Anotācija (ex-ante)

PAZIŅOJUMS:
VRAA informē, ka saistībā ar uzturēšanas darbiem 19. aprīlī no plkst. 23.00 līdz 20. aprīļa plkst. 12.00 ir iespējami traucējumi juridisko personu pilnvarošanas risinājumā.
22-TA-1610: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ņemot vērā, šī brīža situāciju, kad Krievija ir izraisījusi karu un iebrukusi Ukrainā, steidzami ir nepieciešams mainīt kārtību attiecībā uz fizisko personu pārvietošanos pāri Latvijas - Krievijas un Latvijas - Baltkrievijas robežai, lai tur iegādātos atsevišķas akcīzes preces[1] savam patēriņam un, atgriežoties Latvijā, par šīm precēm piemērotu nodokļu atbrīvojumu.
Lai mazinātu fizisko personu pārvietošanos, ar likumprojektu ir paredzēts palielināt laika periodu, kura laikā fiziskās personas personīgai vai ģimenes lietošanai iegādāto akcīzes preču ievešanu neuzskata par komerciālu un attiecīgi ir piemērojams atbrīvojums no nodokļiem. Tā kā šāds ierobežojums, ņemot vērā aktuālo situāciju, ir jāievieš pēc iespējas ātrāk, likumprojektu ir paredzēts virzīt steidzamības kārtībā.
Likumprojektā tiek paredzēts deleģējums Ministru kabinetam noteikt gadījumus, kad uz autoceļa izveidotajā robežšķērsošanas vietā aizpilda un iesniedz akcīzes preču pārvietošanas paziņojumu par atsevišķām akcīzes precēm, kuras fiziskā persona pārvieto personīgajā bagāžā un gadījumus, kad komerciālā transportlīdzekļa vadītāju uzskata par pārvadātāja pārstāvi attiecībā uz atsevišķām akcīzes preču pārvietošanas paziņojumā norādāmajām ziņām. Ņemot vērā, ka ir jāizstrādā Ministru kabineta noteikumi, likumprojekta 2.pants stāsies spēkā š.g. 1.oktobrī.


[1] Tabakas izstrādājumi, alkoholiskie dzērieni, degviela
 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Palielināt laika periodu no septiņām dienām uz 30 dienām, kad fiziska persona, pārvietojoties uz autoceļa robežšķērsošanas vietā, savā bagāžā var ievest personīgai lietošanai akcīzes preces, piemērojot tām nodokļu atbrīvojumu.

Ministru kabinetam noteikt gadījumus, kad uz autoceļa izveidotajā robežšķērsošanas vietā aizpilda un iesniedz akcīzes preču pārvietošanas paziņojumu par akcīzes precēm, kā arī par komerciālajā mehāniskajā transportlīdzeklī esošās degvielas apjomu, un tos gadījumus, kad komerciālā transportlīdzekļa vadītāju uzskata par pārvadātāja pārstāvi.
 
Spēkā stāšanās termiņš
Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)
Pamatojums
Ģeopolitiskās situācijas dēļ atturēt Latvijas valstspiederīgos doties uz Krieviju un Baltkrieviju iegādāties atsevišķas akcīzes preces savam patēriņam, ierobežojot nodokļu (muitas nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis un akcīzes nodoklis) atbrīvojuma piemērošanu.

No muitas nodokļa atbrīvo preces, kas atrodas to ceļotāju personiskajā bagāžā, kuri ierodas no trešām valstīm, ja šādu preču importam nepiemēro pievienotās vērtības nodokli (PVN) atbilstīgi valsts tiesību aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar Padomes Direktīvu 2007/74/EK (2007. gada 20. decembris) par atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa par precēm, kuras ieved personas, kas ieceļo no trešām valstīm[1].
Attiecīgi Pievienotās vērtības nodokļa likumā ir noteikts, ka ar nodokli neapliek tādu preču importu, ko iekšzemē ieved personīgajā bagāžā fiziskā persona, kas ierodas no trešās valsts vai trešās teritorijas (turpmāk šajā pantā — ceļotājs), ja šādu preču importu neveic komerciālā nolūkā[2]. Savukārt importu neuzskata par komerciālu, ja  preču importu neveic regulāri un ieved tikai tādas preces, kas paredzētas ceļotāja personīgajai vai ģimenes lietošanai vai dāvināšanai[3]. Savukārt tas cik bieža preču ievešana netiek uzskatīta par regulāru ir noteikta likumā “Par akcīzes nodokli”, paredzot, ka akcīzes preču ievešanu neuzskata par komerciālu, ja tā nenotiek biežāk kā vienu reizi septiņās dienās[4].


[1] Padomes Regula (EK) Nr. 1186/2009 (2009. gada 16. novembris), ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem 41.pants

[2] Pievienotās vērtības nodokļa likuma 53.panta 10.daļa.

[3] Pievienotās vērtības nodokļa likuma 53.panta 12.daļa.

[4] Likuma “Par akcīzes nodokli” 21.panta 4.3 daļa.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Šobrīd saskaņā ar likuma “Par akcīzes nodokli” 21.panta 4.3 daļu ir noteikts, ka no nodokļa maksāšanas ir atbrīvotas noteiktas akcīzes preces, kuras ne biežāk kā vienu reizi septiņās dienās fiziskā persona ieved savam patēriņam personīgajā bagāžā. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošās informācijas š.g. aprīlī, atceļot ar COVID-19 noteiktos pārvietošanās ierobežojumus, ir būtiski palielinājies robežu šķērsojošo personu skaits.

Eiropas Savienība ir noteikusi vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju un sakarā ar ģeopolitisko situāciju ir pieļaujama arī citu papildus sankciju noteikšana. Tā rezultātā var tikt ierobežotas Latvijas valstspiederīgo iespējas iegādāties akcīzes preces Krievijā un Baltkrievijā. Jau šobrīd ir noteikts aizliegums Baltkrievijā iegādāties degvielu[1]. Tomēr šādas sankcijas nav noteiktas pret Krieviju. Bez tam jebkuram Baltkrievijā un Krievijā dibinātam autotransporta uzņēmumam ir aizliegts Savienības teritorijā veikt kravu autopārvadājumus, tostarp tranzītā[2]. Uz to gan Krievija, gan Baltkrievija ir noteikušas atbildes sankcijas, aizliedzot Eiropas Savienības autotransporta uzņēmumiem veikt kravu autopārvadājumus Krievijā un Baltkrievijā. Tomēr Baltkrievija pieļauj Eiropas Savienības autopārvadātājiem iebraukt Baltkrievijā un pierobežā veikt preču pārkraušanu. Tas nozīmē, ka autopārvadātāju šoferi kā privātpersonas var iegādāties alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus savam patēriņam, turklāt nereti norēķinoties euro.
 



[1] Padomes Regula (ES) 2022/212 (2022. gada 17. februāris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Baltkrieviju


[2] Padomes Regula (ES) 2022/577 (2022. gada 8. aprīlis), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem, ņemot vērā situāciju Baltkrievijā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu

Padomes Regula (ES) 2022/576 (2022. gada 8. aprīlis), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Grozījumi ir nepieciešami, lai mazinātu personu pārvietošanos pāri Latvijas - Krievijas un Latvijas - Baltkrievijas robežai, tādā veidā ierobežojot atsevišķu akcīzes preču pirkšanu šajās valstīs. Nereti norēķini par preču iegādi notiek euro, tādējādi ar likumprojekta palīdzību tiktu mazināti norēķini ar euro Krievijā un Baltkrievijā.
Valsts drošības dienests[1], ņemot vērā Krievijas agresiju pret Ukrainu un citām valstīm, ir brīdinājis Latvijas valstspiederīgos par riskiem, šķērsojot Krievijas vai Baltkrievijas robežu, proti, ka šo valstu specdienesti jau ilgstoši izvērš izlūkdarbības pret Latviju. Pēc Valsts drošības dienesta sniegtās informācijas, šo valstu specdienestu pārstāvji visbiežāk uzrunā un mēģina savervēt Latvijas valstspiederīgos tieši tad, kad tie apmeklē Krieviju vai Baltkrieviju, nereti uzdodoties par robežsargiem.
Š.g. 20.aprīļa Saeimas Ārlietu komisijas sēdē skatīja jautājumu par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līguma par Latvijas – Krievijas valsts robežšķērsošanas vietām apturēšanu vai denonsēšanu. Sēdē Saeimas Ārlietu komisija un Ārlietu ministrija nepārprotami pauda viedokli, ka pēc iespējas ātrāk jāierobežo personu kustība pāri Latvijas robežai uz Krieviju.
Bez tam būtiski ir ierobežot cigarešu iepirkšanu Baltkrievijā, jo ienākumi no cigarešu realizācijas nonāk Baltkrievijas valdībai lojāliem uzņēmējiem, kuru darbība Baltkrievijā ir cieši saistīta ar Baltkrievijas prezidentu A.Lukašenko.


[1] https://vdd.gov.lv/aktualitates/jaunumi/vdd-bridina-par-riskiem-robezskersosanas-laika

 
Risinājuma apraksts
Palielināt laika periodu no septiņām dienām uz 30 dienām, kurā fiziskā persona, ievedot akcīzes preces personīgam patēriņam personīgajā bagāžā no Krievijas vai Baltkrievijas, var saņemt atbrīvojumu no nodokļu maksāšanas par šīm akcīzes precēm. Šāds laika periods minētā nodokļu atvieglojuma piemērošanai ir noteikts arī Igaunijā.
Likumprojekts paredz Ministru kabinetam noteikt gadījumus, kad fiziskā persona, pārvietojot akcīzes preces personīgajā bagāžā, kā arī par komerciālajā mehāniskajā transportlīdzeklī esošās degvielas apjomu iesniedz akcīzes preču pārvietošanas paziņojumu un nosaka kārtību, kādā aizpilda un iesniedz šo paziņojumu.
Tāpat likumprojektā ir paredzēts deleģējums Ministru kabinetam noteikt, kad komerciālā transportlīdzekļa vadītāju uzskata par pārvadātāja pārstāvi. Proti, transportlīdzekļa vadītājs kā fiziska persona aizpilda akcīzes preču pārvietošanas paziņojuma A sadaļu[1] par tabakas izstrādājumiem un alkoholu, kas tiek ievesti personīgajā bagāžā. Savukārt pārvietošanas paziņojuma B un C sadaļu par komerciālā transportlīdzekļa degvielas tvertnē esošo degvielas apjomu transportlīdzekļa vadītājs aizpilda kā pārvadātāja pārstāvis (uzņēmuma vārdā). Tādējādi par degvielas, kas atrodas komerciālā transportlīdzekļa degvielas tvertnē un ievesta, piemērojot nodokļu atbrīvojumu, izmantošanu būs atbildīgs pārvadātājs.
Padomes Regulas NR. 1186/2009 ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem 110.pants nosaka, ka degvielu, kas valstī ir ievesta ar atbrīvojumu (tajā skaitā komerciālajos transportlīdzekļos), nevar izmantot citos transportlīdzekļos, izņemot to, ar kuru tā ievesta, kā arī to nevar izsūknēt no transportlīdzekļa un glabāt, izņemot transportlīdzekļa nepieciešamo remontu laikā, vai atsavināt par atlīdzību vai par brīvu.
Neskatoties uz regulā minēto aizliegumu, Valsts ieņēmumu dienests tomēr konstatē gadījumus, kad šī degviela tiek izsūknēta no transportlīdzekļa un realizēta. Ņemot vērā, ka komerciālais transportlīdzeklis ir uzņēmuma turējumā vai īpašumā, tad arī transportlīdzekļa degvielas tvertnē esošā degviela ir uzņēmuma īpašums un, attiecīgi, par visām darbībām, kas tiek veiktas ar šo degvielu, atbildīgs ir uzņēmums.


[1] paredzēts saglabāt akcīzes preču pārvietošanas paziņojuma struktūru tādu pašu, kāda šobrīd ir noteikta Ministru kabineta 2019.gada 16.jūlija noteikumu Nr.334 “Akcīzes preču pārvietošanas paziņojuma aizpildīšanas un iesniegšanas kārtība uz autoceļa izveidotajā robežšķērsošanas vietā” pielikumā

 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija

Ietekmi uz valsts budžetu nav iespējams precīzi aprēķināt, tomēr, ņemot vērā to, ka atbrīvojumu no nodokļiem par akcīzes precēm varēs saņemt retāk nekā līdz šim, tad varētu būt minimāla pozitīva fiskālā ietekme.
Lai ieviestu likumprojektā paredzētos grozījumus, būs nepieciešams veikt izmaiņas Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās. Izmaiņas informācijas sistēmās tiks finansētas no Valsts ieņēmumu dienesta budžeta līdzekļiem, kas paredzēti šo sistēmu uzturēšanai.

4.1.1. Ministru kabineta 2019.gada 16.jūlija noteikumi Nr. 334 “Akcīzes preču pārvietošanas paziņojuma aizpildīšanas un iesniegšanas kārtība uz autoceļa izveidotajā robežšķērsošanas vietā”

Pamatojums un apraksts
Būs nepieciešams izstrādāt grozījumus Ministru kabineta 2019.gada 16.jūlija noteikumos Nr. 334 “Akcīzes preču pārvietošanas paziņojuma aizpildīšanas un iesniegšanas kārtība uz autoceļa izveidotajā robežšķērsošanas vietā”, nosakot gadījumus, kad fiziskā persona, pārvietojot akcīzes preces personīgajā bagāžā, kā arī par komerciālajā mehāniskajā transportlīdzeklī esošās degvielas apjomu iesniedz akcīzes preču pārvietošanas paziņojums un nosakot kārtību, kādā aizpilda un iesniedz šo paziņojumu. Papildus tam nosakot arī gadījumus, kad komerciālā transportlīdzekļa vadītāju uzskata par pārvadātāja pārstāvi attiecībā uz atsevišķām akcīzes preču pārvietošanas paziņojumā norādāmajām ziņām.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija

4.1.2. Muitas likums

Pamatojums un apraksts
Šobrīd deleģējums Ministru kabinetam ir noteikts Muitas likuma 6.panta 19.punktā, bet nosacījumi, kā piemērojams atbrīvojums no nodokļiem, ir noteikts likumā “Par akcīzes nodokli”, līdz ar to personām saprotamāk būtu, ka gan piemērošanas nosacījumi, gan deleģējums Ministru kabinetam tiktu noteikts vienā normatīvajā aktā. Esošais deleģējums no Muitas likuma tiks izņemts ar kārtējiem grozījumiem.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Likumprojekts ir jāpieņem steidzamības kārtībā.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija


Likumprojekts nerada ietekmi uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru. Nav plānota jaunu institūciju izveide vai esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi