25-TA-3032: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" projekta "E-KRASS 2. kārta un digitālo risinājumu attīstība sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai" pases apstiprināšanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts izstrādāts, pamatojoties uz Ministru kabineta (turpmāk – MK) 2024. gada 4.jūnija noteikumiem Nr.338 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" īstenošanas noteikumi", kas nosaka kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākumu "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram".
Projekts tiks īstenots E-Lietas programmas ietvaros.
Projekts tiks īstenots E-Lietas programmas ietvaros.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Tiesību akta projekta mērķis ir apstiprināt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" projekta "E-KRASS 2.kārta un digitālo risinājumu attīstība sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai" pasi un projekta izmaksas.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Tieslietu ministrija Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" ietvaros kā prioritāti ir izvirzījusi E-lietas programmas attīstību. E-lietas jomas arhitektūras ietvaros Iekšlietu digitālais centrs (turpmāk - Centrs) kā vienu no prioritātēm izvirzījis Kriminālprocesa informācijas sistēmas (turpmāk - E-KRASS) attīstību, kā arī citu starpnozaru un pārnacionālu mūsdienu prasībām atbilstošu drošības un tiesībsargājošo institūciju digitālo risinājumu attīstību. Lai šis mērķis tiktu sasniegts, plānots īstenot projektu "E-KRASS 2. kārta un digitālo risinājumu attīstība sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai". Projekta mērķis ir modernizēt drošības un tiesībsargājošo institūciju digitālo infrastruktūru un risinājumu kopumu, lai nodrošinātu efektīvu starpnozaru un starpinstitūciju sadarbību dažādu struktūru integrēšanu vienotā sistēmā, kriminālprocesa noregulējuma izpildi, pilnveidotu procesu etapus, t.sk. E-KRASS (2. kārta), Sodu reģistra, Ieroču reģistra attīstību, Uzskaišu kategoriju pilnveidi un datu reģistrēšanas par policijas lēmumiem par nošķiršanu, par tiesas nolēmumos noteiktajiem pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļiem un par ārvalsts iestāžu nolēmumu izpildi, saskaņā ar kuru izsniegta ārvalsts apliecība, uzlabošanu.
Plānots, ka tiks nodrošināta starpnozaru un starpinstitūciju sadarbība krimināltiesisko un administratīvo attiecību jomā, uzlabota informācijas aprite starp iesaistītajām pusēm tai skaitā juridiskajām personām, uzlabota pakalpojumu kvalitāte un datu analītika. Tiks uzlabota likumpārkāpumu un citu notikumu, kas apdraud personu vai sabiedrības drošību, datu apstrāde un aprite, tiesībsargājošajām un drošības iestādēm nodrošinot mūsdienu vajadzībām atbilstošus digitālos risinājumus un ātru informācijas saņemšanu. Tiks efektivizēti izmeklēšanas un citi saistītie procesi, atslogoti administratīvie un cilvēku resursi, digitalizēti un automatizēti darba procesi.
Kriminālprocesa likuma 18.1 nodaļa paredz kriminālprocesa īstenošanu elektroniskajā vidē - e-krimināllietā. Viena no e-krimināllietas pamatdarbības sistēmām ir E-KRASS. Atveseļošanās fonda projekta ietvaros tika uzsākta E-KRASS 1. kārta. Lai uzsāktu pilnvērtīgu kriminālprocesa īstenošanu E-KRASS, kā arī nodrošinātu lietas datu un procesuālo dokumentu apriti Tiesu administrācijas Koplietošanas komponenšu platformā (turpmāk – KKP), nepieciešams turpināt E-KRASS attīstības 2.kārtu. Visi E-KRASS pieejamie pakalpojumi un funkcionalitāte, kuru nodrošina sistēma, būs pieejami tiešsaistē.
Pilnībā elektroniska kriminālprocesa norise ir nepieciešama, lai digitalizētu izmeklēšanas procesus, uzlabotu datu apmaiņas procesus, kā arī samazinātu izmeklēšanas procesa laiku un resursus.
Sodu reģistra likums paredz izveidot vienotu uzskaiti par noziedzīgus nodarījumus un administratīvos pārkāpumus izdarījušām personām, lai veicinātu šo nodarījumu un pārkāpumu novēršanu un atklāšanu, kā arī par tiem personai noteiktā soda izpildes un tiesību ierobežojumu kontroli.
Šobrīd, lai saņemtu ziņas no Sodu reģistra, dati jāiegūst no Sodu reģistra apakšsistēmām "Noziedzīgus nodarījumus izdarījušās personas", "Administratīvos pārkāpumus izdarījušās personas", kā arī no Administratīvā pārkāpuma procesa atbalsta sistēmas.
Projekta ietvaros plānots Centra E-Lietas tehnoloģiskajā platformā izstrādāt vienotu Sodu reģistru datu izgūšanai par noziedzīgus nodarījumus un administratīvos pārkāpumus izdarījušām personām vienuviet.
Ieroču aprites likums, ar ko pārņem Eiropas Parlamenta un Padomes 2017.gada 17.maija Direktīvu (ES) 2017/853, ar ko groza Padomes Direktīvu 91/477/EEK par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli, nosaka:
1. Ieroču reģistrā iekļaujamo ziņu apjomu, iekļaušanas, izmantošanas un dzēšanas kārtību, kā arī institūcijas, kurām piešķirama piekļuve minētajā reģistrā iekļautajām ziņām;
2. Informācijas apjomu un kārtību, kādā ieroču brokeris iekļauj Ieroču aprites likuma 83.panta ceturtajā daļā minētās ziņas Ieroču reģistrā;
3. Informācijas apjomu un kārtību, kādā ieroču komersants iekļauj Ieroču aprites likuma 83.panta pirmajā daļā minētās ziņas Ieroču reģistrā;
4. Ieroču atļauja ir Valsts policijas ieraksts Ieroču reģistrā;
5. Licence ir Valsts policijas ieraksts Ieroču reģistrā.
2030.gada 1.janvārī stāsies spēkā grozījumi Ieroču aprites likuma 16.pantā par tā papildināšanu ar 1.1 daļu (ieroča iegādāšanās atļauja, glabāšanas atļauja, nēsāšanas atļauja, ieroču kolekcijas atļauja un realizēšanas atļauja ir Valsts policijas izdarīts attiecīgs ieraksts Ieroču reģistrā) un likuma 73.pantā par tā papildināšanu ar 3.1 daļu (licence ir Valsts policijas izdarīts attiecīgs ieraksts Ieroču reģistrā).
Lai nodrošinātu vienotu digitālu ieroču licenču un ieroču atļaujas izsniegšanas un ieroču aprites uzskaiti, personu ieroču atļauju un ieroču komersantu speciālo atļauju (licenču) piešķiršanas procesa un uzskaites digitalizāciju, plašāku ieroču komersantu iesaisti ieroču aprites uzskaitē, vienlaikus attīstot arī ieroču īpašnieku informētību par viņiem izsniegto atļauju, izziņu esamību un to derīguma termiņu, ir nepieciešams modernizēt vienoto Ieroču reģistru. Tas sekmēs vairāku šobrīd pastāvošo problēmu risināšanu, piemēram:
1. Ieroču atļauju un licenču izsniegšanas iesniegumi tiek iesniegti gan digitālā, gan papīra formātā, bez vienota iesniegumu parauga un standartizēta procesa;
2. Daudzi dokumenti joprojām tiek pievienoti papīra kopiju veidā, savukārt pašas atļaujas un licences tiek izsniegtas tikai papīra formātā, kas rada bojājumu un nozaudēšanas risku.
3. Personas un komersantiem nepieciešama fiziska klātbūtne Valsts policijas struktūrvienībās (licences – tikai Rīgā), kas rada administratīvo slogu un palielina laika un finanšu izmaksas.
Komersantu datu nodošana par ieroču un munīcijas apriti tiek veikta atsevišķā apakšsistēmā un ievadīta manuāli caur Centra darbiniekiem, kas liedz nodrošināt vienotu uzskaiti un datu analīzi. Ieroču komersantiem nav digitālas piekļuves informācijai par personām izsniegtām atļaujām, kas kavē darījumus un apgrūtina atļauju autentiskuma pārbaudi. Valsts policijai trūkst mūsdienīgu rīku datu apkopošanai un analīzei, kā arī nav centralizētas šautuvju un klasificēto ieroču uzskaites sistēmas.
Saziņa starp Valsts policiju, ieroču īpašniekiem un komersantiem notiek ar telefonu, e-pastu vai vēstulēm, bez digitālas platformas, kas nodrošinātu saziņas uzskaiti un izsekojamību. Ieroču īpašniekiem nav pieejams risinājums, kas atgādinātu par atļauju un veselības pārbaužu termiņiem vai ļautu vienuviet apskatīt informāciju par savām atļaujām un reģistrētajiem ieročiem. Tas samazina procesa pārskatāmību un efektivitāti gan lietotājiem, gan Valsts policijas darbiniekiem.
Uzskaišu kategorijās nepieciešams pilnveidot un uzlabot datu reģistrēšanu par policijas lēmumiem par nošķiršanu, par tiesas nolēmumos noteiktajiem pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļiem un par ārvalsts iestāžu nolēmumu izpildi, saskaņā ar kuru izsniegta ārvalsts apliecība.
Pakalpojuma sniedzējs, kas veiks informācijas un komunikācijas tehnoloģijas risinājumu izstrādes darbus, tiks atlasīts atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā procedūrā, lai izslēgtu komercdarbības atbalsta sniegšanu pakalpojuma sniedzēju līmenī un nodrošināju, ka nepastāv nelikumīga komercdarbības atbalsta risks.
Plānots, ka tiks nodrošināta starpnozaru un starpinstitūciju sadarbība krimināltiesisko un administratīvo attiecību jomā, uzlabota informācijas aprite starp iesaistītajām pusēm tai skaitā juridiskajām personām, uzlabota pakalpojumu kvalitāte un datu analītika. Tiks uzlabota likumpārkāpumu un citu notikumu, kas apdraud personu vai sabiedrības drošību, datu apstrāde un aprite, tiesībsargājošajām un drošības iestādēm nodrošinot mūsdienu vajadzībām atbilstošus digitālos risinājumus un ātru informācijas saņemšanu. Tiks efektivizēti izmeklēšanas un citi saistītie procesi, atslogoti administratīvie un cilvēku resursi, digitalizēti un automatizēti darba procesi.
Kriminālprocesa likuma 18.1 nodaļa paredz kriminālprocesa īstenošanu elektroniskajā vidē - e-krimināllietā. Viena no e-krimināllietas pamatdarbības sistēmām ir E-KRASS. Atveseļošanās fonda projekta ietvaros tika uzsākta E-KRASS 1. kārta. Lai uzsāktu pilnvērtīgu kriminālprocesa īstenošanu E-KRASS, kā arī nodrošinātu lietas datu un procesuālo dokumentu apriti Tiesu administrācijas Koplietošanas komponenšu platformā (turpmāk – KKP), nepieciešams turpināt E-KRASS attīstības 2.kārtu. Visi E-KRASS pieejamie pakalpojumi un funkcionalitāte, kuru nodrošina sistēma, būs pieejami tiešsaistē.
Pilnībā elektroniska kriminālprocesa norise ir nepieciešama, lai digitalizētu izmeklēšanas procesus, uzlabotu datu apmaiņas procesus, kā arī samazinātu izmeklēšanas procesa laiku un resursus.
Sodu reģistra likums paredz izveidot vienotu uzskaiti par noziedzīgus nodarījumus un administratīvos pārkāpumus izdarījušām personām, lai veicinātu šo nodarījumu un pārkāpumu novēršanu un atklāšanu, kā arī par tiem personai noteiktā soda izpildes un tiesību ierobežojumu kontroli.
Šobrīd, lai saņemtu ziņas no Sodu reģistra, dati jāiegūst no Sodu reģistra apakšsistēmām "Noziedzīgus nodarījumus izdarījušās personas", "Administratīvos pārkāpumus izdarījušās personas", kā arī no Administratīvā pārkāpuma procesa atbalsta sistēmas.
Projekta ietvaros plānots Centra E-Lietas tehnoloģiskajā platformā izstrādāt vienotu Sodu reģistru datu izgūšanai par noziedzīgus nodarījumus un administratīvos pārkāpumus izdarījušām personām vienuviet.
Ieroču aprites likums, ar ko pārņem Eiropas Parlamenta un Padomes 2017.gada 17.maija Direktīvu (ES) 2017/853, ar ko groza Padomes Direktīvu 91/477/EEK par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli, nosaka:
1. Ieroču reģistrā iekļaujamo ziņu apjomu, iekļaušanas, izmantošanas un dzēšanas kārtību, kā arī institūcijas, kurām piešķirama piekļuve minētajā reģistrā iekļautajām ziņām;
2. Informācijas apjomu un kārtību, kādā ieroču brokeris iekļauj Ieroču aprites likuma 83.panta ceturtajā daļā minētās ziņas Ieroču reģistrā;
3. Informācijas apjomu un kārtību, kādā ieroču komersants iekļauj Ieroču aprites likuma 83.panta pirmajā daļā minētās ziņas Ieroču reģistrā;
4. Ieroču atļauja ir Valsts policijas ieraksts Ieroču reģistrā;
5. Licence ir Valsts policijas ieraksts Ieroču reģistrā.
2030.gada 1.janvārī stāsies spēkā grozījumi Ieroču aprites likuma 16.pantā par tā papildināšanu ar 1.1 daļu (ieroča iegādāšanās atļauja, glabāšanas atļauja, nēsāšanas atļauja, ieroču kolekcijas atļauja un realizēšanas atļauja ir Valsts policijas izdarīts attiecīgs ieraksts Ieroču reģistrā) un likuma 73.pantā par tā papildināšanu ar 3.1 daļu (licence ir Valsts policijas izdarīts attiecīgs ieraksts Ieroču reģistrā).
Lai nodrošinātu vienotu digitālu ieroču licenču un ieroču atļaujas izsniegšanas un ieroču aprites uzskaiti, personu ieroču atļauju un ieroču komersantu speciālo atļauju (licenču) piešķiršanas procesa un uzskaites digitalizāciju, plašāku ieroču komersantu iesaisti ieroču aprites uzskaitē, vienlaikus attīstot arī ieroču īpašnieku informētību par viņiem izsniegto atļauju, izziņu esamību un to derīguma termiņu, ir nepieciešams modernizēt vienoto Ieroču reģistru. Tas sekmēs vairāku šobrīd pastāvošo problēmu risināšanu, piemēram:
1. Ieroču atļauju un licenču izsniegšanas iesniegumi tiek iesniegti gan digitālā, gan papīra formātā, bez vienota iesniegumu parauga un standartizēta procesa;
2. Daudzi dokumenti joprojām tiek pievienoti papīra kopiju veidā, savukārt pašas atļaujas un licences tiek izsniegtas tikai papīra formātā, kas rada bojājumu un nozaudēšanas risku.
3. Personas un komersantiem nepieciešama fiziska klātbūtne Valsts policijas struktūrvienībās (licences – tikai Rīgā), kas rada administratīvo slogu un palielina laika un finanšu izmaksas.
Komersantu datu nodošana par ieroču un munīcijas apriti tiek veikta atsevišķā apakšsistēmā un ievadīta manuāli caur Centra darbiniekiem, kas liedz nodrošināt vienotu uzskaiti un datu analīzi. Ieroču komersantiem nav digitālas piekļuves informācijai par personām izsniegtām atļaujām, kas kavē darījumus un apgrūtina atļauju autentiskuma pārbaudi. Valsts policijai trūkst mūsdienīgu rīku datu apkopošanai un analīzei, kā arī nav centralizētas šautuvju un klasificēto ieroču uzskaites sistēmas.
Saziņa starp Valsts policiju, ieroču īpašniekiem un komersantiem notiek ar telefonu, e-pastu vai vēstulēm, bez digitālas platformas, kas nodrošinātu saziņas uzskaiti un izsekojamību. Ieroču īpašniekiem nav pieejams risinājums, kas atgādinātu par atļauju un veselības pārbaužu termiņiem vai ļautu vienuviet apskatīt informāciju par savām atļaujām un reģistrētajiem ieročiem. Tas samazina procesa pārskatāmību un efektivitāti gan lietotājiem, gan Valsts policijas darbiniekiem.
Uzskaišu kategorijās nepieciešams pilnveidot un uzlabot datu reģistrēšanu par policijas lēmumiem par nošķiršanu, par tiesas nolēmumos noteiktajiem pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļiem un par ārvalsts iestāžu nolēmumu izpildi, saskaņā ar kuru izsniegta ārvalsts apliecība.
Pakalpojuma sniedzējs, kas veiks informācijas un komunikācijas tehnoloģijas risinājumu izstrādes darbus, tiks atlasīts atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā procedūrā, lai izslēgtu komercdarbības atbalsta sniegšanu pakalpojuma sniedzēju līmenī un nodrošināju, ka nepastāv nelikumīga komercdarbības atbalsta risks.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Esošās informācijas sistēmas ir novecojušas, tehnoloģiski neefektīvas un nespēj nodrošināt visu institūciju vajadzības. Tās nav savstarpēji integrētas, ir ierobežota datu apmaiņa un trūkst mūsdienu drošības risinājumu. Institūcijām un lietotājiem ir liels administratīvais slogs: manuāli jāapstrādā dokumenti, jāsagatavo atskaites, jāizmanto vairākas paralēlas sistēmas. Esošajā situācijā no valsts budžeta ik gadu tiek tērēti ievērojami cilvēkresursi un finanšu līdzekļi administratīvo darbību veikšanai, kas nav tieši saistīti ar noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu: procesuālo dokumentu saskaņošanai, dažādas informācijas un izziņu ievākšanai no citām valsts un pašvaldību iestādēm, pasta izdevumiem ar lietu saistīto dokumentu izsūtīšanai lietas dalībniekiem, dokumentu saskaņošanai ar uzraugošo prokuroru. Papildus manuālajai dokumentu apritei, ziņas par valstī reģistrētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, uzsāktajiem kriminālprocesiem un kriminālprocesos pieņemtajiem procesuālajiem lēmumiem ir jāievada KRASS. Tas ir darbietilpīgs un otršķirīgs process, jo primāri procesa virzītāju uzdevums ir izmeklēt noziedzīgu nodarījumu, nevis vadīt datus informācijas sistēmā. Līdz ar to, ne vienmēr KRASS dati tiek ievadīti savlaicīgi un kvalitatīvi.
Aktīvo kriminālprocesu uzturēšana un pārvaldīšana tikai papīra formā ir ļoti apgrūtinoša, laika resursus patērējoša un neefektīva. Esošā sistēma KRASS pilnībā šādu iespēju nenodrošina. Līdz ar to papīra dokumentu apjoms, kāds ir jāuztur vienai amatpersonai ir ievērojams un esošā sistēma nenodrošina efektīvu procesu pārvaldību, un arī netiek ievērots resursu ekonomijas princips, jo liela daļa no lietā esošiem dokumentiem ir digitāli radīti, tad tiek izdrukāti un manuāli pievienoti lietas materiāliem, jo nepastāv vienota vide nepieciešamās informācijas apvienošanai un tālākās izmantošanas nodrošināšanai visām procesos iesaistītajām pusēm. Līdz ar to esošajā situācijā lietas ietvaros netiek pilnvērtīgi nodrošinātas digitāli radītu materiālu tālākās apstrādes iespējas, izmantojot IKT piedāvātos risinājumus, šāda veidā samazinot arī pievienoto vērtību, kas jau šobrīd tiek radīta sagatavojot dokumentu elektroniskā veidā.
Šobrīd katrai no tiesvedībā un izmeklēšanā iesaistītajām institūcijām ir sava pamatdarbības informācijas sistēma, kurā tiek ievadīta pamatdarbības procesu sekmīgai izpildei nepieciešamā informācija. Netiek veikta vienota elektroniska sākotnējo izziņas procesu (pirms kriminālprocesa vai administratīvā procesa ierosināšanas/atteikuma) pārvaldība, kas būtiski apgrūtina informācijas apkopošanu un pārskatīšanu. Šajos procesos nenotiek metadatu apmaiņa, kas ietekmē turpmāko procesu mijiedarbību un nepārtrauktību.
Jāņem vērā, ka esošās sistēmas neatbilst aktuālajām mūsdienu datu aizsardzības un kiberdrošības prasībām. Tajās trūkst pilnvērtīgas piekļuves kontroles, audita iespēju un savietojamības ar citiem valsts reģistriem. Iedzīvotājiem un uzņēmumiem ierobežota pakalpojumu pieejamība digitālajā vidē – ieroču atļaujas un licences pārsvarā jānoformē klātienē, kriminālprocesa dalībniekiem sarežģīta piekļuve dokumentiem. Nav nodrošināta efektīva starpinstitūciju sadarbība – dati ir izkaisīti dažādās sistēmās, kas apgrūtina lietu izskatīšanu un lēmumu pieņemšanu.
Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" reformas 2.1. "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" investīcijas 2.1.1.1.i. "Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide" projekta "Tehniskā nodrošinājuma un digitālo risinājumu ieviešana izmeklēšanas procesa efektīvai darbībai, sabiedriskās kārtības un drošības monitoringa uzlabošanai" ietvaros tika uzsākta E-KRASS 1. kārta. Lai uzsāktu pilnvērtīgu kriminālprocesa īstenošanu E-KRASS, kā arī nodrošinātu lietas datu un procesuālo dokumentu apriti KKP, nepieciešams turpināt E-KRASS attīstības 2.kārtu.
Aktīvo kriminālprocesu uzturēšana un pārvaldīšana tikai papīra formā ir ļoti apgrūtinoša, laika resursus patērējoša un neefektīva. Esošā sistēma KRASS pilnībā šādu iespēju nenodrošina. Līdz ar to papīra dokumentu apjoms, kāds ir jāuztur vienai amatpersonai ir ievērojams un esošā sistēma nenodrošina efektīvu procesu pārvaldību, un arī netiek ievērots resursu ekonomijas princips, jo liela daļa no lietā esošiem dokumentiem ir digitāli radīti, tad tiek izdrukāti un manuāli pievienoti lietas materiāliem, jo nepastāv vienota vide nepieciešamās informācijas apvienošanai un tālākās izmantošanas nodrošināšanai visām procesos iesaistītajām pusēm. Līdz ar to esošajā situācijā lietas ietvaros netiek pilnvērtīgi nodrošinātas digitāli radītu materiālu tālākās apstrādes iespējas, izmantojot IKT piedāvātos risinājumus, šāda veidā samazinot arī pievienoto vērtību, kas jau šobrīd tiek radīta sagatavojot dokumentu elektroniskā veidā.
Šobrīd katrai no tiesvedībā un izmeklēšanā iesaistītajām institūcijām ir sava pamatdarbības informācijas sistēma, kurā tiek ievadīta pamatdarbības procesu sekmīgai izpildei nepieciešamā informācija. Netiek veikta vienota elektroniska sākotnējo izziņas procesu (pirms kriminālprocesa vai administratīvā procesa ierosināšanas/atteikuma) pārvaldība, kas būtiski apgrūtina informācijas apkopošanu un pārskatīšanu. Šajos procesos nenotiek metadatu apmaiņa, kas ietekmē turpmāko procesu mijiedarbību un nepārtrauktību.
Jāņem vērā, ka esošās sistēmas neatbilst aktuālajām mūsdienu datu aizsardzības un kiberdrošības prasībām. Tajās trūkst pilnvērtīgas piekļuves kontroles, audita iespēju un savietojamības ar citiem valsts reģistriem. Iedzīvotājiem un uzņēmumiem ierobežota pakalpojumu pieejamība digitālajā vidē – ieroču atļaujas un licences pārsvarā jānoformē klātienē, kriminālprocesa dalībniekiem sarežģīta piekļuve dokumentiem. Nav nodrošināta efektīva starpinstitūciju sadarbība – dati ir izkaisīti dažādās sistēmās, kas apgrūtina lietu izskatīšanu un lēmumu pieņemšanu.
Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" reformas 2.1. "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" investīcijas 2.1.1.1.i. "Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide" projekta "Tehniskā nodrošinājuma un digitālo risinājumu ieviešana izmeklēšanas procesa efektīvai darbībai, sabiedriskās kārtības un drošības monitoringa uzlabošanai" ietvaros tika uzsākta E-KRASS 1. kārta. Lai uzsāktu pilnvērtīgu kriminālprocesa īstenošanu E-KRASS, kā arī nodrošinātu lietas datu un procesuālo dokumentu apriti KKP, nepieciešams turpināt E-KRASS attīstības 2.kārtu.
Risinājuma apraksts
Esošo sistēmu aizstāšana vai pilnveidošana, izveidojot modernizētus digitālos risinājumus – E-KRASS 2. kārtu, jauno Ieroču reģistru un Jaunās paaudzes Integrēto iekšlietu informācijas sistēmu (turpmāk – IIIS2). Tiks nodrošināta integrācija ar KKP, centralizēta piekļuve datiem un droša informācijas apmaiņa starp institūcijām. Projekta ietvaros paredzēt digitalizēt un automatizēt procesus – ieroču atļauju un licenču pieteikumu elektroniska iesniegšana, kriminālprocesa dokumentu apmaiņa E-KRASS, ekspertīžu datu reģistrēšana un pārvaldība IIIS2. Tas samazinās manuālo darbu un paātrinās lēmumu pieņemšanu. Jaunajās sistēmās tiek ieviesti vienoti drošības standarti, tai skaitā LVS EN 301549:2021 piekļūstamības un kiberdrošības prasības, kā arī tiks veikti ietekmes uz datu aizsardzību novērtējumi. Tas nodrošinās atbilstību normatīvo aktu prasībām. Pakalpojumu digitalizācija – e-pakalpojumi ieroču aprites jomā, attālināta dokumentu integrācija ar citiem valsts reģistriem. Tādējādi sabiedrībai būs ērtāka piekļuve pakalpojumiem, neatkarīgi no dzīvesvietas. Vienotas platformas izmantošana (E-lietas arhitektūra), kas nodrošina sadarbspēju starp iestādēm – Valsts policiju, Latvijas Republikas prokuratūru, Valsts tiesu ekspertīžu biroju, veselības iestādēm, Tiesu administrāciju u.c. Datu apmaiņa notiks caur KKP, kas nodrošina vienotu pieeju un caurskatāmību.
Atbalsts Centram un sadarbības partneriem projekta ietvaros tiks sniegts to valsts deleģēto funkciju ietvaros šo funkciju veikšanai. Projekta ietvaros komercdarbības atbalsts netiks sniegts.
Atbalsts Centram un sadarbības partneriem projekta ietvaros tiks sniegts to valsts deleģēto funkciju ietvaros šo funkciju veikšanai. Projekta ietvaros komercdarbības atbalsts netiks sniegts.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Prasību un izmaksu samērīguma pret ieguvumiem izvērtējums sniegts projekta pases 6. sadaļā "Izmaksu un ieguvumu analīze". Kopējais projekta lietderīgums vismaz 7 881 950 euro aprēķināts no ieguvumiem (26 831 950 euro), atņemot nepieciešamos uzturēšanas izdevumus (8 950 000 euro) un investīcijas (10 000 000 euro).
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Projekts indikatīvi ietekmē šādas sabiedrības grupas: iedzīvotāji, kas piesakās un saņem ieroču atļaujas un licences; kriminālprocesa dalībnieki (cietušie, aizdomās turētie, liecinieki); sabiedrība kopumā, jo tiek nodrošināta drošāka ieroču aprite un efektīvāki tiesību aizsardzības procesi.
Ietekmes apraksts
Projekts samazinās administratīvo slogu fiziskām personām, nodrošinot elektronisku pakalpojumu pieejamību (piemēram, ieroču atļauju pieteikšana tiešsaistē, ātrāka kriminālprocesa dokumentu apmaiņa). Netiešā veidā sabiedrība iegūs no lielākas drošības un efektīvākas publiskās pārvaldes.
Juridiskās personas
- Projekts indikatīvi ietekmē:uzņēmumus, kas darbojas ieroču tirdzniecības, šautuvju, apsardzes vai apmācību jomā; juridiskās personas, kas ir iesaistītas kriminālprocesos; IKT nozares uzņēmumus, kas nodrošina sistēmu izstrādi, uzturēšanu un drošības pārbaudes.
Ietekmes apraksts
Juridiskajām personām administratīvais slogs mazināsies, jo licencēšanas, atļauju un atskaišu procesi tiks digitalizēti un padarīti efektīvāki. Kriminālprocesu dalībniekiem būs ātrāka un drošāka piekļuve dokumentiem, bet veselības aprūpes iestādes un eksperti iegūs iespēju elektroniski apmainīties ar datiem. IKT nozares uzņēmumi gūs papildu pasūtījumus, kas veicinās to attīstību un inovāciju ieviešanu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Uzlabota ieroču aprites uzskaite un licencēšana padara drošības un apsardzes nozari caurskatāmāku, vienlaikus IKT nozare iegūst papildu pasūtījumus sistēmu izstrādei un uzturēšanai.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Projekts samazina birokrātiju un administratīvo slogu, digitalizējot atļauju, licenču, un dokumentu apriti. Uzņēmumiem kļūst ērtāk sadarboties ar valsts iestādēm.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Mikro, mazie un vidējie uzņēmumi (apsardzes firmas, šautuves, apmācību centri) iegūs iespēju tiešsaistē iesniegt dokumentus un pārvaldīt licences, kas samazinās izmaksas un paātrinās procesus.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Vienlīdzīgi un caurskatāmi noteikumi licencēšanas un uzraudzības jomā veicina godīgu konkurenci uzņēmumu starpā, īpaši drošības un apmācību sektorā.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
53 322
0
1 407 927
0
4 231 075
2 807 676
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
53 322
0
1 407 927
0
4 231 075
2 807 676
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
62 732
0
1 656 385
0
4 977 735
3 303 148
2.1. valsts pamatbudžets
0
62 732
0
1 656 385
0
4 977 735
3 303 148
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-9 410
0
-248 458
0
-746 660
-495 472
3.1. valsts pamatbudžets
0
-9 410
0
-248 458
0
-746 660
-495 472
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-9 410
-248 458
-746 660
-495 472
5.1. valsts pamatbudžets
-9 410
-248 458
-746 660
-495 472
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Projekta īstenošanas izmaksas - 10 000 000 euro.
Projekta īstenošanas izdevumu sadalījums pa gadiem norādīts tabulā zemāk (izmaksu sadalījums ir indikatīvs un tas var tikt precizēts, sagatavojot Projekta pieteikumu, kā arī Projekta īstenošanas laikā).
Projekts tiek finansēts no ERAF līdzekļiem 85% apmērā no projekta kopējām attiecināmām izmaksām un 15% apmērā no valsts budžeta.
Projekts tiks īstenots 41 mēneša garumā, indikatīvi no 2026. gada III ceturkšņa līdz 2029. gada IV ceturksnim.
Projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas (indikatīvi) līdz 895 000 euro gadā, sākot ar 2030. gadu.
Uzturēšanas izmaksas ir paredzētas šādiem mērķiem:
1. E-KRASS (uzturēšanai indikatīvi nepieciešamais finansējums gadā - līdz 585 813 euro):
1) lietojumprogrammatūras uzturēšanai un incidentu pārvaldībai - prognozēti līdz 234 952 euro gadā;
2) E-KRASS, tā koplietošanas konteinerizēto lietojumu un komponenšu sekmīgas, nekļūdīgas darbības nodrošināšanai un datu apmaiņai E-Lietas tehnoloģiskajā platformā, kā arī ar ārējām informācijas sistēmām un reģistriem, izmeklētāju elektroniskās darba vides nepārtrauktības nodrošināšanai, ievades formu papildinājumiem, atbilstoši grozījumiem Kriminālprocesa likumā, lietu uzraudzības un kontroles pārvaldībai, lietas materiālu pārvaldībai, materiālu publicēšanai Tiesu administrācijas publiskajā portālā, atbalsta funkciju veikšanai nepieciešamo elektronisko darba vietu nepārtrauktības nodrošināšanai darba vidē (kopā 7), tai skaitā, lai:
- veiktu sistēmu (risinājumu), koplietošanas konteinerizēto lietojumu un komponenšu (kopā 19) programmatūras un datu apmaiņas darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, t.sk. ar Tiesu administrācijas koplietošanas komponenšu platformu;
- veiktu koplietojamo klasifikatoru darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, uzturēšanu, aktualizāciju, lai nodrošinātu E-lietas programmas partnerus ar aktuālajiem ierakstiem. Nodrošināt lietotāju atbalstu, kļūdu labošanu;
- veiktu nelielu funkcionālo, nefunkcionālo izmaiņu pieprasījumu, pieteikto pēcgarantijas kļūdu labojumus, programmatūras uzlabojumus un datu apmaiņas saskarņu darbības uzlabojumu izstrādi;
- atjaunotu minēto sistēmu (risinājumu), koplietošanas konteinerizēto lietojumu un komponenšu programmatūras dokumentāciju, datu apmaiņas saskarņu aprakstus, lietotāju rokasgrāmatas, administrēšanas un instalēšanas rokasgrāmatas, integrāciju ar ārējiem koplietošanas risinājumiem (vismaz 6);
prognozēti līdz 175 380 euro gadā;
3) platformā ietilpstošās standarta programmatūras periodiskai atjaunošanai, atklāto ievainojamību novēršanai, regulārai trešo pušu ielaušanās testu veikšanai ar mērķi identificēt programmatūras drošības nepilnības - prognozēti līdz 175 481 euro gadā.
2. Ieroču reģistrs (uzturēšanai indikatīvi nepieciešamais finansējums gadā - līdz 134 142 euro):
1) lietojumprogrammatūras uzturēšanai un incidentu pārvaldībai - prognozēti līdz 53 640 euro gadā;
2) sistēmas, tās koplietošanas konteinerizēto lietojumu un komponenšu sekmīgas, nekļūdīgas darbības nodrošināšanai un datu apmaiņai E-Lietas tehnoloģiskajā platformā, kā arī ar ārējām informācijas sistēmām un reģistriem, tai skaitā, lai:
- veiktu sistēmu (risinājumu), koplietošanas konteinerizēto lietojumu un komponenšu programmatūras un datu apmaiņas darbības nepārtrauktības nodrošināšanai;
- veiktu koplietojamo klasifikatoru darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, uzturēšanu, aktualizāciju, lai nodrošinātu E-lietas programmas partnerus ar aktuālajiem ierakstiem. Nodrošināt lietotāju atbalstu, kļūdu labošanu;
- veiktu nelielu funkcionālo, nefunkcionālo izmaiņu pieprasījumu, pieteikto pēcgarantijas kļūdu labojumus, programmatūras uzlabojumus un datu apmaiņas saskarņu darbības uzlabojumu izstrādi;
- atjaunotu minēto sistēmu (risinājumu), koplietošanas konteinerizēto lietojumu un komponenšu programmatūras dokumentāciju, datu apmaiņas saskarņu aprakstus, lietotāju rokasgrāmatas, administrēšanas un instalēšanas rokasgrāmatas, integrāciju ar ārējiem koplietošanas risinājumiem;
prognozēti līdz 40 255 euro gadā;
3) platformā ietilpstošās standarta programmatūras periodiskai atjaunošanai, atklāto ievainojamību novēršanai, regulārai trešo pušu ielaušanās testu veikšanai ar mērķi identificēt programmatūras drošības nepilnības - prognozēti līdz 40 247 euro gadā.
3. Sodu reģistrs (uzturēšanai indikatīvi nepieciešamais finansējums gadā - līdz 133 134 euro):
1) lietojumprogrammatūras uzturēšanai un incidentu pārvaldībai - prognozēti līdz 52 632 euro gadā;
2) Sodu reģistra koplietošanas konteinerizēto lietojumu un komponenšu sekmīgas, nekļūdīgas darbības nodrošināšanai un datu apmaiņai E-Lietas tehnoloģiskajā platformā, kā arī ar ārējām informācijas sistēmām un reģistriem, Sodu reģistra darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, Sodu reģistra monitoringa rīka uzturēšanai, datu publicēšanai, atjaunošanai DAGR, jaunu pazīmju/lomu izstrādei, atbilstoši jaunajiem normatīvajiem aktiem, kas paredzēs datu saņemšanu no Sodu reģistra, maksas pakalpojuma nodrošināšanai privātpersonu vajadzībām, starptautisko datu apmaiņas modeļu ECRIS, ECRIS TCN darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, tai skaitā, lai:
- veiktu sistēmu (risinājumu), koplietošanas konteinerizēto lietojumu un komponenšu (kopā 19) programmatūras un datu apmaiņas darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, t.sk. ar Tiesu administrācijas koplietošanas komponenšu platformu;
- veiktu koplietojamo klasifikatoru darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, uzturēšanu, aktualizāciju, lai nodrošinātu E-lietas programmas partnerus ar aktuālajiem ierakstiem. Nodrošināt lietotāju atbalstu, kļūdu labošanu;
- veiktu nelielu funkcionālo, nefunkcionālo izmaiņu pieprasījumu, pieteikto pēcgarantijas kļūdu labojumus, programmatūras uzlabojumus un datu apmaiņas saskarņu darbības uzlabojumu izstrādi;
- atjaunotu minēto sistēmu (risinājumu), koplietošanas konteinerizēto lietojumu un komponenšu programmatūras dokumentāciju, datu apmaiņas saskarņu aprakstus, lietotāju rokasgrāmatas, administrēšanas un instalēšanas rokasgrāmatas, integrāciju ar ārējiem koplietošanas risinājumiem (vismaz 6);
prognozēti 40 255 euro gadā;
3) platformā ietilpstošās standarta programmatūras periodiskai atjaunošanai, atklāto ievainojamību novēršanai, regulārai trešo pušu ielaušanās testu veikšanai ar mērķi identificēt programmatūras drošības nepilnības - prognozēti līdz 40 247 euro gadā.
4. Uzskaišu kategorijas (uzturēšanai indikatīvi nepieciešamais finansējums gadā - līdz 41 911 euro):
1) lietojumprogrammatūras uzturēšanai un incidentu pārvaldībai - prognozēti līdz 16 776 euro gadā;
2) sistēmas, tās koplietošanas konteinerizēto lietojumu un komponenšu sekmīgas, nekļūdīgas darbības nodrošināšanai un datu apmaiņai E-Lietas tehnoloģiskajā platformā, tai skaitā, lai:
- veiktu sistēmu (risinājumu), koplietošanas konteinerizēto lietojumu un komponenšu programmatūras un datu apmaiņas darbības nepārtrauktības nodrošināšanai;
- veiktu koplietojamo klasifikatoru darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, uzturēšanu, aktualizāciju. Nodrošināt lietotāju atbalstu, kļūdu labošanu;
- veiktu nelielu funkcionālo, nefunkcionālo izmaiņu pieprasījumu, pieteikto pēcgarantijas kļūdu labojumus, programmatūras uzlabojumus un datu apmaiņas saskarņu darbības uzlabojumu izstrādi;
- atjaunotu minēto sistēmu (risinājumu), koplietošanas konteinerizēto lietojumu un komponenšu programmatūras dokumentāciju, datu apmaiņas saskarņu aprakstus, lietotāju rokasgrāmatas, administrēšanas un instalēšanas rokasgrāmatas;
prognozēti līdz 12 610 euro gadā;
3) platformā ietilpstošās standarta programmatūras periodiskai atjaunošanai, atklāto ievainojamību novēršanai, regulārai trešo pušu ielaušanās testu veikšanai ar mērķi identificēt programmatūras drošības nepilnības - prognozēti līdz 12 525 euro gadā.
Prognozētās izmaksas balstītas uz līdzšinējo pieredzi līdzvērtīgu risinājumu uzturēšanā un Elektroniskās iepirkumu sistēmas e-pasūtījumu sadaļā esošo izcenojumu.
Centra pamatfunkciju nodrošināšanai budžeta bāzes izdevumos papildus sākot no 2013.gada piešķirts finansējums:
1. Sodu reģistra informācijas sistēma - 80 100 euro;
2. Kriminālprocesa informācijas sistēma - 65 700 euro.
Bāzes izdevumos kopējais pieejamais finansējums sastāda 145 800 euro. Attiecīgi šī summa ņemta vērā projekta rezultātu uzturēšanas izmaksu aprēķinā (1 040 800 euro, nepieciešamais finansējums - 145 800 euro bāzes izdevumos pieejamais finansējums 895 000 euro). Ņemot vērā izmaksu pieaugumus kritiskās infrastruktūras uzturēšanai, saistībā ar tirgus cenu pieaugumu, papildus finansējumu no Iestādes bāzes budžeta nav iespējams piesaistīt.
Finansējums projekta rezultātu uzturēšanas izmaksu segšanai pēc projekta noslēguma tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Projekta īstenošanas izdevumu sadalījums pa gadiem norādīts tabulā zemāk (izmaksu sadalījums ir indikatīvs un tas var tikt precizēts, sagatavojot Projekta pieteikumu, kā arī Projekta īstenošanas laikā).
Projekts tiek finansēts no ERAF līdzekļiem 85% apmērā no projekta kopējām attiecināmām izmaksām un 15% apmērā no valsts budžeta.
Projekts tiks īstenots 41 mēneša garumā, indikatīvi no 2026. gada III ceturkšņa līdz 2029. gada IV ceturksnim.
| Finansējuma avots | 2026. gads | 2027. gads | 2028. gads | 2029. gads |
| Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums (euro) | 53 322 | 1 407 927 | 4 231 075 | 2 807 676 |
| Valsts budžeta finansējums (euro) | 9 410 | 248 458 | 746 660 | 495 472 |
| Kopā (euro) | 62 732 | 1 656 385 | 4 977 735 | 3 303 148 |
Projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas (indikatīvi) līdz 895 000 euro gadā, sākot ar 2030. gadu.
Uzturēšanas izmaksas ir paredzētas šādiem mērķiem:
1. E-KRASS (uzturēšanai indikatīvi nepieciešamais finansējums gadā - līdz 585 813 euro):
1) lietojumprogrammatūras uzturēšanai un incidentu pārvaldībai - prognozēti līdz 234 952 euro gadā;
2) E-KRASS, tā koplietošanas konteinerizēto lietojumu un komponenšu sekmīgas, nekļūdīgas darbības nodrošināšanai un datu apmaiņai E-Lietas tehnoloģiskajā platformā, kā arī ar ārējām informācijas sistēmām un reģistriem, izmeklētāju elektroniskās darba vides nepārtrauktības nodrošināšanai, ievades formu papildinājumiem, atbilstoši grozījumiem Kriminālprocesa likumā, lietu uzraudzības un kontroles pārvaldībai, lietas materiālu pārvaldībai, materiālu publicēšanai Tiesu administrācijas publiskajā portālā, atbalsta funkciju veikšanai nepieciešamo elektronisko darba vietu nepārtrauktības nodrošināšanai darba vidē (kopā 7), tai skaitā, lai:
- veiktu sistēmu (risinājumu), koplietošanas konteinerizēto lietojumu un komponenšu (kopā 19) programmatūras un datu apmaiņas darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, t.sk. ar Tiesu administrācijas koplietošanas komponenšu platformu;
- veiktu koplietojamo klasifikatoru darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, uzturēšanu, aktualizāciju, lai nodrošinātu E-lietas programmas partnerus ar aktuālajiem ierakstiem. Nodrošināt lietotāju atbalstu, kļūdu labošanu;
- veiktu nelielu funkcionālo, nefunkcionālo izmaiņu pieprasījumu, pieteikto pēcgarantijas kļūdu labojumus, programmatūras uzlabojumus un datu apmaiņas saskarņu darbības uzlabojumu izstrādi;
- atjaunotu minēto sistēmu (risinājumu), koplietošanas konteinerizēto lietojumu un komponenšu programmatūras dokumentāciju, datu apmaiņas saskarņu aprakstus, lietotāju rokasgrāmatas, administrēšanas un instalēšanas rokasgrāmatas, integrāciju ar ārējiem koplietošanas risinājumiem (vismaz 6);
prognozēti līdz 175 380 euro gadā;
3) platformā ietilpstošās standarta programmatūras periodiskai atjaunošanai, atklāto ievainojamību novēršanai, regulārai trešo pušu ielaušanās testu veikšanai ar mērķi identificēt programmatūras drošības nepilnības - prognozēti līdz 175 481 euro gadā.
2. Ieroču reģistrs (uzturēšanai indikatīvi nepieciešamais finansējums gadā - līdz 134 142 euro):
1) lietojumprogrammatūras uzturēšanai un incidentu pārvaldībai - prognozēti līdz 53 640 euro gadā;
2) sistēmas, tās koplietošanas konteinerizēto lietojumu un komponenšu sekmīgas, nekļūdīgas darbības nodrošināšanai un datu apmaiņai E-Lietas tehnoloģiskajā platformā, kā arī ar ārējām informācijas sistēmām un reģistriem, tai skaitā, lai:
- veiktu sistēmu (risinājumu), koplietošanas konteinerizēto lietojumu un komponenšu programmatūras un datu apmaiņas darbības nepārtrauktības nodrošināšanai;
- veiktu koplietojamo klasifikatoru darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, uzturēšanu, aktualizāciju, lai nodrošinātu E-lietas programmas partnerus ar aktuālajiem ierakstiem. Nodrošināt lietotāju atbalstu, kļūdu labošanu;
- veiktu nelielu funkcionālo, nefunkcionālo izmaiņu pieprasījumu, pieteikto pēcgarantijas kļūdu labojumus, programmatūras uzlabojumus un datu apmaiņas saskarņu darbības uzlabojumu izstrādi;
- atjaunotu minēto sistēmu (risinājumu), koplietošanas konteinerizēto lietojumu un komponenšu programmatūras dokumentāciju, datu apmaiņas saskarņu aprakstus, lietotāju rokasgrāmatas, administrēšanas un instalēšanas rokasgrāmatas, integrāciju ar ārējiem koplietošanas risinājumiem;
prognozēti līdz 40 255 euro gadā;
3) platformā ietilpstošās standarta programmatūras periodiskai atjaunošanai, atklāto ievainojamību novēršanai, regulārai trešo pušu ielaušanās testu veikšanai ar mērķi identificēt programmatūras drošības nepilnības - prognozēti līdz 40 247 euro gadā.
3. Sodu reģistrs (uzturēšanai indikatīvi nepieciešamais finansējums gadā - līdz 133 134 euro):
1) lietojumprogrammatūras uzturēšanai un incidentu pārvaldībai - prognozēti līdz 52 632 euro gadā;
2) Sodu reģistra koplietošanas konteinerizēto lietojumu un komponenšu sekmīgas, nekļūdīgas darbības nodrošināšanai un datu apmaiņai E-Lietas tehnoloģiskajā platformā, kā arī ar ārējām informācijas sistēmām un reģistriem, Sodu reģistra darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, Sodu reģistra monitoringa rīka uzturēšanai, datu publicēšanai, atjaunošanai DAGR, jaunu pazīmju/lomu izstrādei, atbilstoši jaunajiem normatīvajiem aktiem, kas paredzēs datu saņemšanu no Sodu reģistra, maksas pakalpojuma nodrošināšanai privātpersonu vajadzībām, starptautisko datu apmaiņas modeļu ECRIS, ECRIS TCN darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, tai skaitā, lai:
- veiktu sistēmu (risinājumu), koplietošanas konteinerizēto lietojumu un komponenšu (kopā 19) programmatūras un datu apmaiņas darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, t.sk. ar Tiesu administrācijas koplietošanas komponenšu platformu;
- veiktu koplietojamo klasifikatoru darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, uzturēšanu, aktualizāciju, lai nodrošinātu E-lietas programmas partnerus ar aktuālajiem ierakstiem. Nodrošināt lietotāju atbalstu, kļūdu labošanu;
- veiktu nelielu funkcionālo, nefunkcionālo izmaiņu pieprasījumu, pieteikto pēcgarantijas kļūdu labojumus, programmatūras uzlabojumus un datu apmaiņas saskarņu darbības uzlabojumu izstrādi;
- atjaunotu minēto sistēmu (risinājumu), koplietošanas konteinerizēto lietojumu un komponenšu programmatūras dokumentāciju, datu apmaiņas saskarņu aprakstus, lietotāju rokasgrāmatas, administrēšanas un instalēšanas rokasgrāmatas, integrāciju ar ārējiem koplietošanas risinājumiem (vismaz 6);
prognozēti 40 255 euro gadā;
3) platformā ietilpstošās standarta programmatūras periodiskai atjaunošanai, atklāto ievainojamību novēršanai, regulārai trešo pušu ielaušanās testu veikšanai ar mērķi identificēt programmatūras drošības nepilnības - prognozēti līdz 40 247 euro gadā.
4. Uzskaišu kategorijas (uzturēšanai indikatīvi nepieciešamais finansējums gadā - līdz 41 911 euro):
1) lietojumprogrammatūras uzturēšanai un incidentu pārvaldībai - prognozēti līdz 16 776 euro gadā;
2) sistēmas, tās koplietošanas konteinerizēto lietojumu un komponenšu sekmīgas, nekļūdīgas darbības nodrošināšanai un datu apmaiņai E-Lietas tehnoloģiskajā platformā, tai skaitā, lai:
- veiktu sistēmu (risinājumu), koplietošanas konteinerizēto lietojumu un komponenšu programmatūras un datu apmaiņas darbības nepārtrauktības nodrošināšanai;
- veiktu koplietojamo klasifikatoru darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, uzturēšanu, aktualizāciju. Nodrošināt lietotāju atbalstu, kļūdu labošanu;
- veiktu nelielu funkcionālo, nefunkcionālo izmaiņu pieprasījumu, pieteikto pēcgarantijas kļūdu labojumus, programmatūras uzlabojumus un datu apmaiņas saskarņu darbības uzlabojumu izstrādi;
- atjaunotu minēto sistēmu (risinājumu), koplietošanas konteinerizēto lietojumu un komponenšu programmatūras dokumentāciju, datu apmaiņas saskarņu aprakstus, lietotāju rokasgrāmatas, administrēšanas un instalēšanas rokasgrāmatas;
prognozēti līdz 12 610 euro gadā;
3) platformā ietilpstošās standarta programmatūras periodiskai atjaunošanai, atklāto ievainojamību novēršanai, regulārai trešo pušu ielaušanās testu veikšanai ar mērķi identificēt programmatūras drošības nepilnības - prognozēti līdz 12 525 euro gadā.
Prognozētās izmaksas balstītas uz līdzšinējo pieredzi līdzvērtīgu risinājumu uzturēšanā un Elektroniskās iepirkumu sistēmas e-pasūtījumu sadaļā esošo izcenojumu.
Centra pamatfunkciju nodrošināšanai budžeta bāzes izdevumos papildus sākot no 2013.gada piešķirts finansējums:
1. Sodu reģistra informācijas sistēma - 80 100 euro;
2. Kriminālprocesa informācijas sistēma - 65 700 euro.
Bāzes izdevumos kopējais pieejamais finansējums sastāda 145 800 euro. Attiecīgi šī summa ņemta vērā projekta rezultātu uzturēšanas izmaksu aprēķinā (1 040 800 euro, nepieciešamais finansējums - 145 800 euro bāzes izdevumos pieejamais finansējums 895 000 euro). Ņemot vērā izmaksu pieaugumus kritiskās infrastruktūras uzturēšanai, saistībā ar tirgus cenu pieaugumu, papildus finansējumu no Iestādes bāzes budžeta nav iespējams piesaistīt.
Finansējums projekta rezultātu uzturēšanas izmaksu segšanai pēc projekta noslēguma tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Projekta īstenošanai ir nepieciešams finansējums 10 000 000 euro apmērā:
Norādītais izmaksu sadalījums ir indikatīvs, tas var tikt precizēts, sagatavojot Projekta pieteikumu, kā arī Projekta īstenošanas laikā.
| Pozīcija | Finansējums kopā, euro | |||||
| 2026. gads | 2027. gads | 2028. gads | 2029. gads | Finansējums kopā, euro | ||
| E-KRASS 2. kārta un digitālo risinājumu attīstība sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai | Kapitālie ieguldījumi, EKK 5000 (bez PVN) | 0 | 839 713 | 3 568 001 | 2 203 856 | 6 611 570 |
| Preces un pakalpojumi, EKK 2000 (bez PVN) | 100 | 0 | 16 629 | 41 122 | 57 851 | |
| PVN (valsts budžeta finansējums) | 21 | 176 340 | 752 773 | 471 445 | 1 400 579 | |
| Kopā ar PVN | 121 | 1 016 053 | 4 337 403 | 2 716 423 | 8 070 000 | |
| Administratīvās izmaksas (EKK 1000, Atalgojums) | 62 611 | 640 332 | 640 332 | 586 725 | 1 930 000 | |
Norādītais izmaksu sadalījums ir indikatīvs, tas var tikt precizēts, sagatavojot Projekta pieteikumu, kā arī Projekta īstenošanas laikā.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Projekta izpildi nodrošinās ar esošajām amata vietām.
Cita informācija
Projekta īstenošanai nepieciešamais finansējums tiks pieprasīts no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Nē
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Projekts tiek īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam ietvaros (MK 04.06.2024. noteikumi Nr. 338 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram""), izmantojot ES fondu finansējumu. Tādēļ tas ir cieši saistīts ar Latvijas starptautiskajām saistībām pret Eiropas Savienību, īpaši ES fondu izmantošanas un uzraudzības jomā attiecībā uz ES fondu līdzekļu izmantošanu.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Projekts attiecas galvenokārt uz valsts institūciju iekšējo procesu digitalizāciju un savstarpējo datu apmaiņu. Tie neparedz tiešu jaunu pienākumu uzlikšanu sabiedrībai un būtiskas sabiedrības tiesību ierobežošanas.
Līdzdalība tika nodrošināta netieši – arhitektūras risinājumus un ieviešanas nosacījumus saskaņoja E-lietas uzraudzības padome, IKT vadītāju forums, kā arī tie tika skatīti Ministru kabinetā konceptuālo un informatīvo ziņojumu līmenī.
Līdzdalība tika nodrošināta netieši – arhitektūras risinājumus un ieviešanas nosacījumus saskaņoja E-lietas uzraudzības padome, IKT vadītāju forums, kā arī tie tika skatīti Ministru kabinetā konceptuālo un informatīvo ziņojumu līmenī.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Atbildīgā institūcija: - Iekšlietu digitālais centrs (sistēmu pārzinis un īstenotājs). Citas iesaistītās institūcijas: - Valsts policija - Tiesu administrācija - Latvijas Republikas Prokuratūra - Ieslodzījuma vietu pārvalde - Valsts probācijas dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Valsts policijas, Centra un citu institūciju funkcijas paplašināsies, jo tiks digitalizēti un paplašināti pakalpojumi – ieroču reģistrācijas, ekspertīžu, kriminālprocesa dokumentu aprites jomās.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
Procesu digitalizācija samazinās manuālo darbu, paātrinās informācijas apriti un mazinās administratīvo slogu iestādēm.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Jā
Tiks digitalizēta ieroču aprites uzskaite, kriminālprocesa dokumentu aprite.
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Jā
Vienotas E-Lietas platformas izmantošana un koplietošanas komponentes nodrošinās resursu taupīšanu un efektīvāku starpinstitūciju sadarbību.
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Projekts paredz jaunu vai esošu informācijas sistēmu attīstību, kas tieši ietekmē vairākas institūcijas – Centru, Valsts policiju, Tiesu administrāciju, Latvijas Republikas Prokuratūru un citas iestādes, kas izmanto datus.
Institūciju funkcijas un uzdevumi paplašināsies, jo digitalizēto sistēmu uzturēšana un izmantošana kļūs par neatņemamu ikdienas darba sastāvdaļu.
Projekts nodrošinās iekšējo procesu efektivizāciju, digitalizāciju un optimizāciju, mazinot manuālo darbu un uzlabojot starpinstitūciju sadarbību.
Secinājums: Projekts būtiski skar institūciju darbu – netiek veidotas jaunas vai likvidētas esošas institūcijas, bet esošās institūcijas saņem paplašinātus uzdevumus un jaunus digitālos rīkus.
Institūciju funkcijas un uzdevumi paplašināsies, jo digitalizēto sistēmu uzturēšana un izmantošana kļūs par neatņemamu ikdienas darba sastāvdaļu.
Projekts nodrošinās iekšējo procesu efektivizāciju, digitalizāciju un optimizāciju, mazinot manuālo darbu un uzlabojot starpinstitūciju sadarbību.
Secinājums: Projekts būtiski skar institūciju darbu – netiek veidotas jaunas vai likvidētas esošas institūcijas, bet esošās institūcijas saņem paplašinātus uzdevumus un jaunus digitālos rīkus.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts paredz digitālo risinājumu izstrādi un pilnveidi, kas nodrošina iedzīvotājiem un uzņēmumiem ātrāku un ērtāku piekļuvi pakalpojumiem tiešsaistē – kriminālprocesa dokumentu aprite, ieroču atļauju un licenču pieteikumi, datu meklēšana un pārbaude, ekspertīžu rezultātu saņemšana.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta izstrādes darbi tiek īstenoti Centra E-Lietas tehnoloģiskajā platformā, izmantojot koplietošanas komponentes (IAM, Klasifikatoru reģistrs, Dokumentu krātuve, Audita modulis u.c.). Tas stiprina vienotu valsts IKT arhitektūru, atkārtoti izmantojamu risinājumu izmantošanu un datu integrāciju starp iestādēm.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts sekmē digitālo prasmju un e-pakalpojumu izmantošanu sabiedrībā. Fiziskām un juridiskām personām tiek radīta iespēja attālināti saņemt pakalpojumus (piemēram, pieteikt ieroču atļaujas, pārbaudīt datu statusu, sazināties ar valsts iestādēm), kas palielina sabiedrības uzticēšanos digitālajai pārvaldei.
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts atbilst NAP2027 mērķiem par digitālo transformāciju, birokrātijas mazināšanu un efektīvākas publiskās pārvaldes nodrošināšanu.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts palielina iedzīvotāju drošību un tiesību aizsardzību – caurskatāma ieroču aprite, efektīva kriminālprocesu dokumentu aprite.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Visos risinājumos paredzēts ievērot piekļūstamības prasības.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts nodrošina caurskatāmību, vienlīdzīgu pieeju pakalpojumiem, ātrāku informācijas apmaiņu un datu kvalitāti, stiprinot sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts ietver plašu personas datu apstrādi (kriminālprocesu dati, ieroču īpašnieku dati, veselības pārbaudes, ekspertīžu rezultāti). Tiek paredzēts veikt ietekmes uz datu aizsardzību novērtējumus un nodrošināt atbilstību datu aizsardzības normatīvajiem aktiem.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi