21-TA-1791: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par nekustamā īpašuma Raiņa ielā 60A, Madonā, Madonas novadā, un valstij piekrītošo būvju nodošanu Madonas novada pašvaldības īpašumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 42. panta pirmā daļa, 42.1 pants un 43. pants, likuma "Par pašvaldībām" 15.panta pirmās daļas 2. un 9.punkts, Madonas novada pašvaldības 2021. gada 29. jūlija lēmums Nr. 89
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par nekustamā īpašuma Raiņa ielā 60A, Madonā, Madonas novadā, un valstij piekrītošo būvju nodošanu Madonas novada pašvaldības īpašumā” (turpmāk – rīkojuma projekts) paredz valstij piederošo nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.7001 001 1530) un zemes vienības atrodošās valstij piekrītošās būvēs Raiņa ielā 60A, Madonā, Madonas novadā, nodot Madonas novada pašvaldībai likuma „Par pašvaldībām” 15. panta pirmajā daļā noteikto funkciju īstenošanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Valstij Finanšu ministrijas personā pieder nekustamais īpašums Raiņa ielā 60A (nekustamā īpašuma kadastra Nr.7001 001 1530) , kas sastāv no zemes vienības ar kopējo platību 5,6241 ha (zemes vienības kadastra apzīmējums 7001 001 1530). Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu nostiprinātas Madonas rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Madonas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000558107.
Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem (turpmāk – NĪVKIS) zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 7001 001 1530 reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
- aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem, kā arī pilsētu lauku teritorijās 0,3383 ha platībā;
- aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem, kā arī pilsētu lauku teritorijās 0,0916 ha platībā;
- aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem, kā arī pilsētu lauku teritorijās 0,0868 ha platībā;
- aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem, kā arī pilsētu lauku teritorijās 0,0785 ha platībā;
- aizsargjoslas teritorija ap valsts ģeodēzisko atbalsta punktu 0,0001 ha platībā;
- apgrūtinājums – iekškvartāla ceļš 0,1081 ha platībā;
- apgrūtinājums – iekškvartāla ceļš 0,1382 ha platībā;
- 38 zemes īpašniekam nepiederošas būves vai būvju daļas.
NĪVKIS reģistrētie apgrūtinājumi būtiski neietekmē nekustamā īpašuma turpmāko izmantošanu noteiktajiem lietošanas mērķiem.
Uz zemes vienības atrodas būves ar kadastra apzīmējumiem: 70010011530002; 70010011530005; 70010011530006; 70010011530008; 7001011530010; 70010011530012; 70010011530013; 70010011530014; 70010011530015; 70010011530017; 70010011530019; 70010011530020; 70010011530021; 70010011530024; 70010011530027; 70010011530028; 70010011530029; 70010011530034; 70010011530037; 70010011530039; 70010011530041; 70010011530044; 70010011530045; 70010011530048; 70010011530050; 70010011530051; 70010011530052; 70010011530053; 70010011530055; 70010011530056; 70010011530058; 70010011530060; 70010011530061; 70010011530063; 70010011530066; 70010011530068; 70010011530070; 70010011530072 (turpmāk visas kopā – Būves).
No minētajā būvēm būves ar kadastra apzīmējumu 70010011530002; 70010011530066; 70010011530068 un 70010011530072 daļēji atrodas uz Madonas novada pašvaldības zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 7042 010 0942.
Būvju galvenais lietošanas veids ir viena dzīvokļa mājas, būves tips – dārza mājas un vienai būves tips – citas, iepriekš neklasificētas, ēkas.
Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2020. gada 3. februāra spriedumu Būves atzītas par bezīpašnieka lietu, kas piekrīt Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā. Tiesas spriedums stājies spēkā 2020. gada 25. februārī.
Valsts ieņēmumu dienests ar 2020. gada 5. augusta valstij piekritīgās mantas pieņemšanas un nodošanas aktu Nr. 022573 ņēmis valsts uzskaitē par bezīpašnieka lietu atzītās Būves.
Valsts ieņēmumu dienests, kas pieņēmis valstij piekritīgo mantu, saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 26. novembra noteikumu Nr. 1354 „Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana, un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” (turpmāk – Noteikumi Nr. 1354) 7. punktu ir atbildīgs par mantas neskartību un saglabāšanu no tās pieņemšanas brīža līdz nodošanai realizācijai, nodošanai bez maksas vai iznīcināšanai.
Likuma “Par pašvaldībām” 21. panta pirmās daļas 17. punkts nosaka pašvaldības tiesības izlemt jautājumu par pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu, ieķīlāšanu vai privatizēšanu, kā arī par nekustamās mantas iegūšanu pašvaldības īpašumā.
Madonas novada dome 2021. gada 29. jūlijā pieņēma lēmumu Nr. 89 (protokols Nr. 6, 30.p.) „Par nekustamā īpašuma Raiņa ielā 60A, Madonā pārņemšanu pašvaldības īpašumā”, ar kuru nolemts pārņemt nekustamo īpašumu un Būves pašvaldības īpašumā, lai saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 15. panta pirmās daļas 2. un 9. punktu to izmantotu pašvaldības autonomo funkciju īstenošanai – gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, un sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā.
Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem (turpmāk – NĪVKIS) zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 7001 001 1530 reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
- aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem, kā arī pilsētu lauku teritorijās 0,3383 ha platībā;
- aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem, kā arī pilsētu lauku teritorijās 0,0916 ha platībā;
- aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem, kā arī pilsētu lauku teritorijās 0,0868 ha platībā;
- aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem, kā arī pilsētu lauku teritorijās 0,0785 ha platībā;
- aizsargjoslas teritorija ap valsts ģeodēzisko atbalsta punktu 0,0001 ha platībā;
- apgrūtinājums – iekškvartāla ceļš 0,1081 ha platībā;
- apgrūtinājums – iekškvartāla ceļš 0,1382 ha platībā;
- 38 zemes īpašniekam nepiederošas būves vai būvju daļas.
NĪVKIS reģistrētie apgrūtinājumi būtiski neietekmē nekustamā īpašuma turpmāko izmantošanu noteiktajiem lietošanas mērķiem.
Uz zemes vienības atrodas būves ar kadastra apzīmējumiem: 70010011530002; 70010011530005; 70010011530006; 70010011530008; 7001011530010; 70010011530012; 70010011530013; 70010011530014; 70010011530015; 70010011530017; 70010011530019; 70010011530020; 70010011530021; 70010011530024; 70010011530027; 70010011530028; 70010011530029; 70010011530034; 70010011530037; 70010011530039; 70010011530041; 70010011530044; 70010011530045; 70010011530048; 70010011530050; 70010011530051; 70010011530052; 70010011530053; 70010011530055; 70010011530056; 70010011530058; 70010011530060; 70010011530061; 70010011530063; 70010011530066; 70010011530068; 70010011530070; 70010011530072 (turpmāk visas kopā – Būves).
No minētajā būvēm būves ar kadastra apzīmējumu 70010011530002; 70010011530066; 70010011530068 un 70010011530072 daļēji atrodas uz Madonas novada pašvaldības zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 7042 010 0942.
Būvju galvenais lietošanas veids ir viena dzīvokļa mājas, būves tips – dārza mājas un vienai būves tips – citas, iepriekš neklasificētas, ēkas.
Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2020. gada 3. februāra spriedumu Būves atzītas par bezīpašnieka lietu, kas piekrīt Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā. Tiesas spriedums stājies spēkā 2020. gada 25. februārī.
Valsts ieņēmumu dienests ar 2020. gada 5. augusta valstij piekritīgās mantas pieņemšanas un nodošanas aktu Nr. 022573 ņēmis valsts uzskaitē par bezīpašnieka lietu atzītās Būves.
Valsts ieņēmumu dienests, kas pieņēmis valstij piekritīgo mantu, saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 26. novembra noteikumu Nr. 1354 „Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana, un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” (turpmāk – Noteikumi Nr. 1354) 7. punktu ir atbildīgs par mantas neskartību un saglabāšanu no tās pieņemšanas brīža līdz nodošanai realizācijai, nodošanai bez maksas vai iznīcināšanai.
Likuma “Par pašvaldībām” 21. panta pirmās daļas 17. punkts nosaka pašvaldības tiesības izlemt jautājumu par pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu, ieķīlāšanu vai privatizēšanu, kā arī par nekustamās mantas iegūšanu pašvaldības īpašumā.
Madonas novada dome 2021. gada 29. jūlijā pieņēma lēmumu Nr. 89 (protokols Nr. 6, 30.p.) „Par nekustamā īpašuma Raiņa ielā 60A, Madonā pārņemšanu pašvaldības īpašumā”, ar kuru nolemts pārņemt nekustamo īpašumu un Būves pašvaldības īpašumā, lai saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 15. panta pirmās daļas 2. un 9. punktu to izmantotu pašvaldības autonomo funkciju īstenošanai – gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, un sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
-
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4. panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai. Savukārt Ministru kabineta 2011. gada 1. februāra noteikumu Nr. 109. “Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12. punkts noteic, ka, lai noskaidrotu, vai atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams citai valsts iestādei funkciju nodrošināšanai, ministrija noteiktā kārtībā iesniedz izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē Ministru kabineta rīkojuma projektu par valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu. Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta rīkojuma projekta ievietošanas saskaņošanai TAP portālā valsts iestādes nepieprasa rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
Rīkojuma projekts paredz Madonas novada pašvaldībai saskaņā ar Atsavināšanas likuma 42. panta pirmo daļu nekustamo īpašumu izmantot minēto pašvaldības autonomo funkciju īstenošanai.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 42.panta 2.5 daļu publiskas personas nekustamo īpašumu, kas nodots bez atlīdzības funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai, ir tiesības izmantot tikai papildinošu saimniecisku darbību veikšanai tikai tiktāl, ciktāl šī saimnieciskā darbība ir nepieciešama un saistīta ar funkcijas vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanu, kā arī ievērojot nosacījumus, kas izriet no Eiropas Savienības aktiem komercdarbības atbalsta kontroles jomā. Ar papildinošo saimniecisko darbību saprot darbības, kas ir tieši saistītas ar ēkas vai ēku grupas ekspluatāciju un tai nepieciešamas vai nesaraujami saistītas ar tās galveno ar saimniecisko darbību nesaistīto izmantojumu, patērējot tādu pašu resursu (piemēram, materiālus, aprīkojumu, darbaspēku un pamatkapitālu) apjomu kā ar saimniecisko darbību nesaistītajām darbībām 20% apmērā no infrastruktūras gada jaudas platības, laika vai finanšu izteiksmē, lai atbalsts pasākuma ietvaros netiktu kvalificēts kā komercdarbības atbalsts. Par pašvaldības saimniecisko darbību nav uzskatāma daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā esošo neprivatizēto pašvaldībām piederošo dzīvokļu izīrēšana, ja tos izīrē atbilstoši vienam no šādiem likumiem:
- "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju";
- "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", izņemot šā likuma III1 nodaļai “Dzīvojamo telpu izīrēšana kvalificētiem speciālistiem".
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 42. panta pirmo daļu, ja nekustamais īpašums vairs netiek izmantots pašvaldības autonomo funkciju īstenošanai, pašvaldība šo nekustamo īpašumu bez atlīdzības nodod valstij.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 42.1 pantā noteikto valstij vai pašvaldībai piekrītošo nekustamo īpašumu, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus rīcībai ar piekritīgo nekustamo īpašumu un šā likuma 42. panta nosacījumus, var nodot īpašumā bez atlīdzības, ja valstij vai pašvaldībai piekrītošais nekustamais īpašums tiek ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vai pašvaldības vārda vienlaikus ar ieguvēja īpašuma tiesību nostiprināšanu uz attiecīgo īpašumu. Ņemot vērā, ka zemes īpašuma tiesības jau ir nostiprinātas zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā, Madonas novada pašvaldība tiek pilnvarota parakstīt nostiprinājuma lūgumu par īpašuma tiesību nostiprināšanu valstij uz šā rīkojuma pielikumā uzskaitītajām būvēm, pievienojot tās zemesgrāmatas nodalījumā, kurā ierakstīts zemes īpašums ar nekustamā īpašuma kadastra Nr.7001 001 1530, kā arī veikt citas nepieciešamās darbības būvju ierakstīšanai zemesgrāmatā.
Madonas novada domei, nostiprinot zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, vienlaikus zemesgrāmatā ir jānostiprina minētie tiesību aprobežojumi, kā arī aizliegums atsavināt nekustamo īpašumu un apgrūtināt to ar lietu tiesību – hipotēku, izņemot gadījumu, ja nekustamais īpašums tiek ieķīlāts par labu valstij (Valsts kases personā), lai saņemtu Eiropas Savienības fondu atbalstu.
Rīkojuma projekts paredz Madonas novada pašvaldībai saskaņā ar Atsavināšanas likuma 42. panta pirmo daļu nekustamo īpašumu izmantot minēto pašvaldības autonomo funkciju īstenošanai.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 42.panta 2.5 daļu publiskas personas nekustamo īpašumu, kas nodots bez atlīdzības funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai, ir tiesības izmantot tikai papildinošu saimniecisku darbību veikšanai tikai tiktāl, ciktāl šī saimnieciskā darbība ir nepieciešama un saistīta ar funkcijas vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanu, kā arī ievērojot nosacījumus, kas izriet no Eiropas Savienības aktiem komercdarbības atbalsta kontroles jomā. Ar papildinošo saimniecisko darbību saprot darbības, kas ir tieši saistītas ar ēkas vai ēku grupas ekspluatāciju un tai nepieciešamas vai nesaraujami saistītas ar tās galveno ar saimniecisko darbību nesaistīto izmantojumu, patērējot tādu pašu resursu (piemēram, materiālus, aprīkojumu, darbaspēku un pamatkapitālu) apjomu kā ar saimniecisko darbību nesaistītajām darbībām 20% apmērā no infrastruktūras gada jaudas platības, laika vai finanšu izteiksmē, lai atbalsts pasākuma ietvaros netiktu kvalificēts kā komercdarbības atbalsts. Par pašvaldības saimniecisko darbību nav uzskatāma daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā esošo neprivatizēto pašvaldībām piederošo dzīvokļu izīrēšana, ja tos izīrē atbilstoši vienam no šādiem likumiem:
- "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju";
- "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", izņemot šā likuma III1 nodaļai “Dzīvojamo telpu izīrēšana kvalificētiem speciālistiem".
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 42. panta pirmo daļu, ja nekustamais īpašums vairs netiek izmantots pašvaldības autonomo funkciju īstenošanai, pašvaldība šo nekustamo īpašumu bez atlīdzības nodod valstij.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 42.1 pantā noteikto valstij vai pašvaldībai piekrītošo nekustamo īpašumu, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus rīcībai ar piekritīgo nekustamo īpašumu un šā likuma 42. panta nosacījumus, var nodot īpašumā bez atlīdzības, ja valstij vai pašvaldībai piekrītošais nekustamais īpašums tiek ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vai pašvaldības vārda vienlaikus ar ieguvēja īpašuma tiesību nostiprināšanu uz attiecīgo īpašumu. Ņemot vērā, ka zemes īpašuma tiesības jau ir nostiprinātas zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā, Madonas novada pašvaldība tiek pilnvarota parakstīt nostiprinājuma lūgumu par īpašuma tiesību nostiprināšanu valstij uz šā rīkojuma pielikumā uzskaitītajām būvēm, pievienojot tās zemesgrāmatas nodalījumā, kurā ierakstīts zemes īpašums ar nekustamā īpašuma kadastra Nr.7001 001 1530, kā arī veikt citas nepieciešamās darbības būvju ierakstīšanai zemesgrāmatā.
Madonas novada domei, nostiprinot zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, vienlaikus zemesgrāmatā ir jānostiprina minētie tiesību aprobežojumi, kā arī aizliegums atsavināt nekustamo īpašumu un apgrūtināt to ar lietu tiesību – hipotēku, izņemot gadījumu, ja nekustamais īpašums tiek ieķīlāts par labu valstij (Valsts kases personā), lai saņemtu Eiropas Savienības fondu atbalstu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Izstrādes procesā izmantoto dokumentu, kas satur personas datus, apstrādes mērķis ir nodrošināt pilnvērtīgu rīkojuma projekta par nekustamā īpašuma atsavināšanu atbilstības izvērtēšanu gan normatīvajiem aktiem, gan dokumentiem, tādējādi nodrošinot, ka tiek aizsargātas visu nekustamā īpašuma atsavināšanā iesaistīto pušu tiesības. Dokumenti, kas satur personas datus, ir paredzēti šauram subjektu lokam – noteiktajiem saskaņošanas dalībniekiem, kas veic rīkojuma projekta un anotācijas vērtēšanu.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Izdevumi, kas saistīti ar nekustamā īpašuma pārņemšanu un nepieciešamajām darbībām būvju reģistrēšanai, ierakstīšanai zemesgrāmatā vienā nodalījumā kopā ar zemi (tostarp, būvju kadastrālo uzmērīšanu), tiek segti no Madonas novada pašvaldības budžeta līdzekļiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība rīkojuma projekta izstrādē netiek piemērota. Rīkojuma projekts un tā anotācija pēc ievietošanas TAP portālā būs pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti, kur ar tiem varēs iepazīties jebkurš interesents.
Rīkojuma projekta būtība skar Ministru kabineta kompetenci lemt par to, vai atļaut Madonas novada pašvaldībai izmantot pirmtiesības uz nekustamo īpašumu, kas ir kļuvis par bezmantinieka mantu. Rīkojuma projektā risinātie jautājumi neparedz ieviest izmaiņas, kas varētu ietekmēt sabiedrības intereses.
Rīkojuma projekta būtība skar Ministru kabineta kompetenci lemt par to, vai atļaut Madonas novada pašvaldībai izmantot pirmtiesības uz nekustamo īpašumu, kas ir kļuvis par bezmantinieka mantu. Rīkojuma projektā risinātie jautājumi neparedz ieviest izmaiņas, kas varētu ietekmēt sabiedrības intereses.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts ieņēmumu dienests
- Finanšu ministrija
- Madonas novada pašvaldība\
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
8.1.5. uz teritoriju attīstību
8.1.6. uz vidi
8.1.7. uz klimatneitralitāti
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
8.1.11. uz veselību
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
8.1.13. uz datu aizsardzību
8.1.14. uz diasporu
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi