Anotācija

Iepriekšējā Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021.gada periodā parakstītais Saprašanās memorands, kā arī Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021. gada perioda vadības likums nav attiecināms uz 2021.-2028.gada periodu.
Ņemot vērā, ka Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda projektu īstenošana jau ir noslēgusies un, lai neveidotos pārāk ilgs atbalsta pārrāvums, ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk uzsākt jaunā perioda programmu, Divpusējās sadarbības fonda un TP īstenošanu.
Salīdzinoši ar situāciju citās ES dalībvalstīs, atzīmējams, ka Polija kā pirmā 2025.gada 23.aprīlī un Igaunija kā otrā no ES dalībvalstīm, 2025.gada 27.maijā, bet Slovākija 2025.gada 5.jūnijā un Portugāle 2025.gada 8.jūlijā ir parakstījušas jaunos Saprašanās memorandus ar donorvalsti par 2021.–2028.gada perioda Norvēģijas finanšu instrumenta finansējumu.
Līdz ar to nepieciešams maksimāli ātri sagatavot visu stratēģisko un tiesisko bāzi minētā finanšu instrumenta ieviešanas uzsākšanai, tostarp nodrošināt Saprašanās memoranda parakstīšanu. Neskatoties uz to, ka tas tiks slēgts tikai 2025.gadā, Latvijai pieejamo Norvēģijas finanšu instrumenta līdzekļu piešķīruma apjomu tas neietekmēs.
Vienlaikus Nolīguma 5.pants nosaka, ka programmām, ko īsteno saskaņā ar saņēmējvalstīm paredzētajiem piešķīrumiem (tostarp arī Latvijai), attiecībā uz kuriem saņēmējvalstīm ir īstenošanas pienākums, donorvalsts finansiālais ieguldījums (līdzfinansējums) nepārsniedz 85% no programmas izmaksām, ja vien donorvalsts nenolemj citādi. Līdz ar to Latvijai kā saņēmējvalstij programmu īstenošanai ir jāparedz 15% no valsts budžeta kā nacionālais līdzfinansējums.
Savukārt ar MK 2025.gada 13.maija protokolu Nr.19 50.§ dotais uzdevums ir veikt publiskā sektora efektivizācijas un vispārējās valdības izdevumu samazinājumu ne mazāk kā 450 milj. euro apmērā 2026.–2028.gadā, tajā skaitā 2026.gadā – ne mazāk kā 150 milj. euro. Tā rezultātā iegūto finansējumu plānots primāri novirzīt aizsardzības un drošības izdevumu finansēšanai, apvienojot iekšzemes fiskālos pasākumus un starptautiskos aizdevumus. Papildus ar minēto MK lēmumu ir noteikts, ka aizsardzības finansējuma palielinājums tiks veikts tā, lai vispārējās valdības parāds nepārsniedz 55% no iekšzemes kopprodukta.
Lai 2026.gada valsts budžetā nodrošinātu nepieciešamo finansējumu valsts stratēģiskajām prioritātēm – aizsardzībai, sabiedrības drošībai un demogrāfijai -, ir jāstrādā ar pašvaldībām pie valsts un pašvaldību budžetu izdevumu pārskatīšanas. Vietvarām jāiesaistās kopējo budžeta izdevumu samazināšanā, meklējot risinājumus, kas ļautu efektivizēt izdevumus, vienlaikus saglabājot iedzīvotājiem sniegtos pakalpojumus. Šo mērķu sasniegšanai nepieciešama atbildīga un mērķtiecīga rīcība visos pārvaldības līmeņos, apzinoties kopīgos izaicinājumus un sadarbojoties šajos ģeopolitiskajos apstākļos.

[1] https://www.esfondi.lv/assets/zi%C5%86ojumi/mk/2025/2_2025_pusgada_zin_lidz_aprilim/protokollemums_25-ta-384.pdf
[2] https://www.esfondi.lv/assets/zi%C5%86ojumi/mk/2025/2_2025_pusgada_zin_lidz_aprilim/fmzin_300425_esif.pdf

Ņemot vērā Nolīgumu un, lai izmantotu iespēju ar Norvēģijas finanšu instrumenta finansējumu īstenot mērķētas investīcijas Latvijā - atbilstoši MK 2025.gada 3.jūnijā lemtajam[1]:
Latvija Norvēģijas finanšu instrumentā īstenojusi oficiālās sarunas ar donorvalsti par divu programmu īstenošanu:
1) “Zaļās inovācijas” - donorvalsts finansējums 27,5 milj. euro, nacionālais līdzfinansējums 4,9 milj. euro, kopējais finansējums 32,4 milj. euro; programmas apsaimniekotājs - Latvijas investīciju attīstības aģentūra (turpmāk - LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju kā atbildīgo nozares ministriju (turpmāk – EM) (kā arī atsevišķas programmas aktivitātes tiks ieviestas sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju);
2) “Korekcijas dienesti” - donorvalsts finansējums 15 milj. euro, nacionālais līdzfinansējums 2,6 milj. euro, kopējais finansējums 17,6 milj. euro; programmas apsaimniekotājs - Tieslietu ministrija (turpmāk – TM) (atsevišķas programmas aktivitātes tiks ieviestas sadarbībā ar Labklājības ministriju un Veselības ministriju).
Savukārt Divpusējās sadarbības fonds (ar 100% grantu) iedalās divās daļās: (1) programmas Divpusējās sadarbības aktivitātes – Saprašanās memoranda B pielikumā norādīts katrai programmai pieejamais finansējums (tiks ietverts arī Programmas līgumā), par kura piešķiršanu programmā lemj programmas apsaimniekotājs sadarbībā ar donorvalsts partneriem, ar izmaksu attiecināmības termiņu līdz 2031.gada 31.decembrim; (2) nacionālais Divpusējās sadarbības fonds (turpmāk – DSF) - Saprašanās memoranda B pielikumā norādīts pieejamais finansējums, kur par finansējuma piešķiršanu lemj DSF komiteja (donorvalstu pārstāvji, Latvijas ārlietu ministrija un FM kā vadošā iestāde), un izmaksu attiecināmības beigu termiņš ir 2032.gada 30.aprīlis. DSF administrē FM, noslēdzot vienu DSF līgumu ar donorvalstīm par abiem finanšu instrumentiem - Norvēģijas un Eiropas Ekonomikas zonas - atbilstoši donorvalstu izstrādātai veidlapai (donorvalstu Noteikumu 3.pielikums). Anotācijas 1.pielikumā sniegta pamatinformācija par DSF un TP.
Vienlaikus donorvalsts Noteikumi nosaka, ka jebkura iepriekš noteikta projekta (“pre-defined project”) izmaksu attiecināmības datums nav agrāks par Programmas līguma (“Programme Agreement”) spēkā stāšanās dienu. Finansējuma attiecināmība būs atkarīga no Saprašanās memoranda parakstīšanas un Programmu koncepciju (“Concept note”) izstrādes laika grafika. T.i. programmas apsaimniekotājam ar FM starpniecību, jāiesniedz Programmas koncepcija Finanšu instrumentu birojā (“Financial Mechanism Office”) Briselē sešu mēnešu laikā no dienas, kad stājies spēkā Saprašanās memorands. Paredzams, ka Programmu līgumi indikatīvi tiks parakstīti vēl nākamo sešu mēnešu laikā (donorvalsts Noteikumi paredz divu mēnešus iesniegto Programmu koncepciju komentēšanai un vēl četrus mēnešus programmu apstiprināšanai, papildus laiks var būt nepieciešams Programmas līguma sagatavošanai (sagatavo Finanšu instrumenta birojs), saskaņošanai un parakstīšanai, ja donorvalsts, apstiprinot programmu, nosaka papildus nosacījumus/ precizējumus sagatavotajā Programmas līguma projektā. Turklāt jāņem vērā, ka šajā posmā donorvalsts izskata arī pārējo saņēmējvalstu iesniegtās programmu koncepcijas un izstrādā Programmu līgumus. Tādējādi, iepriekš noteikto projektu īstenošana atbilstoši donorvalsts Noteikumiem indikatīvi plānojama ne ātrāk kā 2026.gada nogalē/ 2027.gadā.
Ņemot vērā augstāk minēto, nacionālais mērķis ir virzīt visus procesus iespējami ātrāk, t.i., Programmu koncepciju izstrādei paredzēt trīs mēnešus (sešu mēnešu vietā), lai varētu ātrāk uzsākt nepieciešamo investīciju ieviešanu.
Lai paātrinātu investīciju uzsākšanas procesu, līdz ar šo noteikumu projektu un Saprašanās memoranda projektu MK tiek iesniegta būtiskākā abām Programmu koncepcijām nepieciešamā informācija – anotācijas 2. un 3.pielikums (turpmāk – programmu pamatinformācija), ievērojot Saprašanās memoranda B pielikumā noteikto.
Tādējādi, vienlaikus ar Saprašanās memorandu, saskaņojot ne tikai ar Saprašanās memorandu noteiktās programmas un finanšu ieguldījuma apmēru katrai programmai, bet arī iepriekš noteikto projektu un projektu konkursu īsus aprakstus ar būtiskāko informāciju, kas ietverama un papildināma attiecīgās Programmu koncepcijās pirms to iesniegšanas donorvalstij.
Šādā veidā tiek paātrināts gan temps investīciju uzsākšanai, gan vienkāršotas procedūras, jo pieeja izslēdz nepieciešamību MK atsevišķai apstiprināšanai virzīt Programmu koncepcijas. Līdz ar to tās, pēc saskaņošanas ar vadošo iestādi, nekavējoties varētu tikt iesniegtas donorvalstij apstiprināšanai. Attiecīgi Finanšu instrumenta birojs uz Programmas koncepcijas pamata sagatavo Programmas līgumu, kas tiks noslēgts par katru programmu.
Programmu apsaimniekotājs programmas koncepciju izstrādā, ievērojot Saprašanās memoranda B pielikumā, donorvalsts Noteikumos un programmu pamatinformācijā noteikto. Ja Programmas koncepcijas projekts paredz būtiskas atšķirības no programmu pamatinformācijas, programmas apsaimniekotājs par to informē MK pirms Programmas koncepcijas projekta iesniegšanas donorvalstij.
Donorvalsts Noteikumu 8.10. pants “Attiecināmās vadības izmaksas, kas rodas programmas apsaimniekotājam” nosaka, ka par attiecināmām uzskata tās programmas apsaimniekotājam radušās vadības izmaksas, kas nepārsniedz to noteikto maksimālo apmēru. Maksimālo programmas vadības izmaksu apmēru nosaka, aprēķinot procentuālu daļu no programmas kopējiem attiecināmajiem izdevumiem. Tā ir šādu summu kopsumma: a) 10 % no pirmajiem 10 miljoniem euro; b) 7 % no nākamajiem 40 miljoniem euro; c) 5 % no nākamajiem 50 miljoniem euro un d) 4 % no atlikušajiem programmas kopējiem attiecināmajiem izdevumiem.
Programmas apsaimniekotājam radušos vadības izmaksu izdevumi ir attiecināmi, sākot ar dienu, kad stājas spēkā Saprašanās memorands, ar kuru tiek iecelts programmas apsaimniekotājs. Pēdējā diena, līdz kurai radušās vadības izmaksas ir attiecināmas, ir 2032. gada 30. aprīlis, ja vien Programmas līgumā nav norādīts agrāks datums.
Paralēli notiek darbs arī pie grozījumu izstrādes Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.—2021.gada perioda vadības likumā, lai noteiktu nacionālo tiesisko regulējumu arī jaunajam Eiropas Ekonomikas zonas (turpmāk - EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumentu 2021.–2028.gada periodam.
Ievērojot, ka Norvēģija finanšu instrumentā donorvalsts sniedz finansējumu arī projektiem, kas saistīti ar problēmām, kuras radušās saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, tas rada savstarpēju atbilstību ar nākamā gada valsts budžetā izvirzītajām trīs prioritātēm - aizsardzība un drošība, demogrāfija un izglītība, vienlaikus Norvēģijas finanšu instrumenta finansējums ļautu samazināt valsts budžeta izdevumus un nodrošināt nepieciešamo finansējumu ilgtspējīgai valsts attīstībai.