Anotācija (ex-ante)

Regulā 2022/1193 un regulā 2022/1194 noteiktie fitosanitārie pasākumi ir jāpiemēro Latvijas apstākļiem, ievērojot kartupeļu audzēšanas un tirdzniecības praksi.
Lai laikus atklātu kartupeļu gaišo gredzenpuvi un kartupeļu tumšo gredzenpuvi (turpmāk – karantīnas organismi), nepieciešams pareizā laikā un saskaņā ar atbilstošu procedūru noņemt kartupeļu bumbuļu paraugus un tos laboratoriski testēt. Ir svarīgi noteikt ņemamā parauga lielumu. Kartupeļu tumšā gredzenpuve ir slimība, kas izplatās arī ar ūdeni un savvaļas augiem, tāpēc ir svarīgi ņemt šādus paraugus laboratoriskai testēšanai.
Kartupeļu gaišā gredzenpuve galvenokārt tiek izplatīta ar inficētiem kartupeļu bumbuļiem, gadu no gada stādot neatjaunotu kartupeļu sēklas materiālu, tāpēc noteikumos Nr. 365 bija iekļauta prasība par stādāmā materiāla regulāru atjaunošanu ar sertificētiem sēklas kartupeļiem. Tāpat noteikumi Nr. 365 noteica prasību vismaz sešus gadus uzglabāt dokumentus, kas apliecina sertificēta sēklas materiāla iegādi, un veidot lauka vēsturi.
Noteikumos Nr. 365 un noteikumos Nr. 364 bija noteikti arī pēc karantīnas organismu konstatēšanas īstenojamie fitosanitārie pasākumi, kā arī laboratoriskās testēšanas metodes.
Tā kā ar kartupeļu tirdzniecību karantīnas organismi var tikt izplatīti ļoti plašā teritorijā un tādējādi apdraudēt kartupeļu audzēšanu, ir svarīgi noskaidrot tirdzniecībā esošu inficētu kartupeļu izcelsmi, lai pēc iespējas ātrāk novērstu šādu kartupeļu tālāku tirdzniecību. Noteikumi Nr. 365 un noteikumi Nr. 364 noteica vispārīgu prasību par infekcijas izcelsmes noskaidrošanu, bet reālajā situācijā ir konstatēts, ka nepieciešams precīzāk izskaidrot izsekojamības sistēmu, kad tirdzniecības vietā konstatēti karantīnas organismi.

Valsts augu aizsardzības dienests saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumu Nr. 772 "Augu karantīnas noteikumi" (turpmāk – Augu karantīnas noteikumi) 3.1. apakšpunktu ir kompetentā iestāde, kas pilda noteiktās dalībvalsts iestādes funkcijas un atbild arī par regulā 2022/1193 un regulā 2022/1194 noteikto monitoringu un fitosanitāro pasākumu piemērošanu, ja konstatēti karantīnas organismi, kā arī par noteikto fitosanitāro pasākumu izpildes ievērošanu.
Tā kā sēklas kartupeļu un citām vajadzībām paredzētu kartupeļu bumbuļu noņemšanas metodika atšķiras, noteikumos ir dota terminu "kartupeļu audzētājs" un "kartupeļu sēklaudzētājs" definīcija.
Kartupeļu tirdzniecība ir viens no galvenajiem veidiem, kā tiek izplatīti karantīnas organismi, tāpēc, to ievērojot, noteikumu projektā ir noteikts termins "kartupeļu audzētājs". Tas nozīmē, ka personām, kuras audzē kartupeļus platībās, kas mazākas par vienu hektāru, un tos netirgo, proti, kartupeļus izmanto pašpatēriņam, fitosanitārais risks izplatīt karantīnas organismus ir minimāls, tāpēc nav lietderīgi noteikt papildu prasības personām, kuras audzē kartupeļus platībās, kas mazākas par vienu hektāru, un tos netirgo.
Lai būtu saprotams, kā notiek kartupeļu monitorings, kas ietver arī paraugu ņemšanu, noteikumu projektā ir jāiekļauj paraugu ņemšanas metodikas pamatelementi – paraugu ņemšanas laiks un vieta, kā arī parauga standartlielums. Latvijas apstākļiem visvairāk piemērotā ir kartupeļu bumbuļu paraugu ņemšana noliktavā pēc ražas novākšanas, tomēr dažkārt ir pieļaujama parauga ņemšana no augošiem bumbuļiem uz lauka, kad kartupeļu audzētājs, kurš kartupeļus audzē pārstrādei, tos uzreiz pēc novākšanas neuzglabājot nodod pārstrādes uzņēmumam.
Lai nodrošinātu karantīnas organismu neizplatīšanos ar stādāmiem kartupeļiem un novērstu kartupeļu gaišās gredzenpuves plašāku izplatīšanos Latvijas teritorijā, ir jāsaglabā pašlaik spēkā esošā prasība kartupeļu audzētājiem par sēklas kartupeļu atjaunošanu ar sertificētiem sēklas kartupeļiem. Personai, kas audzē kartupeļus, katru gadu ir jāatjauno sēklas kartupeļi ar sertificētiem sēklas kartupeļiem vismaz 10 procentu apjomā no apstādāmās platības. Šī prasība ir spēkā ilgāku laiku un ir ievērojami uzlabojusi situāciju attiecībā uz kartupeļu gaišās gredzenpuves izplatību Latvijas teritorijā: pēdējos desmit gados inficēto saimniecību skaits ir samazinājies no 20 saimniecībām 2012. gadā līdz vienai saimniecībai 2021. gadā un nevienai 2022. gadā, bet inficēto kartupeļu partiju skaits šo gadu laikā samazinājies no 21 līdz 0. Tāpat ir saglabājama līdzšinējā prasība vismaz sešus gadus uzglabāt dokumentus, kas apliecina sertificētu sēklas kartupeļu materiāla iegādi, un veidot lauka vēsturi.
Lai, konstatējot karantīnas organismu tirdzniecības vietā, varētu noskaidrot šo kartupeļu bumbuļu partijas izcelsmi, noteikumu projektā nepieciešams plašāk izskaidrot prasību kartupeļu tirgotājiem par izsekojamības sistēmas izveidi un uzturēšanu.