Anotācija (ex-ante)

21-TA-934: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts līdzdalības saglabāšanu Air Baltic Corporation AS un vispārējo stratēģisko mērķi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts

Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma (turpmāk – Likums) 1.panta pirmās daļas 14.punkts noteic, ka publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija attiecībā uz valsts kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldību ir Ministru kabinets. Saskaņā ar Likuma 1.panta pirmās daļas 18.punktā sniegto definīciju, vispārējie stratēģiskie mērķi ir publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas noteikti kapitālsabiedrības mērķi, kurus publiska persona vēlas sasniegt ar līdzdalību kapitālsabiedrībā, un kuri izriet no tiesību aktiem un politikas plānošanas dokumentiem.
Saskaņā ar Likuma 7.panta pirmo daļu publiskai personai ne retāk kā reizi piecos gados ir pienākums pārvērtēt tās līdzdalību kapitālsabiedrībās. Lēmumā par publiskas personas līdzdalības saglabāšanu ietver arī vispārējo stratēģisko mērķi.
Air Baltic Corporation AS (turpmāk - airBaltic) ir privāta kapitālsabiedrība, kurā Satiksmes ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, ar valsts līdzdalības apmēru 97.97 %.
Augstākā lēmējinstitūcija līdz šim nav noteikusi airBaltic vispārējo stratēģisko mērķi.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts

Saglabāt valsts līdzdalību airBaltic un noteikt vispārējo stratēģisko mērķi.

Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija

Satiksmes ministrija kļuva par airBaltic valsts kapitāla daļu turētāju, pamatojoties uz Ministru kabineta 2000.gada 2.februāra rīkojumu Nr. 62 (prot. Nr. 6, 19.§)  “Par akciju sabiedrības "Air Baltic Corporation, A/S" valsts kapitāla daļas turētāju”.
airBaltic ir reģistrēta komercreģistrā ar reģistrācijas numuru 40003245752, juridiskā adrese Tehnikas iela 3, Lidosta Rīga, Mārupes novads, Latvija, LV-1053.
airBaltic ir vadošā aviosabiedrība Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, nodrošinot tiešos lidojumus no visām Baltijas valstu galvaspilsētām - no Rīgas (Latvija), Viļņas (Lietuva) un Tallinas (Igaunija).
airBaltic ir hibrīda tipa aviosabiedrība, apvienojot labāko praksi gan no tradicionālajām pilna servisa tīkla aviosabiedrībām, gan no zemo cenu pārvadātājiem. Veidojot airBaltic aviopārvadājumu tīklu, kas ir balstīts uz tranzīta satiksmes koncentrēšanu Rīgas lidostā, tiek nodrošināta Latvijas aviācijas līderība gan Baltijas valstīs, tā arī radot konkurenci Ziemeļeiropas aviosabiedrībām. Aviosabiedrības sekmīga darbība ir būtiska arī Rīgas lidostas attīstībai. Saskaņā ar 2019. gada Rolanda Bergera (Roland Berger) pētījumu, kopējā airBaltic tiešā un netiešā ietekme uz Latvijas ekonomiku sasniedza 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un netieši atbalstīja gandrīz 30 000 darbavietu.
airBaltic ir bijis progresa virzītājs dažādās jomās gan Latvijā, gan ārpus tās, radot priekšnosacījumus ne tikai reģiona ekonomiskajai attīstībai, bet arī sekmējot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, darba vietu daudzveidību un korporatīvo pārredzamību. Plaša lidojumu ģeogrāfija un tranzīta satiksmes modelis veicina Latvijas starptautisko savienojamību, nodrošina pieeju tirgum un veicina tiešās ārējās investīcijas Latvijas tautsaimniecībā.
Ilgtspēja ir neatņemama airBaltic ikdienas un nākotnes sastāvdaļa. Lai izstrādātu risinājumus, kas saistīti ar ilgtspējību un korporatīvo atbildību, kompānijas stratēģijas prioritātes tiek īstenotas ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas noteiktos 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus (SDG). Tostarp, īpašs uzsvars tiek likts uz pieciem mērķiem, kas ir visatbilstošākie aviosabiedrības biznesa ilgtspējības veidošanai: pienācīgs darbs un ekonomiskā izaugsme; nozares jauninājumi un infrastruktūra; atbildīgs patēriņš un ražošana; rīcība klimata jomā; un miers, taisnīgums un spēcīgas institūcijas.
airBaltic ikdienā pievērš būtisku uzmanību vides, ekonomiskajai un sociālajai ilgtspējai. airBaltic vadība ir aktīvi veicinājusi ilgtspējīgu domāšanas veidu, ļaujot uzņēmuma struktūrvienībām ierosināt un izstrādāt jaunas iniciatīvas, kas turpina samazināt uzņēmuma atstāto ietekmi uz vidi. Modernizējot floti un optimizējot lidojumu procedūras, kopš 2008. gada aviosabiedrība jau ir spējusi samazināt CO2 emisiju apjomu uz katra pasažiera nolidoto kilometru par 33%. Savukārt, modernizējot savu floti – no 2020. gada airBaltic lido tikai ar vienu no pasaulē zaļākajām komerciālajām lidmašīnām Airbus A220-300. Salīdzinot ar iepriekšējās paaudzes lidmašīnām ar tādu pašu sēdvietu ietilpību, jaunajām lidmašīnām ir par 20% samazināts CO2 izmešu daudzums, par 50% mazāks NOX emisijas līmenis, un tās ir četras reizes klusākas.
Viens no valsts politikas sasniedzamajiem mērķiem aviācijas nozarē ir uzturēt un attīstīt ekonomiski efektīvu gaisa transporta sistēmu, kas sniedz drošus, kvalitatīvus un pieejamus gaisa satiksmes pakalpojumus sabiedrībai. Tostarp, ar dinamisku gaisa transporta sistēmas izveidi nodrošināt ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā un padarīt Rīgu par gaisa satiksmes centru tiešajiem un tranzīta pasažieriem, vienlaicīgi veicot pasākumus, lai mazinātu nozares uzņēmumu darbības ietekmi uz vidi. Lai to sasniegtu, cita starpā ir jānodrošina efektīva gaisa transporta sistēmas pārvaldība un regulējums, uz attīstību vērsta gaisa transporta politika.  Sagaidāmais rezultāts, sasniedzot mērķi, ir pieaugošs pakalpojumu eksports kā būtisks gaisa transporta ieguldījums tautsaimniecībā un Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem pieejami droši, kvalitatīvi un daudzveidīgi gaisa transporta pakalpojumi. 
Pamatojoties uz minēto, airBaltic stratēģiskais mērķis tika uzstādīts, vadoties pēc esošajiem valsts līmeņa politikas plānošanas dokumentiem, kā arī tajos noteiktajiem mērķiem un attīstības perspektīvām.
Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam (turpmāk – Latvija 2030) viena no prioritātēm ir Latvijas telpiskās attīstības perspektīva, kur viens no izvirzītajiem mērķiem ir “Stiprināt Latvijas un tās reģionu starptautisko konkurētspēju, palielinot Rīgas kā Ziemeļeiropas metropoles un citu valstu lielāko pilsētu starptautisko lomu”. Rīcības virziens 299. paredz lidostas infrastruktūra un maršrutu piedāvājums, kas ļautu palielināt pārvadāto pasažieru skaitu vismaz līdz 10 miljoniem gadā, kas sakrīt ar airBaltic izvirzīto stratēģisko mērķi attīstīt tirgus daļu Ziemeļeiropas un, citu valstu lidostās, kā arī iesaistīties jaunos tirgus segmentos un veicinot Rīgas kā nozīmīga Ziemeļeiropas gaisa satiksmes centra attīstību.
Latvijas Nacionālais attīstības plāna 2021.-2027.gadam  (turpmāk – NAP) rīcības virziena “Tehnoloģiskā vide un pakalpojumi” 313. mērķis paredz starptautiskās savienojamības uzlabošanu , attīstot starptautisko Lidostu “Rīga” un vienlaikus paaugstinot tranzīta pakalpojumu konkurētspēju un jaunu tirgu apguvi, veidojot Rīgu par nozīmīgu un modernu multimodālu transporta mezglu, tostarp, uzlabojot infrastruktūru, tādējādi palielinot Eiropas vienotā transporta tīkla produktivitāti un sekmējot vides mērķu ievērošanu, kas sakrīt ar airBaltic noteikto stratēģisko mērķi veicināt Rīgu kā nozīmīgu Ziemeļeiropas gaisa satiksmes centru.
Būtiskākais vidējā termiņa politikas plānošanas dokuments transporta nozares attīstībai Latvijā ir Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (turpmāk – TAP 2027), kas tika apstiprināts tikai 2021.gada 21.oktobrī. TAP 2027 projekta izstrādes ietvaros tika noteikti aviācijas nozares attīstības virzieni un precizēti arī aviācijas jomas politikas plānošanas dokumentā izvirzītie mērķi, nosakot nepieciešamos pasākumus mērķu sasniegšanai.
Transporta politikas 1.politikas rezultāta “Uzlabotas mobilitātes iespējas” noteiktie rādītāji paredz apkalpoto pasažieru skaita un lidojuma maršruta pieaugumu lidostā “Rīga”, tādējādi turpinot attīstīt Rīgu kā nozīmīgu Ziemeļeiropas aviācijas mezglu. Minētā virziena nodrošināšanā galvenā loma ir nacionālajam pārvadātājam airBaltic, kas vienīgais nodrošina pastāvīgi pieaugošu tranzīta pasažieru plūsmu. Ir jārēķinās, ka gaisa transports arī turpmāk būs galvenais transporta veids ātras sasniedzamības nodrošināšanai, it īpaši lielos attālumos. 2.politikas rezultāts “Samazinātas SEG emisijas transportā un uzlabota vides kvalitāte” sakrīt ar airBalic vispārējo stratēģisko mērķi attiecībā uz tiekšanos uz klimatneitralitāti. TAP 2027 3.politikas rezultāts “Nodrošināta konkurētspējīga un resursefektīva transporta un loģistikas sistēma” paredz apkalpoto kravu apjomu pieaugumu lidostā “Rīga”, kas sasaistās ar airBaltic mērķi nodrošināt kravu pārvadājumus.
Tāpat nacionālajam pārvadātājam airBaltic ir būtiska nozīme krīzes situācijās. Tai laikā, kad visā pasaulē Covid-19 pandēmijas apturēšanas nolūkā tika slēgtas valstu  robežas un apturēti starptautiskie pasažieru pārvadājumi un daudzi Latvijas valsts iedzīvotāji zaudēja iespējas atgriezties mājās, kā rezultātā airBaltic nodrošināja speciālus repatriācijas lidojumu veikšanu un individuālo aizsardzības līdzekļu piegādi apstākļos, kad pasaules loģistikas ķēdes bija paralizētas.
Pamatojoties uz Covid-19 pandēmijas radītajiem ceļošanas ierobežojumiem, kas būtiski skāra visu aviācijas nozari Latvijā un Eiropā, mainījās arī ceļošanas ieradumi. Ieviešot digitālo vakcinācijas sertifikātu, ceļojumu  pieprasījums sāka pieaugt. Aviokompānijām bija jāpielāgojas jaunajai situācijai un ceļošanas paradumiem, kur par pieprasītākajiem kļuva atpūtas galamērķi.  Pārorientēšanās uz jauniem tirgus segmentiem, kur samazinājās pieprasījums ar biznesu saistītiem lidojumiem, bet palielinājās pieprasījums pēc atpūtas galamērķu jauniem maršrutiem, ir viens no airBaltic iekļautajiem stratēģiskajiem mērķiem. Tāpat jāmin, ka ar plānoto un plašo maršruta tīkli airBaltic savieno Baltijas valstis ar svarīgākajiem aviācijas mezgliem Eiropā un pasaulē, nodrošinot arī iespējas vietējai tūrisma nozarei.
Stratēģiskais mērķis uzstādīts, pamatojoties uz Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 92.punktu – “Turpinot attīstīt Rīgu kā nozīmīgu Ziemeļeiropas aviācijas mezglu, veicināsim Air Baltic biznesa plāna Destination 2025 sekmīgu īstenošanu un turpmāku lidostas infrastruktūras attīstību, kā arī celsim aviācijas nozarē strādājošo konkurētspēju.” un balstās uz Ministru kabineta 2019. gada 7. maija rīkojuma Nr. 210 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" rīcības jomas “Gudra transporta politika” uzdevuma Nr. 92.2. rīcības plāna pasākumu “Saskaņot un apstiprināt AS "Air Baltic Corporation" vidēja termiņa darbības stratēģiju” un noteikto rezultatīvo rādītāju “Apstiprināti sabiedrības darbības ikgadējie rādītāji, uzraudzīta to izpildes dinamika”.

Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts

Valsts līdzdalība un valsts līdzdalības pārvērtēšana airBaltic un vispārējā stratēģiskā mērķa noteikšana.

Saskaņā ar Likuma 7.panta pirmo daļu publiskai personai ir pienākums ne retāk kā reizi piecos gados pārvērtēt katru tās tiešo līdzdalību kapitālsabiedrībā un atbilstību Likuma 4.panta nosacījumiem. Lēmumu par publiskas personas līdzdalības saglabāšanu kapitālsabiedrībās pieņem attiecīgās publiskās personas augstākā lēmējinstitūcija.
Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmās daļas 2. punktam, publiska persona savu funkciju efektīvai izpildei var saglabāt līdzdalību kapitālsabiedrībā, ja publiskas personas kapitālsabiedrības darbības rezultātā tiek radīti pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai.
Ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta otrajā daļā noteikto, ka, veicot izvērtējumu, publiska persona konsultējas ar kompetentajām institūcijām konkurences aizsardzības jomā un komersantus pārstāvošām biedrībām vai nodibinājumiem, kā arī ievēro komercdarbības atbalsta kontroles jomu regulējošu normatīvo aktu prasības, Satiksmes ministrija nosūtīja Konkurences padomei (turpmāk – KP), Latvijas darba devēju konfederācijai, Latvijas Aviācijas Asociācijai, un Latvijas Tūrisma Aģentu un Operatoru Asociācijai (ALTA) savas kompetences ietvaros sniegt viedokli par darbības ietekmi uz konkurenci airBaltic darbības nozarē, vienlaikus sniedzot viedokli arī par airBaltic atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 2.punktam un sniegt vērtējumu par Satiksmes ministrijas sagatavoto airBaltic vispārējo stratēģisko mērķi.
LDDK ieskatā airBaltic stratēģiskais mērķis ir atbalstāms, jo tas sekmēs Latvijas tautsaimniecības attīstību kopumā un palīdzēs nodrošināt arī Latvijas starptautisko konkurētspēju, kā arī LDDK ieskatā airBaltic darbība pilnībā atbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 2.punktam.
Latvijas Aviācijas Asociācija savas kompetences ietvaros apstiprināja airBaltic atbilstību valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 2.punktam, kā arī iepazinās ar airBaltic vispārējo stratēģisko  mērķi.
Latvijas Tūrisma Aģentu un Operatoru Asociācija (ALTA) atbalsta airBaltic vispārējo stratēģisko mērķi, novērtējot airBaltic būtisko lomu tautsaimniecībā un tās sadarbību ar tūrisma nozari.
KP neradās iebildumu pret vispārējā stratēģiskā mērķa saturu, nav iebildumu pret valsts līdzdalības saglabāšanu airBaltic, kā arī neradās iebildumu pret airBaltic līdzdalības saglabāšanu Air Baltic Training (Pielikums Nr.2.) un BALTIJAS KRAVU CENTRS (Pielikums Nr.3). KP ieskatā, Air Baltic Training un BALTIJAS KRAVU CENTRS sniegtie pakalpojumi var tikt atzīti par stratēģiski svarīgiem pakalpojumiem Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmās daļas 2. punkta izpratnē, kā arī, ka pirmšķietami Air Baltic Training pakalpojumu sniegšanas tirgū varētu tikt konstatēta arī daļēja tirgus nepilnība VPIL 88. panta pirmās daļas 1. punkta izpratnē, ņemot vērā, ka ne Latvijā, ne tuvākajā apkārtnē nav citu privātu tirgus dalībnieku, kas nodrošinātu aviācijas personāla sertificētas apmācības.

Ņemot vērā minēto, kā arī veikto izvērtējumu par līdzdalības saglabāšanu (Pielikums Nr.1.), airBaltic komercdarbība atbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmās daļas 2. punktam, un valsts līdzdalība Sabiedrībā ir saglabājama arī turpmāk.
Lai izpildītu Eiropas Komisijas 2020. gada 3. jūlija lēmumā “Valsts atbalsts SA.56943 (2020/N) – Latvija COVID-19: airBaltic rekapitalizācija” iekļautos nosacījumus par rekapitalizācijas rezultātā iegūtās valsts līdzdalības izbeigšanu, 2021. gada  11. februārī Satiksmes ministrija informēja Ministru kabinetu par stratēģiju (protokols Nr.15., 43.§), un Ministru kabinets atbalstīja valsts līdzdalības samazināšanu, izmantojot sākotnējā publiskā piedāvājuma izteikšanu (IPO) kā metodi, kādā tiek izbeigta rekapitalizācijas rezultātā iegūtā valsts līdzdalība airBalticā (ierobežotas pieejamības informācija). Lai izpildītu Eiropas Komisijas 2022.gada 23.maija lēmumā “SA.63604 (2021/N) – Latvia – COVID-19: Second Recapitalisation of airBaltic” iekļautos nosacījumus par rekapitalizācijas rezultātā iegūtās valsts līdzdalības izbeigšanu, Satiksmes ministrija 2022.gada 17.maijā informēja Ministru kabinetu par IPO aktualitātēm (prot. Nr.27., 47. §). Sagatavošanās notiek, ievērojot Ministru kabinetam iepriekš prezentēto laika grafiku IPO procesa organizēšanai.

Risinājuma apraksts

Pamatojoties uz Likuma 4. un 7. pantu, airBaltic vispārējais stratēģiskais mērķis ir nosakāms šāds:
Veicināt Latvijas starptautisko sasniedzamību nodrošinot pasažieru un kravu aviopārvadājumus, tiekties uz klimatneitralitāti, attīstīt tirgus daļu Ziemeļeiropas un, citu valstu lidostās, kā arī iesaistīties jaunos tirgus segmentos, nodrošināt līderību inovācijās, tādējādi veicinot Rīgas kā nozīmīga Ziemeļeiropas gaisa satiksmes centra attīstību.

Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz saglabāt valsts līdzdalību airBaltic un noteikt vispārējo stratēģisko mērķi.
airBaltic darbības rezultātā tiek nodrošināti stratēģiski svarīgi pakalpojumi valsts attīstībai, tāpēc valsts līdzdalība airBaltic ir saglabājama arī turpmāk.
Ministru kabineta rīkojuma projekts tiešā veidā skar Latvijas iedzīvotājus, radot jaunas darba vietas, nodrošinot drošus un kvalitatīvus gaisa transporta pakalpojumus, sniedzot iespēju ceļot – tādējādi nodrošinot valsts sasniedzamību ar lielākajiem aviācijas mezgliem Eiropā un pasaulē.
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
airBaltic darbības rezultātā tiek nodrošināti stratēģiski svarīgi pakalpojumi valsts attīstībai, tāpēc valsts līdzdalība airBaltic ir saglabājama arī turpmāk.
Ministru kabineta rīkojuma projekts tiešā veidā skar uzņēmējus, kur airBaltic ieguldījums tautsaimniecībā ir būtisks. Aviācijas nozare kopumā attīsta arī citu nozaru attīstību Latvijā, tādējādi pozitīvi ietekmējot uzņēmējdarbības vidi.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

Ietekmes apraksts
Valsts līdzdalības saglabāšana sniegs pozitīvu ietekmi uz valsts ekonomikas attīstību un iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Tāpat augsta savienojamība ir viens no būtiskiem nosacījumiem ārējo tiešo investīciju piesaistei tautsaimniecībā, nodrošinot valsts ilgtspējīgu attīstību. 2019. gadā airBaltic tiešā un netiešā ietekme uz Latvijas ekonomiku sasniedza 2,5 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Pamatojoties uz airBaltic sniegto informāciju ziņojumā “Ilgtspējas un gada pārskats 2021”, airBaltic veidoja 33% no tirgus daļas Baltijas valstu galvaspilsētu lidostās. Pamatojoties uz Lursoft datiem, airBaltic 2019. gadā nodokļos valstij ir samaksājusi 24 milj. EUR un 2021.gadā 13,5 milj. EUR. Būtiski ir uzsvērt, ka aviācijas nozares rādītājus un iesākto straujo izaugsmi negatīvi ietekmēja gan Covid-19 pandēmija un tās rezultātā pieņemtie stingrie ceļošanas ierobežojumi 2020.-2021. gadā, kā arī 2022. gadā uzsāktais Krievijas karš Ukrainā un tā rezultātā pieņemtās sankcijas, kas būtiski ietekmē airBaltic darbības rādītājus. Jāmin, ka aviācijas nozares atkopšanās pirmskrīzes līmenī plānota sākot ar 2024. gada nogali.

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

Ietekmes apraksts
Valsts līdzdalības saglabāšana sniegs pozitīvu ietekmi uz nozares konkurētspējas attīstību, labvēlīgi ietekmējot arī citas tautsaimniecības nozares, nodrošinot lielāku iekšējā kopprodukta pieaugumu valstī.

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Ietekmes apraksts
Valsts līdzdalības saglabāšana sniegs pozitīvu ietekmi uz uzņēmējdarbības vides attīstību, sniedzot pozitīvu ietekmi uz tādām saistītajām nozarēm kā tūrisms un nodarbinātība, kur radot plašāku savienojamību un iespēju ceļot un palielinoties tūristu skaitam tiks attiecīgi radītas arī jaunas un stabilas darba vietas Latvijas ekonomikā.

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Ietekmes apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts radīs labvēlīgu ietekmi arī transporta un tūrisma nozari saistītajiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un to uzņēmējdarbības attīstībai nākotnē, radot pieprasījumu un veidojot jaunas darba vietas.

2.2.5. uz konkurenci:

Ietekmes apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts nākotnē radīs labvēlīgu vidi konkurences attīstībai gan Latvijā, gan ārpus tās, ņemot vērā airBaltic nozīmi.

2.2.6. uz nodarbinātību:

Ietekmes apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts būtiski ietekmēs nodarbinātību. Tiks radītas jaunas darba vietas valstī, kas veicinās valsts tautsaimniecību un ekonomisko attīstību.

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Satiksmes ministrija, AS "Air Baltic Corporation"
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/fd1f0c68-0c95-4ce1-83f8-5d8e3e7beb1f

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Iebildumi un priekšlikumi netika saņemti.

Papildus Satiksmes ministrija 2022.gada janvārī Ministru kabineta rīkojuma projektu nosūtīja Konkurences padomei (turpmāk – KP), Latvijas darba devēju konfederācijai, Latvijas Aviācijas Asociācijai, un Latvijas Tūrisma Aģentu un Operatoru Asociācijai (ALTA) savas kompetences ietvaros sniegt viedokli par darbības ietekmi uz konkurenci airBaltic darbības nozarē, vienlaikus sniedzot viedokli arī par airBaltic atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 2.punktam un sniegt vērtējumu par Satiksmes ministrijas sagatavoto airBaltic vispārējo stratēģisko mērķi. LDDK ieskatā airBaltic stratēģiskais mērķis ir atbalstāms, jo tas sekmēs Latvijas tautsaimniecības attīstību kopumā un palīdzēs nodrošināt arī Latvijas starptautisko konkurētspēju, kā arī LDDK ieskatā airBaltic darbība pilnībā atbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 2.punktam.
Latvijas Aviācijas Asociācija savas kompetences ietvaros apstiprināja airBaltic atbilstību valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 2.punktam, kā arī iepazinās ar airBaltic vispārējo stratēģisko mērķi.
Latvijas Tūrisma Aģentu un Operatoru Asociācija (ALTA) atbalsta airBaltic vispārējo stratēģisko mērķi, novērtējot airBaltic būtisko lomu tautsaimniecībā un tās sadarbību ar tūrisma nozari.
KP neradās iebildumu pret vispārējā stratēģiskā mērķa saturu, nav iebildumu pret valsts līdzdalības saglabāšanu airBaltic, kā arī neradās iebildumu pret airBaltic līdzdalības saglabāšanu Air Baltic Training un BALTIJAS KRAVU CENTRS. 

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Air Baltic Corporation AS

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi