25-TA-2747: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafiku laikposmam no 2026. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafiku laikposmam no 2026. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim" (turpmāk - rīkojuma projekts) ir sagatavots, lai izpildītu Ministru kabineta 2025. gada 14. oktobrī sēdes protokollēmumā doto uzdevumu (prot. Nr. 43 36.§; 11.punkts), kurā Izglītības un zinātnes ministrijai (turpmāk - ministrija) uzdots sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem līdz 2025. gada 14. novembrim sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā risinājumus par pedagogu zemākās darba algas pamatprincipu turpmāko noteikšanu, kā arī risinājumus Izglītības likuma 53. panta 3. daļas "Pedagoga mēnešalga par vienu slodzi nav zemāka par Ministru kabineta apstiprināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafikā noteikto mēnešalgu attiecīgajā laikposmā" ievērošanai 2026. gada ietvaros.
Vienlaikus pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika izstrādes pamatotību nosaka:
- Izglītības likuma 53.panta trešās daļas norma – “(3) Pedagoga mēnešalga par vienu slodzi nav zemāka par Ministru kabineta apstiprināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafikā noteikto mēnešalgu attiecīgajā laikposmā.”;
- Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam noteiktais attiecībā uz pedagogu un augstākās izglītības institūciju akadēmiskā personāla vidējās bruto darba samaksas sabiedriskajā sektorā attiecība pret vidējo bruto darba samaksu sabiedriskajā sektorā.
- Valdības rīcības plāna "Deklarācija par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanu" 25. punktā noteiktais un Valdības rīcības plāna 25.1. pasākums: nodrošināts konkurētspējīgs atalgojums un sabalansēta slodze pedagogiem, vienlaikus sniedzot atbalstu pedagogu profesionālās kompetences pilnveidei.
Rīkojuma projekta izstrāde ir būtiska, lai nodrošinātu pedagogiem konkurētspējīgu atalgojumu, un, piesaistot jaunus pedagogus izglītības sistēmai un motivējot palikt strādāt izglītības sistēmā augsti kvalificētus pedagogus, novērstu speciālistu trūkumu.
Vienlaikus pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika izstrādes pamatotību nosaka:
- Izglītības likuma 53.panta trešās daļas norma – “(3) Pedagoga mēnešalga par vienu slodzi nav zemāka par Ministru kabineta apstiprināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafikā noteikto mēnešalgu attiecīgajā laikposmā.”;
- Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam noteiktais attiecībā uz pedagogu un augstākās izglītības institūciju akadēmiskā personāla vidējās bruto darba samaksas sabiedriskajā sektorā attiecība pret vidējo bruto darba samaksu sabiedriskajā sektorā.
- Valdības rīcības plāna "Deklarācija par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanu" 25. punktā noteiktais un Valdības rīcības plāna 25.1. pasākums: nodrošināts konkurētspējīgs atalgojums un sabalansēta slodze pedagogiem, vienlaikus sniedzot atbalstu pedagogu profesionālās kompetences pilnveidei.
Rīkojuma projekta izstrāde ir būtiska, lai nodrošinātu pedagogiem konkurētspējīgu atalgojumu, un, piesaistot jaunus pedagogus izglītības sistēmai un motivējot palikt strādāt izglītības sistēmā augsti kvalificētus pedagogus, novērstu speciālistu trūkumu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministrija ir sagatavojusi rīkojuma projektu, kura mērķis ir iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā pedagogu zemākās darba samaksas pieauguma grafiku (pielikums) (turpmāk – grafiks), nodrošinot pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieaugumu laika periodam no 2026. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2017. gadā Izglītības likuma (turpmāk – likums) 53. pantā tika veikti grozījumi, šā panta trešajā daļā nosakot, ka pedagoga mēnešalga par vienu slodzi nav zemāka par Ministru kabineta apstiprināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafikā noteikto mēnešalgu attiecīgajā laikposmā.
Atbilstoši Izglītības likumā noteiktajam tika pieņemti divi normatīvie akti:
1) Ministru kabineta 2018. gada 15. janvāra rīkojums Nr. 17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. decembrim”;
2) Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa rīkojums Nr. 226 “Par pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafiku laikposmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim” (turpmāk - rīkojums Nr.226). Zemākās algas likmes pieaugums (par slodzi ar 36 stundām nedēļā) no 1224 euro līdz 1410 euro, 15,2 % pieaugums. Spēkā esošajā grafikā pedagogiem (izņemot akadēmisko personālu) ir noteikta nevis mēnešalga, bet zemākā vienas darba stundas likme un attiecīgi tās pieaugums pa gadiem. Pāreja no mēnešalgas uz vienas stundas likmi bija būtiska, ņemot vērā, ka šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums paredz atšķirīgu slodzes apmēru dažādiem pedagogu amatiem, proti, 30, 36 va 40 darba stundas nedēļā.
Šo trīs gadu laikā ir veikti divi grozījumi rīkojumā Nr. 226. Pirmais grozījums tika veikts 05.12.2023. (Ministru kabineta rīkojums Nr. 856), lai nodrošinātu Satversmes tiesas lēmuma par pirmsskolas pedagogu zemākās algas likmes izlīdzināšanu ar pārējo vispārējās izglītības pedagogu zemākās mēneša darba algas likmi un sākot ar 2024. gada 1. janvāri paredzētu pirmsskolas pedagogu zemākās vienas stundas likmes palielinājumu līdz 9,54 euro. Minētajam mērķim tika piešķirts papildu finansējums 16 328 984 euro apmērā. Otrais grozījums tika veikts 2024. gada 18. decembrī (Ministru kabineta rīkojums Nr. 1214), kas tika izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 14. oktobra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 43 1.§ ) 9. punktā noteikto: “9. Pieņemt zināšanai, ka budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 23.00.00 “Valsts atbalsta programmas un citi valsts nozīmes pasākumi” rezervētais finansējums 30 000 000 euro apmērā prioritārajam pasākumam "Pedagogu atalgojuma pieaugumam, tai skaitā finansējums pedagogu darba samaksai atbilstoši aktualizētajam skolēnu skaitam" tiks novirzīts pedagogu zemākās algas likmes pieaugumam par 2,6 % no 2025. gada 1. janvāra visiem pedagogiem, tostarp, pašvaldību, privātajās, Izglītības un zinātnes ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Kultūras ministrijas un Veselības ministrijas pārraudzībā esošajās visu līmeņu izglītības iestādēs.” Tika samazināta grafikā sākotnēji plānotā zemākā vienas darba stundas algas likme no 10,35 euro uz 9,79 euro. Pedagogu zemākās vienas darba stundas likmes pieaugums no 2025. gada 1. janvāra par 2,6 procentiem, salīdzinājumā ar 2024. gadu, skaidrojams ar pieņemto normu 2025. gadā ierobežot algu pieaugumu visā valsts sektorā.
Ņemot vērā, ka esošais grafiks ir spēkā līdz 2025. gada 31. decembrim, kā arī valsts mainīgo ekonomisko situāciju un prioritātes, ministrija sadarbībā ar sociālajiem partneriem ir diskutējuši par risinājumiem pedagogu darba samaksas pieaugumam no 2026. gada 1. janvāra.
2024. gada 2. oktobrī notika tikšanās, kurā piedalījās ministrijas, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (turpmāk – LIZDA), Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas (turpmāk – IKZK) un Finanšu ministrijas pārstāvji, lai pārrunātu jautājumu par turpmākiem pedagogu zemākās darba samaksas pieauguma principiem. Sanāksmes laikā iesaistītas puses vienojās, ka līdz 2024. gada 2. novembrim ministrija, LIZDA un Finanšu ministrija iesniedz IKZK priekšlikumus, kā turpmāk noteikt pedagogu algu pieaugumu, t.sk. izvērtējot iespēju, ka pedagogu zemākā darba algas likme tiek noteikta atbilstoši tiem pašiem principiem, kas noteikti valsts vienotajā atlīdzības sistēmā. Savukārt, 2025. gada 29. janvārī notika iesaistīto pušu sanāksme (ministrija, Finanšu ministrija, IKZK, LIZDA, Valsts kanceleja), kurā tika pārrunāti ministrijas, FM un LIZDA iesniegtie priekšlikumi par grozījumu veikšanu Izglītības likumā vai Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Ņemot vērā, ka Valsts kancelejas kompetencē ir valsts pārvaldē nodarbināto atlīdzības jautājumi (Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums), ministrija lūdza papildus arī Valsts kancelejai sniegt viedokli par iespēju iekļaut pedagogu darba samaksu regulējošas normas Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Ņemot vērā argumentus, iesaistītās puses (ministrija, LIZDA) uzskatīja, ka grozījumi nav jāveic Atlīdzības likumā.
Ministru kabineta 2025. gada 22. septembra sēdē tika skatīts Finanšu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums “Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028. gadam”. Atbilstoši sēdes protokollēmumam (MK 22.09.2025. sēdes prot. Nr.38, 1. §, 2.punkts) tika atbalstīti informatīvā ziņojuma 1. pielikumā ietvertie prioritārie pasākumi 2026., 2027. un 2028. gadam un pasākumi finansējuma nodrošināšanai prioritāro pasākumu īstenošanai – pedagogu darba samaksas finansēšanas modelim “Programma skolā” (turpmāk - modelis), paredzot finansējumu:
- 2026. gadam - 45 028 012 euro;
- 2027. gadam - 90 579 139 euro;
- 2028.gadam - 86 579 139 euro.
Nepieciešamais finansējums ir atbalstīts Saeimas galīgajā lasījumā, skatot likumprojektu “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam”. Modelis paredz, ka, sākot ar 2026. gada 1. septembri, katra vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības iestāde saņem līdzvērtīgu finansējumu pedagogu atalgojumam, atbilstoši īstenotajām izglītības programmām un pašvaldības saņem finansējumu izglītojamiem nepieciešamam atbalstam un izglītības iestāžu pārvaldībai. Modeli plānots piemērot visām pašvaldību, fizisko un juridisko personu dibinātām vispārējās izglītības iestādēm, kas īsteno pamatizglītības vai vidējās izglītības programmas (izņemot speciālās izglītības iestādes). Modelis neattieksies uz pirmsskolas izglītības iestāžu, interešu izglītības, profesionālās ievirzes, profesionālās izglītības un augstākās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksu.
Pēc OECD aptauju datiem 2024. gadā 7.-9. klašu skolotāju vidū apmierināti ar savu darba samaksu Latvijā ir 38,9 % skolotāju, kas ir nedaudz zem OECD dalībvalstu vidējā (OECD dalībvalstīs vidēji 39,2 %). Kopumā atbilstoši 2024. gada datiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā skolotāju īpatsvars, kas paudis nodomu pārtraukt skolotāja darbu nākamo piecu gadu laikā, ir līdzīgs (Latvijā 47,2 %; Lietuvā 51,3 %; Igaunijā 45,5 %), tomēr tas ir ievērojami augstāks nekā OECD dalībvalstīs vidēji (26,8%). Pie tam, salīdzinot ar 2018. gada datiem, Latvijā vērojams daudz straujāks šādu skolotāju, kas apsver pārtraukt skolotāja darbu, pieaugums (skolotājiem, kas jaunāki par 30 gadiem: Latvijā +10,9 %; Lietuvā +6,6 %; Igaunijā +1,3 %; OECD vidēji +3,4 %) (Avots: Skolotāju un skolu direktoru aptauja OECD TALIS 2024).
Salīdzinot Latvijas skolotāju algas ar Lietuvu, Igauniju un OECD dalībvalstu vidējo vērtību, ja tiek ņemta vērā dzīves dārdzība attiecīgajās valstīs (pēc pirktspējas paritātes), visos izglītības posmos Latvijā ir zemākais vidējais atlīdzības līmenis. VienlaikusLatvijā ir arī lēnākais pedagogu algu pieauguma temps – salīdzinot algu izmaiņas laika posmā no 2015. līdz 2024. gadam. Piemēram vidējās izglītības pedagogiem Latvijā šajā periodā alga palielinājusies 1,8 reizes, bet Igaunijā 2,1 reizes un Lietuvā 3,0 reizes). Līdzīgas tendences ir arī citos izglītības posmos (Latvijā 1,8 līdz 2,1 reižu algas palielinājums atbilst 2,1 līdz 2,4 reižu palielinājumam Igaunijā un 3,0 reižu palielinājumam Lietuvā) (avots: OECD “Īsumā par izglītību 2025” (Education at a Glance 2025)).
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2025. gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1 835 eiro, bet izglītības nozarē vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1 662 euro. Ir svarīgi palielināt atalgojumu pedagogiem, lai piesaistītu talantīgus un kvalificētus cilvēkus šajā nozarē, kā arī saglabātu esošos darbiniekus.
Atbilstoši Izglītības likumā noteiktajam tika pieņemti divi normatīvie akti:
1) Ministru kabineta 2018. gada 15. janvāra rīkojums Nr. 17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. decembrim”;
2) Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa rīkojums Nr. 226 “Par pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafiku laikposmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim” (turpmāk - rīkojums Nr.226). Zemākās algas likmes pieaugums (par slodzi ar 36 stundām nedēļā) no 1224 euro līdz 1410 euro, 15,2 % pieaugums. Spēkā esošajā grafikā pedagogiem (izņemot akadēmisko personālu) ir noteikta nevis mēnešalga, bet zemākā vienas darba stundas likme un attiecīgi tās pieaugums pa gadiem. Pāreja no mēnešalgas uz vienas stundas likmi bija būtiska, ņemot vērā, ka šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums paredz atšķirīgu slodzes apmēru dažādiem pedagogu amatiem, proti, 30, 36 va 40 darba stundas nedēļā.
Šo trīs gadu laikā ir veikti divi grozījumi rīkojumā Nr. 226. Pirmais grozījums tika veikts 05.12.2023. (Ministru kabineta rīkojums Nr. 856), lai nodrošinātu Satversmes tiesas lēmuma par pirmsskolas pedagogu zemākās algas likmes izlīdzināšanu ar pārējo vispārējās izglītības pedagogu zemākās mēneša darba algas likmi un sākot ar 2024. gada 1. janvāri paredzētu pirmsskolas pedagogu zemākās vienas stundas likmes palielinājumu līdz 9,54 euro. Minētajam mērķim tika piešķirts papildu finansējums 16 328 984 euro apmērā. Otrais grozījums tika veikts 2024. gada 18. decembrī (Ministru kabineta rīkojums Nr. 1214), kas tika izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 14. oktobra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 43 1.§ ) 9. punktā noteikto: “9. Pieņemt zināšanai, ka budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 23.00.00 “Valsts atbalsta programmas un citi valsts nozīmes pasākumi” rezervētais finansējums 30 000 000 euro apmērā prioritārajam pasākumam "Pedagogu atalgojuma pieaugumam, tai skaitā finansējums pedagogu darba samaksai atbilstoši aktualizētajam skolēnu skaitam" tiks novirzīts pedagogu zemākās algas likmes pieaugumam par 2,6 % no 2025. gada 1. janvāra visiem pedagogiem, tostarp, pašvaldību, privātajās, Izglītības un zinātnes ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Kultūras ministrijas un Veselības ministrijas pārraudzībā esošajās visu līmeņu izglītības iestādēs.” Tika samazināta grafikā sākotnēji plānotā zemākā vienas darba stundas algas likme no 10,35 euro uz 9,79 euro. Pedagogu zemākās vienas darba stundas likmes pieaugums no 2025. gada 1. janvāra par 2,6 procentiem, salīdzinājumā ar 2024. gadu, skaidrojams ar pieņemto normu 2025. gadā ierobežot algu pieaugumu visā valsts sektorā.
Ņemot vērā, ka esošais grafiks ir spēkā līdz 2025. gada 31. decembrim, kā arī valsts mainīgo ekonomisko situāciju un prioritātes, ministrija sadarbībā ar sociālajiem partneriem ir diskutējuši par risinājumiem pedagogu darba samaksas pieaugumam no 2026. gada 1. janvāra.
2024. gada 2. oktobrī notika tikšanās, kurā piedalījās ministrijas, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (turpmāk – LIZDA), Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas (turpmāk – IKZK) un Finanšu ministrijas pārstāvji, lai pārrunātu jautājumu par turpmākiem pedagogu zemākās darba samaksas pieauguma principiem. Sanāksmes laikā iesaistītas puses vienojās, ka līdz 2024. gada 2. novembrim ministrija, LIZDA un Finanšu ministrija iesniedz IKZK priekšlikumus, kā turpmāk noteikt pedagogu algu pieaugumu, t.sk. izvērtējot iespēju, ka pedagogu zemākā darba algas likme tiek noteikta atbilstoši tiem pašiem principiem, kas noteikti valsts vienotajā atlīdzības sistēmā. Savukārt, 2025. gada 29. janvārī notika iesaistīto pušu sanāksme (ministrija, Finanšu ministrija, IKZK, LIZDA, Valsts kanceleja), kurā tika pārrunāti ministrijas, FM un LIZDA iesniegtie priekšlikumi par grozījumu veikšanu Izglītības likumā vai Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Ņemot vērā, ka Valsts kancelejas kompetencē ir valsts pārvaldē nodarbināto atlīdzības jautājumi (Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums), ministrija lūdza papildus arī Valsts kancelejai sniegt viedokli par iespēju iekļaut pedagogu darba samaksu regulējošas normas Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Ņemot vērā argumentus, iesaistītās puses (ministrija, LIZDA) uzskatīja, ka grozījumi nav jāveic Atlīdzības likumā.
Ministru kabineta 2025. gada 22. septembra sēdē tika skatīts Finanšu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums “Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028. gadam”. Atbilstoši sēdes protokollēmumam (MK 22.09.2025. sēdes prot. Nr.38, 1. §, 2.punkts) tika atbalstīti informatīvā ziņojuma 1. pielikumā ietvertie prioritārie pasākumi 2026., 2027. un 2028. gadam un pasākumi finansējuma nodrošināšanai prioritāro pasākumu īstenošanai – pedagogu darba samaksas finansēšanas modelim “Programma skolā” (turpmāk - modelis), paredzot finansējumu:
- 2026. gadam - 45 028 012 euro;
- 2027. gadam - 90 579 139 euro;
- 2028.gadam - 86 579 139 euro.
Nepieciešamais finansējums ir atbalstīts Saeimas galīgajā lasījumā, skatot likumprojektu “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam”. Modelis paredz, ka, sākot ar 2026. gada 1. septembri, katra vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības iestāde saņem līdzvērtīgu finansējumu pedagogu atalgojumam, atbilstoši īstenotajām izglītības programmām un pašvaldības saņem finansējumu izglītojamiem nepieciešamam atbalstam un izglītības iestāžu pārvaldībai. Modeli plānots piemērot visām pašvaldību, fizisko un juridisko personu dibinātām vispārējās izglītības iestādēm, kas īsteno pamatizglītības vai vidējās izglītības programmas (izņemot speciālās izglītības iestādes). Modelis neattieksies uz pirmsskolas izglītības iestāžu, interešu izglītības, profesionālās ievirzes, profesionālās izglītības un augstākās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksu.
Pēc OECD aptauju datiem 2024. gadā 7.-9. klašu skolotāju vidū apmierināti ar savu darba samaksu Latvijā ir 38,9 % skolotāju, kas ir nedaudz zem OECD dalībvalstu vidējā (OECD dalībvalstīs vidēji 39,2 %). Kopumā atbilstoši 2024. gada datiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā skolotāju īpatsvars, kas paudis nodomu pārtraukt skolotāja darbu nākamo piecu gadu laikā, ir līdzīgs (Latvijā 47,2 %; Lietuvā 51,3 %; Igaunijā 45,5 %), tomēr tas ir ievērojami augstāks nekā OECD dalībvalstīs vidēji (26,8%). Pie tam, salīdzinot ar 2018. gada datiem, Latvijā vērojams daudz straujāks šādu skolotāju, kas apsver pārtraukt skolotāja darbu, pieaugums (skolotājiem, kas jaunāki par 30 gadiem: Latvijā +10,9 %; Lietuvā +6,6 %; Igaunijā +1,3 %; OECD vidēji +3,4 %) (Avots: Skolotāju un skolu direktoru aptauja OECD TALIS 2024).
Salīdzinot Latvijas skolotāju algas ar Lietuvu, Igauniju un OECD dalībvalstu vidējo vērtību, ja tiek ņemta vērā dzīves dārdzība attiecīgajās valstīs (pēc pirktspējas paritātes), visos izglītības posmos Latvijā ir zemākais vidējais atlīdzības līmenis. VienlaikusLatvijā ir arī lēnākais pedagogu algu pieauguma temps – salīdzinot algu izmaiņas laika posmā no 2015. līdz 2024. gadam. Piemēram vidējās izglītības pedagogiem Latvijā šajā periodā alga palielinājusies 1,8 reizes, bet Igaunijā 2,1 reizes un Lietuvā 3,0 reizes). Līdzīgas tendences ir arī citos izglītības posmos (Latvijā 1,8 līdz 2,1 reižu algas palielinājums atbilst 2,1 līdz 2,4 reižu palielinājumam Igaunijā un 3,0 reižu palielinājumam Lietuvā) (avots: OECD “Īsumā par izglītību 2025” (Education at a Glance 2025)).
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2025. gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1 835 eiro, bet izglītības nozarē vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1 662 euro. Ir svarīgi palielināt atalgojumu pedagogiem, lai piesaistītu talantīgus un kvalificētus cilvēkus šajā nozarē, kā arī saglabātu esošos darbiniekus.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Tika izvērtēti trīs iespējamie principi pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes pieauguma noteikšanai:
1) pedagogu zemākās darba algas likmes pieaugumu sasaistīt ar valstī noteikto bāzes mēnešalgu (piemēram, ja prognozētā bāzes mēnešalga pieaug pret iepriekšējo periodu pr 3 %, tad arī pedagogu zemākā mēneša darba algas likme pieaug par 3 %). Ministrija bija sagatavojusi likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" (25-TA-1083) (turpmāk - likumprojekts), lai nostiprinātu likumā principu, ka pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes lielums tiek sasaistīts ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (turpmāk – Atlīdzības likums) definēto bāzes mēnešalgu ar konkrētu koeficientu, tādējādi nodrošinot pedagogu algu pastāvīgu pieaugumu no 2026. gada 1. janvāra, ja tiek noteiktas izmaiņas bāzes mēnešalgā. Pieņemot šādu normu Ministru kabineta līmenī nebūtu jānosaka pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks vai grozījumi tajā. 2025. gada 30. aprīlī likumprojekts tiesību aktu portālā tika nodots starpinstitūciju saskaņošanai, kur tika saņemti iebildumi gan no sociālajiem partneriem, gan iesaistītajām ministrijām. Ņemot vērā sniegtos iebildumus atzinumos, tika meklēti citi risinājumi pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes pieauguma noteikšanai;
2) turpināt ar pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes pieauguma grafiku, izmantojot pieauguma soļa noteikšanai pedagogu vidējās algas līmeņa salīdzinājumu ar valsts vidējo mēnešalgas līmeni. Vērtējot šo potenciālo risinājumu, secināts, ka ir nenoteiktība algas likmes pieaugumam ik gadu, , jo pedagogu īpatsvars kopējā darba spēka ietvaros veido ievērojamu daļu, līdz ar to jebkurš papildu finansējums pedagogu darba samaksai, ietekmē arī vidējo algu valstī. Līdz ar to noteikt mērķi, kas ir salīdzināms pret vidējo algu valstī, situācijā, kad ilgākā laika periodā tiek nodrošināts papildu finansējums pedagogu darba samaksai, var nozīmēt, ka noteiktais mērķis, piemēram, pedagogu vidējā darba algas likme sasniedz 120% no valstī vidējās darba algas likmes,faktiski var nebūt sasniedzams.
3) turpināt ar pedagogu zemākās mēneša darba samaksas pieauguma grafiku, sasaistot pedagogu vidējās algas likmes līmeni ar valstī noteikto minimālo algu, piemērojot noteiktu koeficientu. Šis variants tika izvērtēts kā optimālākais, jo minimālā mēnešalga ir noteikts lielums, tai ir prognozēts noteikts pieauguma temps, attiecīgi tika izvērtēts scenārijs, kur konkrētā laika periodā pedagoga vidējā bruto mēnešalga būtu 2,5 reizes lielāka kā minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros.
1) pedagogu zemākās darba algas likmes pieaugumu sasaistīt ar valstī noteikto bāzes mēnešalgu (piemēram, ja prognozētā bāzes mēnešalga pieaug pret iepriekšējo periodu pr 3 %, tad arī pedagogu zemākā mēneša darba algas likme pieaug par 3 %). Ministrija bija sagatavojusi likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" (25-TA-1083) (turpmāk - likumprojekts), lai nostiprinātu likumā principu, ka pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes lielums tiek sasaistīts ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (turpmāk – Atlīdzības likums) definēto bāzes mēnešalgu ar konkrētu koeficientu, tādējādi nodrošinot pedagogu algu pastāvīgu pieaugumu no 2026. gada 1. janvāra, ja tiek noteiktas izmaiņas bāzes mēnešalgā. Pieņemot šādu normu Ministru kabineta līmenī nebūtu jānosaka pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks vai grozījumi tajā. 2025. gada 30. aprīlī likumprojekts tiesību aktu portālā tika nodots starpinstitūciju saskaņošanai, kur tika saņemti iebildumi gan no sociālajiem partneriem, gan iesaistītajām ministrijām. Ņemot vērā sniegtos iebildumus atzinumos, tika meklēti citi risinājumi pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes pieauguma noteikšanai;
2) turpināt ar pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes pieauguma grafiku, izmantojot pieauguma soļa noteikšanai pedagogu vidējās algas līmeņa salīdzinājumu ar valsts vidējo mēnešalgas līmeni. Vērtējot šo potenciālo risinājumu, secināts, ka ir nenoteiktība algas likmes pieaugumam ik gadu, , jo pedagogu īpatsvars kopējā darba spēka ietvaros veido ievērojamu daļu, līdz ar to jebkurš papildu finansējums pedagogu darba samaksai, ietekmē arī vidējo algu valstī. Līdz ar to noteikt mērķi, kas ir salīdzināms pret vidējo algu valstī, situācijā, kad ilgākā laika periodā tiek nodrošināts papildu finansējums pedagogu darba samaksai, var nozīmēt, ka noteiktais mērķis, piemēram, pedagogu vidējā darba algas likme sasniedz 120% no valstī vidējās darba algas likmes,faktiski var nebūt sasniedzams.
3) turpināt ar pedagogu zemākās mēneša darba samaksas pieauguma grafiku, sasaistot pedagogu vidējās algas likmes līmeni ar valstī noteikto minimālo algu, piemērojot noteiktu koeficientu. Šis variants tika izvērtēts kā optimālākais, jo minimālā mēnešalga ir noteikts lielums, tai ir prognozēts noteikts pieauguma temps, attiecīgi tika izvērtēts scenārijs, kur konkrētā laika periodā pedagoga vidējā bruto mēnešalga būtu 2,5 reizes lielāka kā minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros.
Risinājuma apraksts
Sarunās ar LIZDA, Finanšu ministrijas, Valsts kancelejas un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārstāvjiem tika panākta vienošanās, ka pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes pieaugums tiek plānots, izstrādājot jaunu pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku no 2026. gada 1. janvāra. Ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī un noteikto publiskā sektora algu pieauguma, t.sk. bāzes mēnešalgas, iesaldēšanu 2026. gadā, 2026. gada budžeta veidošanas procesā vidēja termiņa budžetā nav paredzēts finansējums pedagogu zemākās algas likmes celšanai. Līdz ar to faktiski zemākās algas likmes pieaugums tiek plānots no 2027. gada 1. janvāra.
Ministrijas sagatavotais grafiks izstrādāts, balstoties uz šādiem galvenajiem principiem un pieņēmumiem:
- minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros pieaug katru gadu par 40 EUR, sasniedzot 940 EUR 2030. gadā (balstoties uz līdzšinējo pieauguma tempu un prognozēm turpmākajiem gadiem) (Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums (24-TA-2256) "Par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025.-2027. gadā", kur protokollēmuma 4.punktā ir minēts, ka vidējā termiņā ir paredzēts šāds minimālās algas apmērs: 2026. gadā – 780 euro mēnesī, 2027. gadā – 820 euro mēnesī, 2028. gadā – 860 euro mēnesī);
- pedagogu vidējā darba algas likme ir par 20 % lielāka kā pedagogu zemākā darba algas likme.
Lai tiektos uz to, ka 2030. gadā vidējā pedagoga darba samaksa (pielīdzinot normāla darba laika pilnas slodzes ekvivalentam, proti, 40h darba nedēļai) būtu 2,5 reizes lielāka kā minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros, ministrija plāno šobrīd pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku 5 gadiem, proti, laika periodam no 2026. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim. Zemākās darba algas likmes pieaugums pedagogiem, izņemot akadēmisko personālu, paredzēts ar sekojošu zemākās darba algas likmes pieaugumu pa gadiem:
- no 01.01.2026. - nosakot zemāko vienas stundas likmi 9,79 euro un attiecīgi zemāko mēnešalgas likmi (pie 40 h darba nedēļas) - 1566 euro;
- no 01.01.2027. - nosakot zemāko vienas stundas likmi 10,35 euro un attiecīgi zemāko mēnešalgas likmi (pie 40 h darba nedēļas) - 1656 euro;
- no 01.09.2028. - nosakot zemāko vienas stundas likmi 10,94 euro un attiecīgi zemāko mēnešalgas likmi (pie 40 h darba nedēļas) - 1751 euro;
- no 01.09.2029. - nosakot zemāko vienaas stundas likmi 11,57 euro un attiecīgi zemāko mēnešalgas likmi (pie 40 h darba nedēļas) - 1852 euro;
- no 01.09.2030. - nosakot zemāko vienas stundas likmi 12,24 euro un attiecīgi zemāko mēnešalgas likmi (pie 40 h darba nedēļas) - 1958 euro.
Pieauguma temps piemērots katru gadu vienāds, lai pie prognozētā minimālās algas pieauguma tempa, pieņemot, ka uz 2030. gadu pedagogu vidējā mēnešalga ir apmēram par 20% lielāka kā zemākā mēneša darba algas likme, vidējā pedagogu alga būtu 2,5 reizes lielāka nekā valstī noteiktā minimālā mēnešalga.
2025./2026. m.g., ņemot vērā VIIS pieejamo informāciju, pedagogu vidējā darba samaksa (pielīdzinot normāla darba laika pilnas slodzes ekvivalentam, proti, 40h darba nedēļai) ir 1841 euro, kas ir par 18% lielākā nekā pedagogu zemākā darba algas likme. Ņemot vērā to, ka sākot no 2025. gada 1. septembra un turpinot 2026. un turpmākajos gadosir piešķirts papildu finansējums pedagogu darba samaksai, finansēšnas modeļa “Programma skolā” ieviešanai vispārējās izglītības iestādēs, vienlaikus bez izmaiņām zemākas algas likmē, paredzams, ka tas var tiešā veidā ietekmēt pedagogu vidējo darba samaksu attiecīgi, plānojot pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku, pieņemts, ka pedagogu vidējā mēnešalga ir par 20 % lielāka nekā zemākā algas likme .
Nepieciešamā papildu finansējuma indikatīvie aprēķini pirmsskolas izglītības, vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības, speciālās izglītības, profesionālās izglītības, interešu un profesionālās ievirzes izglītības pedagogu zemākās darba algas likmes pieaugumam veikti attiecībā pret plānoto 2027. gada budžetu un šobrīd spēkā esošo normatīvo aktu bāzes, ņemot vērā izglītības iestāžu tīklu un izglītojamo skaitu 2025./2026.m.g. Aprēķini tiks precizēti atbilstoši īstenotajām reformām, pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz izglītības iestāžu tīklu, kā arī ņemot vērā demogrāfijas ietekmi.
Attiecībā uz augstākās izglītības sektoru akadēmiskā personāla (profesoru, asociēto profesoru, docentu, lektoru un asistentu) zemāko mēnešalgas likmi plānots paaugstināt ar tādu pašu pieauguma tempu, proti, paredzot ik gadu, sākot no 2027. gada 1 janvāra zemāko mēnešalgas likmi palielināt par 5,75 %. Sarunās ar LIZDA un Finanšu ministrijas pārstāvjiem panākta vienošanās šajā pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes pieauguma grafikā neiekļaut augstskolu administratīvo personālu. Ņemot vērā, ka Ministru kabineta 2025. gada 4. novembra sēdē tika apstiprināts informatīvais ziņojums "Par augstākās izglītības institucionālās finansēšanas izmēģinājumprojektu", un atbilstoši sēdes protokollēmuma (Nr. 46 41. §) 4. punktam ir atbalstīta apropriācijas pārdale 2026. gadā un turpmāk ik gadu 10 000 000 euro apmērā no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 09.00.00 "Valsts nozīmes reformas īstenošanai" uz Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammu 03.01.00 "Augstākās izglītības programmu nodrošināšana", lai nodrošinātu līdzekļus augstākās izglītības institucionālā finansējuma turpināšanai, ministrijas ieskatā, akadēmiskā personāla zemākās mēneša darba algas likmes pieaugumam 2027. gadā nav nepieciešams papildus finansējums. Attiecībā uz 2028. gadu, ņemot vērā, ka akadēmiskā personāla zemākās mēneša darba algas likmes pieauguma nodrošināšanai nepieciešamais finansējums sasniedz vairāk kā pusi no institucionālās finansēšanas modeļa ieviešanai atvēlētā finansējuma (9,5 milj. euro), ministrijas ieskatā, 2028. gadā nepieciešams papildus finansējums 4,5 milj. euro apmērā, lai nodrošinātu turpmāku akadēmiskā personāla zemākās mēnešalgas likmes pieaugumu.
Ministrijas sagatavotais grafiks izstrādāts, balstoties uz šādiem galvenajiem principiem un pieņēmumiem:
- minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros pieaug katru gadu par 40 EUR, sasniedzot 940 EUR 2030. gadā (balstoties uz līdzšinējo pieauguma tempu un prognozēm turpmākajiem gadiem) (Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums (24-TA-2256) "Par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025.-2027. gadā", kur protokollēmuma 4.punktā ir minēts, ka vidējā termiņā ir paredzēts šāds minimālās algas apmērs: 2026. gadā – 780 euro mēnesī, 2027. gadā – 820 euro mēnesī, 2028. gadā – 860 euro mēnesī);
- pedagogu vidējā darba algas likme ir par 20 % lielāka kā pedagogu zemākā darba algas likme.
Lai tiektos uz to, ka 2030. gadā vidējā pedagoga darba samaksa (pielīdzinot normāla darba laika pilnas slodzes ekvivalentam, proti, 40h darba nedēļai) būtu 2,5 reizes lielāka kā minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros, ministrija plāno šobrīd pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku 5 gadiem, proti, laika periodam no 2026. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim. Zemākās darba algas likmes pieaugums pedagogiem, izņemot akadēmisko personālu, paredzēts ar sekojošu zemākās darba algas likmes pieaugumu pa gadiem:
- no 01.01.2026. - nosakot zemāko vienas stundas likmi 9,79 euro un attiecīgi zemāko mēnešalgas likmi (pie 40 h darba nedēļas) - 1566 euro;
- no 01.01.2027. - nosakot zemāko vienas stundas likmi 10,35 euro un attiecīgi zemāko mēnešalgas likmi (pie 40 h darba nedēļas) - 1656 euro;
- no 01.09.2028. - nosakot zemāko vienas stundas likmi 10,94 euro un attiecīgi zemāko mēnešalgas likmi (pie 40 h darba nedēļas) - 1751 euro;
- no 01.09.2029. - nosakot zemāko vienaas stundas likmi 11,57 euro un attiecīgi zemāko mēnešalgas likmi (pie 40 h darba nedēļas) - 1852 euro;
- no 01.09.2030. - nosakot zemāko vienas stundas likmi 12,24 euro un attiecīgi zemāko mēnešalgas likmi (pie 40 h darba nedēļas) - 1958 euro.
Pieauguma temps piemērots katru gadu vienāds, lai pie prognozētā minimālās algas pieauguma tempa, pieņemot, ka uz 2030. gadu pedagogu vidējā mēnešalga ir apmēram par 20% lielāka kā zemākā mēneša darba algas likme, vidējā pedagogu alga būtu 2,5 reizes lielāka nekā valstī noteiktā minimālā mēnešalga.
2025./2026. m.g., ņemot vērā VIIS pieejamo informāciju, pedagogu vidējā darba samaksa (pielīdzinot normāla darba laika pilnas slodzes ekvivalentam, proti, 40h darba nedēļai) ir 1841 euro, kas ir par 18% lielākā nekā pedagogu zemākā darba algas likme. Ņemot vērā to, ka sākot no 2025. gada 1. septembra un turpinot 2026. un turpmākajos gadosir piešķirts papildu finansējums pedagogu darba samaksai, finansēšnas modeļa “Programma skolā” ieviešanai vispārējās izglītības iestādēs, vienlaikus bez izmaiņām zemākas algas likmē, paredzams, ka tas var tiešā veidā ietekmēt pedagogu vidējo darba samaksu attiecīgi, plānojot pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku, pieņemts, ka pedagogu vidējā mēnešalga ir par 20 % lielāka nekā zemākā algas likme .
Nepieciešamā papildu finansējuma indikatīvie aprēķini pirmsskolas izglītības, vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības, speciālās izglītības, profesionālās izglītības, interešu un profesionālās ievirzes izglītības pedagogu zemākās darba algas likmes pieaugumam veikti attiecībā pret plānoto 2027. gada budžetu un šobrīd spēkā esošo normatīvo aktu bāzes, ņemot vērā izglītības iestāžu tīklu un izglītojamo skaitu 2025./2026.m.g. Aprēķini tiks precizēti atbilstoši īstenotajām reformām, pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz izglītības iestāžu tīklu, kā arī ņemot vērā demogrāfijas ietekmi.
Attiecībā uz augstākās izglītības sektoru akadēmiskā personāla (profesoru, asociēto profesoru, docentu, lektoru un asistentu) zemāko mēnešalgas likmi plānots paaugstināt ar tādu pašu pieauguma tempu, proti, paredzot ik gadu, sākot no 2027. gada 1 janvāra zemāko mēnešalgas likmi palielināt par 5,75 %. Sarunās ar LIZDA un Finanšu ministrijas pārstāvjiem panākta vienošanās šajā pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes pieauguma grafikā neiekļaut augstskolu administratīvo personālu. Ņemot vērā, ka Ministru kabineta 2025. gada 4. novembra sēdē tika apstiprināts informatīvais ziņojums "Par augstākās izglītības institucionālās finansēšanas izmēģinājumprojektu", un atbilstoši sēdes protokollēmuma (Nr. 46 41. §) 4. punktam ir atbalstīta apropriācijas pārdale 2026. gadā un turpmāk ik gadu 10 000 000 euro apmērā no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 09.00.00 "Valsts nozīmes reformas īstenošanai" uz Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammu 03.01.00 "Augstākās izglītības programmu nodrošināšana", lai nodrošinātu līdzekļus augstākās izglītības institucionālā finansējuma turpināšanai, ministrijas ieskatā, akadēmiskā personāla zemākās mēneša darba algas likmes pieaugumam 2027. gadā nav nepieciešams papildus finansējums. Attiecībā uz 2028. gadu, ņemot vērā, ka akadēmiskā personāla zemākās mēneša darba algas likmes pieauguma nodrošināšanai nepieciešamais finansējums sasniedz vairāk kā pusi no institucionālās finansēšanas modeļa ieviešanai atvēlētā finansējuma (9,5 milj. euro), ministrijas ieskatā, 2028. gadā nepieciešams papildus finansējums 4,5 milj. euro apmērā, lai nodrošinātu turpmāku akadēmiskā personāla zemākās mēnešalgas likmes pieaugumu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
-
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
-
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
-
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Ņemot vērā, ka 2026. gada budžeta veidošanas procesā vidēja termiņa budžetā nav paredzēts finansējums pedagogu zemākās algas likmes celšanai, sagatavojot likumprojektu "Par valsts budžetu 2027. gadam un budžeta ietvaru 2027., 2028. un 2029. gadam", lai nodrošinātu pedagogu zemākās darba algas likmes pieaugumu no 2027. gada 1. janvāra, attiecīgi jāparedz papildu finansējums attiecīgā kalendārā gada budžeta sagatavošanas laikā.
Valsts budžetā plānotais finansējums pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 2027. gadam kopā visām ministrijām, kas ir iesaistītas pedagogu darba samaksas nodrošināšanai no valsts budžeta finansējuma, ņemot vērā 2025./2026. mācību gada datus, aprēķināts 889 581 853 euro (neieskaitot akadēmisko personālu).
Attiecīgi indikatīvais papildu nepieciešamais finansējums, ņemot vērā procentuālo algas likmes pieaugumu sākot ar 2027. gada 1. janvāri un 2028. gada 1. janvāri, salīdzinājumā pret 2027.gada plānoto budžetu:
2027.gads - 51,15 milj. euro;
2028.gads - 105,01 milj. euro;
2029.gadā - 161,98 milj. euro;
2030. gadā - 222,22 milj. euro.
Augstākās izglītības iestādēm plānotais valsts budžets 2027. gadam - 131,2 milj. euro, attiecīgi indikatīvais papildu nepieciešamais finansējums zemākās algas likmes palielināšanai, ņemot vērā procentuālo algas likmes pieaugumu:
2027. gads - 4,6 milj. euro (ietverts institucionālās finansēšanas modeļa ieviešanai atvēlētā finansējumā);
2028. gads - 9,5 milj. euro (daļēji ietverts institucionālās finansēšanas modeļa ieviešanai atvēlētā finansējumā, papildus nepieciešams finansējums 4,5 milj. euro apmērā);
2029. gads - 14,6 milj. euro;
2030. gads - 20,1 milj. euro.
Atbilstoši VIIS datiem par 2025./2026. m.g. no pašvaldības budžeta finansēto interešu izglītības, pirmsskolas izglītības un vispārējās izglītības pedagogu darba samaksai izlietotais finansējums ~ 18,5 milj. mēnesī, gadā ~222,2 milj. Ņemot vērā ministrijas plānoto pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes pieaugumu no 2027. gada 1. janvāra +5,75% un no 01.01.2028. +5,75%, indikatīvais papildus nepieciešamais finansējums no pašvaldību budžeta 2027. gadā - 12,8 milj. euro, 2028.gadā - 26,3 milj. euro, 2029. gada - 40,6 milj. euro, 2030. gadā - 55,7 milj. euro.
Valsts budžetā plānotais finansējums pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 2027. gadam kopā visām ministrijām, kas ir iesaistītas pedagogu darba samaksas nodrošināšanai no valsts budžeta finansējuma, ņemot vērā 2025./2026. mācību gada datus, aprēķināts 889 581 853 euro (neieskaitot akadēmisko personālu).
Attiecīgi indikatīvais papildu nepieciešamais finansējums, ņemot vērā procentuālo algas likmes pieaugumu sākot ar 2027. gada 1. janvāri un 2028. gada 1. janvāri, salīdzinājumā pret 2027.gada plānoto budžetu:
2027.gads - 51,15 milj. euro;
2028.gads - 105,01 milj. euro;
2029.gadā - 161,98 milj. euro;
2030. gadā - 222,22 milj. euro.
Augstākās izglītības iestādēm plānotais valsts budžets 2027. gadam - 131,2 milj. euro, attiecīgi indikatīvais papildu nepieciešamais finansējums zemākās algas likmes palielināšanai, ņemot vērā procentuālo algas likmes pieaugumu:
2027. gads - 4,6 milj. euro (ietverts institucionālās finansēšanas modeļa ieviešanai atvēlētā finansējumā);
2028. gads - 9,5 milj. euro (daļēji ietverts institucionālās finansēšanas modeļa ieviešanai atvēlētā finansējumā, papildus nepieciešams finansējums 4,5 milj. euro apmērā);
2029. gads - 14,6 milj. euro;
2030. gads - 20,1 milj. euro.
Atbilstoši VIIS datiem par 2025./2026. m.g. no pašvaldības budžeta finansēto interešu izglītības, pirmsskolas izglītības un vispārējās izglītības pedagogu darba samaksai izlietotais finansējums ~ 18,5 milj. mēnesī, gadā ~222,2 milj. Ņemot vērā ministrijas plānoto pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes pieaugumu no 2027. gada 1. janvāra +5,75% un no 01.01.2028. +5,75%, indikatīvais papildus nepieciešamais finansējums no pašvaldību budžeta 2027. gadā - 12,8 milj. euro, 2028.gadā - 26,3 milj. euro, 2029. gada - 40,6 milj. euro, 2030. gadā - 55,7 milj. euro.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 05.07.2016. noteikumi Nr.445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi"
Pamatojums un apraksts
Ir jāveic grozījumi, palielinot pedagogu zemākās mēneša darba algas likmi.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Pedagoga darba samaksas pieauguma grafika iespējamie risinājumi tika vairākkārt pārrunāti ar LIZDA.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Kultūras ministrija
- Labklājības ministrija
- Aizsardzības ministrija
- Zemkopības ministrija
- Veselības ministrija
- Latvijas Pašvaldību savienība
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiktu nodrošināta lielāka darba algas likmes pedagogiem, veicinot iedzīvotāju labklājību.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi