Anotācija (ex-ante)

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2023. gada janvārī faktiskā bezdarba līmenis valstī bija 6,9 %. Jaunieši, kuri atbrīvoti no brīvības atņemšanas iestādes, un jaunieši, kuri ir probācijas klienti, ņemot vērā soda izpildes specifiku un saturu, ir nelabvēlīgākā situācijā esoši bezdarbnieki, kuriem nepieciešama nodarbināšana valsts līdzfinansētās darba vietās, lai palīdzētu izprast darba tirgus prasības, veicinātu iekļaušanos sabiedrībā un iekārtošanos pastāvīgā darbā.
NAP 2027 rīcības virzienā “Kvalitatīva, pieejama, iekļaujoša izglītība” ir izvirzīts mērķis Nr. 164 – samazināt jauniešu, kuri nav iesaistīti izglītībā vai darba tirgū īpatsvaru līdz 6 % 2027. gadā.
Brīvības atņemšanas iestādēs tiek nodrošināts intensīvs notiesātā resocializācijas process, tajā skaitā nodrošināta iespēja apgūt profesionālo izglītību vai strādāt komersanta izveidotajās darba vietās cietumos, tiek īstenotas dažādas resocializācijas programmas u.tml. Daļa notiesāto – tie, kas atbrīvoti no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa vai kuriem tiesa ir noteikusi papildsodu probācijas uzraudzība – pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes nonāk Dienesta uzraudzībā.
Dienests savukārt īsteno vairākas funkcijas – nodrošina sabiedriskā darba organizēšanu, nodrošina nosacīti notiesāto, nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvoto, notiesāto, ar probācijas uzraudzību notiesāto uzraudzību, un veic citas likumā noteiktās funkcijas.  Dienestam, īstenojot uzraudzību, probācijas klienti tiek iesaistīti sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumos, kuru mērķis ir probācijas klientu resocializācija un atturēšana no jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanas. Dienests 2022. gadā uzraudzīja 1055 probācijas klientus vecumā no 16 – 25 gadiem (ieskaitot). Pēc Dienesta rīcībā esošās informācijas 2022. gadā 33% probācijas klientu bija ieguvuši pamatizglītību, bet 19% – ieguvuši vidējo izglītību. Darbā ar jauniešiem konstatēts, ka liela daļa jauniešu realitātē neapmeklē izglītības iestādi.
Pamatā Dienesta uzraudzībā esošie jaunieši nonāk par mantiska rakstura noziedzīgiem nodarījumiem. Tostarp secināms, ka finanšu trūkums ir viens no faktoriem, kas ietekmēja noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un var veicināt jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanu arī nākotnē. Neskatoties uz to, ka Dienesta amatpersonas motivē jauniešus apgūt izglītību, pilnveidot savas prasmes un stāties darba tiesiskajās attiecībās, noslēdzot darba līgumu, 2022. gadā no uzraudzībā esošajiem jauniešiem 56% nebija oficiāli nodarbināti. Dienests ir konstatējis, ka bijušie ieslodzītie un probācijas klienti bieži pie darba devējiem tiek nodarbināti nelegāli vai gadījuma darbos, jo parasti viņiem iztrūkst kāds no priekšnosacījumiem iesaistei legālā nodarbinātībā (nav pietiekamas valsts valodas zināšanas, izglītība, nav profesijas, utt.) vai arī viņus nelabprāt pieņem darbā, jo nereti viņi ilgstoši nav bijuši ekonomiski aktīvi, līdz ar to nav ierakstu CV un tādējādi viņi nav konkurētspējīgi darba tirgū.
Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksu Dienests probācijas klientiem var noteikt vairākus pienākumus, kuri ne tikai var atturēt personu no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, bet arī var palīdzēt apgūt un attīstīt prasmes, kuras ir nepieciešamas, lai probācijas klients integrētos sabiedrībā un spētu atgriezties darba tirgū, piemēram, pildīt Dienesta norādījumus, kas vērsti uz legālu iztikas līdzekļu gūšanu vai sadzīves jautājumu risināšanu sociāli pieņemamā veidā. Minētā pienākuma noteikšana veicina probācijas klientu ārējo motivāciju meklēt legālas nodarbinātības iespējas, taču ne vienmēr darba devēji ir motivēti pieņemt darbā jauniešus, it īpaši, ja viņiem nav darba prasmju vai pieredzes.

 

Jauniešiem, kuri atbrīvoti no brīvības atņemšanas iestādes un jauniešiem, kuri ir probācijas klienti, parasti iztrūkst kāds no priekšnosacījumiem iesaistei legālā nodarbinātībā, piemēram, nav pietiekamas valsts valodas zināšanas, izglītības līmenis, nav apgūta profesija, u.c. un minēto priekšnosacījumu trūkums var mazināt jauniešu konkurētspēju darba tirgū, tāpēc ir nepieciešams šai mērķa grupai paredzēt iespēju pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas tikt iesaistītiem subsidētās nodarbinātības pasākumos (pasākumos noteiktām personu grupām), lai palīdzētu izprast darba tirgus prasības, veicinātu viņu iekļaušanos sabiedrībā un iekārtošanos pastāvīgā darbā. Ievērojot minēto Noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumu Nr.75 80.punktu ar jaunu subsidētās nodarbinātības mērķgrupu - bezdarbnieki vecumā līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuri ir atbrīvoti no brīvības atņemšanas iestādes vai ir probācijas klienti. Iesaistot pasākumā minētos bezdarbniekus, darba devējam līdz 12 mēnešiem tiks nodrošināta dotācija darba algai 50 % apmērā no algu izmaksām, nepārsniedzot valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru, kā arī dotācija darba vadītājam nodarbinātības sākumposmā 10 eiro apmērā par katru darba vadīšanas dienu.   
Tiek plānots, ka sākotnēji šai mērķa grupai ir nepieciešamas 50 valsts līdzfinansētās darba vietas.