Anotācija (ex-ante)

Ņemot vērā, ka Komisijas Regula Nr. 2023/2931 stājās spēkā ar 2024.gada 1.janvāri un, lai de minimis atbalstu varētu piešķirt arī pēc 2024.gada 30.jūnija, ir nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus MKN 109 , piemērojamos de minimis atbalsta piešķiršanas nosacījumus, pielāgojot jaunās de minimis regulas (Komisijas regula Nr.2023/2831) nosacījumiem. 

Lai varētu turpināt MKN 109 ietvaros piešķirt de minimis atbalstu attiecībā uz atbalsta pasākumiem, kas pašreiz paredz atbalsta sniegšanu saskaņā ar Komisijas regulu Nr.1407/2013, ir sagatavoti attiecīgi grozījumi noteikumu projektā (noteikumu projekta 23.⁴ punktā), lai nodrošinātu piešķirtā de minimis atbalsta atbilstību Komisijas regulā Nr.2023/2831 noteiktajam. Vienlaikus, jānorāda, ka ar attiecīgo grozījumu spēkā stāšanas dienu de minimis atbalsts būs piešķirams saskaņā ar jauno Komisijas regulu Nr.2023/2831, proti, pēc attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās de minimis atbalsta piešķiršana saskaņā ar Komisijas regulu Nr.1407/2013 vairs netiks īstenota.

Ņemot vērā, ka atbalsta piešķiršanas brīža identificēšana ir būtisks priekšnosacījums korektai aktuālā komercdarbības atbalsta regulējuma prasību piemērošanai uz brīdi, kad atbalsta saņēmējam rodas juridiskas tiesības saņemt komercdarbības atbalstu, tādējādi nodrošinot Komisijas regulas Nr.2023/2831 3.panta 3.punktā minēto, attiecīgi papildināts noteikumu projekts ar 23.⁴ 9.apakšpunktu, kas nosaka, ka par atbalsta piešķiršanas brīdi šo noteikumu ietvaros saprot brīdi, kad atbalsta saņēmējam rodas likumīgas tiesības saņemt valsts kustamo mantu, kas nodota bez atlīdzības.

Tāpat, lai nodrošinātu izpratni par veicamajām darbībām gadījumos, kad tiek konstatēts nelikumīgs komercdarbības atbalsts, noteikumu projekts tiek papildināts ar 23.⁵ punktu, sasaistot ar nelikumīga komercdarbības atbalsta atgūšanas kārtību, kas nostiprināta Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļā.

Ņemot vērā, ka saskaņā ar Komisijas regulas Nr.2023/2831 7.panta 3.punktu un 8.pantu de minimis atbalstu var piešķirt līdz 2031.gada 30.jūnijam, noteikumu projekts papildināts ar jaunu pārejas noteikumu (noteikumu projekta 51.punkts), kas nosaka, ka šo noteikumu 23.⁴ punktā minēto atbalstu atbalsta saņēmējam kā de minimis atbalstu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 2023/2831 piešķir ne vēlāk kā līdz 2031.gada 30.jūnijam (ieskaitot), saskaņā ar Komisijas 2014. gada 27. jūnija Regulu (EK) Nr. 717/2014 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 28. jūnijs, Nr. L 190/45) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 717/2014) attiecībā uz zivsaimniecības uzņēmumiem, kas darbojas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1379/2013 par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 piešķir ne vēlāk kā līdz 2030. gada 30. jūnijam (ieskaitot), savukārt, saskaņā ar Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1408/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352/9) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1408/2013) piešķir ne vēlāk kā līdz 2028. gada 30. jūnijam (ieskaitot).

Vienlaikus, ņemot vērā, ka atbalstu ir paredzēts kumulēt arī ar Komisijas regulu Nr.1408/2013 vai Komisijas regulu Nr. 717/2014, attiecīgi ir precizēts noteikumu (grozījumu) projekta 23.⁴6. apakšpunkts. 

Norādāms, ka visā 23.⁴ punktā, attiecīgi arī papildinātajā MKN 109 23.⁵ punktā un pārejas noteikumu 51.punktā, subjektus, kam var tikt piemērots de minimis atbalsta regulējums, tiek lietots termins "atbalsta saņēmējs", ņemot vērā, ka tie var būt ne tikai sociālie uzņēmumi, attiecīgi vārdi "sociālie uzņēmumi" aizstāti ar vārdiem "atbalsta saņēmējs" attiecīgajā locījumā. 

Atbilstoši Tieslietu ministrijas sniegtajai informācijai formulējums "pasludināts maksātnespējas process" aptver arī tādus maksātnespējas stāvokļa risinājumus kā bankrots, sanācija un mierizlīgums, līdz ar to aptver arī tos maksātnespējas procesus, kas pasludināti saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" un Maksātnespējas likumu, kas bija spēkā līdz 2010. gada 1. novembrim”. Ievērojot minēto, attiecīgi redakcionāli precizēts noteikumu projekta 23.⁴ 1.apakšpunkts. Vienlaikus, norādāms, ka MKN 109 23.⁴ 1.apakšpunktā minētā piebilde “vai tas atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procedūru” tiek pārbaudīta, balstoties uz atbalsta pretendenta iesniegtu apliecinājumu/informāciju. Tādējādi pirms de minimis atbalsta piešķiršanas atbalsta saņēmējam publiskai personai, kas nodod kustamo mantu, ir jāiesniedz attiecīgu apliecinājumu/ informāciju, ka tas neatbilst kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procedūru. Minētais apliecinājums/ informācija var būt kā atsevišķs punkts citā atbalsta saņēmēja iesniegtā dokumentā (piemēram, punkts pieteikumā). Turklāt, norādāms, ka iepriekš noregulētā kārtība nemaz netiek mainīta, proti, atbalsta pretendents turpina iesniegt publiskai personai, kas nodod kustamo mantu, attiecīgo informāciju/ apliecinājumu par to, ka tas neatbilst kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procedūru.  Savukārt, informāciju par maksātnespējas procesu, tiesiskās aizsardzības procesu un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu var iegūt publiskās datubāzēs.

MKN 109 1.1.apakšpunkts nosaka kārtību kādā Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta ceturtajā daļā minētās personas iesniedz atsavināšanas ierosinājumu, kā arī kārtību, kādā tiek izskatīti saņemtie atsavināšanas ierosinājumi un pieņemts lēmums par publiskas personas mantas nodošanu atsavināšanai vai atsavināšanas ierosinājuma atteikumu un tiek atcelts lēmums par publiskas personas mantas nodošanu atsavināšanai.
Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtā daļa nosaka subjektu loku, kuras atsevišķos gadījumos var ierosināt nekustamā īpašuma atsavināšanu un atbilstoši minētā likuma 3., 4. un 9. punktam, publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgabalu, uz kura atrodas ēka (būve), vai zemesgabalu, uz kura atrodas ēka (būve), un zemes starpgabalu, kas piegul šai zemei (Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 3.punkts); zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) kopīpašnieks, ja viņš vēlas nopirkt tā zemesgabala domājamo daļu, uz kura atrodas ēka (būve), samērīgi savai ēkas (būves) daļai (Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 4.punkts); zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt publiskai personai piederošu nekustamo īpašumu, kas sastāv no zemesgabala un nedzīvojamās ēkas (būves), un uz šā zemesgabala atrodas arī viņiem piederoša ēka (būve), bet zemesgabala sadale nav pieļaujama atbilstoši normatīvo aktu noteikumiem par vispārīgo teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi vai nav lietderīga. Ja uz šāda publiskai personai piederoša nekustamā īpašuma atrodas vairāki patstāvīgi ēku (būvju) īpašumi, tā atsavināšanu ierosina visi ēku (būvju) īpašumu īpašnieki kopā, saskaņā ar notariāli apliecinātu vienošanos par to, kādās domājamās daļās katrs īpašnieks iegūst nekustamo īpašumu (Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 9.punkts).
MKN 109 spēkā esošais 9.1.apakšpunkts nosaka, ka publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu atsavināšanas ierosinātājam aptur, ja atsavināšanas ierosinātājs, kuram uz atsavināmā zemesgabala ir īpašumā esošas ēkas, nav noslēdzis atsavināmā zemesgabala nomas līgumu; savukārt, 9.2.apakšpunkts paredz apturēt publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu atsavināšanas ierosinātājam, ja atsavināšanas ierosinātājam ir nomas parāds, īres parāds vai nodokļu parāds, kas attiecas uz atsavināmo nekustamo īpašumu.
Ar grozījumiem likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" (turpmāk - Spēkā stāšanās likums), kas Saeimā pieņemti 2021.gada 30.septembrī un stājušies spēkā 2021.gada 29.oktobrī, dalītā īpašuma gadījumiem piespiedu nomas regulējums ir aizstāts ar likumiskās zemes lietošanas tiesībām par maksu.
Spēkā stāšanās likuma 38.panta pirmā daļa nosaka, ka ja būve ir patstāvīgs īpašuma objekts saskaņā ar šā likuma 14. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktu, līdz būves apvienošanai vienā īpašumā ar zemi būves īpašniekam uz likuma pamata ir lietošanas tiesības uz zemi, ciktāl tās nepieciešamas īpašuma tiesību īstenošanai pār būvi. Savukārt, minētā panta otrā daļa nosaka, ka būves īpašniekam uz likuma pamata ir pienākums maksāt lietošanas maksu zemes īpašniekam par zemes lietošanas tiesībām. Likumiskās lietošanas maksas apmērs ir četri procenti no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāks par 50 euro gadā. 
Līdz ar to, ņemot vērā, ka ir spēkā stājies jauns regulējums, proti, piespiedu nomas tiesiskās attiecības ir aizstātas ar zemes likumiskās lietošanas maksu uz likuma pamata, attiecīgi ir veikti precizējumi MKN 109 9.1. un 9.2. apakšpunktos, proti, ņemot vērā, ka no 2024.gada 1.janvāra nav jāslēdz nedz zemes nomas līgums, nedz līgums par zemes likumiskās lietošanas maksu (izņemot gadījumus, kuros slēdzama rakstveida vienošanās starp zemes īpašnieku un būvju īpašnieku, ja vienojas par citu lietošanas maksas apmēru), MKN 109 9.1.apakšpunkts tiek svītrots. Savukārt, ņemot vērā, ka piespiedu nomas maksa ir aizstāta ar likumisko zemes lietošanas maksu, attiecīgi MKN 109 9.2.apakšpunkts ir papildināms ar vārdiem "zemes likumiskās lietošanas maksas parādu". 


Ņemot vērā, ka 2021.gada 9.septembrī stājās spēkā Ministru kabineta 2021.gada 7.septembra noteikumi Nr.606 ”Ministru kabineta kārtības rullis” un atbilstoši minēto noteikumu 30.punktam, Vienotais tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāls (turpmāk – TAP portāls) ir valsts informācijas sistēma, ko izmanto Ministru kabineta darbības nodrošināšanai, sabiedrības informēšanai un līdzdalībai tiesību aktu izstrādē un attiecīgi atbilstoši 32.punktam TAP portālā tiek nodrošināta projektu izstrāde, sabiedrības līdzdalība, projektu saskaņošana, apstiprināšana, nosūtīšana publicēšanai, ierobežotas pieejamības statusa aktualizēšana un deklasificēšana, nodošana Latvijas Nacionālajam arhīvam, kā arī uzdevumu aprite un kontrole, attiecīgi veikts redakcionāls precizējums MKN 109 12. un 13.punktos un vārdi “iesniedz izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē” aizstājot ar vārdiem “izsludina Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā” attiecīgajos locījumos.