24-TA-2693: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 8. marta noteikumos Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Tiesību akta projekts izstrādāts, pamatojoties uz Augstskolu likuma 27. panta septīto daļu un pārejas noteikumu 116. punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Tiesību akta projekta mērķis ir precizēt valsts valodas zināšanu apjomu augstskolu akadēmiskajam personālam, resp., ārzemniekiem, kuri ievēlēti asociētā profesora, profesora, docenta, vadošā pētnieka un pētnieka amatā augstskolā atbilstoši Augstskolu likuma 27. panta septītajai daļai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Augstskolu likuma 27. panta septītā daļa paredz – lai veicinātu augstskolas attīstību tās stratēģiskajā specializācijā, akadēmiskā personāla amatā, izņemot lektoru un asistentu, vienu reizi uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem gadiem, var ievēlēt ārzemnieku, kura valsts valodas prasme neatbilst normatīvajos aktos noteiktajam apjomam. Augstskola nodrošina iespēju apgūt valsts valodu akadēmiskā personāla amatā ievēlētajam ārzemniekam. Pēc sešu gadu termiņa beigām ārzemnieku var ievēlēt akadēmiskajā amatā tajā pašā vai citā augstskolā, ja viņš ir ieguvis apliecinājumu par valsts valodas prasmi Ministru kabineta noteiktajā apjomā. Augstskolu likumā lietotais termins “ārzemnieks” ir tulkojams Imigrācijas likuma kontekstā.
Augstskolu likuma pārejas noteikumu 116. punkts nosaka, ka Ministru kabinets divu mēnešu laikā pēc tam, kad stājas spēkā grozījumi likuma 27. pantā par tā papildināšanu ar septīto daļu, izdod šajā daļā minētos noteikumus.
Valsts valodas likuma 6. panta piektā daļa paredz, ka valsts valodas zināšanu apjomu, kāds nepieciešams valsts un pašvaldību iestāžu, tiesu un tiesu sistēmai piederīgo iestāžu, valsts un pašvaldību uzņēmumu, kā arī to uzņēmējsabiedrību darbiniekiem, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij vai pašvaldībai, privāto iestāžu, organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbiniekiem, kā arī pašnodarbinātajām personām, ja to darbība skar likumīgas sabiedriskās intereses (sabiedrisko drošību, veselību, tikumību, veselības aizsardzību, patērētāju tiesību un darba tiesību aizsardzību, drošību darba vietā, sabiedriski administratīvo uzraudzību) vai veic noteiktas publiskas funkcijas, kā arī valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību nosaka Ministru kabinets. Valsts valodas zināšanu apjoms, kāds nepieciešams augstskolu akadēmiskajam personālam, noteikts Ministru kabineta 2022. gada 8. marta noteikumu Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" (turpmāk – Noteikumi) 1. pielikumā.
Noteikumu 1. pielikums augstskolas akadēmiskajam personālam – profesoram, asociētajam profesoram, docentam, lektoram un asistentam (izglītības jomā) nosaka valsts valodas zināšanas C1 līmenī un pakāpē. Uz šiem amatiem, kā arī katedras vadītāju saskaņā ar 1.pielikuma 3. piezīmi attiecināms izņēmums, proti, prasības neattiecas uz ārvalstniekiem, ja viņi strādā studiju programmās, kurās Augstskolu likuma 56. panta trešajā daļā paredzēti izņēmumi attiecībā uz studiju valodu.
Noteikumu 1. pielikums paredz vadošajiem pētniekiem un pētniekiem valsts valodas zināšanu apjomu C1 līmenī un pakāpē.
Augstskolu likuma pārejas noteikumu 115. punkts nosaka, ka ārzemniekam, kurš līdz dienai, kad stājas spēkā šā likuma 27. panta septītā daļa (2024. gada 20. novembris), ir ievēlēts akadēmiskā personāla amatā un kura valsts valodas prasme neatbilst normatīvajos aktos noteiktajam apjomam, šajā daļā minētais apliecinājums par valsts valodas prasmi nepieciešams no 2031. gada 1. janvāra.
Valsts valodas likuma 6. panta ceturtā daļa paredz, ka ārvalstu speciālistiem un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) ārvalstu pārvaldes locekļiem, kuri strādā Latvijā, jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņu profesionālo un amata pienākumu veikšanai, vai pašiem jānodrošina tulkojums valsts valodā. Likums nesniedz ārvalstu speciālista definīciju. Valsts valodas centrs ir sniedzis skaidrojumu, ka, zināmu ieskatu ārvalstu speciālista definīcijai var sniegt Imigrācijas likuma 1. panta 7.2 apakšpunktā lietotais termina skaidrojums, proti, speciālists ir ārzemnieks, kuram ir būtiskas un specifiskas zināšanas, kas saistītas ar uzņēmuma darbības jomām, metodēm vai vadību. Tiek ņemtas vērā ne tikai personas specifiskās ar minēto uzņēmumu saistītās zināšanas, bet arī tas, vai personai ir augsts kvalifikācijas līmenis, tai skaitā profesionālā pieredze, kas atbilst darba veidam vai darbībai, kuras veikšanai nepieciešamas specifiskas tehniskas zināšanas. Bez speciālista skaidrojumā ietvertām specifiskajām zināšanām un profesionālās pieredzes būtu minama vēl viena būtiska ārvalstu speciālistam raksturīga pazīme – tā uzturēšanās Latvijā ir īslaicīga. Tas nozīmē, ka atrašanās Latvijā ir terminēta un pietiekama noteiktu pienākumu izpildei. No šī skaidrojuma izriet, ka ārvalstu speciālista jēdziens būtu attiecināms uz akadēmisko viespersonālu, taču nav attiecināms uz ārzemniekiem, kuri savas darba tiesiskās attiecības Latvijā vēlas nodibināt ar pastāvīgu raksturu, jeb uz laiku ilgāku par diviem gadiem.
Augstskolu likuma pārejas noteikumu 116. punkts nosaka, ka Ministru kabinets divu mēnešu laikā pēc tam, kad stājas spēkā grozījumi likuma 27. pantā par tā papildināšanu ar septīto daļu, izdod šajā daļā minētos noteikumus.
Valsts valodas likuma 6. panta piektā daļa paredz, ka valsts valodas zināšanu apjomu, kāds nepieciešams valsts un pašvaldību iestāžu, tiesu un tiesu sistēmai piederīgo iestāžu, valsts un pašvaldību uzņēmumu, kā arī to uzņēmējsabiedrību darbiniekiem, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij vai pašvaldībai, privāto iestāžu, organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbiniekiem, kā arī pašnodarbinātajām personām, ja to darbība skar likumīgas sabiedriskās intereses (sabiedrisko drošību, veselību, tikumību, veselības aizsardzību, patērētāju tiesību un darba tiesību aizsardzību, drošību darba vietā, sabiedriski administratīvo uzraudzību) vai veic noteiktas publiskas funkcijas, kā arī valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību nosaka Ministru kabinets. Valsts valodas zināšanu apjoms, kāds nepieciešams augstskolu akadēmiskajam personālam, noteikts Ministru kabineta 2022. gada 8. marta noteikumu Nr. 157 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" (turpmāk – Noteikumi) 1. pielikumā.
Noteikumu 1. pielikums augstskolas akadēmiskajam personālam – profesoram, asociētajam profesoram, docentam, lektoram un asistentam (izglītības jomā) nosaka valsts valodas zināšanas C1 līmenī un pakāpē. Uz šiem amatiem, kā arī katedras vadītāju saskaņā ar 1.pielikuma 3. piezīmi attiecināms izņēmums, proti, prasības neattiecas uz ārvalstniekiem, ja viņi strādā studiju programmās, kurās Augstskolu likuma 56. panta trešajā daļā paredzēti izņēmumi attiecībā uz studiju valodu.
Noteikumu 1. pielikums paredz vadošajiem pētniekiem un pētniekiem valsts valodas zināšanu apjomu C1 līmenī un pakāpē.
Augstskolu likuma pārejas noteikumu 115. punkts nosaka, ka ārzemniekam, kurš līdz dienai, kad stājas spēkā šā likuma 27. panta septītā daļa (2024. gada 20. novembris), ir ievēlēts akadēmiskā personāla amatā un kura valsts valodas prasme neatbilst normatīvajos aktos noteiktajam apjomam, šajā daļā minētais apliecinājums par valsts valodas prasmi nepieciešams no 2031. gada 1. janvāra.
Valsts valodas likuma 6. panta ceturtā daļa paredz, ka ārvalstu speciālistiem un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) ārvalstu pārvaldes locekļiem, kuri strādā Latvijā, jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņu profesionālo un amata pienākumu veikšanai, vai pašiem jānodrošina tulkojums valsts valodā. Likums nesniedz ārvalstu speciālista definīciju. Valsts valodas centrs ir sniedzis skaidrojumu, ka, zināmu ieskatu ārvalstu speciālista definīcijai var sniegt Imigrācijas likuma 1. panta 7.2 apakšpunktā lietotais termina skaidrojums, proti, speciālists ir ārzemnieks, kuram ir būtiskas un specifiskas zināšanas, kas saistītas ar uzņēmuma darbības jomām, metodēm vai vadību. Tiek ņemtas vērā ne tikai personas specifiskās ar minēto uzņēmumu saistītās zināšanas, bet arī tas, vai personai ir augsts kvalifikācijas līmenis, tai skaitā profesionālā pieredze, kas atbilst darba veidam vai darbībai, kuras veikšanai nepieciešamas specifiskas tehniskas zināšanas. Bez speciālista skaidrojumā ietvertām specifiskajām zināšanām un profesionālās pieredzes būtu minama vēl viena būtiska ārvalstu speciālistam raksturīga pazīme – tā uzturēšanās Latvijā ir īslaicīga. Tas nozīmē, ka atrašanās Latvijā ir terminēta un pietiekama noteiktu pienākumu izpildei. No šī skaidrojuma izriet, ka ārvalstu speciālista jēdziens būtu attiecināms uz akadēmisko viespersonālu, taču nav attiecināms uz ārzemniekiem, kuri savas darba tiesiskās attiecības Latvijā vēlas nodibināt ar pastāvīgu raksturu, jeb uz laiku ilgāku par diviem gadiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nepieciešams precizēt Noteikumu 1. pielikuma 3. piezīmi, jo tā esošajā redakcijā rada neskaidrības piemērošanā un ir pretrunā ar Augstskolu likuma 27. panta septīto daļu. Piemēram, jēdziens "ārvalstnieks" normatīvajā regulējumā nav definēts.
Tāpat piezīme aptver tikai studiju programmas, kuras pamatā tiek īstenotas latviešu valodā un kuru daļa tiek īstenota Eiropas Savienības valodā, kas nav valsts valoda, tādējādi nosakot prasīto valsts valodas zināšanu apjomu vismaz atbilstoši C līmeņa 1. pakāpei studiju programmās, kuras tiek pilnībā īstenotas Eiropas Savienības oficiālajā valodā, kas nav valsts valoda, vai svešvalodā, kas nav Eiropas Savienības oficiālā valoda, ja tas ir nepieciešams studiju programmas mērķu un studiju rezultātu sasniegšanai attiecīgās valodas un kultūras studijās.
Noteikumu 1. pielikumā valsts valodas zināšanas vismaz atbilstoši C līmeņa 1. pakāpei ir noteiktas arī vadošajiem pētniekiem un pētniekiem, kā arī citam zinātniskajam personālam. Noteikumos atbilstoši profesijas kodiem Profesiju klasifikatorā vadošie pētnieki un pētnieki ir iekļauti profesiju grupā “zinātnieki, fizikas un zemes zinātņu vecākie speciālisti”. Augstskolu likuma 27. pants vadošos pētniekus un pētniekus uzskaita pie akadēmiskā personāla, taču Noteikumi paredz vadošajiem pētniekiem un pētniekiem atšķirīgas prasības no pārējā akadēmiskā personāla, jo atsevišķiem akadēmiskā personāla amatiem ir piemēroti izņēmumi attiecībā uz valsts valodas zināšanu prasībām, kamēr vadošajiem pētniekiem un pētniekiem, kas saskaņā ar Augstskolu likuma 27. panta pirmo daļu ir pielīdzināmi attiecīgi docentiem un lektoriem, šādi izņēmumi nav paredzēti.
Tāpat piezīme aptver tikai studiju programmas, kuras pamatā tiek īstenotas latviešu valodā un kuru daļa tiek īstenota Eiropas Savienības valodā, kas nav valsts valoda, tādējādi nosakot prasīto valsts valodas zināšanu apjomu vismaz atbilstoši C līmeņa 1. pakāpei studiju programmās, kuras tiek pilnībā īstenotas Eiropas Savienības oficiālajā valodā, kas nav valsts valoda, vai svešvalodā, kas nav Eiropas Savienības oficiālā valoda, ja tas ir nepieciešams studiju programmas mērķu un studiju rezultātu sasniegšanai attiecīgās valodas un kultūras studijās.
Noteikumu 1. pielikumā valsts valodas zināšanas vismaz atbilstoši C līmeņa 1. pakāpei ir noteiktas arī vadošajiem pētniekiem un pētniekiem, kā arī citam zinātniskajam personālam. Noteikumos atbilstoši profesijas kodiem Profesiju klasifikatorā vadošie pētnieki un pētnieki ir iekļauti profesiju grupā “zinātnieki, fizikas un zemes zinātņu vecākie speciālisti”. Augstskolu likuma 27. pants vadošos pētniekus un pētniekus uzskaita pie akadēmiskā personāla, taču Noteikumi paredz vadošajiem pētniekiem un pētniekiem atšķirīgas prasības no pārējā akadēmiskā personāla, jo atsevišķiem akadēmiskā personāla amatiem ir piemēroti izņēmumi attiecībā uz valsts valodas zināšanu prasībām, kamēr vadošajiem pētniekiem un pētniekiem, kas saskaņā ar Augstskolu likuma 27. panta pirmo daļu ir pielīdzināmi attiecīgi docentiem un lektoriem, šādi izņēmumi nav paredzēti.
Risinājuma apraksts
Precizēt Noteikumu 3. piezīmi un tās lietojumu pielikumā, nosakot, ka valsts valodas zināšanu apjoms, kas apzīmēts ar 3. piezīmi, attiecināms uz ārzemniekiem, kas ievēlēti Augstskolu likuma 27. panta septītajā daļā minētajos augstskolas akadēmiskā personāla amatos un ir nodarbināti Augstskolu likuma 56. panta ceturtajā un piektajā daļā minētajās studiju programmās. Atbilstoši Augstskolu likuma 27. panta septītajai daļai šis valsts valodas zināšanu apjoms ir priekšnosacījums tam, lai ārzemnieks varētu tikt pārvēlēts tajā pašā akadēmiskā personāla amatā tajā pašā vai citā augstskolā vai tikt ievēlēts citā akadēmiskā personāla amatā. Uz tiem akadēmiskā personāla amatiem, kuri nav noteikti Augstskolu likuma 27. panta septītajā daļā kā amati, kuros ārzemniekus vienu reizi uz laiku līdz sešiem gadiem var ievēlēt bez valsts valodas zināšanām normatīvajos aktos noteiktajā apjomā, attiecināms valsts valodas zināšanu apjoms, kas noteikts attiecīgajai profesiju mazajai grupai “Universitāšu un citu augstākās izglītības iestāžu akadēmiskais personāls”.
Problēmas apraksts
Nepieciešams veikt izmaiņas nepieciešamā valsts valodas zināšanu apjomā profesoram, asociētajam profesoram, docentam, vadošajam pētniekam un pētniekam attiecībā pret ārzemniekiem, kuri ievēlēti akadēmiskā personāla amatā saskaņā ar Augstskolu likuma 27. panta septīto daļu un ir nodarbināti Augstskolu likuma 56. panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētajās studiju programmās, kurām paredzēts izņēmums attiecībā uz studiju valodu. Šo līmeni nepieciešams noteikt pietiekami augstu, lai ārzemnieks varētu pienācīgi veikt normatīvajā regulējumā noteiktos darba uzdevumus.
Risinājuma apraksts
Veikt grozījumus Noteikumu 1. pielikumā, paredzot ārzemniekam, kurš ievēlēts profesora, asociētā profesora, docenta, vadošā pētnieka un pētnieka amatā un ir nodarbināts Augstskolu likuma 56. panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētajās studiju programmās, kurām paredzēts izņēmums attiecībā uz studiju valodu, nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu B1 līmenī un pakāpē. Atbilstoši Eiropas Padomes valodas politikai un izstrādātajam dokumentam "Eiropas kopīgās pamatnostādnes valodu apguvei: mācīšanās, mācīšana, vērtēšana" B1 līmenis un pakāpe norāda, ka persona spēj risināt vienkāršu dialogu par sadzīves un viņai zināmiem profesionāliem tematiem, īsi formulēt un pamatot savu viedokli, lasa un saprot vienkārša satura dažādas tematikas tekstus, spēj uzrakstīt tipveida dokumentus (piemēram, iesniegumus, pilnvaras, aktus), kā arī vienkāršus tekstus par sadzīves situācijām vai ar personas nodarbošanos saistītiem tematiem, uztver un saprot dabiskā tempā runātus vienkāršas struktūras tekstus par sadzīves vai ar personas nodarbošanos saistītiem tematiem. Ņemot vērā Augstskolu likumā noteiktos profesora, asociētā profesora un docenta uzdevumus un vadošo pētnieku un pētnieku kā zinātnieku pienākumus, kas izriet no Zinātniskās darbības likuma, valsts valodas zināšanu apjoms B1 līmenī un pakāpē ir uzskatāms par minimālo valsts valodas zināšanu apjomu šo amata pienākumu pienācīgai izpildei.
Līdzīga sistēma ir noteikta Igaunijā. Igaunijas Valodas likumā (Language act) 23. pantā[1], līdzīgi kā Valsts valodas likuma 6. pantā, noteikts personu loks, kuram ir jāpārvalda valsts valoda, kā arī personu loks, kuram Igaunijas valdība ar noteikumiem var noteikt darba pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu. Šie nosacījumi neattiecas uz personām, kuras Igaunijā tiek nodarbinātas kā ārvalstu eksperti vai speciālisti kā pagaidu nodarbinātie. Ārvalstu mācībspēkiem un pētniekiem netiek prasītas valsts valodas zināšanas, ja viņi Igaunijā ir strādājuši mazāk par pieciem gadiem. No šīs normas var saprast, ka Igaunijā ārzemju mācībspēkiem pirmos piecus gadus, strādājot augstskolā, netiek prasītas valsts valodas zināšanas Igaunijas Ministru kabineta noteiktajā apjomā. Publiski pieejamā informācija arī norāda, ka ārvalstu mācībspēkiem un pētniekiem pēc piecu gadu termiņa beigām nepieciešams apgūt valsts valodu vismaz B1 līmenī, ja ar ārzemju mācībspēku vai pētnieku ir noslēgts darba līgums uz nenoteiktu laiku un viņš māca studentus tādā valodā, kas nav valsts valoda. [2], [3]
[1] https://www.riigiteataja.ee/en/eli/506112013016/
[2] https://ut.ee/en/content/application-documents-and-regulations-academic-staff
[3]https://hm.ee/en/news/government-confirmed-language-proficiency-requirements-assistant-teachers-kindergartens-and
Līdzīga sistēma ir noteikta Igaunijā. Igaunijas Valodas likumā (Language act) 23. pantā[1], līdzīgi kā Valsts valodas likuma 6. pantā, noteikts personu loks, kuram ir jāpārvalda valsts valoda, kā arī personu loks, kuram Igaunijas valdība ar noteikumiem var noteikt darba pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu. Šie nosacījumi neattiecas uz personām, kuras Igaunijā tiek nodarbinātas kā ārvalstu eksperti vai speciālisti kā pagaidu nodarbinātie. Ārvalstu mācībspēkiem un pētniekiem netiek prasītas valsts valodas zināšanas, ja viņi Igaunijā ir strādājuši mazāk par pieciem gadiem. No šīs normas var saprast, ka Igaunijā ārzemju mācībspēkiem pirmos piecus gadus, strādājot augstskolā, netiek prasītas valsts valodas zināšanas Igaunijas Ministru kabineta noteiktajā apjomā. Publiski pieejamā informācija arī norāda, ka ārvalstu mācībspēkiem un pētniekiem pēc piecu gadu termiņa beigām nepieciešams apgūt valsts valodu vismaz B1 līmenī, ja ar ārzemju mācībspēku vai pētnieku ir noslēgts darba līgums uz nenoteiktu laiku un viņš māca studentus tādā valodā, kas nav valsts valoda. [2], [3]
[1] https://www.riigiteataja.ee/en/eli/506112013016/
[2] https://ut.ee/en/content/application-documents-and-regulations-academic-staff
[3]https://hm.ee/en/news/government-confirmed-language-proficiency-requirements-assistant-teachers-kindergartens-and
Problēmas apraksts
Ņemot vērā, ka katedras vadītājam spēkā esošā Noteikumu 1. pielikuma redakcija nosaka, ka prasības uz šī amata ieņēmēju neattiecas, ja viņš ir ārvalstnieks, kurš strādā studiju programmā, kurā saskaņā ar Augstskolu likuma 56. panta trešo daļu ir paredzēti izņēmumi attiecībā uz studiju valodu, nepieciešams noteikt pārejas periodu tā personām, kuras ir ieceltas katedras vadītāja amatā un kuru valsts valodas prasmes neatbilst Noteikumu 1. pielikumā noteiktajam valsts valodas zināšanu apjomam.
Risinājuma apraksts
Noteikt pārejas periodu ārzemniekam, kurš līdz dienai, kad stājas spēkā šo noteikumu 1.5. apakšpunkts, iecelts katedras vadītāja amatā, strādā studiju programmā, kurā Augstskolu likuma 56. panta trešajā daļā paredzēts izņēmums attiecībā uz studiju valodu un kura valsts valodas zināšanu apjoms neatbilst vismaz C līmeņa 1. pakāpei. Apliecinājums par valsts valodas prasmi vismaz atbilstoši C līmeņa 1. pakāpei ārzemniekam, kurš iecelts katedras vadītāja amatā līdz grozījumu spēkā stāšanās dienai, būs nepieciešams no 2031. gada 1. janvāra.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Tika izvērtēts risinājums, kas paredzētu piemērot valsts valodas zināšanu apjomu B2 līmenī un pakāpē visiem ārzemniekiem, kas ievēlēti akadēmiskā personāla amatā atbilstoši Augstskolu likuma 27. panta septītajai daļai, neatkarīgi no studiju programmas, kurā viņi tiek nodarbināti (gan valsts valodā, gan svešvalodās īstenotajās). Konsultācijās ar Latviešu valodas aģentūru, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts valodas politikas nodaļu un Valsts izglītības attīstības aģentūras Valsts pārbaudījumu departamenta Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļu tika norādīts, ka valsts valodā īstenotajās studiju programmās arī pēc Augstskolu likuma 27. panta septītajā daļā minētā termiņa beigām kvalitatīvu lekciju pasniegšanai atbilstošākais valsts valodas prasmes apjoms ir vismaz C līmeņa 1. pakāpe.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- ārzemnieki, kuri ievēlēti profesora, asociētā profesora, docenta, vadošā pētnieka un pētnieka amatā
- Ārzemnieki, kuri strādā studiju programmās, kurās Augstskolu likuma 56. panta trešajā daļā paredzēti izņēmumi attiecībā uz studiju valodu.
Ietekmes apraksts
Minētajām personām pēc Augstskolu likuma 27. panta sestajā daļā minētā sešu gadu termiņa beigām, lai varētu tikt pārvēlēts tajā pašā vai citā akadēmiskā personāla amatā tajā pašā vai citā augstskolā, jāsasniedz Noteikumos noteiktais valsts valodas zināšanu apjoms. Ārzemniekiem, kuri šobrīd strādā studiju programmās, kurās Augstskolu likuma 56. panta trešajā daļā paredzēti izņēmumi attiecībā uz studiju valodu un ir ievēlēti akadēmiskā personāla amatā, atbilstoši Augstskolu likuma pārejas noteikumu 115. punktam līdz 2031. gada 1. janvārim jāiegūst apliecinājums par valsts valodas apguvi Noteikumos noteiktajā apjomā B līmeņa 1. pakāpē.
Minētais nav attiecināms uz ārzemniekiem, kuri nodarbināti kādā no akadēmiskā viespersonāla amatiem kā ārvalstu speciālisti Valsts valodas likuma 6. panta ceturtās daļas izpratnē.
Ārzemniekam, kurš līdz dienai, kad stājas spēkā Noteikumu grozījumi, iecelts katedras vadītāja amatā, strādā studiju programmā, kurā Augstskolu likuma 56. panta trešajā daļā paredzēts izņēmums attiecībā uz studiju valodu un kura valsts valodas zināšanu apjoms neatbilst vismaz C līmeņa 1. pakāpei, apliecinājums par valsts valodas prasmi vismaz atbilstoši C līmeņa 1. pakāpei nepieciešams no 2031. gada 1. janvāra.
Minētais nav attiecināms uz ārzemniekiem, kuri nodarbināti kādā no akadēmiskā viespersonāla amatiem kā ārvalstu speciālisti Valsts valodas likuma 6. panta ceturtās daļas izpratnē.
Ārzemniekam, kurš līdz dienai, kad stājas spēkā Noteikumu grozījumi, iecelts katedras vadītāja amatā, strādā studiju programmā, kurā Augstskolu likuma 56. panta trešajā daļā paredzēts izņēmums attiecībā uz studiju valodu un kura valsts valodas zināšanu apjoms neatbilst vismaz C līmeņa 1. pakāpei, apliecinājums par valsts valodas prasmi vismaz atbilstoši C līmeņa 1. pakāpei nepieciešams no 2031. gada 1. janvāra.
Juridiskās personas
- augstskolas
Ietekmes apraksts
Augstskolas pēc Augstskolu likuma 27. panta sestajā daļā minētā sešu gadu termiņa beigām varēs turpināt vai nodibināt darba tiesiskās attiecības ar tiem ārzemniekiem, kuru valsts valodas zināšanu apjoms atbilst Noteikumos noteiktajam valsts valodas zināšanu apjomam attiecīgajam amatam. Augstskolas, ņemot vērā darba uzdevumus, var noteikt augstāku darba veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
-Nevalstiskās organizācijas
-Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Tiesību akta projekts tiks publicēts tiesību aktu portālā atzinumu sniegšanai.
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- augstskolas
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
-
8. Cita informācija
Jā
Augstskolas pēc Augstskolu likuma 27. panta sestajā daļā minētā sešu gadu termiņa beigām varēs turpināt vai nodibināt darba tiesiskās attiecības ar tiem ārzemniekiem, kuru valsts valodas zināšanu apjoms atbilst Noteikumos noteiktajam valsts valodas zināšanu apjomam attiecīgajam amatam. Augstskolas, ņemot vērā darba uzdevumus, var noteikt augstāku darba veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu.
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
