22-TA-2493: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums likumā "Par valsts pensijām"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts izstrādāts pēc Aizsardzības ministrijas iniciatīvas
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt valsts aizsardzības dienesta karavīriem un personām, kuras pilda valsts civilo dienestu, tiesības uz laika posma, kad persona pilda valsts aizsardzības dienestu vai valsts civilo dienestu, ieskaitīšanu valsts pensijas piešķiršanai nepieciešamajā apdrošināšanas stāžā.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
Nolūkā izveidot funkcionējošu valsts aizsardzības dienestu, un, lai pilsoņiem garantētu tiesības saņemt valsts pensiju atbilstošā apmērā, paredzēts noteikt, ka likumprojekts stāsies spēkā vienlaikus ar Valsts aizsardzības dienesta likuma spēkā stāšanos.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Aizsardzības ministrija, reaģējot uz 2022.gada februārī Krievijas uzsākto karadarbību Ukrainā, uzsāka īstenot ieceri Latvijā ieviest valsts aizsardzības dienestu (turpmāk – VAD). Sagatavots likumprojekts "Valsts aizsardzības dienesta likums", reaģējot uz izmaiņām drošības situācijā un ņemot vērā Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk – NBS) personāla komplektēšanas izaicinājumus. Pienākums dienēt būs visiem Latvijas pilsoņiem – vīriešiem, kā arī brīvprātīgi – tām Latvijas pilsonēm, kuras to vēlēsies. Dienestu pilsonis varēs pildīt, sākot no 18 gadu vecuma sasniegšanas brīža. Plānots attīstīt šādus VAD izpildes veidus – dienests NBS vienībā, dienests Zemessardzē, augstskolu studentiem paredzētās valsts aizsardzības programmas apguve, kapelānu dienestam paredzētās valsts aizsardzības apmācības programmas apguve, ārstniecības personām paredzētās valsts aizsardzības apmācības programmas apguve. Personām, kuras likumā noteikto iemeslu dēļ, nevarēs pildīt VAD, to varēs aizstāt ar valsts civilo dienestu, kuru regulēs speciālais likums. Atzīmējams, ka valsts civilais dienests nav VAD veids.
Jaunā sistēma tiks pakāpeniski ieviesta tuvāko piecu gadu laikā, stiprinot NBS kaujas spējas un veidojot bruņoto spēku rezervi. VAD plānots izveidot ar 2023. gada 1. janvāri, pirmo iesaukumu pilnībā komplektējot no pilsoņiem, kuri tam pieteikušies brīvprātīgi, bet sākot ar 2023. gada otro pusgadu – iesaucot pilsoņus arī obligātā kārtā. Likumprojekts paredz, ka visiem Latvijas pilsoņiem — vīriešiem — likumā noteiktajā kārtībā būs jāpilda valsts aizsardzības dienests - aktīvais dienests, kuru pilsonis pilda valsts aizsardzības dienesta karavīra (turpmāk – VAD karavīrs) statusā.
Valsts aizsardzības dienesta izpildei primāri tiks ņemta vērā Nacionālo bruņoto spēku noteikto uzdevumu izpildei nepieciešamā personālsastāva nodrošināšana.
Uz sociālās apdrošināšanas iemaksām balstītās pensijas piešķir saskaņā ar likumu „Par valsts pensijām”, un saskaņā ar šo likumu pensijas apmērs ir atkarīgs no personas ienākumiem, no kuriem veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tā kā valsts aizsardzības dienests un valsts civilais dienests uzskatāms par valsts dienesta veidu, šiem dienestiem pakļautajām personām dienesta izpildes laikā būtu atbilstoši veikt apdrošināšanas iemaksas no valsts pamatbudžeta. Ievērojot minēto, nepieciešams papildināt likuma „Par valsts pensijām” 9.panta trešo daļu, nosakot, ka valsts pensijas piešķiršanai nepieciešamajā apdrošināšanas stāžā tiek ieskaitīts apdrošināšanas iemaksu periods, kad apdrošināšanas iemaksas izdarītas no valsts pamatbudžeta, laikā, kad persona pilda valsts aizsardzības dienestu vai valsts civilo dienestu.
Jaunā sistēma tiks pakāpeniski ieviesta tuvāko piecu gadu laikā, stiprinot NBS kaujas spējas un veidojot bruņoto spēku rezervi. VAD plānots izveidot ar 2023. gada 1. janvāri, pirmo iesaukumu pilnībā komplektējot no pilsoņiem, kuri tam pieteikušies brīvprātīgi, bet sākot ar 2023. gada otro pusgadu – iesaucot pilsoņus arī obligātā kārtā. Likumprojekts paredz, ka visiem Latvijas pilsoņiem — vīriešiem — likumā noteiktajā kārtībā būs jāpilda valsts aizsardzības dienests - aktīvais dienests, kuru pilsonis pilda valsts aizsardzības dienesta karavīra (turpmāk – VAD karavīrs) statusā.
Valsts aizsardzības dienesta izpildei primāri tiks ņemta vērā Nacionālo bruņoto spēku noteikto uzdevumu izpildei nepieciešamā personālsastāva nodrošināšana.
Uz sociālās apdrošināšanas iemaksām balstītās pensijas piešķir saskaņā ar likumu „Par valsts pensijām”, un saskaņā ar šo likumu pensijas apmērs ir atkarīgs no personas ienākumiem, no kuriem veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tā kā valsts aizsardzības dienests un valsts civilais dienests uzskatāms par valsts dienesta veidu, šiem dienestiem pakļautajām personām dienesta izpildes laikā būtu atbilstoši veikt apdrošināšanas iemaksas no valsts pamatbudžeta. Ievērojot minēto, nepieciešams papildināt likuma „Par valsts pensijām” 9.panta trešo daļu, nosakot, ka valsts pensijas piešķiršanai nepieciešamajā apdrošināšanas stāžā tiek ieskaitīts apdrošināšanas iemaksu periods, kad apdrošināšanas iemaksas izdarītas no valsts pamatbudžeta, laikā, kad persona pilda valsts aizsardzības dienestu vai valsts civilo dienestu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nacionālie bruņotie spēki jau šobrīd saskaras ar personāla komplektēšanas izaicinājumiem, analoģiski secināms, ka līdzīgi būs ar VAD, tāpēc nepieciešams paredzēt visu iespējamo valsts atbalstu un labklājības līmeņa nodrošināšanu gan VAD laikā, gan pēc tā.
Risinājuma apraksts
Grozījums likumā „Par valsts pensijām”, papildinot 9.panta trešo daļu, un nosakot, ka valsts pensijas piešķiršanai nepieciešamajā apdrošināšanas stāžā tiek ieskaitīts apdrošināšanas iemaksu periods, kad apdrošināšanas iemaksas izdarītas no valsts pamatbudžeta, laikā, kad persona pilda valsts aizsardzības dienestu vai valsts civilo dienestu, iekļaujas sistēmā, kas rada pozitīvu priekšnosacījumu, lai personas labprātīgi izvēlētos dienēt VAD.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Personām, kas pilda VAD un alternatīvo dienestu dienesta laiks tiks ieskaitīts valsts pensijas apdrošināšanas stāžā.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Ietekme uz valsts budžetu saistībā ar sociālās apdrošināšanas iemaksu nodrošināšanu pensiju apdrošināšanai un apdrošināšanai pret bezdarbu norādīta likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” anotācijā (22-TA-2505). Likumprojektam veidosies ietekme uz valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumiem (turpmāk – speciālais budžets) ilgtermiņā, jo situācijā, kad personas, par kurām tiks veiktas iemaksas, saņems bezdarbnieka pabalstu vai vecuma pensiju, palielināsies Labklājības ministrijas speciālā budžeta izdevumi, tomēr šobrīd minētā ietekme nav aprēķināma, jo šobrīd likumprojektā minēto personu, par kurām tiks veiktas apdrošināšanas iemaksas, skaits, kā arī minēto iemaksu apmērs nav zināms.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Valsts aizsardzības dienesta likums
Pamatojums un apraksts
Likumprojekts tiek virzīts vienlaikus ar likumprojektu “Valsts aizsardzības dienesta likums” (22-TA-2481).
Likumprojekts nepieciešams funkcionējoša valsts aizsardzības dienesta izveidošanai.
Likumprojekts nepieciešams funkcionējoša valsts aizsardzības dienesta izveidošanai.
Atbildīgā institūcija
Aizsardzības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
VAD vai valsts civilajā dienestā pavadītais laiks tiks ieskaitīts valsts pensijas apdrošināšanas stāžā.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi