka ir pienācis laiks pāriet uz Covid-19 pandēmijas ilgtermiņa pārvaldību, jo ir vērojama Covid-19 izraisīto nāves gadījumu skaita samazinājuma tendence, ar Covid-19 saistīto hospitalizāciju un stacionēšanas intensīvās terapijas nodaļās skaita samazināšanās, kā arī iedzīvotājiem ir augsts imunitātes līmenis pret SARS-CoV-2 vīrusu. Vadoties no minētajiem apsvērumiem un Ārkārtējo situāciju komitejas rekomendācijām, PVO ģenerāldirektors ir publicējis pagaidu ieteikumus dalībvalstīm, kuru starpā ir ieteikts vakcināciju pret Covid-19 iekļaut rutīnas sabiedrības vakcinācijas shēmās.
Slimību profilakses un kontroles centra (turpmāk – SPKC) epidemioloģiskās uzraudzības dati liecina, ka sākot ar 2022.gada 30.septembri tika novērots Covid-19 saslimstības samazinājums. Epidemioloģiskās uzraudzības dati liecina, ka arī 2023.gadā saslimšana ar Covid-19 turpina pakāpeniski samazināties.
Covid-19 izplatības tendences liecina, ka slimība kļūst līdzīga sezonālajai gripai, tādēļ vakcināciju pret Covid-19 var plānot kā rutīnas vakcināciju, iekļaujot to kopējā normatīvajā regulējumā.
Vērtējot 2022.gada Covid-19 vakcinācijas aptveri, secināms, ka visaugstākie vakcinācijas tempi pret Covid-19 tika sasniegti 2022.gada janvāra sākumā, kad vidēji nedēļā tika veiktas ap 52 500 vakcinācijas epizodes. Neliels vakcinācijas pieaugums tika novērots 2022.gada 42.nedēļā, kad tika piegādātas adaptētās vakcīnas, taču sākot ar 43.nedēļu vakcinācijas intensitāte sāka atkārtoti samazināties. Vērtējot Covid-19 balstvakcinācijas aptveri 2022.gadā sadalījumā pēc vecumgrupām, senioru vidū (65+) 1.balstvakcinācijas aptvere uz 2022.gada decembra beigām sasniedza 46,3%, savukārt 2.balstvakcinācijas aptvere uz 2022.gada decembra beigām sasniedza 9,3%. Vecumgrupā no 18 gadiem līdz 64 gadiem, 1.balstvakcīnu saņēma 32,3%, bet 2.balstvakcīnu – 2,3%. Vecumgrupā no 12 līdz 17 gadiem 1.balstvakcīnu saņēma 1% un 2.balstvakcīnu – 0,1%. Vērtējot Covid-19 “aktuālo” vakcinācijas statusu, 10,98% senioru (65+) pēdējo sešu mēnešu laikā ir saņēmuši vismaz vienu vakcīnas devu, neieskaitot pirmo poti, bet visā populācijā tikai 4,52% iedzīvotāju pēdējo sešu mēnešu laikā ir saņēmuši vismaz vienu vakcīnu, neieskaitot pirmo poti [2].
Uz 2023.gada 5.aprīli tika sasniegta pamatvakcinācijas kursa aptvere 69,2% no kopējā iedzīvotāju skaita; 1.balstvakcināciju bija saņēmuši 42,2% no pamatvakcināciju noslēgušām personām jeb 29,2% no kopējas populācijas; vecuma grupā 60+ 1. balstvakcināciju bija saņēmuši 44,7%, 2.balstvakcināciju bija saņēmuši 3,5% no kopējas populācijas; salīdzinājumā ES/EEZ valstīs 2.balstvakcinācijas devu ir saņēmuši 14,2% iedzīvotāju. Uz 2023. gada 5. aprīli vecuma grupā 60+ 2. balstvakcināciju bija saņēmuši 8,4%, taču ES/EEZ valstīs vecuma grupā no 60 gadiem 2. balstvakcināciju ir saņēmuši 35,5% iedzīvotāju [3].
Covid-19 pandēmija ne tikai radīja slogu veselības aprūpei un ekonomikas izaugsmei kopumā valstī, bet ir negatīvi ietekmējusi arī bērnu vakcinācijas rādītājus. Piemēram, vērtējot vakcinācijas aptveri bērniem līdz gada vecumam, 2021.gadā imunizācijas līmenis pret tuberkulozi ir samazinājies līdz 95,6%; pret B hepatītu – samazinājies līdz 96,3%; pret pneimokoku infekciju – samazinājies līdz 93,31%; pret rotavīrusu infekciju – samazinājies līdz 83,9%. Vakcinācijas aptvere bērniem divu gadu vecumā 2022.gadā pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu samazinājās līdz 96,2%; pret vējbakām (1.pote) – samazinājās līdz 93,3%. Vakcinācijas aptvere 7-gadīgiem bērniem 2022.gadā ir vēl nedaudz zemāka, piemēram, pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu tā samazinājās līdz 85,8%. Pusaudžu vecumā 2022.gadā vakcinācijas aptveres kritums jau ir ievērojamāks, piemēram, vakcinācijas aptvere pret difteriju, stingumkrampjiem un poliomielītu ir tikai 71,3% (salīdzinājumam, 2020.gadā aptvere bija 82,6%); pret CPV – vakcinācijas aptvere meitenēm bija tikai 60% (2020.gadā – 72,3%).
Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums 2022.gadā parāda, ka 22,4% aptaujāto vakcīnu pret difteriju nav saņēmuši 10 gadus. 46,1% uzskata, ka iespēja saslimt ar difteriju ir maza; 19,1% nav informēti par šādu nepieciešamību; 19,5% uzskata, ka vakcīna ir kaitīga organismam; bet 12,2% norāda, ka nevar to atļauties, lai gan vakcinācija pret difteriju un stingumkrampjiem ir valsts apmaksāta. Attiecībā uz vakcināciju pret CPV 17,6% aptaujāto nav dzirdējuši par tādu vakcīnu; 10,1% neieteiktu vakcinēties, bet 23,9% vakcinētos pēc ārsta ieteikuma.
Ņemot vērā minēto, kas liecina par sabiedrības neinformētību, kā arī statistikas datus, ir jāturpina veicināt iedzīvotāju vakcinācija pret vakcīnnovēršamajām infekcijas slimībām. lai to panāktu, nepieciešams uzlabot vakcinācijas procesa plānošanu un organizēšanu.
[1] SPKC dati
[2] Ziņojums par epidemioloģiskās drošības draudiem saistībā ar Covid-19 infekciju (9.ziņojums)
[3] Ziņojums par epidemioloģiskās drošības draudiem saistībā ar Covid-19 infekciju (10.ziņojums)
Lai nodrošinātu efektīvāku vakcinācijas procesa plānošanu, nepieciešams pārņemt Covid-19 laikā iegūto pieredzi.
Pasaules Veselības organizācija (turpmāk – PVO) šī gada 5. maijā ir sniegusi paziņojumu, ka PVO Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu Ārkārtējo situāciju komiteja ir mainījusi nostāju un ieteikusi, ka ir pienācis laiks pāriet uz Covid-19 pandēmijas ilgtermiņa pārvaldību, jo ir vērojama Covid-19 izraisīto nāves gadījumu skaita samazinājuma tendence, ar Covid-19 saistīto hospitalizāciju un stacionēšanas intensīvās terapijas nodaļās skaita samazināšanās, kā arī iedzīvotājiem ir augsts imunitātes līmenis pret SARS-CoV-2 vīrusu. Vadoties no minētajiem apsvērumiem un Ārkārtējo situāciju komitejas rekomendācijām, PVO ģenerāldirektors ir publicējis pagaidu ieteikumus dalībvalstīm, kuru starpā ir ieteikts vakcināciju pret Covid-19 iekļaut rutīnas sabiedrības vakcinācijas shēmās.
Slimību profilakses un kontroles centra (turpmāk – SPKC) epidemioloģiskās uzraudzības dati liecina, ka sākot ar 2022.gada 30.septembri tika novērots Covid-19 saslimstības samazinājums. Epidemioloģiskās uzraudzības dati liecina, ka arī 2023.gadā saslimšana ar Covid-19 turpina pakāpeniski samazināties.
Covid-19 izplatības tendences liecina, ka slimība kļūst līdzīga sezonālajai gripai, tādēļ vakcināciju pret Covid-19 var plānot kā rutīnas vakcināciju, iekļaujot to kopējā normatīvajā regulējumā.
Vērtējot 2022.gada Covid-19 vakcinācijas aptveri, secināms, ka visaugstākie vakcinācijas tempi pret Covid-19 tika sasniegti 2022.gada janvāra sākumā, kad vidēji nedēļā tika veiktas ap 52 500 vakcinācijas epizodes. Neliels vakcinācijas pieaugums tika novērots 2022.gada 42.nedēļā, kad tika piegādātas adaptētās vakcīnas, taču sākot ar 43.nedēļu vakcinācijas intensitāte sāka atkārtoti samazināties. Vērtējot Covid-19 balstvakcinācijas aptveri 2022.gadā sadalījumā pēc vecumgrupām, senioru vidū (65+) 1.balstvakcinācijas aptvere uz 2022.gada decembra beigām sasniedza 46,3%, savukārt 2.balstvakcinācijas aptvere uz 2022.gada decembra beigām sasniedza 9,3%. Vecumgrupā no 18 gadiem līdz 64 gadiem, 1.balstvakcīnu saņēma 32,3%, bet 2.balstvakcīnu – 2,3%. Vecumgrupā no 12 līdz 17 gadiem 1.balstvakcīnu saņēma 1% un 2.balstvakcīnu – 0,1%. Vērtējot Covid-19 “aktuālo” vakcinācijas statusu, 10,98% senioru (65+) pēdējo sešu mēnešu laikā ir saņēmuši vismaz vienu vakcīnas devu, neieskaitot pirmo poti, bet visā populācijā tikai 4,52% iedzīvotāju pēdējo sešu mēnešu laikā ir saņēmuši vismaz vienu vakcīnu, neieskaitot pirmo poti [2].
Uz 2023.gada 5.aprīli tika sasniegta pamatvakcinācijas kursa aptvere 69,2% no kopējā iedzīvotāju skaita; 1.balstvakcināciju bija saņēmuši 42,2% no pamatvakcināciju noslēgušām personām jeb 29,2% no kopējas populācijas; vecuma grupā 60+ 1. balstvakcināciju bija saņēmuši 44,7%, 2.balstvakcināciju bija saņēmuši 3,5% no kopējas populācijas; salīdzinājumā ES/EEZ valstīs 2.balstvakcinācijas devu ir saņēmuši 14,2% iedzīvotāju. Uz 2023. gada 5. aprīli vecuma grupā 60+ 2. balstvakcināciju bija saņēmuši 8,4%, taču ES/EEZ valstīs vecuma grupā no 60 gadiem 2. balstvakcināciju ir saņēmuši 35,5% iedzīvotāju [3].
Covid-19 pandēmija ne tikai radīja slogu veselības aprūpei un ekonomikas izaugsmei kopumā valstī, bet ir negatīvi ietekmējusi arī bērnu vakcinācijas rādītājus. Piemēram, vērtējot vakcinācijas aptveri bērniem līdz gada vecumam, 2021.gadā imunizācijas līmenis pret tuberkulozi ir samazinājies līdz 95,6%; pret B hepatītu – samazinājies līdz 96,3%; pret pneimokoku infekciju – samazinājies līdz 93,31%; pret rotavīrusu infekciju – samazinājies līdz 83,9%. Vakcinācijas aptvere bērniem divu gadu vecumā 2022.gadā pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu samazinājās līdz 96,2%; pret vējbakām (1.pote) – samazinājās līdz 93,3%. Vakcinācijas aptvere 7-gadīgiem bērniem 2022.gadā ir vēl nedaudz zemāka, piemēram, pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu tā samazinājās līdz 85,8%. Pusaudžu vecumā 2022.gadā vakcinācijas aptveres kritums jau ir ievērojamāks, piemēram, vakcinācijas aptvere pret difteriju, stingumkrampjiem un poliomielītu ir tikai 71,3% (salīdzinājumam, 2020.gadā aptvere bija 82,6%); pret CPV – vakcinācijas aptvere meitenēm bija tikai 60% (2020.gadā – 72,3%).
Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums 2022.gadā parāda, ka 22,4% aptaujāto vakcīnu pret difteriju nav saņēmuši 10 gadus. 46,1% uzskata, ka iespēja saslimt ar difteriju ir maza; 19,1% nav informēti par šādu nepieciešamību; 19,5% uzskata, ka vakcīna ir kaitīga organismam; bet 12,2% norāda, ka nevar to atļauties, lai gan vakcinācija pret difteriju un stingumkrampjiem ir valsts apmaksāta. Attiecībā uz vakcināciju pret CPV 17,6% aptaujāto nav dzirdējuši par tādu vakcīnu; 10,1% neieteiktu vakcinēties, bet 23,9% vakcinētos pēc ārsta ieteikuma.
Ņemot vērā minēto, kas liecina par sabiedrības neinformētību, kā arī statistikas datus, ir jāturpina veicināt iedzīvotāju vakcinācija pret vakcīnnovēršamajām infekcijas slimībām. lai to panāktu, nepieciešams uzlabot vakcinācijas procesa plānošanu un organizēšanu.
[1] SPKC dati
[2] Ziņojums par epidemioloģiskās drošības draudiem saistībā ar Covid-19 infekciju (9.ziņojums)
[3] Ziņojums par epidemioloģiskās drošības draudiem saistībā ar Covid-19 infekciju (10.ziņojums)
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Vakcinācija pret Covid-19
Pašlaik normatīvais regulējums, kas nosaka vakcinācijas pret Covid-19 organizatorisko kārtību, ir iekļauts Ministru kabineta 2021.gada 28.septembra noteikumos Nr.662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" (turpmāk – MK noteikumi Nr.662), kas ir izdoti uz Epidemioloģiskās drošības likuma, Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma un Farmācijas likuma pamata.
Ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas attīstību un vakcīnu pieejamību, lielākā daļa valstu ir mazinājušas vai atcēlušas epidemioloģiskās drošības pasākumus, kas bija nepieciešami Covid-19 pandēmijas ierobežošanai.
Valstis, kas ir sasniegušas augstu vakcinācijas aptveri prioritārajās grupās, ir samazinājušas ar Covid-19 saistīto hospitalizācijas un nāves gadījumu skaitu.
IVP 2022.gada augusta sākumā, sniedzot rekomendācijas par otro balstvakcināciju pret Covid-19, norādīja, ka Covid-19 laikā iegūtā pieredze liek prognozēt, ka rudenī var palielināties vīrusa aktivitāte un pastāv augsta varbūtība, ka SARS-CoV-2 vīrusa aktivitāte būs vienlaikus ar gripas cirkulācijas palielināšanos. Covid-19 sezonalitātes paterns vēl nav noteikts, tomēr smagie Covid-19 gadījumi (hospitalizācija, nāves gadījumi) kopš pandēmijas sākuma liecina, ka saslimstība ir bijusi daudz augstāka periodā, kas tradicionāli atbilst gripas sezonai [1].
Savukārt līdz ar PVO šī gada 5. maija paziņojumu par starptautiski nozīmīgas sabiedrības veselības ārkārtas situācijas atcelšanu, PVO ir publicējis pagaidu ieteikumus dalībvalstīm, kuru starpā ir ieteikts vakcināciju pret Covid-19 iekļaut rutīnas sabiedrības vakcinācijas shēmās.
No MK noteikumiem Nr.662 ir plānots pārņemt tikai tās prasības, kas attiecas uz vakcināciju pret Covid-19 un kas ir jānodrošina arī turpmāk, pielāgojot tās esošajai epidemioloģiskajai situācijai. Ņemot vērā, ka vakcinācijai pret sezonālo gripu un Covid-19 iezīmējas līdzīgas sezonālas tendences un veicamās darbības, Vakcinācijas noteikumu nodaļa par sezonālo gripu tiek papildināta ar Covid-19 vakcinācijas organizatorisko kārtību.
Daļa Covid-19 vakcīnu ir jāuzglabā īpaši zemā temperatūrā, ko nevar nodrošināt zāļu lieltirgotavas, tādēļ MK noteikumos Nr.662 tika paredzēts īpašs regulējums, kas, iekļaujot Covid-19 vakcināciju Vakcinācijas noteikumu tvērumā, ir obligāti saglabājams.
Laiks, kad tika uzsākta visas sabiedrības vakcinācija pret Covid-19, lai sabiedrība ātrāk iegūtu kolektīvo imunitāti, parādīja, ka noteiktām iedzīvotāju grupām ir praktiski gandrīz neiespējami ierasties vakcinācijas kabinetā, lai vakcinētos. Tādēļ tika izveidots pakalpojums, kas paredzēja noteiktos gadījumos veikt vakcināciju pret Covid-19 personas dzīvesvietā. Šis regulējums joprojām ir aktuāls un saglabājams, kā arī tas ir attiecināms uz vakcināciju pret sezonālo gripu.
[1] European Centre for Disease Prevention and Control. Interim public health considerations for COVID-19 vaccination roll-out during 2023. 5 April 2023. Stockholm: ECDC; 2023.
Pašlaik normatīvais regulējums, kas nosaka vakcinācijas pret Covid-19 organizatorisko kārtību, ir iekļauts Ministru kabineta 2021.gada 28.septembra noteikumos Nr.662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" (turpmāk – MK noteikumi Nr.662), kas ir izdoti uz Epidemioloģiskās drošības likuma, Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma un Farmācijas likuma pamata.
Ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas attīstību un vakcīnu pieejamību, lielākā daļa valstu ir mazinājušas vai atcēlušas epidemioloģiskās drošības pasākumus, kas bija nepieciešami Covid-19 pandēmijas ierobežošanai.
Valstis, kas ir sasniegušas augstu vakcinācijas aptveri prioritārajās grupās, ir samazinājušas ar Covid-19 saistīto hospitalizācijas un nāves gadījumu skaitu.
IVP 2022.gada augusta sākumā, sniedzot rekomendācijas par otro balstvakcināciju pret Covid-19, norādīja, ka Covid-19 laikā iegūtā pieredze liek prognozēt, ka rudenī var palielināties vīrusa aktivitāte un pastāv augsta varbūtība, ka SARS-CoV-2 vīrusa aktivitāte būs vienlaikus ar gripas cirkulācijas palielināšanos. Covid-19 sezonalitātes paterns vēl nav noteikts, tomēr smagie Covid-19 gadījumi (hospitalizācija, nāves gadījumi) kopš pandēmijas sākuma liecina, ka saslimstība ir bijusi daudz augstāka periodā, kas tradicionāli atbilst gripas sezonai [1].
Savukārt līdz ar PVO šī gada 5. maija paziņojumu par starptautiski nozīmīgas sabiedrības veselības ārkārtas situācijas atcelšanu, PVO ir publicējis pagaidu ieteikumus dalībvalstīm, kuru starpā ir ieteikts vakcināciju pret Covid-19 iekļaut rutīnas sabiedrības vakcinācijas shēmās.
No MK noteikumiem Nr.662 ir plānots pārņemt tikai tās prasības, kas attiecas uz vakcināciju pret Covid-19 un kas ir jānodrošina arī turpmāk, pielāgojot tās esošajai epidemioloģiskajai situācijai. Ņemot vērā, ka vakcinācijai pret sezonālo gripu un Covid-19 iezīmējas līdzīgas sezonālas tendences un veicamās darbības, Vakcinācijas noteikumu nodaļa par sezonālo gripu tiek papildināta ar Covid-19 vakcinācijas organizatorisko kārtību.
Daļa Covid-19 vakcīnu ir jāuzglabā īpaši zemā temperatūrā, ko nevar nodrošināt zāļu lieltirgotavas, tādēļ MK noteikumos Nr.662 tika paredzēts īpašs regulējums, kas, iekļaujot Covid-19 vakcināciju Vakcinācijas noteikumu tvērumā, ir obligāti saglabājams.
Laiks, kad tika uzsākta visas sabiedrības vakcinācija pret Covid-19, lai sabiedrība ātrāk iegūtu kolektīvo imunitāti, parādīja, ka noteiktām iedzīvotāju grupām ir praktiski gandrīz neiespējami ierasties vakcinācijas kabinetā, lai vakcinētos. Tādēļ tika izveidots pakalpojums, kas paredzēja noteiktos gadījumos veikt vakcināciju pret Covid-19 personas dzīvesvietā. Šis regulējums joprojām ir aktuāls un saglabājams, kā arī tas ir attiecināms uz vakcināciju pret sezonālo gripu.
[1] European Centre for Disease Prevention and Control. Interim public health considerations for COVID-19 vaccination roll-out during 2023. 5 April 2023. Stockholm: ECDC; 2023.
Risinājuma apraksts
Vakcinācija pret Covid-19
Lai samazinātu smagu slimības, hospitalizācijas un nāves gadījumu risku no Covid-19, valstī ir jānodrošina vakcinācijas iespēja tiem cilvēkiem, kuriem ir visaugstākais nopietnas slimības vai nāves risks. Tas paredz, ka valstij ir jānodrošina pietiekams vakcīnu devu skaits, lai varētu vakcinēt gan visas mērķa grupas, gan visu sabiedrību kopumā, nodrošinot vakcināciju pret Covid-19 katrā administratīvajā teritorijā.
Vakcinācijas noteikumu grozījumu (turpmāk – grozījumi) 2.punkts. Tiek noteikts, ka vakcināciju pret Covid-19 arī turpmāk veiks tās ārstniecības iestādes, kas būs noslēgušas līgumu ar Nacionālo veselības dienestu (turpmāk – NVD). Vienlaikus ir svarīgi saglabāt iespēju cilvēkiem vakcinēties Nacionālo bruņoto spēku ārstniecības iestādēs, Valsts robežsardzes ārstniecības iestādēs un ieslodzījuma vietu ārstniecības iestādēs. Lai arī turpmāk veicinātu sabiedrības riska grupu vakcināciju pret sezonālo gripu (paredzot, ka būs divas sezonālas infekcijas slimības – Covid-19 un sezonālā gripa), šāda prasība tiek paredzēta arī vakcinācijai pret sezonālo gripu. Tas arī turpmāk ļaus ikvienam sabiedrības pārstāvim saņemt valsts apmaksātu vakcīnu pret Covid-19 un riska grupām – valsts apmaksātu vakcīnu pret sezonālo gripu. Līdz ar Vakcinācijas noteikumu papildināšanu ar 2.2punktu, tehnisks precizējums nepieciešams Vakcinācijas noteikumu 44.1punktā (grozījumu 36.punkts), lai atsauci uz ārstniecības iestādēm, kurām ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu, aizstātu ar atsauci uz Vakcinācijas noteikumu 2.2punktu.
Grozījumu 3.punkts nosaka to, ka Latvijas iedzīvotājiem arī turpmāk būs iespēja saņemt valsts apmaksātas vakcīnas pret Covid-19, jeb valstij ir pienākums obligāti nodrošināt šīs vakcīnas saviem iedzīvotājiem.
Grozījumu 4.punkts. Lai nākotnē būtu vieglāk plānot to, kādas un cik vakcīnas pret Covid-19 būtu nepieciešamas, SPKC vērtēs vakcinācijas aptveri un vakcīnu atlikuma apjomu, lai varētu plānot vakcināciju kārtējam Covid-19 vakcinācijas periodam (regulējums tiek noteikts pēc līdzības ar sezonālo gripu).
Grozījumu 21.punkts paredz, ka arī turpmāk tiks saglabāta iespēja vakcīnas, kuras ir jāuzglabā īpaši zemā temperatūrā un ko nevar nodrošināt zāļu lieltirgotavas, uzglabāt Valsts asinsdonoru centrā vai citā ārstniecības iestādē. Šādā gadījumā NVD arī turpmāk slēgs vakcīnu glabājuma līgumus.
Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas laikā gūto pieredzi izbraukuma vakcinācijas organizēšanas jomā, tiek veikti precizējumi Vakcinācijas noteikumu 17.punktā attiecībā uz nosacījumiem, kas jāievēro, ja vakcinācija tiek veikta ārpus vakcinācijas iestādes (grozījumu 22.-25.punkti). Papildus Vakcinācijas noteikumu 2.1punktā (grozījumu 1.punkts) tiek norādīts, ka arī veicot vakcināciju ārpus vakcinācijas iestādes (izbraukuma vakcinācija) ir jānodrošina iespēja organizēt vakcinējamo personu plūsmu un personas novērošanu pēc vakcinācijas veikšanas, kas ir būtiski, lai vakcinācijas iestāde varētu nodrošināt personas novērošanu pēc veiktās vakcinācijas un nepieciešamības gadījumā sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību iespējamas anafilakses attīstības gadījumā. Tā kā šie plānotie grozījumi ir svarīgi arī veicot citas izbraukuma vakcinācijas, grozījumu 22.-25.punkti tiek attiecināti uz vispārējiem vakcinācijas veikšanas nosacījumiem, nevis tikai uz vakcināciju pret Covid-19.
Vakcinācijas noteikumu IV1 nodaļas nosaukums tiek izteikts jaunā redakcijā (grozījumu 35.punkts). Attiecīgi nodaļa tiek papildināta ar Covid-19 vakcinācijas vispārējo regulējumu.
Tiek paredzēts, ka ārstniecības personām obligāti ir jāpiedāvā riska grupu personām vakcinēties pret Covid-19 (grozījumu 37.punkts), jo tas ir būtiski, lai mazinātu smagu slimības, hospitalizācijas un nāves gadījumu risku no Covid-19.
Ārstniecības iestādei ir jārūpējas par savu darbinieku aizsardzību no saslimšanas ar Covid-19 un sezonālo gripu, tādēļ ārstniecības iestādei ir jāorganizē savu darbinieku vakcinācija, nevis darbiniekiem pašiem ir jāmeklē iespēja, kur vakcinēties pret sezonālo gripu un Covid-19 (grozījumu 38.punkts). Līdz ar to ārstniecības iestādēs nodarbinātajiem nebūs jādodas uz citām vakcinācijas iestādēm, lai vakcinētos pret sezonālo gripu un Covid-19. Arī ilgstošas sociālās aprūpes centru pienākums ir organizēt savu darbinieku un klientu vakcināciju pret sezonālo gripu un Covid-19 (grozījumu 39.punkts), lai klientiem un darbiniekiem nebūtu jāmeklē iespēja, kur vakcinēties pret sezonālo gripu un Covid-19. Vakcinācija pret gripu un Covid-19 ir būtiska darbinieku, pacientu un klientu aizsardzībai, drošībai un drošu pakalpojumu saņemšanai, tādēļ par to atbild darba devējs.
Grozījumu 40.punkts paredz situācijas, kurās tiek veikta personas vakcinācija pret Covid-19 dzīvesvietā. Ņemot vērā, ka šīs personas ietilpst arī to riska grupu personu grupā, kurām ir iespēja saņemt valsts apmaksātu vakcināciju pret sezonālo gripu, šīs personas, līdz ar vakcināciju pret Covid-19, dzīvesvietā varēs vakcinēt arī pret sezonālo gripu. Vakcinācijas noteikumos uzskaitīto personu vakcinācija dzīvesvietā būs jāorganizē personas ģimenes ārstam (grozījumu 41.punkts), jo ģimenes ārstam ir zināms gan pacienta vecums, gan pacienta veselības stāvoklis, kura dēļ pacientam ir apgrūtināta ierašanās pie ārsta.
Lai samazinātu smagu slimības, hospitalizācijas un nāves gadījumu risku no Covid-19, valstī ir jānodrošina vakcinācijas iespēja tiem cilvēkiem, kuriem ir visaugstākais nopietnas slimības vai nāves risks. Tas paredz, ka valstij ir jānodrošina pietiekams vakcīnu devu skaits, lai varētu vakcinēt gan visas mērķa grupas, gan visu sabiedrību kopumā, nodrošinot vakcināciju pret Covid-19 katrā administratīvajā teritorijā.
Vakcinācijas noteikumu grozījumu (turpmāk – grozījumi) 2.punkts. Tiek noteikts, ka vakcināciju pret Covid-19 arī turpmāk veiks tās ārstniecības iestādes, kas būs noslēgušas līgumu ar Nacionālo veselības dienestu (turpmāk – NVD). Vienlaikus ir svarīgi saglabāt iespēju cilvēkiem vakcinēties Nacionālo bruņoto spēku ārstniecības iestādēs, Valsts robežsardzes ārstniecības iestādēs un ieslodzījuma vietu ārstniecības iestādēs. Lai arī turpmāk veicinātu sabiedrības riska grupu vakcināciju pret sezonālo gripu (paredzot, ka būs divas sezonālas infekcijas slimības – Covid-19 un sezonālā gripa), šāda prasība tiek paredzēta arī vakcinācijai pret sezonālo gripu. Tas arī turpmāk ļaus ikvienam sabiedrības pārstāvim saņemt valsts apmaksātu vakcīnu pret Covid-19 un riska grupām – valsts apmaksātu vakcīnu pret sezonālo gripu. Līdz ar Vakcinācijas noteikumu papildināšanu ar 2.2punktu, tehnisks precizējums nepieciešams Vakcinācijas noteikumu 44.1punktā (grozījumu 36.punkts), lai atsauci uz ārstniecības iestādēm, kurām ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu, aizstātu ar atsauci uz Vakcinācijas noteikumu 2.2punktu.
Grozījumu 3.punkts nosaka to, ka Latvijas iedzīvotājiem arī turpmāk būs iespēja saņemt valsts apmaksātas vakcīnas pret Covid-19, jeb valstij ir pienākums obligāti nodrošināt šīs vakcīnas saviem iedzīvotājiem.
Grozījumu 4.punkts. Lai nākotnē būtu vieglāk plānot to, kādas un cik vakcīnas pret Covid-19 būtu nepieciešamas, SPKC vērtēs vakcinācijas aptveri un vakcīnu atlikuma apjomu, lai varētu plānot vakcināciju kārtējam Covid-19 vakcinācijas periodam (regulējums tiek noteikts pēc līdzības ar sezonālo gripu).
Grozījumu 21.punkts paredz, ka arī turpmāk tiks saglabāta iespēja vakcīnas, kuras ir jāuzglabā īpaši zemā temperatūrā un ko nevar nodrošināt zāļu lieltirgotavas, uzglabāt Valsts asinsdonoru centrā vai citā ārstniecības iestādē. Šādā gadījumā NVD arī turpmāk slēgs vakcīnu glabājuma līgumus.
Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas laikā gūto pieredzi izbraukuma vakcinācijas organizēšanas jomā, tiek veikti precizējumi Vakcinācijas noteikumu 17.punktā attiecībā uz nosacījumiem, kas jāievēro, ja vakcinācija tiek veikta ārpus vakcinācijas iestādes (grozījumu 22.-25.punkti). Papildus Vakcinācijas noteikumu 2.1punktā (grozījumu 1.punkts) tiek norādīts, ka arī veicot vakcināciju ārpus vakcinācijas iestādes (izbraukuma vakcinācija) ir jānodrošina iespēja organizēt vakcinējamo personu plūsmu un personas novērošanu pēc vakcinācijas veikšanas, kas ir būtiski, lai vakcinācijas iestāde varētu nodrošināt personas novērošanu pēc veiktās vakcinācijas un nepieciešamības gadījumā sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību iespējamas anafilakses attīstības gadījumā. Tā kā šie plānotie grozījumi ir svarīgi arī veicot citas izbraukuma vakcinācijas, grozījumu 22.-25.punkti tiek attiecināti uz vispārējiem vakcinācijas veikšanas nosacījumiem, nevis tikai uz vakcināciju pret Covid-19.
Vakcinācijas noteikumu IV1 nodaļas nosaukums tiek izteikts jaunā redakcijā (grozījumu 35.punkts). Attiecīgi nodaļa tiek papildināta ar Covid-19 vakcinācijas vispārējo regulējumu.
Tiek paredzēts, ka ārstniecības personām obligāti ir jāpiedāvā riska grupu personām vakcinēties pret Covid-19 (grozījumu 37.punkts), jo tas ir būtiski, lai mazinātu smagu slimības, hospitalizācijas un nāves gadījumu risku no Covid-19.
Ārstniecības iestādei ir jārūpējas par savu darbinieku aizsardzību no saslimšanas ar Covid-19 un sezonālo gripu, tādēļ ārstniecības iestādei ir jāorganizē savu darbinieku vakcinācija, nevis darbiniekiem pašiem ir jāmeklē iespēja, kur vakcinēties pret sezonālo gripu un Covid-19 (grozījumu 38.punkts). Līdz ar to ārstniecības iestādēs nodarbinātajiem nebūs jādodas uz citām vakcinācijas iestādēm, lai vakcinētos pret sezonālo gripu un Covid-19. Arī ilgstošas sociālās aprūpes centru pienākums ir organizēt savu darbinieku un klientu vakcināciju pret sezonālo gripu un Covid-19 (grozījumu 39.punkts), lai klientiem un darbiniekiem nebūtu jāmeklē iespēja, kur vakcinēties pret sezonālo gripu un Covid-19. Vakcinācija pret gripu un Covid-19 ir būtiska darbinieku, pacientu un klientu aizsardzībai, drošībai un drošu pakalpojumu saņemšanai, tādēļ par to atbild darba devējs.
Grozījumu 40.punkts paredz situācijas, kurās tiek veikta personas vakcinācija pret Covid-19 dzīvesvietā. Ņemot vērā, ka šīs personas ietilpst arī to riska grupu personu grupā, kurām ir iespēja saņemt valsts apmaksātu vakcināciju pret sezonālo gripu, šīs personas, līdz ar vakcināciju pret Covid-19, dzīvesvietā varēs vakcinēt arī pret sezonālo gripu. Vakcinācijas noteikumos uzskaitīto personu vakcinācija dzīvesvietā būs jāorganizē personas ģimenes ārstam (grozījumu 41.punkts), jo ģimenes ārstam ir zināms gan pacienta vecums, gan pacienta veselības stāvoklis, kura dēļ pacientam ir apgrūtināta ierašanās pie ārsta.
Problēmas apraksts
Pieaugušo vakcinācija pret difteriju un stingumkrampjiem
Vakcinācijas noteikumu 2.pielikums pēc būtības ir pieaugušo vakcinācijas kalendārs, kas nosaka divas infekcijas slimības, pret kurām ir jāpotējas (jāveic revakcinācija) arī pieaugušā vecumā. Pašreizējais pieaugušo vakcinācijas kalendārs noteiktam personu lokam paredz balstvakcināciju veikt biežāk kā reizi 10 gados, iekavētas revakcinācijas gadījumā paredz veikt papildu devu ievadi. Šāds pieaugušo vakcinācijas kalendārs tika izveidots daudzus gadus atpakaļ, kad valstī bija reģistrēts ievērojams skaits saslimušo ar difteriju (difterijas epidēmija), piemēram, no 1993.gada līdz 2012.gadam Latvijā ar difteriju bija saslimuši 1 500 cilvēki, no tiem 116 (7,7%) saslimšanas gadījumi bija ar letālu iznākumu, savukārt pirms 1955.gada saslimušo skaits Latvijā ik gadu pārsniedza 1 000 gadījumus.
IVP ir aktualizējusi jautājumu par to, ka ir nepieciešams pārstrādāt pieaugušo vakcinācijas kalendāru, nosakot, ka balstvakcinācija pret difteriju un stingumkrampjiem ir veicama tikai reizi 10 gados. Arī PVO nerekomendē papildu revakcināciju riska grupām ārpus imunizācijas kalendāra.
Vakcinācijas noteikumu 2.pielikums pēc būtības ir pieaugušo vakcinācijas kalendārs, kas nosaka divas infekcijas slimības, pret kurām ir jāpotējas (jāveic revakcinācija) arī pieaugušā vecumā. Pašreizējais pieaugušo vakcinācijas kalendārs noteiktam personu lokam paredz balstvakcināciju veikt biežāk kā reizi 10 gados, iekavētas revakcinācijas gadījumā paredz veikt papildu devu ievadi. Šāds pieaugušo vakcinācijas kalendārs tika izveidots daudzus gadus atpakaļ, kad valstī bija reģistrēts ievērojams skaits saslimušo ar difteriju (difterijas epidēmija), piemēram, no 1993.gada līdz 2012.gadam Latvijā ar difteriju bija saslimuši 1 500 cilvēki, no tiem 116 (7,7%) saslimšanas gadījumi bija ar letālu iznākumu, savukārt pirms 1955.gada saslimušo skaits Latvijā ik gadu pārsniedza 1 000 gadījumus.
IVP ir aktualizējusi jautājumu par to, ka ir nepieciešams pārstrādāt pieaugušo vakcinācijas kalendāru, nosakot, ka balstvakcinācija pret difteriju un stingumkrampjiem ir veicama tikai reizi 10 gados. Arī PVO nerekomendē papildu revakcināciju riska grupām ārpus imunizācijas kalendāra.
Risinājuma apraksts
Pieaugušo vakcinācija pret difteriju un stingumkrampjiem
Vakcinācijas noteikumu 2. pielikums tiek izteikts jaunā redakcijā, akcentējot periodu, kāds jāievēro pieaugušo balstvakcinācijai pret difteriju un stingumkrampjiem (ik 10 gadi); norādot, ka nokavēta vakcinācijas termiņa rezultātā nav jāatkārto pilns vakcinācijas kurss (pietiek ar vienu balstvakcinācijas devu); kā arī tiek norādīta vakcinācijas shēma iepriekš nevakcinētiem pieaugušajiem (piemēram, tiem, kurus bērnībā vecāki nav vakcinējuši; patvēruma meklētājiem) (grozījumu 46.punkts).
Vakcinācijas noteikumu 2. pielikums tiek izteikts jaunā redakcijā, akcentējot periodu, kāds jāievēro pieaugušo balstvakcinācijai pret difteriju un stingumkrampjiem (ik 10 gadi); norādot, ka nokavēta vakcinācijas termiņa rezultātā nav jāatkārto pilns vakcinācijas kurss (pietiek ar vienu balstvakcinācijas devu); kā arī tiek norādīta vakcinācijas shēma iepriekš nevakcinētiem pieaugušajiem (piemēram, tiem, kurus bērnībā vecāki nav vakcinējuši; patvēruma meklētājiem) (grozījumu 46.punkts).
Problēmas apraksts
E-veselība
Covid-19 pandēmijas laikā ārkārtīgi aktualizējās jautājums par nepieciešamību vakcinācijas faktu reģistrēt E-veselībā. Tas ļauj pilnvērtīgi analizēt attiecīgo vakcīnu krājumu un ļoti precīzi apzināt vakcīnu atlikumu ārstniecības iestādēs, lai lemtu, vai pieejamais vakcīnu krājums ir pietiekošs sabiedrības vakcinācijai. Līdz ar to MK noteikumos Nr.662 tika noteikts, ka vakcinācijas fakts 48 stundu laikā pēc vakcinācijas pret Covid-19 reģistrējams E-veselībā. Lai ārstniecības personām mazinātu administratīvo slogu, tika noteikts, ka šādā gadījumā ārstniecības personai nav jāpilda veidlapa Nr.063/u un veidlapa Nr. 064/u. Šis regulējums tiek pārņemts arī Vakcinācijas noteikumos attiecībā uz vakcināciju pret Covid-19 un pārējām vakcīnregulējamajām infekcijas slimībām.
Ir jāvirzās uz visu vakcinācijas faktu reģistrēšanu E-veselībā, kas ļauj iegūt operatīvu informāciju par visu vakcīnu faktiskajiem atlikumiem ārstniecības iestādēs. 2022./2023.gada gripas sezonas laikā sākās arī gripas vakcinācijas faktu ievade E-veselībā. Līdz tam par vakcīnas izlietojumu informācija tika iegūta tikai reizi mēnesī no Vakcinācijas noteikumu 3.pielikuma veidlapas. Lielākā daļa vakcinācijas iestāžu jau veica gripas vakcinācijas faktu ievadi E-veselībā. Tomēr, analizējot gripas vakcinācijas faktus, tika konstatēts, ka daļēji dublējas E-veselībā un Vakcinācijas noteikumu 3.pielikuma veidlapā veiktie ieraksti par izlietotajām gripas vakcīnas devām. Tas neļauj precīzi noteikt gripas vakcīnu atlikumus vakcinācijas iestādēs un sabiedrībai sniegt informāciju, kurās vakcinācijas iestādēs cilvēki var vērsties, lai vakcinētos ar valsts apmaksātu pretgripas vakcīnu.
Ārstniecības iestāžu atskaitīšanās par izlietotajām vakcīnām parāda, ka ir pamats vakcinācijas iestādēm prasīt visu vakcinācijas faktu ievadi E-veselībā no nākamās sezonas, jo ir redzams, ka lielākā daļa ārstniecības iestāžu datus jau vada E-veselībā, kā arī ir būtiski, lai dati par vakcinācijas faktu ievadi netiktu dublēti.
Papildus no šī gada 1.aprīļa ir uzsākta jaundzimušo vakcinācijas datu pret tuberkulozi ievade E-veselības sistēmā, kas ir būtiski jaundzimušo paplašinātā skrīninga aspektā.
Covid-19 pandēmijas laikā ārkārtīgi aktualizējās jautājums par nepieciešamību vakcinācijas faktu reģistrēt E-veselībā. Tas ļauj pilnvērtīgi analizēt attiecīgo vakcīnu krājumu un ļoti precīzi apzināt vakcīnu atlikumu ārstniecības iestādēs, lai lemtu, vai pieejamais vakcīnu krājums ir pietiekošs sabiedrības vakcinācijai. Līdz ar to MK noteikumos Nr.662 tika noteikts, ka vakcinācijas fakts 48 stundu laikā pēc vakcinācijas pret Covid-19 reģistrējams E-veselībā. Lai ārstniecības personām mazinātu administratīvo slogu, tika noteikts, ka šādā gadījumā ārstniecības personai nav jāpilda veidlapa Nr.063/u un veidlapa Nr. 064/u. Šis regulējums tiek pārņemts arī Vakcinācijas noteikumos attiecībā uz vakcināciju pret Covid-19 un pārējām vakcīnregulējamajām infekcijas slimībām.
Ir jāvirzās uz visu vakcinācijas faktu reģistrēšanu E-veselībā, kas ļauj iegūt operatīvu informāciju par visu vakcīnu faktiskajiem atlikumiem ārstniecības iestādēs. 2022./2023.gada gripas sezonas laikā sākās arī gripas vakcinācijas faktu ievade E-veselībā. Līdz tam par vakcīnas izlietojumu informācija tika iegūta tikai reizi mēnesī no Vakcinācijas noteikumu 3.pielikuma veidlapas. Lielākā daļa vakcinācijas iestāžu jau veica gripas vakcinācijas faktu ievadi E-veselībā. Tomēr, analizējot gripas vakcinācijas faktus, tika konstatēts, ka daļēji dublējas E-veselībā un Vakcinācijas noteikumu 3.pielikuma veidlapā veiktie ieraksti par izlietotajām gripas vakcīnas devām. Tas neļauj precīzi noteikt gripas vakcīnu atlikumus vakcinācijas iestādēs un sabiedrībai sniegt informāciju, kurās vakcinācijas iestādēs cilvēki var vērsties, lai vakcinētos ar valsts apmaksātu pretgripas vakcīnu.
Ārstniecības iestāžu atskaitīšanās par izlietotajām vakcīnām parāda, ka ir pamats vakcinācijas iestādēm prasīt visu vakcinācijas faktu ievadi E-veselībā no nākamās sezonas, jo ir redzams, ka lielākā daļa ārstniecības iestāžu datus jau vada E-veselībā, kā arī ir būtiski, lai dati par vakcinācijas faktu ievadi netiktu dublēti.
Papildus no šī gada 1.aprīļa ir uzsākta jaundzimušo vakcinācijas datu pret tuberkulozi ievade E-veselības sistēmā, kas ir būtiski jaundzimušo paplašinātā skrīninga aspektā.
Risinājuma apraksts
E-veselība
Tiek noteikts regulējums (grozījumu 9.punkts), kas paredz, ka ārstniecības personām visi vakcinācijas fakti ir jāreģistrē E-veselībā, norādot informāciju par pacientu, vakcinācijas fakta reģistrāciju, ievadīto vakcīnu, ārstniecības personu, kas pieņēma lēmumu personai veikt vakcināciju, un ārstniecības personu, kas personai veica vakcināciju.
Savukārt Vakcinācijas noteikumu noslēguma jautājumos tiek noteikts, ka ārstniecības personai visi vakcinācijas fakti jāreģistrē E-veselībā ne vēlāk kā no 2024.gada 1.janvāra. Vakcinācijas fakts par vakcināciju pret sezonālo gripu jāreģistrē E-veselībā no 2023.gada 1.septembra, savukārt Covid-19 vakcinācijas fakts un jaundzimušā vakcinācijas fakts kā līdz šim ir jāreģistrē E-veselībā 48 stundu laikā pēc veiktās vakcinācijas (grozījumu 44.punkts). Bet tās ārstniecības personas, kas vakcinācijas faktus reģistrēs E-veselībā jau pirms noteiktā normatīvā regulējuma ieviešanas laikā, drīkstēs nepildīt profilaktiskās potēšanas karti (veidlapa Nr.063/u), profilaktiskās potēšanas uzskaites žurnālu (veidlapa Nr. 064/u) un SPKC pārskatus par veiktajām vakcinācijām (3. pielikums "Iedzīvotāju imunizācijas pārskata un vakcīnu pasūtījuma veidlapa" un 5. pielikums "Vakcinācijas kalendāra ietvaros vakcinēto personu pārskata veidlapa") (grozījumu 45.punkts). Papildus norādāms, ka ārstniecības personām vakcinācijas fakta ievade E-veselībā ir veicama viegli (jāveic tikai daži klikšķi), savukārt arī vakcinētajai personai ir ieguvums no E-veselības sistēmas, jo, ievadot vakcinācijas datus tajā, personai veidojas e-potēšanas pase.
Tiek noteikts regulējums (grozījumu 9.punkts), kas paredz, ka ārstniecības personām visi vakcinācijas fakti ir jāreģistrē E-veselībā, norādot informāciju par pacientu, vakcinācijas fakta reģistrāciju, ievadīto vakcīnu, ārstniecības personu, kas pieņēma lēmumu personai veikt vakcināciju, un ārstniecības personu, kas personai veica vakcināciju.
Savukārt Vakcinācijas noteikumu noslēguma jautājumos tiek noteikts, ka ārstniecības personai visi vakcinācijas fakti jāreģistrē E-veselībā ne vēlāk kā no 2024.gada 1.janvāra. Vakcinācijas fakts par vakcināciju pret sezonālo gripu jāreģistrē E-veselībā no 2023.gada 1.septembra, savukārt Covid-19 vakcinācijas fakts un jaundzimušā vakcinācijas fakts kā līdz šim ir jāreģistrē E-veselībā 48 stundu laikā pēc veiktās vakcinācijas (grozījumu 44.punkts). Bet tās ārstniecības personas, kas vakcinācijas faktus reģistrēs E-veselībā jau pirms noteiktā normatīvā regulējuma ieviešanas laikā, drīkstēs nepildīt profilaktiskās potēšanas karti (veidlapa Nr.063/u), profilaktiskās potēšanas uzskaites žurnālu (veidlapa Nr. 064/u) un SPKC pārskatus par veiktajām vakcinācijām (3. pielikums "Iedzīvotāju imunizācijas pārskata un vakcīnu pasūtījuma veidlapa" un 5. pielikums "Vakcinācijas kalendāra ietvaros vakcinēto personu pārskata veidlapa") (grozījumu 45.punkts). Papildus norādāms, ka ārstniecības personām vakcinācijas fakta ievade E-veselībā ir veicama viegli (jāveic tikai daži klikšķi), savukārt arī vakcinētajai personai ir ieguvums no E-veselības sistēmas, jo, ievadot vakcinācijas datus tajā, personai veidojas e-potēšanas pase.
Problēmas apraksts
Veselības ministrija, tās padotības iestādes, ārstniecības iestādes un zāļu lieltirgotavas
Līdz šim Vakcinācijas noteikumos nav bijis noteikts, ka par valsts budžeta līdzekļiem tiek iegādāti arī vakcinācijas piederumi (piemēram, šļirces, adatas, vakcīnu šķaidīšanas šķīdumi u.c., bez kuru iegādes nereti nav iespējams veikt vakcināciju), kā arī vakcīnu uzglabāšanas, loģistikas un utilizācijas pakalpojumi, lai gan arī šos pakalpojumus NVD vienmēr ir iegādājies.
Vakcinācijas noteikumu 8.punktā ir paredzēta situācija, ka epidēmijas vai tās draudu gadījumā veselības ministrs ir tiesīgs izdot rīkojumu par atsevišķu iedzīvotāju grupu vakcināciju neparedzētos gadījumos un papildu vakcīnu iegādi, tomēr minētajā punktā nav paredzēta iespēja, ka veselības ministrs varētu izdot rīkojumu, kas šādā gadījumā noteiktu organizatorisko kārtību ārstniecības iestādēm atsevišķu iedzīvotāju grupu vakcinācijas veikšanai. Šādas situācijas veidojās 2020.gada nogalē, kad tika uzsākta ārstniecības personu vakcinācija pret Covid-19, un 2022.gada vasarā, kad ar veselības ministra rīkojumu bija jānosaka vakcinācijas pret pērtiķu bakām nodrošināšanas organizatoriskā kārtība, kas attiecās uz noteiktām ārstniecības iestādēm.
Pašlaik Vakcinācijas noteikumu 12.punkts nosaka SPKC reģionālo nodaļu epidemiologu kompetenci, bet 13.punkts – SPKC kompetenci vakcinācijas jomā. Ņemot vērā, ka SPKC epidemiologu darba pienākumi ir SPKC iekšējās darba organizācijas joma, tādēļ normatīvo aktu līmenī tas nav jāregulē. Līdz ar to Vakcinācijas noteikumu 12. un 13.punktā noteiktos uzdevumus nepieciešams apvienojot 13.punktā un svītrojot 12. un 13.punkta dublējošās normas.
Lai veiktu vakcināciju pret Vakcinācijas noteikumos minētajām infekcijas slimībām, NVD iegādājas ne tikai vakcīnas, bet arī vakcinācijas piederumus, vakcīnu uzglabāšanas, loģistikas un nepieciešamības gadījumā utilizācijas pakalpojumus. Tas tiek darīts ne tikai Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā.
Pašreizējā Vakcinācijas noteikumu redakcija nenosaka konkrētu laiku, kad tiek izpildīti ārpuskārtas vakcīnu pasūtījumi, kā arī nav noteikts, ka vitāli un epidemioloģiski svarīgu vakcīnu piegāde ir jānodrošina īsākā laikā nekā parasts vakcīnu ārpuskārtas pasūtījums.
Vakcinācijas noteikumu 45.2.apakšpunkts paredz, ka Veselības inspekcija (turpmāk – VI) kontrolē sertifikātu esību ārstniecības personām, kuras veic vakcināciju. 2022.gada 25.janvārī stājās spēkā grozījumi Ārstniecības likumā un grozījums likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu", ar kuriem tika atcelta prasība par specialitātes sertifikāta nepieciešamību patstāvīgas profesionālas darbības veikšanai māsas specialitātē. Līdz ar to ir nepieciešams grozījums attiecīgajā punktā.
Līdz šim Vakcinācijas noteikumos nav bijis noteikts, ka par valsts budžeta līdzekļiem tiek iegādāti arī vakcinācijas piederumi (piemēram, šļirces, adatas, vakcīnu šķaidīšanas šķīdumi u.c., bez kuru iegādes nereti nav iespējams veikt vakcināciju), kā arī vakcīnu uzglabāšanas, loģistikas un utilizācijas pakalpojumi, lai gan arī šos pakalpojumus NVD vienmēr ir iegādājies.
Vakcinācijas noteikumu 8.punktā ir paredzēta situācija, ka epidēmijas vai tās draudu gadījumā veselības ministrs ir tiesīgs izdot rīkojumu par atsevišķu iedzīvotāju grupu vakcināciju neparedzētos gadījumos un papildu vakcīnu iegādi, tomēr minētajā punktā nav paredzēta iespēja, ka veselības ministrs varētu izdot rīkojumu, kas šādā gadījumā noteiktu organizatorisko kārtību ārstniecības iestādēm atsevišķu iedzīvotāju grupu vakcinācijas veikšanai. Šādas situācijas veidojās 2020.gada nogalē, kad tika uzsākta ārstniecības personu vakcinācija pret Covid-19, un 2022.gada vasarā, kad ar veselības ministra rīkojumu bija jānosaka vakcinācijas pret pērtiķu bakām nodrošināšanas organizatoriskā kārtība, kas attiecās uz noteiktām ārstniecības iestādēm.
Pašlaik Vakcinācijas noteikumu 12.punkts nosaka SPKC reģionālo nodaļu epidemiologu kompetenci, bet 13.punkts – SPKC kompetenci vakcinācijas jomā. Ņemot vērā, ka SPKC epidemiologu darba pienākumi ir SPKC iekšējās darba organizācijas joma, tādēļ normatīvo aktu līmenī tas nav jāregulē. Līdz ar to Vakcinācijas noteikumu 12. un 13.punktā noteiktos uzdevumus nepieciešams apvienojot 13.punktā un svītrojot 12. un 13.punkta dublējošās normas.
Lai veiktu vakcināciju pret Vakcinācijas noteikumos minētajām infekcijas slimībām, NVD iegādājas ne tikai vakcīnas, bet arī vakcinācijas piederumus, vakcīnu uzglabāšanas, loģistikas un nepieciešamības gadījumā utilizācijas pakalpojumus. Tas tiek darīts ne tikai Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā.
Pašreizējā Vakcinācijas noteikumu redakcija nenosaka konkrētu laiku, kad tiek izpildīti ārpuskārtas vakcīnu pasūtījumi, kā arī nav noteikts, ka vitāli un epidemioloģiski svarīgu vakcīnu piegāde ir jānodrošina īsākā laikā nekā parasts vakcīnu ārpuskārtas pasūtījums.
Vakcinācijas noteikumu 45.2.apakšpunkts paredz, ka Veselības inspekcija (turpmāk – VI) kontrolē sertifikātu esību ārstniecības personām, kuras veic vakcināciju. 2022.gada 25.janvārī stājās spēkā grozījumi Ārstniecības likumā un grozījums likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu", ar kuriem tika atcelta prasība par specialitātes sertifikāta nepieciešamību patstāvīgas profesionālas darbības veikšanai māsas specialitātē. Līdz ar to ir nepieciešams grozījums attiecīgajā punktā.
Vakcinācijas noteikumu 47.punktā ir norādīts, ka VI amatpersonām ir tiesības pieņemt lēmumu par vakcinācijas apturēšanu attiecīgajā vakcinācijas iestādē. Nepieciešams tehnisks precizējums, norādot, ka apturēta tiek tieši vakcinācijas pakalpojuma darbība.
Risinājuma apraksts
Veselības ministrija, tās padotības iestādes, ārstniecības iestādes un zāļu lieltirgotavas
Grozījumu 5.punkts tiek papildināts ar norādi, ka par valsts budžeta līdzekļiem tiek iepirkti vakcinācijas piederumi (piemēram, šļirces daudzdevu vakcīnām, injekciju šķīdums atsevišķu vakcīnu šķaidīšanai), uzglabāšanas, loģistikas un utilizācijas pakalpojumi. Papildu finanšu līdzekļi šo pakalpojumu nodrošināšanai nav nepieciešami.
Vakcinācijas noteikumu 8.punkts (grozījumu 6.punkts) tiek papildināts ar norādi, ka veselības ministrs ir tiesīgs epidēmijas vai tās draudu gadījumā izdot rīkojumu, kas nosaka organizatorisko kārtību ārstniecības iestādēm atsevišķu iedzīvotāju grupu vakcinācijas veikšanai neparedzētos gadījumos, lai mazinātu infekcijas slimības izplatības draudus sabiedrībā.
Grozījumu 10.punkts paredz redakcionāli precizēt Vakcinācijas noteikumu 11.punktu, norādot, ka tieši SPKC ir atbildīgā institūcija, kurai ir jāvērtē vakcīnu izlietojums, jāplāno un jāveic darbības, lai nodrošinātu maksimāla iedzīvotāju skaita vakcināciju. SPKC to veic, iesaistot Nacionālo veselības dienestu (turpmāk – NVD).
Grozījumu 11.punkts paredz svītrot punktu, kas nosaka, kas ir jādara SPKC reģionālo nodaļu epidemiologiem, un precizē Vakcinācijas noteikumu 13.punktā SPKC veicamās darbības (grozījumu 12.-18.punkti), lai valstī tiktu veikta iedzīvotāju imunizācijas, saslimstības rādītāju un vakcīnu izlietojuma analīze; tiktu plānots kopējais nepieciešamo valsts apmaksāto vakcīnu un vakcinācijas piederumu daudzums vakcinācijas nodrošināšanai valstī; tiktu koordinēts imunizācijas process un plānoti un organizēti pasākumi vakcinācijas aptveres uzlabošanai; apkopoti dati par vakcinācijas iestāžu vakcīnu pasūtījumiem; nodrošināta pieejamība datiem, kas attiecas uz vakcināciju un vakcinācijas aptveres rādītājiem; nodrošināts metodiskais atbalsts un apmācības vakcinācijas pakalpojumu sniedzējiem par dažādiem ar vakcināciju saistītiem jautājumiem, piemēram Vakcinācijas rokasgrāmatas papildināšana ar dažādiem aktuāliem ar vakcinācijas procesu, vakcīnu pasūtīšanu, atskaišu aizpildīšanu saistītiem jautājumiem. SPKC veicamie uzdevumi ir neieciešami, lai precīzi saplānotu vakcīnu apjomu vakcinācijas kalendāra izpildei valstī.
Līdz ar Vakcinācijas noteikumu 12.punkta svītrošanu, tiek veikti tehniski precizējumi Vakcinācijas noteikumu 10.2.apakšpunktā (grozījumu 8.punkts), 18.4punktā (grozījumu 26.punkts) un 38.punktā (grozījumu 34.punkts).
Grozījumu 19.punkts redakcionāli precizē un papildina NVD pienākumus, kas attiecas uz vakcīnu iegādi, norādot, ka NVD iegādājas arī vakcinācijas piederumus un vakcīnu uzglabāšanas, loģistikas un utilizācijas pakalpojumus. Tas tiek darīts arī Baltijas valstu partnerības līguma ietvaros vai Eiropas Komisijas noslēgto līgumu ietvaros.
Grozījumu 20.punkts. Vakcinācijas noteikumu 14.1punkts tiek papildināts ar nosacījumu, ka ārpuskārtas vakcīnu pasūtījumu zāļu lieltirgotava nodrošina ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā, bet vakcīnas, kas ir vitāli svarīgas, zāļu lieltirgotava piegādā ne vēlāk kā 24 stundu laikā.
Grozījumu 42.punkts vairāk neparedz pienākumu VI kontrolēt sertifikātu esību māsām. Māsām atļauts patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību konkrētā pamatspecialitātē atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kompetencei, ja viņas ir ieguvušas profesionālās kvalifikācijas apliecību un reģistrētas ārstniecības personu reģistrā.
Grozījumu 43.punkts paredz tehnisku precizējumu, norādot, ka VI amatpersonām ir tiesības pieņemt lēmumu par vakcinācijas pakalpojuma darbības apturēšanu attiecīgajā vakcinācijas iestādē.
Grozījumu 5.punkts tiek papildināts ar norādi, ka par valsts budžeta līdzekļiem tiek iepirkti vakcinācijas piederumi (piemēram, šļirces daudzdevu vakcīnām, injekciju šķīdums atsevišķu vakcīnu šķaidīšanai), uzglabāšanas, loģistikas un utilizācijas pakalpojumi. Papildu finanšu līdzekļi šo pakalpojumu nodrošināšanai nav nepieciešami.
Vakcinācijas noteikumu 8.punkts (grozījumu 6.punkts) tiek papildināts ar norādi, ka veselības ministrs ir tiesīgs epidēmijas vai tās draudu gadījumā izdot rīkojumu, kas nosaka organizatorisko kārtību ārstniecības iestādēm atsevišķu iedzīvotāju grupu vakcinācijas veikšanai neparedzētos gadījumos, lai mazinātu infekcijas slimības izplatības draudus sabiedrībā.
Grozījumu 10.punkts paredz redakcionāli precizēt Vakcinācijas noteikumu 11.punktu, norādot, ka tieši SPKC ir atbildīgā institūcija, kurai ir jāvērtē vakcīnu izlietojums, jāplāno un jāveic darbības, lai nodrošinātu maksimāla iedzīvotāju skaita vakcināciju. SPKC to veic, iesaistot Nacionālo veselības dienestu (turpmāk – NVD).
Grozījumu 11.punkts paredz svītrot punktu, kas nosaka, kas ir jādara SPKC reģionālo nodaļu epidemiologiem, un precizē Vakcinācijas noteikumu 13.punktā SPKC veicamās darbības (grozījumu 12.-18.punkti), lai valstī tiktu veikta iedzīvotāju imunizācijas, saslimstības rādītāju un vakcīnu izlietojuma analīze; tiktu plānots kopējais nepieciešamo valsts apmaksāto vakcīnu un vakcinācijas piederumu daudzums vakcinācijas nodrošināšanai valstī; tiktu koordinēts imunizācijas process un plānoti un organizēti pasākumi vakcinācijas aptveres uzlabošanai; apkopoti dati par vakcinācijas iestāžu vakcīnu pasūtījumiem; nodrošināta pieejamība datiem, kas attiecas uz vakcināciju un vakcinācijas aptveres rādītājiem; nodrošināts metodiskais atbalsts un apmācības vakcinācijas pakalpojumu sniedzējiem par dažādiem ar vakcināciju saistītiem jautājumiem, piemēram Vakcinācijas rokasgrāmatas papildināšana ar dažādiem aktuāliem ar vakcinācijas procesu, vakcīnu pasūtīšanu, atskaišu aizpildīšanu saistītiem jautājumiem. SPKC veicamie uzdevumi ir neieciešami, lai precīzi saplānotu vakcīnu apjomu vakcinācijas kalendāra izpildei valstī.
Līdz ar Vakcinācijas noteikumu 12.punkta svītrošanu, tiek veikti tehniski precizējumi Vakcinācijas noteikumu 10.2.apakšpunktā (grozījumu 8.punkts), 18.4punktā (grozījumu 26.punkts) un 38.punktā (grozījumu 34.punkts).
Grozījumu 19.punkts redakcionāli precizē un papildina NVD pienākumus, kas attiecas uz vakcīnu iegādi, norādot, ka NVD iegādājas arī vakcinācijas piederumus un vakcīnu uzglabāšanas, loģistikas un utilizācijas pakalpojumus. Tas tiek darīts arī Baltijas valstu partnerības līguma ietvaros vai Eiropas Komisijas noslēgto līgumu ietvaros.
Grozījumu 20.punkts. Vakcinācijas noteikumu 14.1punkts tiek papildināts ar nosacījumu, ka ārpuskārtas vakcīnu pasūtījumu zāļu lieltirgotava nodrošina ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā, bet vakcīnas, kas ir vitāli svarīgas, zāļu lieltirgotava piegādā ne vēlāk kā 24 stundu laikā.
Grozījumu 42.punkts vairāk neparedz pienākumu VI kontrolēt sertifikātu esību māsām. Māsām atļauts patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību konkrētā pamatspecialitātē atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kompetencei, ja viņas ir ieguvušas profesionālās kvalifikācijas apliecību un reģistrētas ārstniecības personu reģistrā.
Grozījumu 43.punkts paredz tehnisku precizējumu, norādot, ka VI amatpersonām ir tiesības pieņemt lēmumu par vakcinācijas pakalpojuma darbības apturēšanu attiecīgajā vakcinācijas iestādē.
Problēmas apraksts
Atteikuma veidlapa no vakcinācijas
Vakcinācijas noteikumu 28.punkts paredz, ja vakcinējamā persona atsakās no vakcinācijas, ārstniecības persona noformē rakstisku atteikumu. Daļa ārstniecības personu ir norādījušas, ka ērtākai lietošanai būtu izmantojama noteiktas formas veidlapa, kuru aizpildītu un parakstītu ārstniecības persona un vakcinējamā persona. Veidlapu varētu izmantot jebkurš veselības aprūpes speciālists, kas veic valsts nodrošinātu vakcināciju. Šādu aizpildītu veidlapu ārstniecības persona var uzglabāt pacienta ambulatorajā kartē. Atteikuma no vakcinācijas veidlapas nepieciešamība tika diskutēta arī IVP sēdē Nr.60 (https://www.vm.gov.lv/lv/media/2650/download?attachment), kurā tika nolemts, ka šāda veidlapa būtu derīga 12 mēnešus un šis atteikums neliegtu turpmāk bērnam vai pieaugušajam vakcinēties. Minētās veidlapas sagatavošanā 2020.gadā ir piedalījusies IVP un SPKC, kā arī priekšlikumus ir sniegusi VI un Latvijas Ģimenes ārstu asociācija.
Vakcinācijas noteikumu 28.punkts paredz, ja vakcinējamā persona atsakās no vakcinācijas, ārstniecības persona noformē rakstisku atteikumu. Daļa ārstniecības personu ir norādījušas, ka ērtākai lietošanai būtu izmantojama noteiktas formas veidlapa, kuru aizpildītu un parakstītu ārstniecības persona un vakcinējamā persona. Veidlapu varētu izmantot jebkurš veselības aprūpes speciālists, kas veic valsts nodrošinātu vakcināciju. Šādu aizpildītu veidlapu ārstniecības persona var uzglabāt pacienta ambulatorajā kartē. Atteikuma no vakcinācijas veidlapas nepieciešamība tika diskutēta arī IVP sēdē Nr.60 (https://www.vm.gov.lv/lv/media/2650/download?attachment), kurā tika nolemts, ka šāda veidlapa būtu derīga 12 mēnešus un šis atteikums neliegtu turpmāk bērnam vai pieaugušajam vakcinēties. Minētās veidlapas sagatavošanā 2020.gadā ir piedalījusies IVP un SPKC, kā arī priekšlikumus ir sniegusi VI un Latvijas Ģimenes ārstu asociācija.
Risinājuma apraksts
Atteikuma veidlapa no vakcinācijas
Grozījumu 31.punkts paredz, ka ārstniecības persona rakstiskā vakcinācijas atteikuma noformēšanai var izmantot šo noteikumu 9. pielikumā (grozījumu 47.punkts) minēto atteikuma no vakcinācijas veidlapu. Ja ārstniecības persona nevēlās izmantot šādu veidlapu, tad ārstniecības persona atteikumu noformē rakstiski brīvā formā (tāpat kā līdz šim). Vienlaikus ārstniecības persona E-veselībā reģistrē iemeslu, kādēļ persona netiek vakcinēta.
Neraugoties uz noformēto atteikumu no vakcinācijas, ārstniecības persona turpina skaidrot vakcinācijas nepieciešamību turpmākajā komunikācijā ar pacientu.
Grozījumu 31.punkts paredz, ka ārstniecības persona rakstiskā vakcinācijas atteikuma noformēšanai var izmantot šo noteikumu 9. pielikumā (grozījumu 47.punkts) minēto atteikuma no vakcinācijas veidlapu. Ja ārstniecības persona nevēlās izmantot šādu veidlapu, tad ārstniecības persona atteikumu noformē rakstiski brīvā formā (tāpat kā līdz šim). Vienlaikus ārstniecības persona E-veselībā reģistrē iemeslu, kādēļ persona netiek vakcinēta.
Neraugoties uz noformēto atteikumu no vakcinācijas, ārstniecības persona turpina skaidrot vakcinācijas nepieciešamību turpmākajā komunikācijā ar pacientu.
Problēmas apraksts
Citi redakcionāli precizējumi
Vakcinācijas noteikumu 22.punkts nosaka, ka iedzīvotājiem ir tiesības izvēlēties vakcinācijas iestādi vai ārstniecības personu, kura veiks vakcināciju, kā arī atteikties no vakcinācijas, arī no aizbildnībā esošas personas vakcinācijas. Pēc būtības šis Vakcinācijas noteikumu punkts dublē Pacientu tiesību likumā noteiktās prasības, piemēram, 8. pants nosaka, ka pacientam ir tiesības izvēlēties ārstu un ārstniecības iestādi, bet 6.pants paredz pacienta piekrišanu ārstniecībai vai atteikšanos no tās (ceturtā daļa - pacientam ir tiesības atteikties no ārstniecības pirms tās uzsākšanas, no ārstniecībā izmantojamās metodes, neatsakoties no ārstniecības kopumā, vai atteikties no ārstniecības tās laikā), kā arī Vakcinācijas noteikumu 28.punkts nosaka procedūru atteikumam no vakcinācijas.
Vakcinācijas noteikumu 26.2.apakšpunktā ir nepieciešams redakcionāls precizējums, jo, piemēram, vakcīnas lietošanas instrukcija nesatur informāciju par vakcinējamās personas medicīnisko novērošanu pēcvakcinācijas periodā, bet vakcinējamā persona pēc vakcinācijas ir jānovēro, lai iespējamas anafilakses attīstības gadījumā personai operatīvi varētu sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību.
Vakcinācijas noteikumu 29.punkta redakcija nav atbilstoša pašreizējai situācijai, jo jauna dizaina potēšanas pases papīra formātā nav paredzēts izdot. Bez tam Ministru kabineta 2014.gada 11.marta noteikumu Nr.134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu" 8.pielikums "Potēšanas pase" satur informāciju par potēšanas pasē iekļaujamo informāciju.
Vakcinācijas noteikumu 33.4.apakšpunkts nosaka, ka personām, kuras sniedz manikīra un pedikīra pakalpojumus, tetovēšanas un ādas caurduršanas procedūras, ir obligāti jāvakcinējas pret B hepatītu, jo šīs personas, pildot darba pienākumus, nonāk tiešā saskarē ar cilvēku bioloģiskajiem materiāliem, kas var saturēt vai pārnest B hepatīta vīrusu. Saskaņā ar 2015. gada 8. decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 693 "Kārtība, kādā skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzēji paziņo par saimnieciskās darbības uzsākšanu" pakalpojuma sniedzējs, t.sk. pašnodarbinātā persona, iesniedz VI iesniegumu par darbības uzsākšanu, jo minētā persona arī sniedz paaugstināta riska pakalpojumus. Tādēļ, lai izvairītos no pārpratumiem normatīvā akta ievērošanā, Vakcinācijas noteikumos normatīvais regulējums tiek precizēts, norādot, ka arī pašnodarbinātajām personām ir nepieciešams vakcinēties pret B hepatītu, jo arī pašnodarbināto personu sniegtie pakalpojumi ir saistīti ar paaugstinātu infekcijas slimību izplatīšanas risku.
Vakcinācijas noteikumu 22.punkts nosaka, ka iedzīvotājiem ir tiesības izvēlēties vakcinācijas iestādi vai ārstniecības personu, kura veiks vakcināciju, kā arī atteikties no vakcinācijas, arī no aizbildnībā esošas personas vakcinācijas. Pēc būtības šis Vakcinācijas noteikumu punkts dublē Pacientu tiesību likumā noteiktās prasības, piemēram, 8. pants nosaka, ka pacientam ir tiesības izvēlēties ārstu un ārstniecības iestādi, bet 6.pants paredz pacienta piekrišanu ārstniecībai vai atteikšanos no tās (ceturtā daļa - pacientam ir tiesības atteikties no ārstniecības pirms tās uzsākšanas, no ārstniecībā izmantojamās metodes, neatsakoties no ārstniecības kopumā, vai atteikties no ārstniecības tās laikā), kā arī Vakcinācijas noteikumu 28.punkts nosaka procedūru atteikumam no vakcinācijas.
Vakcinācijas noteikumu 26.2.apakšpunktā ir nepieciešams redakcionāls precizējums, jo, piemēram, vakcīnas lietošanas instrukcija nesatur informāciju par vakcinējamās personas medicīnisko novērošanu pēcvakcinācijas periodā, bet vakcinējamā persona pēc vakcinācijas ir jānovēro, lai iespējamas anafilakses attīstības gadījumā personai operatīvi varētu sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību.
Vakcinācijas noteikumu 29.punkta redakcija nav atbilstoša pašreizējai situācijai, jo jauna dizaina potēšanas pases papīra formātā nav paredzēts izdot. Bez tam Ministru kabineta 2014.gada 11.marta noteikumu Nr.134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu" 8.pielikums "Potēšanas pase" satur informāciju par potēšanas pasē iekļaujamo informāciju.
Vakcinācijas noteikumu 33.4.apakšpunkts nosaka, ka personām, kuras sniedz manikīra un pedikīra pakalpojumus, tetovēšanas un ādas caurduršanas procedūras, ir obligāti jāvakcinējas pret B hepatītu, jo šīs personas, pildot darba pienākumus, nonāk tiešā saskarē ar cilvēku bioloģiskajiem materiāliem, kas var saturēt vai pārnest B hepatīta vīrusu. Saskaņā ar 2015. gada 8. decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 693 "Kārtība, kādā skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzēji paziņo par saimnieciskās darbības uzsākšanu" pakalpojuma sniedzējs, t.sk. pašnodarbinātā persona, iesniedz VI iesniegumu par darbības uzsākšanu, jo minētā persona arī sniedz paaugstināta riska pakalpojumus. Tādēļ, lai izvairītos no pārpratumiem normatīvā akta ievērošanā, Vakcinācijas noteikumos normatīvais regulējums tiek precizēts, norādot, ka arī pašnodarbinātajām personām ir nepieciešams vakcinēties pret B hepatītu, jo arī pašnodarbināto personu sniegtie pakalpojumi ir saistīti ar paaugstinātu infekcijas slimību izplatīšanas risku.
Risinājuma apraksts
Citi redakcionāli precizējumi
Grozījumu 27.punkts paredz svītrot Vakcinācijas noteikumu 22.punktu, jo nav nepieciešams dublēt normatīvo aktu prasības, kas jau izriet no Pacientu tiesību likuma un Vakcinācijas noteikumu 28.punkta prasībām. Tādējādi arī turpmāk vakcinējamai personai (pamatojoties uz Pacientu tiesību likumu un Vakcinācijas noteikumu 28.punktu) būs tiesības izvēlēties vakcinācijas iestādi vai ārstniecības personu, kura veiks vakcināciju, kā arī atteikties no vakcinācijas, arī no aizbildnībā esošas personas vakcinācijas.
Grozījumu 28.punkts precizē, ka ārstniecības persona ir atbildīga par vakcīnas pareizu ievadīšanu atbilstoši vakcīnas lietošanas instrukcijai, par vakcinējamo personu plūsmas organizēšanu un par vakcinējamās personas novērošanu pēcvakcinācijas periodā, lai sniegtu neatliekamo medicīnisko palīdzību iespējamas anafilakses attīstības gadījumā.
Grozījumu 29.punkts paredz no Vakcinācijas noteikumu 26.3.apakšpunkta svītrot vārdus "vizītes laikā", jo nereti pacients pie ģimenes ārsta ierodas kādas akūtas saslimšanas vai hroniskas slimības paasinājuma laikā un tādēļ attiecīgās vizītes laikā neplāno veikt vakcināciju. Tādējādi ārstniecības persona var vienoties ar pacientu par labāko vizītes laiku tieši vakcinācijas veikšanai.
No Vakcinācijas noteikumu 27.3.apakšpunkta (Grozījumu 30.punkts) tiek svītrots infekcijas slimību uzskaitījums, pret kurām ārsts var rekomendēt savu pacientu vakcinēties. Tas tiek darīts tādēļ, lai vakcīnregulējamo infekcijas slimību uzskaitījums nebūtu nepilnīgs un tas nebūtu regulāri jāpapildina, bez tam ārstniecības persona var rekomendēt pacientam vakcinēties ar ceļotājiem domātām vakcīnām, ja persona plāno doties noteiktā ceļojumā. Vakcīnregulējamo infekcijas slimību uzskaitījuma vietā katrā konkrētajā gadījumā tiek piedāvāts sekot gan ārstniecības personas rekomendācijām, gan SPKC tīmekļvietnē publicētajām rekomendācijām.
Grozījumu 32.punkts paredz svītrot Vakcinācijas noteikumu 29.punktu. Iedzīvotāji savai ērtībai arī turpmāk varēs lietot papīra formāta potēšanas pases, turklāt iedzīvotājiem E-veselībā ir pieejama elektroniskā potēšanas pase, kurā uzkrāsies informācija par veiktajām vakcinācijām, ja ārstniecības persona informāciju par vakcinācijas faktu ievadīs E-veselībā.
Grozījumu 33.punkts precizē, ka arī pašnodarbinātajām personām, kuras sniedz manikīra un pedikīra pakalpojumus, tetovēšanas un ādas caurduršanas procedūras, ir obligāti jāvakcinējas pret B hepatītu.
Grozījumu 27.punkts paredz svītrot Vakcinācijas noteikumu 22.punktu, jo nav nepieciešams dublēt normatīvo aktu prasības, kas jau izriet no Pacientu tiesību likuma un Vakcinācijas noteikumu 28.punkta prasībām. Tādējādi arī turpmāk vakcinējamai personai (pamatojoties uz Pacientu tiesību likumu un Vakcinācijas noteikumu 28.punktu) būs tiesības izvēlēties vakcinācijas iestādi vai ārstniecības personu, kura veiks vakcināciju, kā arī atteikties no vakcinācijas, arī no aizbildnībā esošas personas vakcinācijas.
Grozījumu 28.punkts precizē, ka ārstniecības persona ir atbildīga par vakcīnas pareizu ievadīšanu atbilstoši vakcīnas lietošanas instrukcijai, par vakcinējamo personu plūsmas organizēšanu un par vakcinējamās personas novērošanu pēcvakcinācijas periodā, lai sniegtu neatliekamo medicīnisko palīdzību iespējamas anafilakses attīstības gadījumā.
Grozījumu 29.punkts paredz no Vakcinācijas noteikumu 26.3.apakšpunkta svītrot vārdus "vizītes laikā", jo nereti pacients pie ģimenes ārsta ierodas kādas akūtas saslimšanas vai hroniskas slimības paasinājuma laikā un tādēļ attiecīgās vizītes laikā neplāno veikt vakcināciju. Tādējādi ārstniecības persona var vienoties ar pacientu par labāko vizītes laiku tieši vakcinācijas veikšanai.
No Vakcinācijas noteikumu 27.3.apakšpunkta (Grozījumu 30.punkts) tiek svītrots infekcijas slimību uzskaitījums, pret kurām ārsts var rekomendēt savu pacientu vakcinēties. Tas tiek darīts tādēļ, lai vakcīnregulējamo infekcijas slimību uzskaitījums nebūtu nepilnīgs un tas nebūtu regulāri jāpapildina, bez tam ārstniecības persona var rekomendēt pacientam vakcinēties ar ceļotājiem domātām vakcīnām, ja persona plāno doties noteiktā ceļojumā. Vakcīnregulējamo infekcijas slimību uzskaitījuma vietā katrā konkrētajā gadījumā tiek piedāvāts sekot gan ārstniecības personas rekomendācijām, gan SPKC tīmekļvietnē publicētajām rekomendācijām.
Grozījumu 32.punkts paredz svītrot Vakcinācijas noteikumu 29.punktu. Iedzīvotāji savai ērtībai arī turpmāk varēs lietot papīra formāta potēšanas pases, turklāt iedzīvotājiem E-veselībā ir pieejama elektroniskā potēšanas pase, kurā uzkrāsies informācija par veiktajām vakcinācijām, ja ārstniecības persona informāciju par vakcinācijas faktu ievadīs E-veselībā.
Grozījumu 33.punkts precizē, ka arī pašnodarbinātajām personām, kuras sniedz manikīra un pedikīra pakalpojumus, tetovēšanas un ādas caurduršanas procedūras, ir obligāti jāvakcinējas pret B hepatītu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Katru gadu SPKC analizē par valsts budžeta līdzekļiem iegādāto vakcīnu izlietojumu un sasniegto vakcinācijas aptveri.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- vakcinējamās personas
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektam ir pozitīva ietekme uz sabiedrības veselību – tiek aizstāvētas sabiedrības intereses kopumā, jo tiek uzlabots vakcinācijas process valstī, mazināts administratīvais slogs, uzlabota informācijas pieejamība un digitalizācija.
Juridiskās personas
- ģimenes ārsti un vakcinācijas iestādes; SPKC darbinieki; VI inspektori; NVD darbinieki
Ietekmes apraksts
Ģimenes ārsti un vakcinācijas iestādes, kuri veic vakcinācijas, varēs aizpildīt jauno atteikuma no vakcinācijas veidlapu. Tomēr jāatzīmē, ka veidlapa nebūs jāpilda obligāti. Reģistrējot vakcinācijas faktus E-veselībā (jāveic tikai daži klikšķi), nebūs jāaizpilda veidlapa Nr.063/u, veidlapa Nr. 064/u un SPKC pārskati par veiktajām vakcinācijām.
SPKC darbinieki, kuri apkopo vakcinācijas iestāžu vakcīnu pasūtījumus, atskaites par vakcināciju un vakcīnu izlietojumu un veido statistisko informāciju par vakcināciju, varēs ātrāk iegūt statistikas pārskatus un informāciju par vakcīnu krājumiem vakcinācijas iestādēs.
VI inspektori, kuri veic kontroles vakcinācijas iestādēs.
NVD darbinieki, kuri nodarbojas ar iepirkumu veikšanu.
Projekta izpildē iesaistītās institūcijas noteikumu projektā paredzēto pasākumu īstenošanu nodrošinās tām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
SPKC darbinieki, kuri apkopo vakcinācijas iestāžu vakcīnu pasūtījumus, atskaites par vakcināciju un vakcīnu izlietojumu un veido statistisko informāciju par vakcināciju, varēs ātrāk iegūt statistikas pārskatus un informāciju par vakcīnu krājumiem vakcinācijas iestādēs.
VI inspektori, kuri veic kontroles vakcinācijas iestādēs.
NVD darbinieki, kuri nodarbojas ar iepirkumu veikšanu.
Projekta izpildē iesaistītās institūcijas noteikumu projektā paredzēto pasākumu īstenošanu nodrošinās tām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Nacionālais veselības dienests, Slimību profilakses un kontroles centrs, Veselības inspekcijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Imunizācijas valsts padome6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts skar sabiedrības veselības jautājumu; tiek veicināta iespēja cilvēkiem vakcinēties pret dažādām vakcīnregulējamām infekcijas slimībām. Vienlaikus tiek mazināts administratīvais slogs ārstniecības personām, jo pakāpeniski notiek atteikšanās no papīra dokumentācijas, to aizstājot ar informācijas ievadi E-veselībā.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi