Anotācija (ex-ante)

Spēkā esošajos noteikumos Nr. 86 nav iekļauta īpaši aizsargājamo biotopu iekļaušanas, izmaiņu un izslēgšanas metodika.

Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 6. panta otro daļu piekrastes aizsargjoslā jāiekļauj īpaši aizsargājamie biotopi (tajā skaitā Eiropas Savienības nozīmes), kas noteikti Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnijā noteikumos Nr. 350 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu”[1]. Atbilstoši Aizsargjoslu likuma 6. pantam krasta kāpu aizsargjoslā iekļaujami visi īpaši aizsargājamo biotopu veidi (piekrastes, zālāju, mežu u.c. biotopi) neatkarīgi no to kvalitātes.
Noteikumu projekts nosaka, ka piekrastes aizsargjoslā īpaši aizsargājamos biotopus iekļauj vai izslēdz, kā arī maina piekrastes aizsargjoslas robežas, izstrādājot jaunu pašvaldības teritorijas plānojumu vai izdarot grozījumus pašvaldības teritorijas plānojumā.
Noteikumu projekta 7. punkts nosaka, kādi īpaši aizsargājamie biotopi obligāti iekļaujami krasta kāpu aizsargjoslā pilsētās un ciemos joslā starp 150 un 300 metriem, savukārt noteikumu projekta Pielikumā attēloti 7. punktā paredzētie pamatprincipi krasta kāpu aizsargjoslas noteikšanai pilsētās un ciemos. Noteikumu projekta 8. punkts paredz, ka atsevišķos gadījumos, ņemot vērā dabiskos apstākļus, kā arī vēsturisko apdzīvojuma struktūru un iestādēm vienojoties, pieļaujamas atkāpes.
Vienošanās starp pašvaldību un vides institūcijām (Valsts vides dienestu (turpmāk – VVD) un Dabas aizsardzības pārvaldi (turpmāk – DAP)) panākama teritorijas plānojuma izstrādes procesā, pamatojumu iekļaujot teritorijas plānojuma paskaidrojuma rakstā. Vides iestādes par saskaņotajām atkāpēm no noteikumu projekta 7. punkta noteiktajām prasībām norāda atzinumā par izstrādāto teritorijas plānojuma redakciju.       

[1] https://likumi.lv/ta/id/291790-noteikumi-par-ipasi-aizsargajamo-biotopu-veidu-sarakstu

Nav noteikts kādus datus par īpaši aizsargājamo biotopu izplatību izmanto piekrastes aizsargjoslas robežu noteikšanai.

Noteikumu projekts paredz, ka nosakot piekrastes aizsargjoslas robežas tiek izmantoti dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols” (turpmāk - sistēma "Ozols") reģistrēti dati par īpaši aizsargājamo biotopu izplatību. Sistēma "Ozols" ir valsts informācijas sistēma, kurā dati tiek reģistrēti atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 9. jūnija noteikumiem Nr. 293 “Dabas datu pārvaldības sistēmas uzturēšanas, datu aktualizācijas un informācijas aprites kārtība”[1].
Teritorijas plānojuma izstrādei un krasta kāpu aizsargjoslas noteikšanai izmanto no sistēmas "Ozols" izgūto datu slāni par īpaši aizsargājamo biotopu izplatību, kas nav vecāks par teritorijas plānojuma vai tā grozījumu izstrādes uzsākšanas datumu. Datu slāņa izgūšanas datumu norāda teritorijas plānojuma paskaidrojuma rakstā. Vides iestādes sniedz atzinumus, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - ministrija) apstiprina piekrastes aizsargjoslas robežas, pamatojoties uz datu slāni, kura datums norādīts paskaidrojuma rakstā. 
Teritorijas attīstības plānošanas likumā noteiktais teritorijas plānošanas princips - nepārtrauktības princips – noteic, ka teritorijas attīstību plāno nepārtraukti, elastīgi un cikliski, uzraugot šo procesu un izvērtējot jaunāko informāciju, zināšanas, vajadzības un iespējamos risinājumus. Pēc šā paša principa, izvērtējot jaunāko informāciju un zināšanas, nosakāma arī krasta kāpu aizsargjoslas robeža. Sistēmā "Ozols" tiek reģistrēta jaunākā informācija par īpaši aizsargājamo biotopu izplatību. Pašvaldība teritorijas plānojuma izstrādei var veikt biotopu izpēti, piesaistot sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificētu ekspertu (turpmāk – eksperts). Šādā gadījumā eksperta atzinums par īpaši aizsargājamu biotopu izplatību visā pašvaldības piekrastes teritorijā vai atsevišķās teritorijas daļās (t.sk. atsevišķās zemes vienībās) tiek iesniegts DAP, kas izvērtē eksperta atzinumu un datus reģistrē sistēmā "Ozols" normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 
Pašvaldība izstrādājot jaunu teritorijas plānojuma redakciju var izmantot sistēmā "Ozols" aktualizētu datu slāni, attiecīgi to norādot paskaidrojuma rakstā.  

[1] https://likumi.lv/ta/id/266921-dabas-datu-parvaldibas-sistemas-uzturesanas-datu-aktualizacijas-un-informacijas-aprites-kartiba

Spēkā esošajos noteikumos Nr. 86 nav noteikts, kā tiek apstiprinātas ciemu robežas un piekrastes aizsargjosla.

Noteikumu projekts paredz, ka  VVD un DAP, sniedzot atzinumu par pašvaldības iesniegto teritorijas plānojuma redakciju, vienlaikus izvērtē piekrastes aizsargjoslas robežas un sniedz atzinumu par to. Ņemot vērā, ka Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumi Nr. 628 “Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem”[1] noteic, ka jaunas ciemu robežas vai esošo ciemu robežu grozījumi piekrastes aizsargjoslā jāsaskaņo ar DAP, tā atzinumā par pašvaldības iesniegto teritorijas plānojuma redakciju, sniedz minēto saskaņojumu (vai saskaņojuma atteikumu).
Noteikumu projekts nosaka, ka pašvaldība ministrijā iesniedz teritorijas plānojuma redakciju, par kuru saņemti atzinumi no DAP un VVD (t.sk. pozitīvs atzinums par piekrastes aizsargjoslu), kā arī  Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par teritorijas plānojuma vides pārskatu. Pašvaldība ministrijā iesniedz teritorijas plānojuma redakciju pirms pašvaldības teritorijas plānojuma apstiprināšanas ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem.
Ja ministrija ir apstiprinājusi ciemu un piekrastes aizsargjoslas robežas, bet tiek izstrādātas jaunas teritorijas plānojuma redakcijas, ar kurām netiek mainītas minētās robežas, kā arī netiek mainīts funkcionālais zonējums un izmantošanas noteikumi piekrastes aizsargjoslas un ciemu teritorijās, pašvaldībai nav atkārtoti jāiesniedz jaunā teritorijas plānojuma redakcija atkārtotai robežu apstiprināšanai.


[1] https://likumi.lv/ta/id/269842-noteikumi-par-pasvaldibu-teritorijas-attistibas-planosanas-dokumentiem

Netiek veikta krasta kāpu aizsargjoslas robežas aktualizācija, ņemot vērā jūras krasta erozijas dinamiku.

Noteikumu projektā tiek saglabāta spēkā esošā norma, ka, nosakot krasta kāpu aizsargjoslas robežas, jāņem vērā krasta erozijas dinamika. Šim mērķim izmantojami jūras krasta dinamikas pētījumi, metodiskie materiāli (piemēram, „Vadlīnijas jūras krasta erozijas seku mazināšanai”) un citi jaunākie dati.
Lai nodrošinātu, ka teritorijas plānojumos noteiktā krasta kāpu aizsargjosla jūras krasta erozijas apdraudētajās vietās atbilstu faktiskajai situācijai, noteikumu projektā iekļauta prasība ne retāk kā reizi 6 gados izvērtēt esošo situāciju dabā un, ja nepieciešams, precizēt aizsargjoslas robežu. Ja nepieciešams, lai izvērtētu jūras krasta erozijas apdraudētās vietās dabā, pašvaldība piesaista nepieciešamos speciālistus.
Krasta kāpu aizsargjoslas precizēšana jāveic tikai tādā gadījumā, ja tiek secināts, ka krasta erozijas apdraudētajās vietās notiek straujāki erozijas procesi, nekā prognozēts. Šādā gadījumā krasta kāpu aizsargjoslas robežas nosaka atbilstoši šiem noteikumiem un teritorijas attīstības plānošanas normatīvajiem aktiem.