Anotācija (ex-ante)

Saglabāt valsts līdzdalību airBaltic un noteikt vispārējo stratēģisko mērķi.

Satiksmes ministrija kļuva par airBaltic valsts kapitāla daļu turētāju, pamatojoties uz Ministru kabineta 2000.gada 2.februāra rīkojumu Nr. 62 (prot. Nr. 6, 19.§)  “Par akciju sabiedrības "Air Baltic Corporation, A/S" valsts kapitāla daļas turētāju”.
airBaltic ir reģistrēta komercreģistrā ar reģistrācijas numuru 40003245752, juridiskā adrese Tehnikas iela 3, Lidosta Rīga, Mārupes novads, Latvija, LV-1053.
airBaltic ir vadošā aviosabiedrība Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, nodrošinot tiešos lidojumus no visām Baltijas valstu galvaspilsētām - no Rīgas (Latvija), Viļņas (Lietuva) un Tallinas (Igaunija).
airBaltic ir hibrīda tipa aviosabiedrība, apvienojot labāko praksi gan no tradicionālajām pilna servisa tīkla aviosabiedrībām, gan no zemo cenu pārvadātājiem. Veidojot airBaltic aviopārvadājumu tīklu, kas ir balstīts uz tranzīta satiksmes koncentrēšanu Rīgas lidostā, tiek nodrošināta Latvijas aviācijas līderība gan Baltijas valstīs, tā arī radot konkurenci Ziemeļeiropas aviosabiedrībām. Aviosabiedrības sekmīga darbība ir būtiska arī Rīgas lidostas attīstībai. Saskaņā ar 2019. gada Rolanda Bergera (Roland Berger) pētījumu, kopējā airBaltic tiešā un netiešā ietekme uz Latvijas ekonomiku sasniedza 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un netieši atbalstīja gandrīz 30 000 darbavietu.
airBaltic ir bijis progresa virzītājs dažādās jomās gan Latvijā, gan ārpus tās, radot priekšnosacījumus ne tikai reģiona ekonomiskajai attīstībai, bet arī sekmējot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, darba vietu daudzveidību un korporatīvo pārredzamību. Plaša lidojumu ģeogrāfija un tranzīta satiksmes modelis veicina Latvijas starptautisko savienojamību, nodrošina pieeju tirgum un veicina tiešās ārējās investīcijas Latvijas tautsaimniecībā.
Ilgtspēja ir neatņemama airBaltic ikdienas un nākotnes sastāvdaļa. Lai izstrādātu risinājumus, kas saistīti ar ilgtspējību un korporatīvo atbildību, kompānijas stratēģijas prioritātes tiek īstenotas ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas noteiktos 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus (SDG). Tostarp, īpašs uzsvars tiek likts uz pieciem mērķiem, kas ir visatbilstošākie aviosabiedrības biznesa ilgtspējības veidošanai: pienācīgs darbs un ekonomiskā izaugsme; nozares jauninājumi un infrastruktūra; atbildīgs patēriņš un ražošana; rīcība klimata jomā; un miers, taisnīgums un spēcīgas institūcijas.
airBaltic ikdienā pievērš būtisku uzmanību vides, ekonomiskajai un sociālajai ilgtspējai. airBaltic vadība ir aktīvi veicinājusi ilgtspējīgu domāšanas veidu, ļaujot uzņēmuma struktūrvienībām ierosināt un izstrādāt jaunas iniciatīvas, kas turpina samazināt uzņēmuma atstāto ietekmi uz vidi. Modernizējot floti un optimizējot lidojumu procedūras, kopš 2008. gada aviosabiedrība jau ir spējusi samazināt CO2 emisiju apjomu uz katra pasažiera nolidoto kilometru par 33%. Savukārt, modernizējot savu floti – no 2020. gada airBaltic lido tikai ar vienu no pasaulē zaļākajām komerciālajām lidmašīnām Airbus A220-300. Salīdzinot ar iepriekšējās paaudzes lidmašīnām ar tādu pašu sēdvietu ietilpību, jaunajām lidmašīnām ir par 20% samazināts CO2 izmešu daudzums, par 50% mazāks NOX emisijas līmenis, un tās ir četras reizes klusākas.
Viens no valsts politikas sasniedzamajiem mērķiem aviācijas nozarē ir uzturēt un attīstīt ekonomiski efektīvu gaisa transporta sistēmu, kas sniedz drošus, kvalitatīvus un pieejamus gaisa satiksmes pakalpojumus sabiedrībai. Tostarp, ar dinamisku gaisa transporta sistēmas izveidi nodrošināt ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā un padarīt Rīgu par gaisa satiksmes centru tiešajiem un tranzīta pasažieriem, vienlaicīgi veicot pasākumus, lai mazinātu nozares uzņēmumu darbības ietekmi uz vidi. Lai to sasniegtu, cita starpā ir jānodrošina efektīva gaisa transporta sistēmas pārvaldība un regulējums, uz attīstību vērsta gaisa transporta politika.  Sagaidāmais rezultāts, sasniedzot mērķi, ir pieaugošs pakalpojumu eksports kā būtisks gaisa transporta ieguldījums tautsaimniecībā un Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem pieejami droši, kvalitatīvi un daudzveidīgi gaisa transporta pakalpojumi. 
Pamatojoties uz minēto, airBaltic stratēģiskais mērķis tika uzstādīts, vadoties pēc esošajiem valsts līmeņa politikas plānošanas dokumentiem, kā arī tajos noteiktajiem mērķiem un attīstības perspektīvām.
Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam (turpmāk – Latvija 2030) viena no prioritātēm ir Latvijas telpiskās attīstības perspektīva, kur viens no izvirzītajiem mērķiem ir “Stiprināt Latvijas un tās reģionu starptautisko konkurētspēju, palielinot Rīgas kā Ziemeļeiropas metropoles un citu valstu lielāko pilsētu starptautisko lomu”. Rīcības virziens 299. paredz lidostas infrastruktūra un maršrutu piedāvājums, kas ļautu palielināt pārvadāto pasažieru skaitu vismaz līdz 10 miljoniem gadā, kas sakrīt ar airBaltic izvirzīto stratēģisko mērķi attīstīt tirgus daļu Ziemeļeiropas un, citu valstu lidostās, kā arī iesaistīties jaunos tirgus segmentos un veicinot Rīgas kā nozīmīga Ziemeļeiropas gaisa satiksmes centra attīstību.
Latvijas Nacionālais attīstības plāna 2021.-2027.gadam  (turpmāk – NAP) rīcības virziena “Tehnoloģiskā vide un pakalpojumi” 313. mērķis paredz starptautiskās savienojamības uzlabošanu , attīstot starptautisko Lidostu “Rīga” un vienlaikus paaugstinot tranzīta pakalpojumu konkurētspēju un jaunu tirgu apguvi, veidojot Rīgu par nozīmīgu un modernu multimodālu transporta mezglu, tostarp, uzlabojot infrastruktūru, tādējādi palielinot Eiropas vienotā transporta tīkla produktivitāti un sekmējot vides mērķu ievērošanu, kas sakrīt ar airBaltic noteikto stratēģisko mērķi veicināt Rīgu kā nozīmīgu Ziemeļeiropas gaisa satiksmes centru.
Būtiskākais vidējā termiņa politikas plānošanas dokuments transporta nozares attīstībai Latvijā ir Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (turpmāk – TAP 2027), kas tika apstiprināts tikai 2021.gada 21.oktobrī. TAP 2027 projekta izstrādes ietvaros tika noteikti aviācijas nozares attīstības virzieni un precizēti arī aviācijas jomas politikas plānošanas dokumentā izvirzītie mērķi, nosakot nepieciešamos pasākumus mērķu sasniegšanai.
Transporta politikas 1.politikas rezultāta “Uzlabotas mobilitātes iespējas” noteiktie rādītāji paredz apkalpoto pasažieru skaita un lidojuma maršruta pieaugumu lidostā “Rīga”, tādējādi turpinot attīstīt Rīgu kā nozīmīgu Ziemeļeiropas aviācijas mezglu. Minētā virziena nodrošināšanā galvenā loma ir nacionālajam pārvadātājam airBaltic, kas vienīgais nodrošina pastāvīgi pieaugošu tranzīta pasažieru plūsmu. Ir jārēķinās, ka gaisa transports arī turpmāk būs galvenais transporta veids ātras sasniedzamības nodrošināšanai, it īpaši lielos attālumos. 2.politikas rezultāts “Samazinātas SEG emisijas transportā un uzlabota vides kvalitāte” sakrīt ar airBalic vispārējo stratēģisko mērķi attiecībā uz tiekšanos uz klimatneitralitāti. TAP 2027 3.politikas rezultāts “Nodrošināta konkurētspējīga un resursefektīva transporta un loģistikas sistēma” paredz apkalpoto kravu apjomu pieaugumu lidostā “Rīga”, kas sasaistās ar airBaltic mērķi nodrošināt kravu pārvadājumus.
Tāpat nacionālajam pārvadātājam airBaltic ir būtiska nozīme krīzes situācijās. Tai laikā, kad visā pasaulē Covid-19 pandēmijas apturēšanas nolūkā tika slēgtas valstu  robežas un apturēti starptautiskie pasažieru pārvadājumi un daudzi Latvijas valsts iedzīvotāji zaudēja iespējas atgriezties mājās, kā rezultātā airBaltic nodrošināja speciālus repatriācijas lidojumu veikšanu un individuālo aizsardzības līdzekļu piegādi apstākļos, kad pasaules loģistikas ķēdes bija paralizētas.
Pamatojoties uz Covid-19 pandēmijas radītajiem ceļošanas ierobežojumiem, kas būtiski skāra visu aviācijas nozari Latvijā un Eiropā, mainījās arī ceļošanas ieradumi. Ieviešot digitālo vakcinācijas sertifikātu, ceļojumu  pieprasījums sāka pieaugt. Aviokompānijām bija jāpielāgojas jaunajai situācijai un ceļošanas paradumiem, kur par pieprasītākajiem kļuva atpūtas galamērķi.  Pārorientēšanās uz jauniem tirgus segmentiem, kur samazinājās pieprasījums ar biznesu saistītiem lidojumiem, bet palielinājās pieprasījums pēc atpūtas galamērķu jauniem maršrutiem, ir viens no airBaltic iekļautajiem stratēģiskajiem mērķiem. Tāpat jāmin, ka ar plānoto un plašo maršruta tīkli airBaltic savieno Baltijas valstis ar svarīgākajiem aviācijas mezgliem Eiropā un pasaulē, nodrošinot arī iespējas vietējai tūrisma nozarei.
Stratēģiskais mērķis uzstādīts, pamatojoties uz Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 92.punktu – “Turpinot attīstīt Rīgu kā nozīmīgu Ziemeļeiropas aviācijas mezglu, veicināsim Air Baltic biznesa plāna Destination 2025 sekmīgu īstenošanu un turpmāku lidostas infrastruktūras attīstību, kā arī celsim aviācijas nozarē strādājošo konkurētspēju.” un balstās uz Ministru kabineta 2019. gada 7. maija rīkojuma Nr. 210 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" rīcības jomas “Gudra transporta politika” uzdevuma Nr. 92.2. rīcības plāna pasākumu “Saskaņot un apstiprināt AS "Air Baltic Corporation" vidēja termiņa darbības stratēģiju” un noteikto rezultatīvo rādītāju “Apstiprināti sabiedrības darbības ikgadējie rādītāji, uzraudzīta to izpildes dinamika”.