25-TA-460: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par apropriācijas pārdali" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Projekts sagatavots, pamatojoties uz likuma “Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam” 69.panta pirmo daļu, Ministru kabineta 2018.gada 17.jūlija noteikumu Nr.421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” 55.punktu, Ministru kabineta 2023.gada 13.janvāra ārkārtas sēdes protokollēmuma (prot. Nr.2. 1.§) “Informatīvais ziņojums “Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2023.gadam un budžeta ietvaram 2023.–2025.gadam”” 2. un 4.punktu, Ministru kabineta 2023.gada 26.septembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.47 43.§) “Informatīvais ziņojums “Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2024.gadam un budžeta ietvaram 2024.–2026.gadam”” 2. un 5.punktu, Ministru kabineta 2023.gada 28.novembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.59 65.§) “Par priekšlikumiem likumprojekta “Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam” izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā” 2.punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts paredz veikt apropriācijas pārdali 2025.gadā, lai segtu Latvijas Sabiedriskā medija izdevumus kritiskās infrastruktūras un darbības nepārtrauktības nodrošināšanai valsts ārējā apdraudējuma gadījumā. Tādējādi 2025.gadā tiks nodrošināta iesākto drošības pasākumu “VSIA “Latvijas Televīzija” pārvietojamās televīzijas stacijas (PTS) 8 kameru iegāde” un “VSIA “Latvijas Televīzija” pārvietojamās televīzijas stacijas (PTS) 14 kameru iegāde” sekmīga realizācija.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Likuma “Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam” 69.panta pirmā daļa nosaka, ka budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 18.00.00 “Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem” noteikto apropriāciju 363 500 918 euro apmērā finanšu ministrs pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei ar valsts drošību saistītu pasākumu īstenošanai, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.
Atbilstoši Ministru kabineta 2023.gada 13.janvāra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.2 1.§) “Informatīvais ziņojums “Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2023.gadam un budžeta ietvaram 2023.–2025.gadam”” 2. un 4.punktā minētajam tika atbalstīts minētā informatīvā ziņojuma 2.pielikumā “Papildu finansējums prioritārajiem pasākumiem neatkarīgajām iestādēm 2023.gadam un budžeta ietvaram 2023.–2025.gadam, euro” ārpus fiskālās telpas plānotajiem ar valsts drošību saistītiem pasākumiem un neatkarīgo iestāžu vienreizējiem pasākumiem budžeta resora “46. Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi” programmai 03.00.00 “Sabiedriskā pasūtījuma īstenošana Latvijas Televīzijā” noteiktais valsts budžeta finansējums 2023.gadam – 4 869 000 euro apmērā pasākumam “VSIA “Latvijas Televīzija” kritiskās infrastruktūras nodrošināšanai atbilstoši MK noteikumu[1] prasībām” un 2024.gadam – 9 210 687 euro apmērā, lai segtu izdevumus valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Televīzija” pārvietojamās televīzijas stacijas (PTS) 14 kameru iegādei 7 260 000 euro apmērā un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Televīzija” kritiskās infrastruktūras – vienotās režijas pults iegādei TV signāla nepārtrauktības nodrošināšanai 1 950 687 euro apmērā.
Atbalstītā finansējuma ietvaros 2023. un 2024.gadā drošības pasākumiem “VSIA “Latvijas Televīzija” pārvietojamās televīzijas stacijas (PTS) 8 kameru iegāde” un “VSIA “Latvijas Televīzija” pārvietojamās televīzijas stacijas (PTS) 14 kameru iegāde” tika paredzēti līdzekļi 11 979 000 euro apmērā, tai skaitā 2023.gadā 4 719 000 euro pārvietojamās televīzijas stacijas (PTS) 8 kameru iegādei un 2024.gadā 7 260 000 euro pārvietojamās televīzijas stacijas (PTS) 14 kameru iegādei. Sakarā ar laikietilpīgo un sarežģīto iepirkumu procesu līdzekļu izlietojums 2023. un 2024.gadā netika uzsākts.
Saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam” tika veikta finansējuma pārdale resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 18.00.00 “Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem” starp gadiem, lai nodrošinātu iesākto drošības pasākumu “VSIA “Latvijas Televīzija” pārvietojamās televīzijas stacijas (PTS) 8 kameru iegāde” un “VSIA “Latvijas Televīzija” pārvietojamās televīzijas stacijas (PTS) 14 kameru iegāde” sekmīgu realizāciju, jo līdzekļu izlietojums aizkavējies sakarā ar laikietilpīgo un sarežģīto iepirkuma procesu un salīdzinoši garu nepieciešamo automašīnu un to pārbūves laika patēriņu. Pilnīga pasākumu realizācija un līdzekļu izlietošana ir iespējama tikai 2025.gadā, tai skaitā:
1) no pasākumam “VSIA “Latvijas Televīzija” kritiskās infrastruktūras nodrošināšana atbilstoši MK noteikumu prasībām” 2023.gadā rezervētajiem līdzekļiem 4 869 000 euro apmērā uz 2025.gadu tika pārcelti 4 719 000 euro, kas paredzēti pārvietojamās televīzijas stacijas (PTS) 8 kameru iegādei;
2) no pasākumam “VSIA “Latvijas Televīzija” pārvietojamās televīzijas stacijas (PTS) 14 kameru iegāde” 2024.gadā rezervētajiem līdzekļiem uz 2025.gadu tika pārcelti 7 260 000 euro, kas paredzēti pārvietojamās televīzijas stacijas (PTS) 14 kameru iegādei.
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Sabiedriskais medijs” (turpmāk – Latvijas Sabiedriskais medijs), kas saskaņā ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma 24.pantā noteikto ir valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Televīzija” tiesību un saistību pārņēmēja, pārņem tostarp ēku Zaķusalas krastmalā 33, Rīgā, kurai ir piešķirta kritiskās infrastruktūras (turpmāk – KI) “B” kategorija. Latvijas Sabiedriskajam medijam ir saistoši Ministru kabineta 2021.gada 6.jūlija noteikumi Nr.508 “Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr.508), jo Latvijas Sabiedriskā medija ēka Zaķusalas krastmalā 33, Rīgā ir kvalificēta kā valsts līmeņa svarīga kritiskās infrastruktūras kopuma sastāvdaļa, kuras darbības spēju samazināšana apgrūtina valsts pārvaldīšanu un apdraud sabiedrības un valsts drošību.
Latvijas Sabiedriskais medijs, veicot savu pamatfunkciju – lineārā satura izveidi un apraidi televīzijas kanālos LTV1 un LTV7, kā arī nodrošinot nepārtrauktu interneta portāla LSM.lv darbību, programmas izveidei izmanto ne tikai Latvijas Sabiedriskā medija stacionāros resursus, bet arī pārvietojamās televīzijas stacijas (turpmāk – PTS) darbu. Iegādājoties jaunas 8 kameru PTS un 14 kameru PTS, tiktu nodrošināta operatīvās darbības nepārtrauktība ārpus Latvijas Sabiedriskā medija ēkas Zaķusalas krastmalā 33, Rīgā. Finansējums PTS iegādei būtu ilgtermiņa ieguldījums, kas nodrošinātu gan ikdienas ražošanu, gan programmas izveidi ārkārtas un /vai cita izņēmuma situācijās jebkurā lokācijā lauka apstākļos.
1. PTS versijas pārraidīšanas kvalitātei. Minētā PTS raida SD formātā un tas apkalpo dievkalpojumu projektus un valsts augstāko apbalvojumu tiešraides. Iegādājoties jaunu 8 kameru PTS, tā būtu nodrošināta ar augstu stabilitāti un mobilitāti. Kombinācijā ar klasiskajām televīzijas tehnoloģijām tiktu pielietotas Latvijas Sabiedriskā medija rīcībā jau esošās V-mix tehnoloģijas. Jaunā PTS būtu arī nodrošināta ar iebūvētu elektroapgādes ģeneratoru. Risinājums ietvertu gan satelīta interneta, gan signāla pārraides nodrošinājumu. Paredzēta arī strīma signālu mezgla punkta izveide, kas šo risinājumu padarītu par autonomu pārvietojamu studijas režiju.
Lai Latvijas Sabiedriskais medijs 2025.gadā iegādātos jaunu 8 kameru PTS kompleksu, kas sastāvētu no PTS1 un PTS2, papildus nepieciešams finansējums 3 894 400 euro apmērā.
2. PTS “Abava”, kura izbūvēta 2008.gadā, vairs neatbilst mūsdienu ražošanas principiem, kvalitātes standartiem un tās uzturēšana ar katru gadu kļūst arvien problemātiskāka dēļ rezerves daļu trūkuma un pat to neesamības. PTS “Abava” vairs nevar izmantot starptautisko translāciju nodrošināšanai, piemēram, 2022.gadā starptautiskajā projektā Ukrainas atbalstam ar pasaules zvaigžņu Elīnas Garančas un “Berlīnes filharmonijas” orķestra dalību tika izmantota Igaunijas sabiedriskās televīzijas PTS. Arī vietējā rakstura, bet sabiedrībai tik nozīmīgu translāciju laikā, piemēram, Dziesmu un deju svētki, Militārās parādes, nozīmīgās kultūras ceremonijās un sporta translācijās ir bijuši t.s. “tehniskie brāķi” dēļ tehnikas neatbilstības un vecuma. Ņemot vērā visus iepriekš minētos apstākļus ir nepieciešama jaunas un klasiskas daudzkameru (14 kameras) PTS iegāde. Tā būtu paredzēta lielu pasākumu atspoguļošanai – gan ierakstu, gan tiešraižu nodrošināšanai. Jaunas PTS iegādes atlikšana apdraudētu Latvijas Sabiedriskā medija darbības nepārtrauktību, jo esošā PTS “Abava”, iespējams būtu jāizmanto krīzes situācijās, tajā skaitā, Latvijas Sabiedriskā medija rezerves televīzijas studijas izveidei, bet faktiski tas nav iespējams, jo jau 2019.gadā Valsts drošības dienests izslēdza visas Latvijas Sabiedriskā medija rīcībā esošās PTS no kritiskās infrastruktūras objektu saraksta ar pamatojumu: “PTS tehniskais stāvoklis neapmierinošs – tehnoloģiskās iekārtas ir novecojošas un nepieciešamības gadījumā PTS nespētu nodrošināt pilnvērtīgu darbu”.
Lai Latvijas Sabiedriskais medijs 2025.gadā iegādātos jaunu 14 kameru PTS, papildu nepieciešams finansējums 5 811 630 euro apmērā.
Papildu nepieciešamais finansējums abu PTS iegādei (8 kameru PTS kompleksa iegāde, 8 kameru PTS un SAT/Audio PTS un 14 kameru PTS kompleksa iegāde, 14 kameru PTS un Atbalsta PTS) veidotu 9 706 030 euro.
3. Papildus PTS paredzamajām līgumsummām, paredzētas arī tiešās PTS līgumu vadības un papildus PTS aprīkojuma provizoriskās izmaksas 733 816 euro apmērā šādiem risinājumiem: 8 kameru PTS un 14 kameru PTS esošo 2 ARET/TVC līgumu papildus TV sistēmu aprīkojuma iegādei nodrošināšana, vienotās režijas 3 kārtas (Zaķusalas kompleksā) mobilitātes pamatkomplekta piegāde un uzstādīšana, abu PTS mobilā angāra/garāžas, infrastruktūras pieslēguma izveide un aprīkojuma iegāde, mobilā TV ziņu studijas komplekta (serveris un 3 robokameras ar mobilo datu raidītāju, uztvērēju, satelīttelefoni, modēmi) iegāde un uzstādīšana, kas ārkārtas situācijā objektā X vai Y kalpotu kā attālināta studijas vadība, pieslēdzoties pie PTS, Ziņu dienesta trīs mazo TV kameru ar Live U raidītājiem, klēpjdatoru ar montāžas programmām, kas slēdzās caur internetu klāt pie studijas X vai Y, un PTS ārkārtas situācijā iegāde un uzstādīšana, mobilās TV studijas autopiekabes (mobilās TV studijas bāzes fiziskais aprīkojums, rezerves LSM studijas transportēšanai ārkārtas situācijās) iegāde, PTS projekta vadības, komandējumu pie ražotājiem uz Itāliju un Lietuvu nodrošināšana u.c.
Lai nodrošinātu iesākto drošības pasākumu “VSIA “Latvijas Televīzija” pārvietojamās televīzijas stacijas (PTS) 8 kameru iegāde” un VSIA “Latvijas Televīzija” pārvietojamās televīzijas stacijas (PTS) 14 kameru iegāde” un tiem nepieciešamās infrastruktūras izveides sekmīgu realizāciju, papildus nepieciešamais finansējums 2025.gadam ir 10 439 846 euro.
PTS “Daugava”, kura izbūvēta 2003.gadā, šobrīd vairs neatbilst Latvijas Sabiedriskā medija televīzijas ētera signāla HD versijas pārraidīšanas kvalitātei. Minētā PTS raida SD formātā. PTS “Abava”, kura izbūvēta 2008.gadā, vairs neatbilst mūsdienu ražošanas principiem, kvalitātes standartiem un tās uzturēšana ar katru gadu kļūst arvien problemātiskāka dēļ rezerves daļu trūkuma un pat to neesamības. PTS “Abava” vairs nevar izmantot starptautisko translāciju nodrošināšanai. Esošā PTS “Abava” iespējams būtu jāizmanto krīzes situācijās, tai skaitā Latvijas Sabiedriskā medija televīzijas rezerves studijas izveidei, bet faktiski tas nav iespējams, jo jau 2019.gadā Valsts drošības dienests izslēdza visas Latvijas Sabiedriskā medija rīcībā esošās PTS no kritiskās infrastruktūras objektu saraksta ar pamatojumu: “PTS tehniskais stāvoklis neapmierinošs – tehnoloģiskās iekārtas ir novecojošas un nepieciešamības gadījumā PTS nespētu nodrošināt pilnvērtīgu darbu”.
[1] Ministru kabineta 2021.gada 6.jūlija noteikumi Nr.508 “Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtība”
Atbilstoši Ministru kabineta 2023.gada 13.janvāra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.2 1.§) “Informatīvais ziņojums “Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2023.gadam un budžeta ietvaram 2023.–2025.gadam”” 2. un 4.punktā minētajam tika atbalstīts minētā informatīvā ziņojuma 2.pielikumā “Papildu finansējums prioritārajiem pasākumiem neatkarīgajām iestādēm 2023.gadam un budžeta ietvaram 2023.–2025.gadam, euro” ārpus fiskālās telpas plānotajiem ar valsts drošību saistītiem pasākumiem un neatkarīgo iestāžu vienreizējiem pasākumiem budžeta resora “46. Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi” programmai 03.00.00 “Sabiedriskā pasūtījuma īstenošana Latvijas Televīzijā” noteiktais valsts budžeta finansējums 2023.gadam – 4 869 000 euro apmērā pasākumam “VSIA “Latvijas Televīzija” kritiskās infrastruktūras nodrošināšanai atbilstoši MK noteikumu[1] prasībām” un 2024.gadam – 9 210 687 euro apmērā, lai segtu izdevumus valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Televīzija” pārvietojamās televīzijas stacijas (PTS) 14 kameru iegādei 7 260 000 euro apmērā un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Televīzija” kritiskās infrastruktūras – vienotās režijas pults iegādei TV signāla nepārtrauktības nodrošināšanai 1 950 687 euro apmērā.
Atbalstītā finansējuma ietvaros 2023. un 2024.gadā drošības pasākumiem “VSIA “Latvijas Televīzija” pārvietojamās televīzijas stacijas (PTS) 8 kameru iegāde” un “VSIA “Latvijas Televīzija” pārvietojamās televīzijas stacijas (PTS) 14 kameru iegāde” tika paredzēti līdzekļi 11 979 000 euro apmērā, tai skaitā 2023.gadā 4 719 000 euro pārvietojamās televīzijas stacijas (PTS) 8 kameru iegādei un 2024.gadā 7 260 000 euro pārvietojamās televīzijas stacijas (PTS) 14 kameru iegādei. Sakarā ar laikietilpīgo un sarežģīto iepirkumu procesu līdzekļu izlietojums 2023. un 2024.gadā netika uzsākts.
Saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam” tika veikta finansējuma pārdale resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 18.00.00 “Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem” starp gadiem, lai nodrošinātu iesākto drošības pasākumu “VSIA “Latvijas Televīzija” pārvietojamās televīzijas stacijas (PTS) 8 kameru iegāde” un “VSIA “Latvijas Televīzija” pārvietojamās televīzijas stacijas (PTS) 14 kameru iegāde” sekmīgu realizāciju, jo līdzekļu izlietojums aizkavējies sakarā ar laikietilpīgo un sarežģīto iepirkuma procesu un salīdzinoši garu nepieciešamo automašīnu un to pārbūves laika patēriņu. Pilnīga pasākumu realizācija un līdzekļu izlietošana ir iespējama tikai 2025.gadā, tai skaitā:
1) no pasākumam “VSIA “Latvijas Televīzija” kritiskās infrastruktūras nodrošināšana atbilstoši MK noteikumu prasībām” 2023.gadā rezervētajiem līdzekļiem 4 869 000 euro apmērā uz 2025.gadu tika pārcelti 4 719 000 euro, kas paredzēti pārvietojamās televīzijas stacijas (PTS) 8 kameru iegādei;
2) no pasākumam “VSIA “Latvijas Televīzija” pārvietojamās televīzijas stacijas (PTS) 14 kameru iegāde” 2024.gadā rezervētajiem līdzekļiem uz 2025.gadu tika pārcelti 7 260 000 euro, kas paredzēti pārvietojamās televīzijas stacijas (PTS) 14 kameru iegādei.
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Sabiedriskais medijs” (turpmāk – Latvijas Sabiedriskais medijs), kas saskaņā ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma 24.pantā noteikto ir valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Televīzija” tiesību un saistību pārņēmēja, pārņem tostarp ēku Zaķusalas krastmalā 33, Rīgā, kurai ir piešķirta kritiskās infrastruktūras (turpmāk – KI) “B” kategorija. Latvijas Sabiedriskajam medijam ir saistoši Ministru kabineta 2021.gada 6.jūlija noteikumi Nr.508 “Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr.508), jo Latvijas Sabiedriskā medija ēka Zaķusalas krastmalā 33, Rīgā ir kvalificēta kā valsts līmeņa svarīga kritiskās infrastruktūras kopuma sastāvdaļa, kuras darbības spēju samazināšana apgrūtina valsts pārvaldīšanu un apdraud sabiedrības un valsts drošību.
Latvijas Sabiedriskais medijs, veicot savu pamatfunkciju – lineārā satura izveidi un apraidi televīzijas kanālos LTV1 un LTV7, kā arī nodrošinot nepārtrauktu interneta portāla LSM.lv darbību, programmas izveidei izmanto ne tikai Latvijas Sabiedriskā medija stacionāros resursus, bet arī pārvietojamās televīzijas stacijas (turpmāk – PTS) darbu. Iegādājoties jaunas 8 kameru PTS un 14 kameru PTS, tiktu nodrošināta operatīvās darbības nepārtrauktība ārpus Latvijas Sabiedriskā medija ēkas Zaķusalas krastmalā 33, Rīgā. Finansējums PTS iegādei būtu ilgtermiņa ieguldījums, kas nodrošinātu gan ikdienas ražošanu, gan programmas izveidi ārkārtas un /vai cita izņēmuma situācijās jebkurā lokācijā lauka apstākļos.
1. PTS versijas pārraidīšanas kvalitātei. Minētā PTS raida SD formātā un tas apkalpo dievkalpojumu projektus un valsts augstāko apbalvojumu tiešraides. Iegādājoties jaunu 8 kameru PTS, tā būtu nodrošināta ar augstu stabilitāti un mobilitāti. Kombinācijā ar klasiskajām televīzijas tehnoloģijām tiktu pielietotas Latvijas Sabiedriskā medija rīcībā jau esošās V-mix tehnoloģijas. Jaunā PTS būtu arī nodrošināta ar iebūvētu elektroapgādes ģeneratoru. Risinājums ietvertu gan satelīta interneta, gan signāla pārraides nodrošinājumu. Paredzēta arī strīma signālu mezgla punkta izveide, kas šo risinājumu padarītu par autonomu pārvietojamu studijas režiju.
Lai Latvijas Sabiedriskais medijs 2025.gadā iegādātos jaunu 8 kameru PTS kompleksu, kas sastāvētu no PTS1 un PTS2, papildus nepieciešams finansējums 3 894 400 euro apmērā.
2. PTS “Abava”, kura izbūvēta 2008.gadā, vairs neatbilst mūsdienu ražošanas principiem, kvalitātes standartiem un tās uzturēšana ar katru gadu kļūst arvien problemātiskāka dēļ rezerves daļu trūkuma un pat to neesamības. PTS “Abava” vairs nevar izmantot starptautisko translāciju nodrošināšanai, piemēram, 2022.gadā starptautiskajā projektā Ukrainas atbalstam ar pasaules zvaigžņu Elīnas Garančas un “Berlīnes filharmonijas” orķestra dalību tika izmantota Igaunijas sabiedriskās televīzijas PTS. Arī vietējā rakstura, bet sabiedrībai tik nozīmīgu translāciju laikā, piemēram, Dziesmu un deju svētki, Militārās parādes, nozīmīgās kultūras ceremonijās un sporta translācijās ir bijuši t.s. “tehniskie brāķi” dēļ tehnikas neatbilstības un vecuma. Ņemot vērā visus iepriekš minētos apstākļus ir nepieciešama jaunas un klasiskas daudzkameru (14 kameras) PTS iegāde. Tā būtu paredzēta lielu pasākumu atspoguļošanai – gan ierakstu, gan tiešraižu nodrošināšanai. Jaunas PTS iegādes atlikšana apdraudētu Latvijas Sabiedriskā medija darbības nepārtrauktību, jo esošā PTS “Abava”, iespējams būtu jāizmanto krīzes situācijās, tajā skaitā, Latvijas Sabiedriskā medija rezerves televīzijas studijas izveidei, bet faktiski tas nav iespējams, jo jau 2019.gadā Valsts drošības dienests izslēdza visas Latvijas Sabiedriskā medija rīcībā esošās PTS no kritiskās infrastruktūras objektu saraksta ar pamatojumu: “PTS tehniskais stāvoklis neapmierinošs – tehnoloģiskās iekārtas ir novecojošas un nepieciešamības gadījumā PTS nespētu nodrošināt pilnvērtīgu darbu”.
Lai Latvijas Sabiedriskais medijs 2025.gadā iegādātos jaunu 14 kameru PTS, papildu nepieciešams finansējums 5 811 630 euro apmērā.
Papildu nepieciešamais finansējums abu PTS iegādei (8 kameru PTS kompleksa iegāde, 8 kameru PTS un SAT/Audio PTS un 14 kameru PTS kompleksa iegāde, 14 kameru PTS un Atbalsta PTS) veidotu 9 706 030 euro.
3. Papildus PTS paredzamajām līgumsummām, paredzētas arī tiešās PTS līgumu vadības un papildus PTS aprīkojuma provizoriskās izmaksas 733 816 euro apmērā šādiem risinājumiem: 8 kameru PTS un 14 kameru PTS esošo 2 ARET/TVC līgumu papildus TV sistēmu aprīkojuma iegādei nodrošināšana, vienotās režijas 3 kārtas (Zaķusalas kompleksā) mobilitātes pamatkomplekta piegāde un uzstādīšana, abu PTS mobilā angāra/garāžas, infrastruktūras pieslēguma izveide un aprīkojuma iegāde, mobilā TV ziņu studijas komplekta (serveris un 3 robokameras ar mobilo datu raidītāju, uztvērēju, satelīttelefoni, modēmi) iegāde un uzstādīšana, kas ārkārtas situācijā objektā X vai Y kalpotu kā attālināta studijas vadība, pieslēdzoties pie PTS, Ziņu dienesta trīs mazo TV kameru ar Live U raidītājiem, klēpjdatoru ar montāžas programmām, kas slēdzās caur internetu klāt pie studijas X vai Y, un PTS ārkārtas situācijā iegāde un uzstādīšana, mobilās TV studijas autopiekabes (mobilās TV studijas bāzes fiziskais aprīkojums, rezerves LSM studijas transportēšanai ārkārtas situācijās) iegāde, PTS projekta vadības, komandējumu pie ražotājiem uz Itāliju un Lietuvu nodrošināšana u.c.
Lai nodrošinātu iesākto drošības pasākumu “VSIA “Latvijas Televīzija” pārvietojamās televīzijas stacijas (PTS) 8 kameru iegāde” un VSIA “Latvijas Televīzija” pārvietojamās televīzijas stacijas (PTS) 14 kameru iegāde” un tiem nepieciešamās infrastruktūras izveides sekmīgu realizāciju, papildus nepieciešamais finansējums 2025.gadam ir 10 439 846 euro.
PTS “Daugava”, kura izbūvēta 2003.gadā, šobrīd vairs neatbilst Latvijas Sabiedriskā medija televīzijas ētera signāla HD versijas pārraidīšanas kvalitātei. Minētā PTS raida SD formātā. PTS “Abava”, kura izbūvēta 2008.gadā, vairs neatbilst mūsdienu ražošanas principiem, kvalitātes standartiem un tās uzturēšana ar katru gadu kļūst arvien problemātiskāka dēļ rezerves daļu trūkuma un pat to neesamības. PTS “Abava” vairs nevar izmantot starptautisko translāciju nodrošināšanai. Esošā PTS “Abava” iespējams būtu jāizmanto krīzes situācijās, tai skaitā Latvijas Sabiedriskā medija televīzijas rezerves studijas izveidei, bet faktiski tas nav iespējams, jo jau 2019.gadā Valsts drošības dienests izslēdza visas Latvijas Sabiedriskā medija rīcībā esošās PTS no kritiskās infrastruktūras objektu saraksta ar pamatojumu: “PTS tehniskais stāvoklis neapmierinošs – tehnoloģiskās iekārtas ir novecojošas un nepieciešamības gadījumā PTS nespētu nodrošināt pilnvērtīgu darbu”.
[1] Ministru kabineta 2021.gada 6.jūlija noteikumi Nr.508 “Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtība”
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
PTS “Daugava”, kura izbūvēta 2003.gadā, šobrīd vairs neatbilst Latvijas Sabiedriskā medija televīzijas ētera signāla HD versijas pārraidīšanas kvalitātei. Minētā PTS raida SD formātā. PTS “Abava”, kura izbūvēta 2008.gadā, vairs neatbilst mūsdienu ražošanas principiem, kvalitātes standartiem un tās uzturēšana ar katru gadu kļūst arvien problemātiskāka dēļ rezerves daļu trūkuma un pat to neesamības. PTS “Abava” vairs nevar izmantot starptautisko translāciju nodrošināšanai. Esošā PTS “Abava” iespējams būtu jāizmanto krīzes situācijās, tai skaitā Latvijas Sabiedriskā medija televīzijas rezerves studijas izveidei, bet faktiski tas nav iespējams, jo jau 2019.gadā Valsts drošības dienests izslēdza visas Latvijas Sabiedriskā medija rīcībā esošās PTS no kritiskās infrastruktūras objektu saraksta ar pamatojumu: “PTS tehniskais stāvoklis neapmierinošs – tehnoloģiskās iekārtas ir novecojošas un nepieciešamības gadījumā PTS nespētu nodrošināt pilnvērtīgu darbu”.
Risinājuma apraksts
Iegādājoties jaunas 8 kameru PTS un 14 kameru PTS, Latvijas Sabiedriskais medijs būtu nodrošināts ar augstu tehnoloģiju stabilitāti un mobilitāti, kā arī būtu tehniski nodrošināts lielu vietējo un starptautisko pasākumu atspoguļošanai – gan ierakstu, gan tiešraižu veikšanai, tai skaitā krīzes situācijās. Kombinācijā ar klasiskajām televīzijas tehnoloģijām, tiktu pielietotas Latvijas Sabiedriskā medija rīcībā jau esošās V-mix tehnoloģijas. Jaunās PTS būtu arī nodrošinātas ar iebūvētu elektroapgādes ģeneratoru un risinājumu, kas ietver gan satelīta interneta, gan signāla pārraides nodrošinājumu. Paredzēta arī strīma signālu mezgla punkta izveide, kas šo risinājumu padarītu par autonomu pārvietojamu studijas režiju.
2024.gada 4.oktobrī tika noslēgti divi iepirkuma līgumi par kopējo summu 9 706 030 euro apmērā, tai skaitā: ar TVC Solutions UAB (ex. “Televizijos ir ryšio sistemos” UAB) (Lietuva) par kopējo līguma summu 3 894 400 euro par 8 kameru PTS kompleksa iegādi un ar ARET Video and Audio Engineering s.r.l. (Itālija) par kopējo līguma summu 5 811 630 euro par 14 kameru PTS kompleksa iegādi. Abos līgumos PTS ražošana un piegāde līdz Latvijas Sabiedriskajam medijam noteikta līdz 2025.gada 1.decembrim.
2025.gadā tiek plānoti un turpināti jau iesāktie papildus PTS infrastruktūras izveidošanas un projekta uzraudzības un realizācijas pasākumi 733 816 euro apmērā, tai skaitā, 8 kameru PTS un 14 kameru PTS esošo 2 ARET/TVC līgumu papildus TV sistēmu aprīkojuma iegādei nodrošināšana, vienotās režijas 3 kārtas (Zaķusalas kompleksā) mobilitātes pamatkomplekta piegāde un uzstādīšana, abu PTSu mobilā angāra/garāžas, infrastruktūras pieslēguma izveide un aprīkojums iegāde, mobilā TV ziņu studijas komplekta (serveris un 3 robokameras ar mobilo datu raidītāju, uztvērēju, satelīttelefoni, modēmi) iegāde un uzstādīšana, kas ārkārtas situācijā objektā X vai Y kalpotu kā attālināta studijas vadība pieslēdzoties pie PTS, Ziņu dienesta trīs mazo TV kameru ar Live U raidītājiem, klēpjdatoru ar montāžas programmām, kas slēdzās caur internetu klāt pie studijas X vai Y un PTS ārkārtas situācijā iegāde un uzstādīšana, mobilās TV studijas autopiekabes (mobilās TV studijas bāzes fiziskais aprīkojums, rezerves LSM studijas transportēšanai ārkārtas situācijās) iegāde un PTS projekta vadības, komandējumu pie ražotājiem uz Itāliju un Lietuvu nodrošināšana u.c.
Atbilstoši Ministru kabineta 2023.gada 28.novembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.59 65.§) “Par priekšlikumiem likumprojekta “Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam” izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā” 2.8.punktā doto uzdevumu, lai nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu izlietojuma efektivitātes uzraudzību, Ministru kabinetā 2024.gada 9.jūlijā (prot. Nr.28 64.§) un 2024.gada 12.novembrī (prot. Nr.48 34.§) tika izskatīts Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes sagatavotais un Kultūras ministrijas iesniegtais informatīvais ziņojums “Par drošības pasākumu “VSIA “Latvijas Televīzija” pārvietojamās televīzijas stacijas (PTS) 8 kameru iegāde” un “VSIA “Latvijas Televīzija” pārvietojamās televīzijas stacijas (PTS) 14 kameru iegāde” iepirkumu procesa rezultātiem.
Projekts paredz piešķirt Latvijas Sabiedriskajam medijam nepieciešamo finansējumu 2025.gadam 10 439 846 euro apmērā kritiskās infrastruktūras un darbības nepārtrauktības nodrošināšanai valsts ārējā apdraudējuma gadījumā atbilstoši MK noteikumu Nr.508 prasībām no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 18.00.00 “Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem”.
2024.gada 4.oktobrī tika noslēgti divi iepirkuma līgumi par kopējo summu 9 706 030 euro apmērā, tai skaitā: ar TVC Solutions UAB (ex. “Televizijos ir ryšio sistemos” UAB) (Lietuva) par kopējo līguma summu 3 894 400 euro par 8 kameru PTS kompleksa iegādi un ar ARET Video and Audio Engineering s.r.l. (Itālija) par kopējo līguma summu 5 811 630 euro par 14 kameru PTS kompleksa iegādi. Abos līgumos PTS ražošana un piegāde līdz Latvijas Sabiedriskajam medijam noteikta līdz 2025.gada 1.decembrim.
2025.gadā tiek plānoti un turpināti jau iesāktie papildus PTS infrastruktūras izveidošanas un projekta uzraudzības un realizācijas pasākumi 733 816 euro apmērā, tai skaitā, 8 kameru PTS un 14 kameru PTS esošo 2 ARET/TVC līgumu papildus TV sistēmu aprīkojuma iegādei nodrošināšana, vienotās režijas 3 kārtas (Zaķusalas kompleksā) mobilitātes pamatkomplekta piegāde un uzstādīšana, abu PTSu mobilā angāra/garāžas, infrastruktūras pieslēguma izveide un aprīkojums iegāde, mobilā TV ziņu studijas komplekta (serveris un 3 robokameras ar mobilo datu raidītāju, uztvērēju, satelīttelefoni, modēmi) iegāde un uzstādīšana, kas ārkārtas situācijā objektā X vai Y kalpotu kā attālināta studijas vadība pieslēdzoties pie PTS, Ziņu dienesta trīs mazo TV kameru ar Live U raidītājiem, klēpjdatoru ar montāžas programmām, kas slēdzās caur internetu klāt pie studijas X vai Y un PTS ārkārtas situācijā iegāde un uzstādīšana, mobilās TV studijas autopiekabes (mobilās TV studijas bāzes fiziskais aprīkojums, rezerves LSM studijas transportēšanai ārkārtas situācijās) iegāde un PTS projekta vadības, komandējumu pie ražotājiem uz Itāliju un Lietuvu nodrošināšana u.c.
Atbilstoši Ministru kabineta 2023.gada 28.novembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.59 65.§) “Par priekšlikumiem likumprojekta “Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam” izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā” 2.8.punktā doto uzdevumu, lai nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu izlietojuma efektivitātes uzraudzību, Ministru kabinetā 2024.gada 9.jūlijā (prot. Nr.28 64.§) un 2024.gada 12.novembrī (prot. Nr.48 34.§) tika izskatīts Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes sagatavotais un Kultūras ministrijas iesniegtais informatīvais ziņojums “Par drošības pasākumu “VSIA “Latvijas Televīzija” pārvietojamās televīzijas stacijas (PTS) 8 kameru iegāde” un “VSIA “Latvijas Televīzija” pārvietojamās televīzijas stacijas (PTS) 14 kameru iegāde” iepirkumu procesa rezultātiem.
Projekts paredz piešķirt Latvijas Sabiedriskajam medijam nepieciešamo finansējumu 2025.gadam 10 439 846 euro apmērā kritiskās infrastruktūras un darbības nepārtrauktības nodrošināšanai valsts ārējā apdraudējuma gadījumā atbilstoši MK noteikumu Nr.508 prasībām no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 18.00.00 “Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem”.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
10 439 846
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
10 439 846
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
10 439 846
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
10 439 846
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam” 69.pantu finansējums ir rezervēts budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 18.00.00 “Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem”. Pēc Projekta pieņemšanas Ministru kabinetā finansējums tiks pārdalīts Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, ja pēc Projekta pieņemšanas Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Saskaņā ar veiktajām tirgus izpētēm, cenu aptaujām, iepirkumiem un noslēgtajiem līgumiem Latvijas Sabiedriskā medija kritiskās infrastruktūras nodrošināšanai atbilstoši MK noteikumu Nr.508 prasībām (tai skaitā, Latvijas Sabiedriskā medija pārvietojamās televīzijas stacijas (PTS) 8 kameru iegādei un Latvijas Sabiedriskā medija pārvietojamās televīzijas stacijas (PTS) 14 kameru iegādei un tām nepieciešamās infrastruktūras izveidei) indikatīvi 2025.gadā paredzētas izmaksas 10 439 846 euro apmērā, tai skaitā:
1. 8 kameru PTS kompleksa iegādei (līgums ar TVC Solutions UAB (ex. “Televizijos ir ryšio sistemos” UAB) (Lietuva) par kopējo līguma summu 3 894 400 euro apmērā;
2. 14 kameru PTS kompleksa iegādei (līgums ar ARET Video and Audio Engineering s.r.l. (Itālija) 5 811 630 euro apmērā;
3. papildus PTS līguma vadības, infrastruktūras izveidošanas un aprīkojuma izmaksas 733 816 euro apmērā, tai skaitā:
3.1. 70 000 euro – 8 kameru PTS un 14 kameru PTS esošo 2 ARET / TVC līgumu papildus TV sistēmu aprīkojumam;
3.2. 54 000 euro – PTS projekta vadībai, komandējumiem pie ražotājiem uz Itāliju un Lietuvu, auto transporta aprīkojumam;
3.3. 212 816 euro – vienotās režijas (3.kārta) (Zaķusalas kompleksā) mobilitātes pamatkomplektam – darbības nepārtrauktības ietvaram;
3.4. 100 000 euro – mobilajam TV ziņu studijas komplektam (serveris un 3 robokameras ar mobilo datu raidītāju, uztvērēju, satelīttelefoni, modēmi), kas ārkārtas situācijā objektā X vai Y kalpos kā attālināta studijas vadība pieslēdzoties pie PTS;
3.5. 77 000 euro – Ziņu dienesta 3 mazām TV kamerām ar Live U raidītājiem, klēpjdatoriem ar montāžas programmām, kas slēdzās caur internetu klāt pie studijas X vai Y un PTS ārkārtas situācijā;
3.6. 150 000 euro – abu PTSu mobilajam angāram / garāžai, infrastruktūras pieslēgumiem, aprīkojumam;
3.7. 70 000 euro – mobilās TV studijas autopiekabei (mobilās TV studijas bāzes fiziskais aprīkojums, rezerves LSM studijas transportēšanai ārkārtas situācijās).
1. 8 kameru PTS kompleksa iegādei (līgums ar TVC Solutions UAB (ex. “Televizijos ir ryšio sistemos” UAB) (Lietuva) par kopējo līguma summu 3 894 400 euro apmērā;
2. 14 kameru PTS kompleksa iegādei (līgums ar ARET Video and Audio Engineering s.r.l. (Itālija) 5 811 630 euro apmērā;
3. papildus PTS līguma vadības, infrastruktūras izveidošanas un aprīkojuma izmaksas 733 816 euro apmērā, tai skaitā:
3.1. 70 000 euro – 8 kameru PTS un 14 kameru PTS esošo 2 ARET / TVC līgumu papildus TV sistēmu aprīkojumam;
3.2. 54 000 euro – PTS projekta vadībai, komandējumiem pie ražotājiem uz Itāliju un Lietuvu, auto transporta aprīkojumam;
3.3. 212 816 euro – vienotās režijas (3.kārta) (Zaķusalas kompleksā) mobilitātes pamatkomplektam – darbības nepārtrauktības ietvaram;
3.4. 100 000 euro – mobilajam TV ziņu studijas komplektam (serveris un 3 robokameras ar mobilo datu raidītāju, uztvērēju, satelīttelefoni, modēmi), kas ārkārtas situācijā objektā X vai Y kalpos kā attālināta studijas vadība pieslēdzoties pie PTS;
3.5. 77 000 euro – Ziņu dienesta 3 mazām TV kamerām ar Live U raidītājiem, klēpjdatoriem ar montāžas programmām, kas slēdzās caur internetu klāt pie studijas X vai Y un PTS ārkārtas situācijā;
3.6. 150 000 euro – abu PTSu mobilajam angāram / garāžai, infrastruktūras pieslēgumiem, aprīkojumam;
3.7. 70 000 euro – mobilās TV studijas autopiekabei (mobilās TV studijas bāzes fiziskais aprīkojums, rezerves LSM studijas transportēšanai ārkārtas situācijās).
Izdevumu pozīcija | 2025.gads |
VSIA “Latvijas Televīzija” pārvietojamās televīzijas stacijas (PTS) 8 kameru iegāde” un VSIA “Latvijas Televīzija” pārvietojamās televīzijas stacijas (PTS) 14 kameru iegāde” un tām nepieciešamās infrastruktūras izveidei | 10 439 846 |
Kopā: | 10 439 846 |
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Amatu vietu skaita izmaiņas netiek plānotas.
Cita informācija
Latvijas Sabiedriskajam medijam nepieciešamais finansējums kritiskās infrastruktūras un darbības nepārtrauktības nodrošināšanai tiks pārdalīts no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 18.00.00 “Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem” un izlietots 2025.gadā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Projekts attiecas uz apropriācijas pārdali 2025.gadā no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 18.00.00 “Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem” uz budžeta resora “46. Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi” budžeta programmu 04.00.00 “Sabiedriskā pasūtījuma īstenošana Latvijas Sabiedriskajā medijā”, kas tiešā veidā neskar sabiedrības intereses.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome
- Kultūras ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi