23-TA-1604: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma P.Stradiņa ielā 7, Ventspilī, pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā daļa, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa. 14.panta nosacījumi.
Ņemot vērā, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi nekustamo īpašumu P.Stradiņa ielā 7, Ventspilī, saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt nekustamā īpašuma atsavināšanu.
Ņemot vērā, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi nekustamo īpašumu P.Stradiņa ielā 7, Ventspilī, saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt nekustamā īpašuma atsavināšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir, ievērojot Atsavināšanas likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut valsts akciju sabiedrībai „Valsts nekustamie īpašumi” pārdot izsolē valsts nekustamo īpašumu, kurš ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā, ievērojot to, ka tas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 27005280049) sastāv no būves – atpūtas centra ar kopējo platību 1593,90 m2 (būves kadastra apzīmējums 27000280202001; turpmāk – valsts būve) – P.Stradiņa ielā 7, Ventspilī.
Īpašuma tiesības nostiprinātas valstij Finanšu ministrijas personā Ventspils pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.132-A, lēmuma datums: 2022.gada 9.novembris.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība uz 2023.gada 1.janvāri – 173490 euro; noteikts galvenais lietošanas veids – ēkas plašizklaides pasākumiem, kods 1261. Ēkas ekspluatācijā uzsākšanas gads - 1973.gads.
Valsts būve ar kadastra apzīmējumu 27000280202001 atrodas uz zemes vienības P. Stradiņa ielā 7, Ventspilī, (kadastra apzīmējumu 2700 028 0045) 1707 m2 platībā, kas ietilpst nekustamā īpašuma (kadastra numurs 2700 028 0202) sastāvā. Īpašuma tiesības nostiprinātas Ventspils pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.132 uz Ventspils valstspilsētas pašvaldības vārda. Zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 2700 028 0045, robežojas ar koplietošanas P. Stradiņa ielu (zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 2700 028 0156).
Valsts būve pārņemta no Valsts ieņēmumu dienesta, pamatojoties uz 2022.gada 13.oktobra Valstij piekritīgā nekustamā īpašuma nodošanas un pieņemšanas aktu Nr.1509R/22 (turpmāk – Akts).
Saskaņā ar Akta pielikumā minēto, valsts būves tehniskais stāvoklis saskaņā ar veikto apsekošanu dabā kopumā raksturojams kā apmierinošs. Durvju ailes daļēji bez aizpildījuma, līdz ar to valsts būvē brīvi var iekļūt nepiederošas personas. Teritorija ap valsts būvi nav norobežota. Lai samazinātu potenciālo bīstamību valsts būves teritorijā, 2023.gada 28.februārī valsts būves fasāde tika nostiprināta ar aizsargtīklu, atvērtās durvju ailes aizdarītas ar kokskaidu plātnēm un demontētas bīstamās valsts būves daļas.
Valsts būve nav iznomāta.
Valsts akciju sabiedrībā “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk arī-VNĪ) saņemta Ventspils valstspilsētas pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) 2023.gada 16.janvāra vēstule Nr. 1-89/2-155-1, ar kuru Pašvaldība informē, ka neskatoties uz to, ka Pašvaldība ir saistītā zemes gabala P. Stradiņa ielā 7, Ventspilī īpašnieks, nekustamais īpašums P. Stradiņa ielā 7, Ventspilī (kadastra Nr. 2700 528 0049) – atpūtas ēka ar kadastra apzīmējumu 2700 028 0202 001 Pašvaldībai nav nepieciešama tās autonomo funkciju īstenošanai un, ka Pašvaldība neveiks darbības, kas saistītas ar minētā īpašuma pārņemšanu bez atlīdzības Pašvaldības īpašumā.
Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka VNĪ rīcībā nav informācijas, ka valsts būve būtu nepieciešama citu valsts pārvaldes iestāžu funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, valsts nekustamā īpašuma tehnisko stāvokli un to, ka valsts būve nav perspektīva VNĪ saimnieciskās darbības veikšanai, optimālākais risinājums turpmākai rīcībai ir virzīt valsts būvi atsavināšanai.
Īpašuma tiesības nostiprinātas valstij Finanšu ministrijas personā Ventspils pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.132-A, lēmuma datums: 2022.gada 9.novembris.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība uz 2023.gada 1.janvāri – 173490 euro; noteikts galvenais lietošanas veids – ēkas plašizklaides pasākumiem, kods 1261. Ēkas ekspluatācijā uzsākšanas gads - 1973.gads.
Valsts būve ar kadastra apzīmējumu 27000280202001 atrodas uz zemes vienības P. Stradiņa ielā 7, Ventspilī, (kadastra apzīmējumu 2700 028 0045) 1707 m2 platībā, kas ietilpst nekustamā īpašuma (kadastra numurs 2700 028 0202) sastāvā. Īpašuma tiesības nostiprinātas Ventspils pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.132 uz Ventspils valstspilsētas pašvaldības vārda. Zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 2700 028 0045, robežojas ar koplietošanas P. Stradiņa ielu (zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 2700 028 0156).
Valsts būve pārņemta no Valsts ieņēmumu dienesta, pamatojoties uz 2022.gada 13.oktobra Valstij piekritīgā nekustamā īpašuma nodošanas un pieņemšanas aktu Nr.1509R/22 (turpmāk – Akts).
Saskaņā ar Akta pielikumā minēto, valsts būves tehniskais stāvoklis saskaņā ar veikto apsekošanu dabā kopumā raksturojams kā apmierinošs. Durvju ailes daļēji bez aizpildījuma, līdz ar to valsts būvē brīvi var iekļūt nepiederošas personas. Teritorija ap valsts būvi nav norobežota. Lai samazinātu potenciālo bīstamību valsts būves teritorijā, 2023.gada 28.februārī valsts būves fasāde tika nostiprināta ar aizsargtīklu, atvērtās durvju ailes aizdarītas ar kokskaidu plātnēm un demontētas bīstamās valsts būves daļas.
Valsts būve nav iznomāta.
Valsts akciju sabiedrībā “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk arī-VNĪ) saņemta Ventspils valstspilsētas pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) 2023.gada 16.janvāra vēstule Nr. 1-89/2-155-1, ar kuru Pašvaldība informē, ka neskatoties uz to, ka Pašvaldība ir saistītā zemes gabala P. Stradiņa ielā 7, Ventspilī īpašnieks, nekustamais īpašums P. Stradiņa ielā 7, Ventspilī (kadastra Nr. 2700 528 0049) – atpūtas ēka ar kadastra apzīmējumu 2700 028 0202 001 Pašvaldībai nav nepieciešama tās autonomo funkciju īstenošanai un, ka Pašvaldība neveiks darbības, kas saistītas ar minētā īpašuma pārņemšanu bez atlīdzības Pašvaldības īpašumā.
Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka VNĪ rīcībā nav informācijas, ka valsts būve būtu nepieciešama citu valsts pārvaldes iestāžu funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, valsts nekustamā īpašuma tehnisko stāvokli un to, ka valsts būve nav perspektīva VNĪ saimnieciskās darbības veikšanai, optimālākais risinājums turpmākai rīcībai ir virzīt valsts būvi atsavināšanai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
-
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā Atsavināšanas likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut valsts akciju sabiedrībai „Valsts nekustamie īpašumi” pārdot izsolē valsts būvi, ievērojot to, ka tā nav nepieciešama valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 2020.gada 18.martā noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi valsts būvi saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt tās atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamos īpašumus dod Ministru kabinets.
Persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības uz atsavināmo valsts būvi ir zemes vienības īpašnieks, uz kura zemesgabala atrodas būve. Pirmpirkuma tiesīgajai personai tiks nosūtīts paziņojums par izsoli, vienlaicīgi uzaicinot attiecīgo personu mēneša laikā iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 14.pantu.
Atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 14.panta ceturtajā daļā noteiktajam, ja mēneša laikā šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētā persona neiesniegs pieteikumu par valsts būves pirkšanu vai iesniegs atteikumu, tiks rīkota izsole šajā likumā noteiktajā kārtībā. Šajā gadījumā minētā persona ir tiesīga iegādāties valsts būvi izsolē vispārējā kārtībā.
Gadījumā, ja būvi neiegādāsies pirmpirkuma tiesīgā persona, tad nākamais nekustamā īpašuma (būves) ieguvējs atradīsies piespiedu dalītā īpašuma tiesiskajās attiecībās.
Sagatavotais rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot valsts būvi, ievērojot Atsavināšanas likuma 14.panta nosacījumus.
Lai nākamajam nekustamā īpašuma ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par pārdodamo nekustamo īpašumu atsavināšanas izsoles noteikumos tiks iekļauta informācija, ka pārdodamā valsts būve atrodas uz pašvaldībai piederošas zemes vienības, kas neietilpst pārdodamā objekta sastāvā un ka pircējs neiegūst īpašuma tiesības uz zemi. Papildus izsoles noteikumos tiks norādīts – situācijā, ja valsts nekustamo īpašumu neiegādāsies zemes īpašnieks, valsts nekustamā īpašuma ieguvējs un zemes īpašnieks atradīsies piespiedu dalītā īpašuma tiesiskajās attiecībās.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajai daļai valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līgumu noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 30.pantā noteiktajam izsoles dalībniekam, kurš būs nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, būs jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Rīkojuma projekts attiecas uz publiskās pārvaldes politikas jomu.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 2020.gada 18.martā noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi valsts būvi saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt tās atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamos īpašumus dod Ministru kabinets.
Persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības uz atsavināmo valsts būvi ir zemes vienības īpašnieks, uz kura zemesgabala atrodas būve. Pirmpirkuma tiesīgajai personai tiks nosūtīts paziņojums par izsoli, vienlaicīgi uzaicinot attiecīgo personu mēneša laikā iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 14.pantu.
Atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 14.panta ceturtajā daļā noteiktajam, ja mēneša laikā šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētā persona neiesniegs pieteikumu par valsts būves pirkšanu vai iesniegs atteikumu, tiks rīkota izsole šajā likumā noteiktajā kārtībā. Šajā gadījumā minētā persona ir tiesīga iegādāties valsts būvi izsolē vispārējā kārtībā.
Gadījumā, ja būvi neiegādāsies pirmpirkuma tiesīgā persona, tad nākamais nekustamā īpašuma (būves) ieguvējs atradīsies piespiedu dalītā īpašuma tiesiskajās attiecībās.
Sagatavotais rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot valsts būvi, ievērojot Atsavināšanas likuma 14.panta nosacījumus.
Lai nākamajam nekustamā īpašuma ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par pārdodamo nekustamo īpašumu atsavināšanas izsoles noteikumos tiks iekļauta informācija, ka pārdodamā valsts būve atrodas uz pašvaldībai piederošas zemes vienības, kas neietilpst pārdodamā objekta sastāvā un ka pircējs neiegūst īpašuma tiesības uz zemi. Papildus izsoles noteikumos tiks norādīts – situācijā, ja valsts nekustamo īpašumu neiegādāsies zemes īpašnieks, valsts nekustamā īpašuma ieguvējs un zemes īpašnieks atradīsies piespiedu dalītā īpašuma tiesiskajās attiecībās.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajai daļai valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līgumu noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 30.pantā noteiktajam izsoles dalībniekam, kurš būs nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, būs jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Rīkojuma projekts attiecas uz publiskās pārvaldes politikas jomu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, Rīkojuma projektu ievietojot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minētos nekustamos īpašumus valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, tos var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Gadījumā, ja pirmpirkuma tiesības neizmanto pirmpirkuma tiesīgā persona, tad jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu – būvi.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Gadījumā, ja pirmpirkuma tiesības neizmanto pirmpirkuma tiesīgā persona, tad jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu – būvi.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. VNĪ saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu un Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 37.punktu valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas. Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt īpašumu pārdošanas vērtību, jo nekustamo īpašumu atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no nekustamo īpašumu tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Saskaņā ar Atsavināšanas likumā 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu mājaslapā internetā. Rīkojot elektronisko izsoli, sludinājumu ievieto arī elektronisko izsoļu vietnē (https://izsoles.ta.gov.lv). Vienlaicīgi ar sludinājumu mājaslapā internetā, VNĪ mājaslapā ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus.
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv .
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
Tiesību akta projekta izpildi nodrošinās Finanšu ministrija (valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”).
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi