Anotācija

26-TA-724: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 6. jūnija noteikumos Nr. 291 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās"  5.1.1.3. pasākuma "Publiskās ārtelpas attīstība" īstenošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts ir izstrādāts pēc Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas kā Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu atbildīgās iestādes iniciatīvas, ievērojot Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 13. punktu, kas nosaka Ministru kabinetam (turpmāk – MK) izstrādāt nosacījumus specifiskā atbalsta mērķa īstenošanai, kā arī ievērojot MK 2025. gada 22. decembra sēdes protokollēmumā Nr.53 (56.§) doto uzdevumu par pasākumam pieejamā finansējuma precizēšanu pēc iepriekš veiktajām pārdalēm.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt garāku iespējamo projektu īstenošanas termiņu pamatotos gadījumos, kā arī precizēt pasākuma finansējuma apjomu un sasniedzamo rādītāja vērtību atbilstoši aktuālajai ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam (turpmāk – Programma) redakcijai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
1. Atbilstoši pašreizējai MK 2023. gada 6. jūnija noteikumu Nr. 291 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” 5.1.1.3. pasākuma “Publiskās ārtelpas attīstība” īstenošanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 291) 37. punkta redakcijai 5.1.1.3. pasākuma “Publiskās ārtelpas attīstība” (turpmāk – 5.1.1.3. pasākums) ietvaros finansējuma saņēmējs projektu īsteno termiņā, ko nosaka civiltiesiskais līgums vai vienošanās par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2026. gada 31. decembrim.

2. Finanšu ministrija ir izstrādājusi un MK 2025. gada 27. maija sēdē ir apstiprināti Programmas grozījumi Nr. 3 (MK 2025. gada 29. maija rīkojums Nr. 314 "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra rīkojumā Nr. 841 "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam"") (turpmāk – Programmas grozījumi Nr.3), un MK 2025. gada 7. oktobra sēdē ir apstiprināti Programmas grozījumi Nr. 4 (MK 2025. gada 13. oktobra rīkojums Nr. 650 "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra rīkojumā Nr. 841 "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam"") (turpmāk – Programmas grozījumi Nr.4). Ar Programmas grozījumiem Nr. 3 un Programmas grozījumiem Nr. 4 tiek samazināts 5.1.1.3. pasākumam pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums par 210 348 euro, t.i., no 26 736 305 euro uz 26 525 957 euro, attiecīgi samazināta 5.1.1.3 pasākuma iznākuma rādītāja “jaunizveidotas vai atjaunotas atvērtās zonas (publiskās teritorijas) pilsētvidē” vērtība no 132 944 m2 uz 131 897 m2.

3. MK noteikumu Nr. 291 33. punktā noteikta prasība, ka projekta ietvaros, veicot ieguldījumus projekta teritorijas apgaismojuma sistēmas modernizācijā, ēku pārbūvē vai atjaunošanā, finansējuma saņēmējam pēc projekta īstenošanas trīs gadus ir jāiesniedz Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (turpmāk – CFLA) informācija par ikgadējo enerģijas patēriņu. Tomēr, ņemot vērā CFLA sniegto informāciju par pieredzi līdzšinējo projektu īstenošanā, secināms, ka samērīgāk būtu noteikt prasību finansējuma saņēmējam ziņot par enerģijas patēriņu vienu reizi – par pilno kalendāra gadu pēc projekta pabeigšanas. Prasība par enerģijas patēriņa ziņošanu noteikta atbilstoši Energoefektivitātes likuma 15. panta ceturtajai daļai, kurā cita starpā paredzēts izņēmums, nosakot, ka finansējuma saņēmēja un iestādes, kas ir atbildīga par finansējuma piešķiršanu, līgumā var būt noteikts cits ziņošanas periods.

4. Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 61. pants, kā arī šobrīd spēkā esošās Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādātā redakcija) (turpmāk - Finanšu regula) 61. panta prasības ir tieši piemērojamas tādiem projektiem, kas saistīti ar ES fondu atbalsta saņemšanu un vienlaikus kuros atbilstoši specifiskā atbalsta mērķim finansējuma saņēmējs atlases kārtībā ES fondu dalībniekiem, gala saņēmējiem vai sadarbības partneriem sniedz finansiālu atbalstu (t.s. daudzpakāpju projekti). Ņemot vērā, ka MK noteikumi Nr. 291 neparedz īstenot daudzpakāpju projektus un tādējādi Finanšu regulas 61.panta prasības nav tieši attiecināmas uz finansējuma saņēmēju,  MK noteikumu Nr. 291 38.6. apakšpunkts ir svītrojams.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. CFLA kā 5.1.1.3. pasākuma sadarbības iestāde 2026. gada janvārī ir veikusi informācijas apkopošanu par 5.1.1.3. pasākuma īstenošanā esošo projektu riskiem attiecībā uz projektu īstenošanas termiņa ievērošanu un konstatējusi, ka vairākos projektos pastāv būtiski riski veikt projekta darbības un sasniegt projekta mērķi un rādītāju šobrīd noteiktajā maksimālajā projektu īstenošanas termiņā – līdz 2026. gada 31. decembrim. Lielākoties riski ir saistīti ar to, ka joprojām nav pabeigta būvprojektu izstrāde un veikts būvdarbu iepirkums, kā arī noslēgto būvdarbu līgumu izpildes termiņi ir tuvu 2026. gada beigām, neiekļaujot laika rezervi iespējamiem būvdarbu izpildes termiņa pagarinājumiem vai citiem neparedzamiem apstākļiem, kas ietekmē būvdarbu izpildes termiņu. Turklāt, 5.1.1.3. pasākumā pirmo reizi ES fondu projektu īstenošanā pašvaldībām kā finansējuma saņēmējām tika noteikta prasība ievērot Jaunā Eiropas Bauhaus principus: estētika, ilgtspēja, iekļautība, tai skaitā nodrošinot publiskās ārtelpas attīstības risinājumu iekļaušanos apkārtējā ainavā, kā arī dabā balstīto risinājumu un universālā dizaina principu ievērošanu. Eiropas Komisijas iniciētās jaunās prasības praktiskā ieviešana un individuālo ārtelpas risinājumu saskaņošana ar visām iesaistītajām pusēm finansējuma saņēmējiem (pašvaldībām) ir prasījusi papildu laiku.
CFLA veiktais pašvaldību informācijas apkopojums par 5.1.1.3. pasākuma īstenošanā esošo projektu riskiem, kā arī Latvijas lielo pilsētu asociācijas un Reģionālo attīstības centru un novadu apvienības apkopotā informācija norāda uz nepieciešamību pagarināt 5.1.1.3. pasākuma maksimālo projekta īstenošanas termiņu par vismaz vienu gadu, ļaujot finansējuma saņēmējiem, vadot riskus projektu īstenošanā, pabeigt projektos plānoto darbību īstenošanu un maksājumu veikšanu, nodrošinot projektu mērķu un rezultātu sasniegšanu.

2. Pašreizējā MK noteikumu Nr. 291 14.punkta redakcija nosaka, ka 5.1.1.3. pasākuma ietvaros plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir ne mazāks kā 31 454 476 euro, tai skaitā ERAF finansējums – 26 736 305 euro un nacionālais finansējums (pašvaldību finansējums) – ne mazāks kā 4 718 171 euro. Savukārt MK noteikumu Nr. 291 11.punktā norādītais iznākuma rādītājs "jaunizveidotas vai atjaunotas atvērtās zonas (publiskās teritorijas) pilsētvidē" ir norādīts - 132 944 m2. Iepriekš norādītais rādītājs neatbilst aktuālajai Programmas redakcijai. MK 2025. gada 22. decembra sēdes protokollēmumā Nr.53 (56.§) tika noteikts, ka grozījumus 5.1.1.3. pasākuma MK noteikumos saistībā ar samazināto ERAF finansējumu, kas tiek pārdalīts 5.1.1.1. pasākumam "Infrastruktūra uzņēmējdarbības atbalstam" (turpmāk – 5.1.1.1. pasākums), sagatavo kopā ar citiem (būtiskiem) grozījumiem šajā normatīvajā aktā.
Risinājuma apraksts
1. Lai vadītu riskus, kas identificēti 5.1.1.3. pasākuma īstenošanā, noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmēji, pamatojot objektīvu nepieciešamību, varēs lūgt CFLA pagarināt līgumā vai vienošanās par projekta īstenošanu noteikto projektu īstenošanas termiņu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim. Iepriekš minētais termiņš, kas ir saskaņā ar 5. politikas mērķa pasākumu īstenošanas laika ietvaru, tiek noteikts ar laika rezervi, mazinot administratīvo slogu, kas varētu rasties visām iesaistītajām pusēm, ja finansējuma saņēmējiem, turpinot projektos plānoto publiskās ārtelpas attīstīšanas  risinājumu ieviešanu, būtu nepieciešams ilgāks laiks nekā prognozētais viens gads. Tomēr, tas nenozīmē, ka projektu īstenošanas termiņa pagarināšana notiks automātiski. CFLA katru projekta īstenošanas termiņa pagarinājuma pieprasījumu un tā nepieciešamības pamatojumu vērtēs atsevišķi, kad tiks iesniegts līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu grozījumu pieprasījums Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā, vienlaikus ņemot vērā kopējo sasniedzamo 5.1.1.3. pasākuma mērķi un iznākuma rādītāju. CFLA saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumu Nr. 408 “Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā” 36.2. apakšpunktu pēc grozījumu priekšlikuma saņemšanas izvērtēs iesniegto grozījumu lietderību, pamatotību un nepieciešamību projekta sākotnējā mērķa sasniegšanai.
Projekta īstenošanas termiņa pagarinājums varētu būt nepieciešams gadījumā, kad piegāžu vai būvdarbu līgumam ir piemērojams pamatots izpildes termiņa pagarinājums vai piegādātājs, ar kuru projekta ietvaros noslēgts iepirkuma līgums, ir atzīts par maksātnespējīgu, vai, īstenojot projektu, radušies nepārvaramas varas apstākļi vai nepieciešamība pārskatīt publiskās ārtelpas attīstības risinājumus un veikt izmaiņas tehniskajā projektā, ieviešot konkrētai publiskajai ārtelpai adresētus (piemēram, vides pieejamības ekspertu un ainavu arhitektu) ieteikumus Jaunā Eiropas Bauhaus principa piemērošanā, u.c. pamatotos gadījumos.

2. Ņemot vērā ERAF finansējuma pārdali no 5.1.1.3. pasākuma uz 5.1.1.1. pasākumu, kā arī, ievērojot apstiprinātos Programmas grozījumus un MK 2025. gada 22. decembra sēdes protokollēmumā Nr.53 (56.§) noteikto, ar noteikumu projektu tiek precizēts MK noteikumu Nr. 291 14. punkts, norādot, ka aktuālais 5.1.1.3. pasākuma ietvaros plānotais kopējais finansējums ir 31 207 009 euro, tai skaitā ERAF finansējums – 26 525 957 euro un nacionālais finansējums (pašvaldību finansējums) – ne mazāks kā 4 681 052 euro, atbilstoši precizējot ERAF finansējuma dalījumu pa reģioniem, kā arī precizējot 5.1.1.3. pasākuma iznākuma rādītāja “jaunizveidotas vai atjaunotas atvērtās zonas (publiskās teritorijas) pilsētvidē” vērtību uz 131 897 m2.

ERAF finansējumam (26 525 957 euro) ir šādas intervences kategorijas:
Intervences kategorijas ERAF finansējums, euro
Intervences laukums: 168 -  Publisku vietu fiziska atjaunošana un drošība  26 525 957 
Finansējuma veids: 01 – Dotācija 26 525 957 
Teritorijas sasniegšanas mehānismi: 019 - Funkcionālās pilsētvides teritorijas  26 525 957 
Dzimumu līdztiesība: 03 – Dzimumu neitralitāte 26 525 957 
Makroreģionālā un jūras baseinu stratēģija:
03 - Baltijas jūras reģiona stratēģija
011 - Nav ieguldījuma makroreģionālajās un jūras baseina stratēģijās
16 435 304
10 090 653

Noteikumu projektam, saistībā ar finansējuma pārdali uz 5.1.1.1. pasākumu, nav ietekmes uz īstenošanā esošajiem projektiem un šo projektu mērķu sasniegšanu.

3. MK noteikumu projekts paredz izmaiņas MK noteikumu Nr. 291 33. punktā, administratīvā sloga mazināšanas nolūkā, samazināt ikgadējā enerģijas patēriņa ziņošanas biežumu no trīs ziņošanas reizēm uz vienu ziņošanas reizi, ievērojot Energoefektivitātes likuma 15. panta ceturtajā daļā norādīto izņēmumu, kas ļauj civiltiesiskajā līgumā vai vienošanās par projekta īstenošanu noteikt citu ziņošanas periodu. MK noteikumu Nr. 291 33. punktā veiktās izmaiņas paredz, ka, ja ir īstenots projekts ar ieguldījumiem projekta teritorijas apgaismojuma sistēmas modernizācijā, ēku pārbūvē vai atjaunošanā,  finansējuma saņēmējam ir jāsniedz informācija CFLA par enerģijas patēriņu (megavatstundas) kalendāra gadā pēc projekta īstenošanas (piemēram, ja projekts tiek pabeigts 2025. gadā, tad finansējuma saņēmējs 2027. gadā CFLA sniedz informāciju par 2026. gada enerģijas patēriņu projekta ietvaros attīstītajā infrastruktūrā). Izmaiņas ikgadējā enerģijas patēriņa ziņošanas biežumā tiks norādītas pie kārtējiem iesniegtajiem grozījumiem noslēgtajā civiltiesiskajā līgumā vai vienošanās par projekta īstenošanu ar esošajiem finansējuma saņēmējiem.

4. MK noteikumu projekts paredz svītrot MK noteikumu Nr. 291 38.6. apakšpunktu, ņemot vērā, ka MK noteikumi Nr. 291 neparedz īstenot daudzpakāpju projektus un tādējādi Finanšu regulas 61. panta prasības nav tieši attiecināmas uz finansējuma saņēmēju.

5. Lai nodrošinātu MK noteikumos Nr. 291 iekļauto izmaksu procentuālo ierobežojumu viennozīmīgi saprotamu interpretāciju un piemērošanu visām iesaistītajām pusēm, projekta apstiprināšanas brīdī procentuālais ierobežojums tiek aprēķināts attiecībā pret projekta plānotajām izmaksām. Savukārt projekta noslēguma budžeta kopsavilkums tiek koriģēts atbilstoši faktiskajai situācijai. Projekta īstenošanas laikā projekta budžeta izmaksu pozīcijas absolūtos skaitļos nesamazina gadījumā, ja projekta īstenošanas laikā rodas ietaupījums, bet projekta mērķi un rādītāji tiek sasniegti, kā arī, gadījumos, kad ticis piemērots līgumsods vai tiek konstatētas neatbilstoši veiktas izmaksas, kas nav saistītas ar procentuāli ierobežoto budžeta izmaksu pozīciju.

6. MK noteikumu projekts paredz svītrot MK noteikumu Nr. 291 48. punktu, ņemot vērā, ka administratīvā sloga mazināšanas ietvaros turpmāk nav paredzēts pieprasīt projekta iesniedzējam iesniegt CFLA vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicēja apliecinājumu par atlīdzības (kompensācijas) maksājumu kontroli un pārskatīšanu.

7. Lai mazinātu administratīvo slogu finansējuma saņēmējiem, tiek atvieglota prasība attiecībā uz sociāli atbildīga iepirkuma veikšanu, to nenosakot kā obligātu, bet gan kā izvēles iespēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Juridiskās personas
  • Pašvaldības, to izveidotas iestādes vai pašvaldības kapitālsabiedrības, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi kā finansējuma saņēmēji pasākuma ietvaros
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektā ietvertie grozījumi attiecas vienādi uz visiem projektiem 5.1.1.3.  pasākuma projektu iesniegumu atlases ietvaros. 
Noteikumu projektam nav negatīvas ietekmes uz projektu iesniegumu atlasi un īstenošanā esošajiem 5.1.1.3. pasākuma projektiem.
Nepieciešamības gadījumā pamatotos gadījumos var tikt veikti grozījumi noslēgtajās vienošanās, ievērojot precizējumus MK noteikumu Nr. 219 37. punktā, ar ko tiek precizēts maksimālais projektu īstenošanas termiņš.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Noteikumu projektā paredzētajai finansējuma pārdalei no 5.1.1.3. pasākuma uz 5.1.1.1. pasākumu nav ietekmes uz valsts budžetu vai pašvaldību budžetiem, jo finansējuma pārdale tiek veikta starp diviem Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" (turpmāk – 5.1.1. SAM) pasākumiem, neietekmējot kopējo 5.1.1. SAM plānotā finansējuma apmēru. 5.1.1.3.pasākuma ietvaros pašvaldības līdzfinansējuma summa tiek samazināta par 37 119 euro.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktu sabiedrības līdzdalība netiek nodrošināta, jo tiesību aktu projekts būtiski nemaina esošo regulējumu un neparedz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Noteikumu projekts paredz noteikt garāku iespējamo projektu īstenošanas termiņu īpaši pamatotos gadījumos, kā arī salāgot MK noteikumus Nr. 291 ar aktuālajiem Programmas grozījumiem, precizējot 5.1.1.3. pasākuma finansējumu un rādītāja vērtību. Tas būtiski nemaina esošo regulējumu un neparedz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā iepriekš minēto, sabiedrības līdzdalība par noteikumu projektu netiek veikta.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
  • Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
  • Pašvaldības, to izveidotas iestādes vai pašvaldību kapitālsabiedrības, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi kā finansējuma saņēmēji 5.1.1.3.pasākuma ietvaros

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi