Anotācija

1) 27.01.2026. MK  noteikumu Nr. 460 grozījumos tika noteikts jauns atskaites punkts pretendentu atbilstības pārbaudei – 2026. gada 1. janvāris. Tomēr minētie grozījumi stājās spēkā tikai 2026. gada 3. februārī. Tādējādi normatīvā regulējuma piemērošana attiecībā uz laika posmu no 2026. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 2. februārim rada būtisku tiesiskās paļāvības principa pārkāpuma risku. Personas, kuras iesniedza pieteikumus minētajā periodā, paļāvās uz tobrīd spēkā esošo regulējumu, tādēļ jauno, ierobežojošo kritēriju piemērošana bez pārejas perioda var pasliktināt pretendentu tiesisko stāvokli.
Papildus pastāv arī ievērojams administratīvais un tiesvedības risks, jo minētajā periodā ir saņemti 55 pieteikumi. Šo pieteikumu vērtēšana, piemērojot kritērijus ar atpakaļejošu datumu, var radīt nevienlīdzīgu attieksmi pret pretendentiem, kuri pieteikumus iesnieguši pirms 2026. gada. Atteikumi, kas pamatoti ar 2026. gada 1. janvāra atskaites datumu, var tikt apstrīdēti tiesā, kas var radīt tiesvedības riskus, kavēt ES fondu apguvi un palielināt administratīvo slogu.
Lai novērstu minēto tiesisko nenoteiktību un nodrošinātu taisnīgu administratīvo procesu, nepieciešams pārskatīt noteikumu piemērošanas kārtību, paredzot pārejas regulējumu un nodrošinot, ka jaunais atskaites datums netiek piemērots pieteikumiem, kas iesniegti pirms attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās.

2) Skaidras sasaistes trūkums starp pretendenta iesniegto projekta pieteikumu un cilvēkresursu plānu rada neskaidrības attiecībā uz plānoto darbību īstenošanai nepieciešamo personāla nodrošinājumu, kā arī palielina interpretācijas risku projekta vērtēšanas un uzraudzības procesā. Ja nav precīzi definēta nodarbinātības vērtēšanas mehānisma, pastāv risks, ka atbalsts var netikt piešķirts speciālistiem, kuri faktiski papildina prioritāro pakalpojumu sniedzēju loku, bet formāli jau ir nodarbināti iestādē citā jomā. Tas mazina kompensāciju sistēmas prognozējamību, negatīvi ietekmē pretendentu motivāciju un var radīt atšķirīgu pieeju lēmumu pieņemšanas procesā.

1) Veselības aprūpes nozarē katras ārstniecības personas piesaiste un noturēšana valsts apmaksāto pakalpojumu sistēmā ir stratēģiski būtiska pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai. Lai atbalsts tiktu piešķirts ārstniecības personām, kuras nesen pievienojušās valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, tika aktualizēts pretendenta atbilstības pārbaudes datums. Tiesību akta projekts novērš situāciju, kurā pretendenti zaudētu tiesības uz atbalstu tikai formālu normatīvā regulējuma spēkā stāšanās termiņu nesakritības dēļ. 27.01.2026. MK  noteikumu Nr. 460 grozījumos tika noteikts nosacījums par 2026. gada 1. janvāri kā jaunu pretendentu atbilstības pārbaudes datumu. Šāds risinājums ir nepieciešams, jo minētā norma, kas stājās spēkā 2026. gada 3. februārī, radīja tiesiski nepieļaujamu situāciju ar atpakaļvērstu spēku attiecībā uz 55 pieteikumiem, kas iesniegti jau janvārī, liekot personām piemērot ierobežojumus, par kuriem tās pieteikuma brīdī nevarēja zināt.
Lai novērstu tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu un nevienlīdzīgu attieksmi pret speciālistiem, kuri paļāvās uz līdzšinējo atskaites datumu (2023. gada 23. augusts), noteikumu projekta "Noslēguma jautājumi" sadaļā tiek ieviesta pārejas norma: “Kompensācijas pieteikumus, kas Veselības ministrijā saņemti laikposmā no 2026. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 2. februārim un par kuriem nav pieņemts lēmums par kompensācijas piešķiršanu vai pieteikuma noraidīšanu, finansējuma saņēmējs izvērtē atbilstoši šo noteikumu 21.4. apakšpunktam, pārbaudot pretendenta atbilstību pēc stāvokļa uz 2023. gada 23. augustu.”

2) Lai novērstu konstatētos riskus, grozījumi precizē, ka iepriekšējā nodarbinātība tiek vērtēta tikai tajā atbalstāmajā specialitātē un iestādē, kas norādīta pretendenta pieteikumā un saskaņota ar cilvēkresursu plānu. Šis risinājums nodrošina, ka kompensācija netiek liegta personām, kuras iepriekš iestādē veikušas citus pienākumus, kas nav saistīti ar konkrēto atbalstāmo amata vietu, saglabājot tiesisko noteiktību un vienlīdzīgu pieeju pret visiem pretendentiem. Precizētā kritēriju definīcija ievērojami paaugstina administratīvo efektivitāti. Skaidri definēti nosacījumi, tostarp pieteikuma datu sasaistīšana ar cilvēkresursu plānu, ļauj paātrināt pieteikumu izskatīšanas procesu, samazinot rindas un administratīvo slogu iestādēm. Tas nodrošina konsekventu un objektīvu lēmumu pieņemšanu, sekmē speciālistu uzticību atbalsta mehānismiem un stiprina prognozējamu cilvēkresursu plānošanu veselības nozarē. Papildus, grozījumi nodrošina, ka kompensāciju piešķiršanas process atbilst gan nacionālajiem, gan ES noteiktajiem standartiem. Stabils un caurskatāms atbalsta mehānisms sekmē kvalificētu speciālistu piesaisti un noturēšanu, īpaši prioritārajās jomās un reģionos, kur atbalsts ir būtisks stacionāro un reģionālo pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanai.

Papildus ar grozījumiem tiek svītrota norma par atbildīgās iestādes pārstāvju dalību konsultatīvajā darba grupā, lai mazinātu administratīvo slogu un nodrošinātu stingru funkciju nodalīšanu. Saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likumu, atbildīgā iestāde veic uzraudzības un kontroles funkcijas, tādēļ tās iesaiste pieteikumu vērtēšanā un lēmumu pieņemšanā radītu interešu konflikta risku un neatbilstību Regulas 2024/2509 61. panta nosacījumiem.

3) Papildus grozījumi paredz projekta īstenošanā sadarbības partnera statusā piesaistīt Nacionālo veselības dienestu (turpmāk – dienests) un Veselības inspekciju. 
Dienests ir Veselības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir īstenot valsts politiku veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā un administrēt veselības aprūpei paredzētos valsts budžeta līdzekļus, nodrošinot to racionālu un maksimāli efektīvu izmantošanu, kā arī īstenot valsts politiku veselības un sabiedrības veselības datu iegūšanā un analīzē. Viena no dienesta funkcijām ir uzraudzīt dienesta administrēšanā nodoto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu ārstniecības iestādēs un aptiekās, un tas veic sekojošus uzdevumus:
- apkopo vadības sistēmas datus;
- pārbauda no valsts budžeta apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējas, to sniegšanas pamatotību un atbilstību līgumam ar dienestu, kā arī ārstniecības iestāžu darbības atbilstību normatīvajiem aktiem.
Savukārt Veselības inspekcijas viena no funkcijām ir uzturēt ārstniecības iestāžu, ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistru; un funkciju izpildei tā veic šādus uzdevumus:
- kontrolē ārstniecības iestāžu darbības atbilstību veselības aprūpes jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem un pārbauda, vai ārstniecības personām ir sertifikācijas institūcijas izsniegti ārstniecības personas sertifikāti;
- pārbauda, vai ārstniecības iestādes atbilst obligātajām prasībām, kas noteiktas ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām (tai skaitā attiecībā uz zāļu aprites kārtības ievērošanu un kvalitatīvu un kvalificētu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu), kā arī aptur neatļautu ārstniecību;
- veic ārstniecības iestāžu, ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrāciju, attiecīgo reģistru datu papildināšanu un uzturēšanu, nodrošina to publisku pieejamību, kā arī veic reģistru datu analīzi.
Projektā papildus ikdienas darbam dienests veic specifisku ģimenes ārstu prakšu maiņas procesa uzraudzību tieši kompensāciju saņemšanas kontekstā, nodrošinot apliecinājumus par vienošanos parakstīšanu un jaunu līgumu noslēgšanu kā priekšnoteikumu ES fondu izmaksai. Abu institūciju pārstāvji jau šobrīd darbojas projekta konsultatīvajā darba grupā atbilstoši savām kompetencēm, tostarp veicot nosacījumu atbilstības pārbaudi un sniedzot pamatotu vērtējumu par pretendentu atbilstību noteiktajiem kritērijiem.  Tomēr līdz šim tie nav bijuši projekta sadarbības partneri un par ieguldīto darbu nav saņēmuši atlīdzību, neskatoties uz ievērojamo izvērtējamo lietu apjomu.

Būtiski uzsvērt, ka abām institūcijām ir pieejami nozīmīgi datu resursi, tostarp reģistri un līgumiskā informācija par ārstniecības personām, kas nodrošina operatīvu un kvalitatīvu informācijas pieejamību pretendentu izvērtēšanai. Līdz ar to pilnvērtīga iesaiste partneru statusā paaugstina izvērtēšanas procesa kvalitāti un efektivitāti, vienlaikus, nostiprinot institūciju lomu projektā un paredzot atbilstošu atlīdzību par papildu darba pienākumu veikšanu.
Projekta ietvaros dienests galvenokārt nodrošina datu un apliecinājumu sniegšanu, kā arī ģimenes ārstu prakšu maiņas procesa uzraudzību. Dienests izsniedz apliecinājumu, ka ģimenes ārsts, kurš nodod praksi, un ģimenes ārsts, kurš pārņem praksi, ir parakstījuši vienošanos par procesa uzsākšanu, kā arī pēc Veselības ministrijas projekta vienības pieprasījuma sniedz informāciju par noslēgtajiem līgumiem starp ārstniecības iestādēm un dienestu, kas ir papildus funkcijas sasaistāmas tikai ar projektu. Kompensāciju izmaksas priekšnoteikums ir dienesta apstiprinājums, ka jaunais ģimenes ārsts ir noslēdzis līgumu par primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu. Tāpat dienests saņem informāciju par darba grupas pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz kompensāciju piešķiršanu vai atteikumu, tiek informēts par līgumu grozījumiem, laušanu vai nepamatoti piešķirtu līdzekļu atmaksas pieprasījumiem, kā arī nodrošina aktuālās informācijas publicēšanu savā tīmekļa vietnē.
Savukārt Veselības inspekcija papildus ikdienas darbam, iesaistoties projektā nodrošina mērķētu ārstniecības personu kvalifikācijas un reģistrācijas datu verifikāciju pēc projekta vienības pieprasījuma, veicot padziļinātu analīzi par personu tiesībām ieņemt konkrētus amatus tieši atbalstāmajās specialitātēs. . Pēc projekta vienības pieprasījuma inspekcija sniedz informāciju par pretendenta reģistrāciju ārstniecības personu reģistrā, kā arī par ārstniecības personu sertifikātu esamību un to derīguma termiņiem. Gadījumos, kad rodas šaubas par personas tiesībām ieņemt konkrētu amatu, tiek pieprasīta papildu informācija, lai pārliecinātos par atbilstību normatīvajiem aktiem. Tāpat Veselības inspekcija savā tīmekļa vietnē nodrošina informācijas pieejamību par projektu un kompensācijas saņemšanas iespējām. 
Minētās darbības netiek veiktas institūciju pamatbudžeta ietvaros kā pastāvīgas pārvaldes funkcijas, bet rodas tikai projekta īstenošanas rezultātā un tikai projekta darbību nodrošināšanai. Tās nav uzskatāmas par pamatfunkciju finansēšanu, jo tās ir tieši saistītas ar 4.1.2.5. pasākuma mērķa sasniegšanu un ievērojamo pieteikumu izvērtēšanas apjomu, kas nav iekļauts institūciju ikdienas kapacitātes plānos.
Ņemot vērā projekta ietvaros pieaugošo kompensāciju pretendentu skaitu un izvērtējamo lietu apjomu, būtiski pieaug dienesta  un Veselības inspekcijas speciālistu iesaiste individuālu lietu izvērtēšanā, datu verifikācijā un lēmumu sagatavošanā.
Plānotais darba apjoms sadarbības partneriem noteikts, balstoties uz vēsturisko projekta pieteikumu skaitu un tā pieauguma dinamiku, vidējo viena pieteikuma izskatīšanai nepieciešamo laika patēriņu, darba grupas sēžu biežumu un ilgumu, kā arī pēcuzraudzības un papildu pārbaužu apjomu. Detalizēts darba apjoma aprēķins tiek dokumentēts projekta personāla plānošanas dokumentācijā un finanšu aprēķinos.

Sadarbības partneru (dienesta un Veselības inspekcijas) funkcijas, iesaistes veids un ar to saistītās izmaksu pozīcijas pēc būtības ir salīdzināmas ar finansējuma saņēmēja izmaksu struktūru, uz kuras pamata tika noteikta un saskaņota izmaksu likme.
Vienlaikus norādāms, ka projekta ietvaros iesaistāmo cilvēkresursu kopējais apjoms netiek palielināts – tiek veikta esošo cilvēkresursu pārdale starp projekta īstenošanas aktivitātēm un sadarbības partneru dalību, tai skaitā konsultatīvās darba grupas ietvaros. Attiecīgi atsevišķu projekta personāla iesaiste tiek samazināta, savukārt sadarbības partneru speciālistu iesaiste tiek palielināta atbilstoši to kompetencei un faktiskajam ieguldījumam pasākuma īstenošanā.
Lai nošķirtu starp institūciju pamatfunkciju izpildi un projekta ietvaros finansētajām darbībām, katram iesaistītajam sadarbības partnera darbiniekam tiks noteikts konkrēts projekta pienākumu apraksts, tiks veikta darba laika uzskaite vai piemērots cits dokumentēts darba ieguldījuma uzskaites mehānisms atbilstoši normatīvajiem aktiem un projekta vadības prasībām, kā arī projekta uzdevumi tiek nodalīti no amata pamatpienākumiem amata aprakstos vai atsevišķos rīkojumos vai deleģējumos.
Līdz ar to izmaksu struktūra pēc būtības nemainās, bet tiek pielāgota atbilstoši faktiskajai darba organizācijai, un sākotnēji izmantotie dati ir uzskatāmi par pietiekami reprezentatīviem arī attiecībā uz sadarbības partneriem. Izmaksu likmes piemērošana sadarbības partneru izmaksām nerada neatbilstības risku. 
Papildus finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas laikā nodrošinās izmaksu uzraudzību un nepieciešamības gadījumā veiks papildu izvērtējumu, lai mazinātu iespējamos revīzijas riskus. Lai novērstu dubultā finansējuma risku, finansējuma saņēmējs veic regulāru izmaksu uzraudzību un personāla iesaistes laika grafiku pārbaudi. Tiek nodrošināta stingra funkciju nodalīšana starp uzraudzības un lēmumu pieņemšanas procesiem, ievērojot Regulas 2024/2509 61. panta prasības.

Izstrādāto grozījumu ietekme uz finansējuma saņēmēju ir vērtējama kā neitrāla. Šo MK noteikumu grozījumi precizē piemērošanas nosacījumus un novērš interpretācijas neskaidrības, tādējādi samazinot administratīvo slogu un paātrinot pieteikumu izvērtēšanas procesu. Vienlaikus tiek nodrošināta vienveidīga pieeja pretendentu atbilstības vērtēšanā un mazināti tiesvedības riski. Finansējuma saņēmējam nav paredzams būtisks papildu administratīvais vai finanšu slogs, jo grozījumu īstenošana notiks esošo resursu ietvaros.
Izstrādātie grozījumi nav uzskatāmi par būtiskiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060 izpratnē, jo tie nemaina projekta darbības veidu, mērķus vai būtiskos īstenošanas nosacījumus.
Attiecībā uz vienošanos par projekta īstenošanu norādāms, ka, ņemot vērā grozījumu saturu, var būt nepieciešams veikt tehniskus precizējumus vienošanās nosacījumos. Vienlaikus grozījumi neparedz būtiskas izmaiņas projekta saturā vai finansēšanas nosacījumos, līdz ar to vienošanās grozījumi, ja tādi būs nepieciešami, būs neliela apjoma un tehniska rakstura.

Papildus, jāņem vērā, ka 2025. gada 16. decembrī Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāts ir pieņēmis Komisijas Lēmumu (ES) 2025/2630 Par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, un ar ko atceļ Lēmumu 2012/21/ES (turpmāk – jaunais VTNP lēmums), kas aizstās Komisijas Lēmumu 2012/21/ES (2011.gada 20.decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106.panta 2.punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (turpmāk – vecais VTNP lēmums). Jaunais VTNP lēmums ir stājies spēkā ar 2026. gada 8. janvāri. Vienlaikus jaunajā VTNP lēmumā ir noteikts, ka visas atbalsta programmas, kas stājās spēkā pirms tā spēkā stāšanās un kas bija saderīgas ar iekšējo tirgu un atbrīvotas no paziņošanas prasības saskaņā ar veco VTNP lēmumu, arī turpmāk ir saderīgas ar iekšējo tirgu un atbrīvotas no paziņošanas prasības vēl divu gadu laikposmā pēc šā lēmuma stāšanās spēkā. Ņemot vērā minēto, komercdarbības atbalstu pasākuma ietvaros saskaņā ar veco VTNP lēmumu var saņemt arī subjekti, kam noslēgts pilnvarojuma akts ar jauno VTNP lēmumu, ievērojot noteikumos ietvertos atbalsta nosacījumus un nosacījumus, kas izriet no vecā VTNP lēmuma, un atsauces neesamība pilnvarojuma aktā uz veco VTNP lēmumu nav šķērslis, lai piešķirtu atbalstu saskaņā ar veco VTNP lēmumu.