22-TA-3230: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Reģionālās attīstības uzraudzības un novērtēšanas kārtība" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta tiesību akta projekts "Ministru kabineta noteikumi "Reģionālās attīstības uzraudzības un novērtēšanas kārtība" (turpmāk – MK noteikumu projekts) ir izstrādāts, pamatojoties uz Reģionālās attīstības likuma 14. panta 4. punktu, kas Ministru kabinetam nosaka izstrādāt reģionālās attīstības uzraudzības un novērtēšanas kārtību.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
MK noteikumu projekta mērķis ir izstrādāt jaunu reģionālās attīstības uzraudzības un novērtēšanas kārtību, aizstājot spēkā esošajos Ministra kabineta 2014. gada 1. jūlija noteikumos Nr. 367 "Reģionālās attīstības uzraudzības un novērtēšanas kārtība" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 367) iekļautās normas.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
MK noteikumi Nr. 367 tika izstrādāti, lai noteiktu reģionālās attīstības uzraudzības un novērtēšanas kārtību. Reģionālās attīstības uzraudzība un novērtēšana ir nepārtraukta un sistemātiska reģionālajai, t.sk. teritoriju, attīstībai nozīmīgu datu vākšana, apstrāde un reģionālo, t.sk. teritoriālo, attīstības tendenču analīze par valsti kopumā vai atsevišķām tās daļām, lai iegūtu lēmumu sagatavošanai un pieņemšanai nepieciešamo informāciju, novērtētu īstenoto politiku, t.sk. sniedzot atbalstu atbildīgajām institūcijām attīstības plānošanas dokumentu, tiesību aktu, valsts, Eiropas Savienības (turpmāk – ES) vai citu ārvalstu finanšu atbalsta pasākumu izstrādē.
Vienlaikus MK noteikumi Nr. 367 regulē Reģionālās attīstības indikatoru moduļa[1] (turpmāk – RAIM) darbību, kas ir instruments reģionālās attīstības monitoringam, pašvaldību teritorijas attīstības tendenču izvērtēšanai, attīstības programmu sagatavošanai un uzraudzībai, lēmumu pieņemšanas atbalstam.
RAIM mērķis ir nodrošināt sabiedrībai nepastarpinātu piekļuvi dažādiem sociālekonomiskiem statistikas rādītājiem. Uzskatāmākai informācijas attēlošanai RAIM izveidots katras pašvaldību profils, kas parāda konkrētās teritorijas attīstības tendences skaitļos, grafikos un diagrammās.
RAIM pieejamie sociālekonomiskie rādītāji tiek izmantoti, lai analizētu atsevišķu valsts teritoriju (piemēram, pašvaldību) sociālās un ekonomiskās attīstības tendences. Tā ir kvantitatīva informācija par teritoriju ekonomisko attīstību un iedzīvotāju dzīves kvalitāti. RAIM datubāzē ir pieejami rādītāji līdz pat teritoriālā iedalījuma vienību (pilsētas un pagasti) līmenim, tomēr lielākoties rādītāji pieejami pašvaldību līmenī. Datus uz RAIM nodod Labklājības ministrija, Lauku atbalsta dienests, Izglītības un zinātnes ministrija, Nodarbinātības valsts aģentūra, Uzņēmumu reģistrs, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts kase, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk – VSIA) “Latvijas Valsts ceļi”, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs. Detalizētākai analīzei ir pieejami atvasinātie rādītāji, kas veidoti no pieejamajiem pamatrādītājiem.
Tāpat RAIM ir pieejami arī ES fondu rādītāji – ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmas pieejamie dati par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF), Eiropas Sociālais fonda un Kohēzijas fonda finansējumu, kā arī Lauku atbalsta dienesta administrēto programmu (Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, Eiropas Jūrlietu un Zivsaimniecības fonds, Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonds) rādītāji.
Lai pašvaldībām atvieglotu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu sagatavošanu un uzraudzību, kā arī veiktu analītisku darbu, RAIM tika izveidota arī autorizētā darba vide (izmantojot MicroStrategy rīku). Katram plānošanas reģionam un pašvaldībai tika nodrošināta viena darba vieta (licence) RAIM autorizētajā darba vidē.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) sadarbībā ar Valsts reģionālās attīstības aģentūru (turpmāk – VRAA) veica RAIM esošās funkcionalitātes un satura, kā arī RAIM autorizētās darba vides izmantošanas novērtējumu, kā ietvaros tika identificēta nepieciešamība pārveidot esošo RAIM risinājumu – pilnībā aizvietojot šobrīd izmantoto MicroStrategy rīku ar atvērtā koda risinājumu, t.sk. pārtraucot MicroStrategy licenču izmantošanu. Līdz ar to 2020. gada beigās tika uzsākts darbs pie RAIM pilnveidošanas (jauno RAIM risinājumu plānots pabeigt 2023. gada sākumā). Pirms RAIM pilnveidošanas darbu (pāreju uz atvērtā koda risinājumu) uzsākšanas, tika veiktas konsultācijas ar plānošanas reģionu speciālistiem un Daugavpils novada pašvaldību, kas visaktīvāk bija izmantojusi RAIM autorizēto darba vidi (MicroStrategy rīku). Tika saņemti priekšlikumi par pārskatāmāku rādītāju atlasi, detalizētāku rādītāju pieejamību, kā arī lietotājiem ērtākas publiskās daļas izvedi – priekšlikumi tika ņemti vērā un ievērtēti izmaiņu pieprasījumā, kas tika iesniegts izstrādātājiem.
RAIM pilnveidošanas ietvaros, ieviešot jauno RAIM risinājumu, nav plānots samazināt pieejamo rādītāju sarakstu, bet tieši pretēji – palielināt to, lai lietotājiem būtu pieejams plašāks un detalizētāks rādītāju loks, ko izmantot teritorijas attīstības tendenču izvērtēšanai un uzraudzībai.
Ņemot vērā RAIM pilnveidošanas procesu, sākotnēji bija iecerēts veikt grozījumus arī MK noteikumos Nr. 367. Tomēr, izvērtējot MK noteikumu Nr. 367 saturu, tika secināts, ka visu plānoto pilnveidojumu iekļaušanai jāprecizē vairāk nekā puse no pašreizējās redakcijas, tāpēc VARAM ir izstrādājusi jaunu MK noteikumu projektu.
[1] RAIM izveidots ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2007.–2013. gada plānošanas perioda darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” 3.2. prioritātes “Teritoriju pieejamības un sasniedzamības veicināšana” 3.2.2. pasākuma “IKT infrastruktūra un pakalpojumi” projekta Nr. 3DP/3.2.2.1.1/09/IPIA/IUM/EPLS/018 “Pašvaldību teritorijas plānošanas, infrastruktūras un nekustamo īpašumu pārvaldības un uzraudzības informācijas sistēmas ieviešana novados - 2. kārta” ietvaros.
Vienlaikus MK noteikumi Nr. 367 regulē Reģionālās attīstības indikatoru moduļa[1] (turpmāk – RAIM) darbību, kas ir instruments reģionālās attīstības monitoringam, pašvaldību teritorijas attīstības tendenču izvērtēšanai, attīstības programmu sagatavošanai un uzraudzībai, lēmumu pieņemšanas atbalstam.
RAIM mērķis ir nodrošināt sabiedrībai nepastarpinātu piekļuvi dažādiem sociālekonomiskiem statistikas rādītājiem. Uzskatāmākai informācijas attēlošanai RAIM izveidots katras pašvaldību profils, kas parāda konkrētās teritorijas attīstības tendences skaitļos, grafikos un diagrammās.
RAIM pieejamie sociālekonomiskie rādītāji tiek izmantoti, lai analizētu atsevišķu valsts teritoriju (piemēram, pašvaldību) sociālās un ekonomiskās attīstības tendences. Tā ir kvantitatīva informācija par teritoriju ekonomisko attīstību un iedzīvotāju dzīves kvalitāti. RAIM datubāzē ir pieejami rādītāji līdz pat teritoriālā iedalījuma vienību (pilsētas un pagasti) līmenim, tomēr lielākoties rādītāji pieejami pašvaldību līmenī. Datus uz RAIM nodod Labklājības ministrija, Lauku atbalsta dienests, Izglītības un zinātnes ministrija, Nodarbinātības valsts aģentūra, Uzņēmumu reģistrs, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts kase, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk – VSIA) “Latvijas Valsts ceļi”, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs. Detalizētākai analīzei ir pieejami atvasinātie rādītāji, kas veidoti no pieejamajiem pamatrādītājiem.
Tāpat RAIM ir pieejami arī ES fondu rādītāji – ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmas pieejamie dati par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF), Eiropas Sociālais fonda un Kohēzijas fonda finansējumu, kā arī Lauku atbalsta dienesta administrēto programmu (Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, Eiropas Jūrlietu un Zivsaimniecības fonds, Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonds) rādītāji.
Lai pašvaldībām atvieglotu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu sagatavošanu un uzraudzību, kā arī veiktu analītisku darbu, RAIM tika izveidota arī autorizētā darba vide (izmantojot MicroStrategy rīku). Katram plānošanas reģionam un pašvaldībai tika nodrošināta viena darba vieta (licence) RAIM autorizētajā darba vidē.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) sadarbībā ar Valsts reģionālās attīstības aģentūru (turpmāk – VRAA) veica RAIM esošās funkcionalitātes un satura, kā arī RAIM autorizētās darba vides izmantošanas novērtējumu, kā ietvaros tika identificēta nepieciešamība pārveidot esošo RAIM risinājumu – pilnībā aizvietojot šobrīd izmantoto MicroStrategy rīku ar atvērtā koda risinājumu, t.sk. pārtraucot MicroStrategy licenču izmantošanu. Līdz ar to 2020. gada beigās tika uzsākts darbs pie RAIM pilnveidošanas (jauno RAIM risinājumu plānots pabeigt 2023. gada sākumā). Pirms RAIM pilnveidošanas darbu (pāreju uz atvērtā koda risinājumu) uzsākšanas, tika veiktas konsultācijas ar plānošanas reģionu speciālistiem un Daugavpils novada pašvaldību, kas visaktīvāk bija izmantojusi RAIM autorizēto darba vidi (MicroStrategy rīku). Tika saņemti priekšlikumi par pārskatāmāku rādītāju atlasi, detalizētāku rādītāju pieejamību, kā arī lietotājiem ērtākas publiskās daļas izvedi – priekšlikumi tika ņemti vērā un ievērtēti izmaiņu pieprasījumā, kas tika iesniegts izstrādātājiem.
RAIM pilnveidošanas ietvaros, ieviešot jauno RAIM risinājumu, nav plānots samazināt pieejamo rādītāju sarakstu, bet tieši pretēji – palielināt to, lai lietotājiem būtu pieejams plašāks un detalizētāks rādītāju loks, ko izmantot teritorijas attīstības tendenču izvērtēšanai un uzraudzībai.
Ņemot vērā RAIM pilnveidošanas procesu, sākotnēji bija iecerēts veikt grozījumus arī MK noteikumos Nr. 367. Tomēr, izvērtējot MK noteikumu Nr. 367 saturu, tika secināts, ka visu plānoto pilnveidojumu iekļaušanai jāprecizē vairāk nekā puse no pašreizējās redakcijas, tāpēc VARAM ir izstrādājusi jaunu MK noteikumu projektu.
[1] RAIM izveidots ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2007.–2013. gada plānošanas perioda darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” 3.2. prioritātes “Teritoriju pieejamības un sasniedzamības veicināšana” 3.2.2. pasākuma “IKT infrastruktūra un pakalpojumi” projekta Nr. 3DP/3.2.2.1.1/09/IPIA/IUM/EPLS/018 “Pašvaldību teritorijas plānošanas, infrastruktūras un nekustamo īpašumu pārvaldības un uzraudzības informācijas sistēmas ieviešana novados - 2. kārta” ietvaros.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
MK noteikumu Nr. 367 3. punkts nosaka, ka RAIM ir VARAM pārziņā esošās valsts informācijas sistēmas – Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas[2] (turpmāk – TAPIS) – sastāvdaļa. TAPIS darbību regulē Ministru kabineta 2014. gada 8. jūlija noteikumi Nr. 392 “Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 392), kur 4. punktā noteikts, ka VRAA veic personas datu operatora pienākumus, kā arī īsteno sistēmas drošības pārvaldību. Vienlaikus esošajos MK noteikumos Nr. 367 nav norādīts, kas veic datu operatora pienākumus.
[2] TAPIS izveidots ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2007.–2013. gada plānošanas perioda darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” 3.2. prioritātes “Teritoriju pieejamības un sasniedzamības veicināšana” 3.2.2. pasākuma “IKT infrastruktūra un pakalpojumi” projekta Nr. 3DP/3.2.2.1.1/09/IPIA/IUMEPLS/005 “Pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas, infrastruktūras un nekustamo īpašumu pārvaldības un uzraudzības informācijas sistēmas - 1. kārta” ietvaros.
[2] TAPIS izveidots ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2007.–2013. gada plānošanas perioda darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” 3.2. prioritātes “Teritoriju pieejamības un sasniedzamības veicināšana” 3.2.2. pasākuma “IKT infrastruktūra un pakalpojumi” projekta Nr. 3DP/3.2.2.1.1/09/IPIA/IUMEPLS/005 “Pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas, infrastruktūras un nekustamo īpašumu pārvaldības un uzraudzības informācijas sistēmas - 1. kārta” ietvaros.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā, ka MK noteikumi Nr. 392 nosaka VRAA pienākumus attiecībā uz visu valsts informācijas sistēmu (TAPIS) kopumā, t.sk. uz RAIM kā uz TAPIS sastāvdaļu, jaunajā MK noteikumu projektā norma par datu operatora pienākumiem netiek iekļauta, jo MK noteikumos Nr. 392 šī funkcija VRAA jau ir noteikta. Tas pats attiecas arī uz sistēmas drošības pārvaldību – MK noteikumu projektā šī norma netiek iekļauta, jo MK noteikumos Nr. 392 šī funkcija VRAA jau ir noteikta.
Problēmas apraksts
MK noteikumi Nr. 367 nosaka VARAM un VRAA kompetenci attiecībā uz reģionālās attīstības uzraudzību un novērtēšanu, kā arī RAIM funkcionālo un saturisko pilnveidošanu.
Pārskatot MK noteikumos Nr. 367 noteiktās VARAM un VRAA funkcijas un pienākumus, tika identificēta nepieciešamība precizēt VARAM un VRAA noteikto kompetenci, skaidri nodalot VARAM kā RAIM pārziņa un VRAA funkcijas un pienākumus.
Pārskatot MK noteikumos Nr. 367 noteiktās VARAM un VRAA funkcijas un pienākumus, tika identificēta nepieciešamība precizēt VARAM un VRAA noteikto kompetenci, skaidri nodalot VARAM kā RAIM pārziņa un VRAA funkcijas un pienākumus.
Risinājuma apraksts
Ar MK noteikumu projektu tiek noteikts, ka VARAM kā RAIM pārzinis nodrošina un koordinē reģionālās attīstības uzraudzības un novērtēšanas metodisko un informācijas tehnoloģiju risinājumu pilnveidošanu valsts mērogā; sniedz priekšlikumus atbildīgajai institūcijai (Centrālās statistikas pārvaldei (turpmāk – CSP)) par nepieciešamo statistikas rādītāju iekļaušanu oficiālās statistikas programmā; nosaka uzdevumus VRAA RAIM funkcionālai un saturiskai pilnveidošanai sadarbībā ar reģionālās attīstības uzraudzības un novērtēšanas sistēmas darbībā iesaistītajām institūcijām; nodrošina RAIM lietošanas noteikumu izstrādi un apstiprināšanu; nodrošina RAIM datu izmantošanu atbilstoši to ieguves mērķiem, nodrošina sadarbību ar datu avotus pārzinošajām institūcijām, kā arī citi uzdevumi.
Savukārt attiecībā uz VRAA, ar MK noteikumu projektu tiek noteikts, ka VRAA nodrošina RAIM funkcionalitātes un satura pilnveidošanu; RAIM, t.sk. programmatūras un tehnisko resursu, darbību un uzturēšanu, informācijas apriti; nodrošina datu validāciju, datu ielādes uzraudzību un apstiprināšanu, datu audita, darbības novērošanas un citas RAIM uzturēšanas funkcijas; nodrošina RAIM uzkrātās informācijas uzturēšanu, klasifikatoru un metadatu pārvaldību; nodrošina RAIM lietošanas noteikumu priekšlikumu izstrādi, kā arī lietotāju pārvaldību un atbalstu; nodrošina datu iegūšanu no RAIM datu avotiem, tai skaitā datu aktualizāciju; izmanto citu institūciju datus un rādītājus, veidojot un aprēķinot atvasinātus rādītājus, kā arī nodrošina datu iegūšanu no RAIM datu avotiem.
Savukārt attiecībā uz VRAA, ar MK noteikumu projektu tiek noteikts, ka VRAA nodrošina RAIM funkcionalitātes un satura pilnveidošanu; RAIM, t.sk. programmatūras un tehnisko resursu, darbību un uzturēšanu, informācijas apriti; nodrošina datu validāciju, datu ielādes uzraudzību un apstiprināšanu, datu audita, darbības novērošanas un citas RAIM uzturēšanas funkcijas; nodrošina RAIM uzkrātās informācijas uzturēšanu, klasifikatoru un metadatu pārvaldību; nodrošina RAIM lietošanas noteikumu priekšlikumu izstrādi, kā arī lietotāju pārvaldību un atbalstu; nodrošina datu iegūšanu no RAIM datu avotiem, tai skaitā datu aktualizāciju; izmanto citu institūciju datus un rādītājus, veidojot un aprēķinot atvasinātus rādītājus, kā arī nodrošina datu iegūšanu no RAIM datu avotiem.
Problēmas apraksts
MK noteikumu Nr. 367 6.5. apakšpunkts nosaka, ka VRAA veic analītisko darbu reģionālās attīstības uzraudzības un novērtēšanas jomā, savukārt 6.7. apakšpunkts nosaka, ka VRAA katru gadu sagatavo un publicē RAIM analītisko ziņojumu par reģionālo attīstību. Mainoties budžeta prioritātēm un uzstādījumiem, VRAA pēdējo gaidu laikā nav sagatavojusi analītiskos ziņojumus par reģionālo attīstību.
Risinājuma apraksts
Ar MK noteikumu projekta 6. punktu tiek noteikts, ka VRAA katru gadu nodrošina analītiskā darba reģionālās attīstības uzraudzības un novērtēšanas jomā veikšanu, savukārt konkrētie analītiskie uzdevumi tiek noteikti ikgadējā analītiskā darba plānā, ko VRAA izstrādā sadarbībā ar VARAM. Tādējādi netiek konkrēti noteikts, ka analītiskajam darbam ir jābūt ziņojuma formā. MK noteikumu projekts vairs neparedz ikgadēju analītiskā ziņojuma par reģionālo attīstību izstrādi.
Problēmas apraksts
Atbilstoši MK noteikumu Nr. 367 6.8. apakšpunktam, VRAA līdz katra gada 1. augustam veic teritorijas attīstības indeksa (turpmāk – TAI) aprēķināšanu novadiem, valstspilsētām un plānošanas reģioniem. TAI pārsvarā izmantots pašvaldību attīstības plānošanas dokumentos kā uzraudzības rādītājs. Tāpat TAI līdz šim ir izmantots arī ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodā kā viens no atlases kritērijiem Zemkopības ministrijas (Lauku atbalsta dienesta) administrētajās atbalsta programmās. Tomēr, kā norādījusi Zemkopības ministrija, jaunajā ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā TAI vairs netiks izmantots, jo jauno atbalsta programmu kritēriju kopās nepieciešams iekļaut rādītājus, kas tiešāk saistīti ar atbalsta mērķi un plānoto ietekmi, tādējādi precīzāk mērķējot sniedzamo atbalstu.
Vienlaikus VRAA ir konstatējusi, ka TAI rādītāju vērtības vairs nebūs iespējams aprēķināt, jo administratīvās teritorijas kopš 2021. gada 1. jūlija ir mainītas, kā arī atsevišķi statistikas datu sniedzēji nenodrošinās datu vākšanu par teritorijām, kādas tās bija pirms 2021. gada 1. jūlija. Līdz ar to dati vairs nebūtu salīdzināmi ar iepriekšējo gadu aprēķinātajām TAI rādītāja vērtībām.
Vienlaikus VRAA ir konstatējusi, ka TAI rādītāju vērtības vairs nebūs iespējams aprēķināt, jo administratīvās teritorijas kopš 2021. gada 1. jūlija ir mainītas, kā arī atsevišķi statistikas datu sniedzēji nenodrošinās datu vākšanu par teritorijām, kādas tās bija pirms 2021. gada 1. jūlija. Līdz ar to dati vairs nebūtu salīdzināmi ar iepriekšējo gadu aprēķinātajām TAI rādītāja vērtībām.
Risinājuma apraksts
Ar jauno MK noteikumu projektu tiek dzēsta norma par TAI aprēķināšanu, tā kā administratīvi teritoriālās reformas (turpmāk – ATR) rezultātā 119 pašvaldību vietā ir izveidotas 43 pašvaldības un nav iespējams turpināt TAI aprēķināšanu atbilstoši iepriekšējai pieejai. Vienlaikus VARAM norāda, ka CSP no 2022. gada aprēķina un publicē iekšzemes kopprodukta (turpmāk – IKP) un pievienotās vērtības rādītājus pašvaldību dalījumā, kurus līdz šim CSP aprēķināja un publicēja lielākoties tikai reģionu griezumā. Līdz ar to IKP un pievienotās vērtības rādītājus varēs izmantot teritoriju attīstības raksturošanai pašvaldību un reģionu griezumā.
Problēmas apraksts
MK noteikumi Nr. 367 nosaka institūcijas, kas sniedz datus uz RAIM datubāzi – Labklājības ministrija, Lauku atbalsta dienests, Izglītības un zinātnes ministrija, Nodarbinātības valsts aģentūra, Uzņēmumu reģistrs, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts kase, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, VSIA “Latvijas Valsts ceļi”, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, ar kurām iepriekš tika noslēgtas starpresoru vienošanās par datu nodošanu RAIM.
Katrai institūcijai MK noteikumos Nr. 367 ir iekļauts savs pielikums, kurā noteikts iesniedzamo datu saturs, struktūra un formāts (kopumā MK noteikumiem Nr. 367 ir 11 pielikumi). Analizējot pielikumos iekļauto informāciju, tika identificēts, ka to precizēšanai būtu nepieciešams saskaņojums no visām iesaistītājam institūcijām. Piemēram, ja tikai vienā pielikumā vajadzētu precizēt formātu, kādā tiek iesniegta datne, grozījumu projekts būtu jāskaņo ar visām institūcijām, kaut konkrētais precizējums attiektos tikai uz vienu no 11 institūcijām, kas sniedz datus. Līdz ar to noteikumus ir nepieciešams vienkāršot (padarīt elastīgākus).
Katrai institūcijai MK noteikumos Nr. 367 ir iekļauts savs pielikums, kurā noteikts iesniedzamo datu saturs, struktūra un formāts (kopumā MK noteikumiem Nr. 367 ir 11 pielikumi). Analizējot pielikumos iekļauto informāciju, tika identificēts, ka to precizēšanai būtu nepieciešams saskaņojums no visām iesaistītājam institūcijām. Piemēram, ja tikai vienā pielikumā vajadzētu precizēt formātu, kādā tiek iesniegta datne, grozījumu projekts būtu jāskaņo ar visām institūcijām, kaut konkrētais precizējums attiektos tikai uz vienu no 11 institūcijām, kas sniedz datus. Līdz ar to noteikumus ir nepieciešams vienkāršot (padarīt elastīgākus).
Risinājuma apraksts
Izstrādājot MK noteikumu projektu, VARAM secināja, ka pielikumus, kas līdz šim tika iekļauti MK noteikumos Nr. 367, būtu nepieciešams pārnest uz VARAM izstrādātām vadlīnijām, kurās tiktu noteiktas konkrētas datu kopas, to struktūra un datu nodošanas kārtība (turpmāk – vadlīnijas). Savukārt pašā noteikumu pamattekstā tiktu atstātas institūcijas un definētas galvenās datu tēmas (sniedzamo datu saturs), par kurām institūcijām ir jāsniedz dati.
Līdz ar to MK noteikumu projektā ir iekļauts 9. punkts, kas nosaka, ka VARAM izstrādā un aktualizē vadlīnijas par RAIM nepieciešamajām datu kopām, to struktūru un datu nodošanas kārtību. VARAM vadlīnijas saskaņo ar MK noteikumu projekta 25.1., 25.2. un 25.3. apakšpunktā minētajām institūcijām un ievieto savā oficiālajā tīmekļa vietnē, informējot par to MK noteikumu projekta 25.1., 25.2. un 25.3. apakšpunktā minētās institūcijas un VRAA. Informācijas iesniedzējiem (datu devējiem) uzkrājamās informācijas detalizēts apjoms un iesniegšanas termiņš ir zināms savlaicīgi, turklāt VARAM jebkāda veida izmaiņas vadlīnijās un/vai sniedzamo datu saturā saskaņos ar katru no institūcijām. Savukārt MK noteikumu projekta 10. punkts nosaka, ka šo noteikumu 25.1., 25.2. un 25.3. apakšpunktā minētās institūcijas ir tiesīgas sniegt priekšlikumus šo noteikumu 9. punktā minēto vadlīniju grozīšanai.
Vienlaikus MK noteikumu projekts satur vienu pielikumu “Institūciju sniedzamo datu saturs”, kurā:
1) norādītas institūcijas, kas sniedz datus;
2) definētas galvenās datu tēmas, par kurām institūcijas sniedz datus;
3) uzskaitīti rādītāji (dati), kas jāsniedz institūcijām.
MK noteikumu projekta 27. punkts nosaka, ka datu kopas, ko sniedz MK noteikumu projekta 25.1., 25.2. un 25.3. apakšpunktā minētās institūcijas, satur vismaz šādus datu laukus – rādītāja nosaukums; rādītāja vērtība; administratīvo teritoriju un teritoriālā iedalījuma vienību klasifikatora (ATVK) kods; datums vai gads sniegtajai rādītāja vērtībai. Tomēr, ņemot vērā, ka dati var tikt iesniegti par atšķirīgiem periodiem, piemēram, par gadu kopumā, uz konkrētu datumu u.tml., atsevišķos gadījumos institūciju sniedzamo datu tabulās datums var netikt norādīts.
Lai lietotājs spētu noteikt, par kuru periodu dati tiek sniegti, institūcijām pastāv divi varianti, kā publicēt datnes:
1) datnē (datu tabulā) viena no kolonnām satur vērtību “Gads”, kurā tiek norādīts gads vai konkrēts datums, par kuru tiek sniegti dati (piemēram, 2022; 31.12.2022);
2) datnē (datu tabulā) netiek iekļauta kolonna “Gads”, bet tādā gadījumā institūcija datumu norāda datnes nosaukumā (piemēram, PMLP_iedzivotaju_skaits_01012022).
Attiecībā uz MK noteikumu projektā minētajām institūcijām, kas sniedz datus, katrs individuālais gadījums ir atrunāts vadlīnijās, t.sk. par datuma iekļaušanu vai neiekļaušanu datnē (datu tabulā).
Līdz ar to MK noteikumu projektā ir iekļauts 9. punkts, kas nosaka, ka VARAM izstrādā un aktualizē vadlīnijas par RAIM nepieciešamajām datu kopām, to struktūru un datu nodošanas kārtību. VARAM vadlīnijas saskaņo ar MK noteikumu projekta 25.1., 25.2. un 25.3. apakšpunktā minētajām institūcijām un ievieto savā oficiālajā tīmekļa vietnē, informējot par to MK noteikumu projekta 25.1., 25.2. un 25.3. apakšpunktā minētās institūcijas un VRAA. Informācijas iesniedzējiem (datu devējiem) uzkrājamās informācijas detalizēts apjoms un iesniegšanas termiņš ir zināms savlaicīgi, turklāt VARAM jebkāda veida izmaiņas vadlīnijās un/vai sniedzamo datu saturā saskaņos ar katru no institūcijām. Savukārt MK noteikumu projekta 10. punkts nosaka, ka šo noteikumu 25.1., 25.2. un 25.3. apakšpunktā minētās institūcijas ir tiesīgas sniegt priekšlikumus šo noteikumu 9. punktā minēto vadlīniju grozīšanai.
Vienlaikus MK noteikumu projekts satur vienu pielikumu “Institūciju sniedzamo datu saturs”, kurā:
1) norādītas institūcijas, kas sniedz datus;
2) definētas galvenās datu tēmas, par kurām institūcijas sniedz datus;
3) uzskaitīti rādītāji (dati), kas jāsniedz institūcijām.
MK noteikumu projekta 27. punkts nosaka, ka datu kopas, ko sniedz MK noteikumu projekta 25.1., 25.2. un 25.3. apakšpunktā minētās institūcijas, satur vismaz šādus datu laukus – rādītāja nosaukums; rādītāja vērtība; administratīvo teritoriju un teritoriālā iedalījuma vienību klasifikatora (ATVK) kods; datums vai gads sniegtajai rādītāja vērtībai. Tomēr, ņemot vērā, ka dati var tikt iesniegti par atšķirīgiem periodiem, piemēram, par gadu kopumā, uz konkrētu datumu u.tml., atsevišķos gadījumos institūciju sniedzamo datu tabulās datums var netikt norādīts.
Lai lietotājs spētu noteikt, par kuru periodu dati tiek sniegti, institūcijām pastāv divi varianti, kā publicēt datnes:
1) datnē (datu tabulā) viena no kolonnām satur vērtību “Gads”, kurā tiek norādīts gads vai konkrēts datums, par kuru tiek sniegti dati (piemēram, 2022; 31.12.2022);
2) datnē (datu tabulā) netiek iekļauta kolonna “Gads”, bet tādā gadījumā institūcija datumu norāda datnes nosaukumā (piemēram, PMLP_iedzivotaju_skaits_01012022).
Attiecībā uz MK noteikumu projektā minētajām institūcijām, kas sniedz datus, katrs individuālais gadījums ir atrunāts vadlīnijās, t.sk. par datuma iekļaušanu vai neiekļaušanu datnē (datu tabulā).
Problēmas apraksts
Atbilstoši MK noteikumu Nr. 367 22.1. apakšpunktam datus uz RAIM līdz šim nodeva tikai nozaru ministrijas vai to padotībā esošās institūcijas. Analizējot iepriekšējo ES fondu plānošanas periodu pieredzi, kā arī jaunā plānošanas perioda plašo klāstu ar dažādām atbalsta programmām, VARAM ir identificējusi, ka pašvaldībām ir pieejami dažādi rādītāji, kas nav pieejami citās datubāzēs un kas nepieciešami uzraudzības veikšanai. Līdz ar to RAIM datubāzi būtu iespējams papildināt ar rādītājiem, kas būtu svarīgi gan pašvaldībām, gan valsts institūcijām (t.sk. ministrijām), kas veic uzraudzību.
Risinājuma apraksts
Nākotnē RAIM plānots veidot atsevišķu sadaļu par uzraudzību (slēgto jeb autorizēto darba vidi), kurā būtu iespējams sekot līdzi rādītājiem, kas nepieciešami dažādu programmu vai projektu uzraudzībai, citastarp nodrošinot piekļuvi arī katrai pašvaldībai, lai vienkopus būtu pieejami dažādi uzraudzības rādītāji. Vienlaikus ne visi statistikas rādītāji vai dati, kas nepieciešami uzraudzības veikšanai, ir pieejami valsts informācijas sistēmās, tādēļ ar MK noteikumu projekta 25.2. apakšpunktu tiek noteikts, ka datus uz RAIM turpmāk nodod arī pašvaldības un plānošanas reģioni – tikai tādus datus, par kuriem ir panākta vienošanās starp VARAM un pašvaldībām. Tie būtu dati, kas nepieciešami reģionālās un teritoriju attīstības uzraudzībai un novērtēšanai, kā arī ES fondu vai citu ārvalstu atbalsta instrumentu finansēto projektu novērtēšanas un uzraudzības veikšanai. Pašvaldību un plānošanas reģionu sniegto datu precīzs saturs, struktūra un formāts tiek atrunāts ar VARAM savstarpēji saskaņotās vadlīnijās.
Problēmas apraksts
Ņemot vērā Eiropas “zaļā kursa” uzstādījumus, t.sk. attiecībā uz klimatneitralitātes u.c. klimata mērķu sasniegšanu, klimata (t.sk. vides) un ar to saistīto rādītāju pieejamība ir būtiska gan vietējā, gan reģionālā, gan nacionālā līmenī. Viens no būtiskākajiem šķēršļiem klimata rādītāju izmantošanā ir to iegūšana pēc iespējas zemākā detalizācijas līmenī (piemēram, pilsētas/pagasta vai pat pašvaldības līmenī). Līdz ar to lietotājiem ir nepieciešams nodrošināt klimata un vides rādītāju klāsta paplašināšanu.
Risinājuma apraksts
Lai paplašinātu pieejamo vides un klimata rādītāju klāstu, ar MK noteikumu projekta 25.1.12. apakšpunktu tiek noteikts, ka datus turpmāk sniegs vēl viena institūcija – VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”, kas sniegs datus par atkritumu savākšanas un izvietošanas, emisiju gaisā un ūdens izmantošanas rādītājiem, kas pieejami no valsts statistiskajiem pārskatiem "2-Gaiss", "2-Ūdens" un "3-Atkritumi" atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumiem Nr. 271 “Noteikumi par vides aizsardzības oficiālās statistikas un piesārņojošās darbības pārskata veidlapām”.
Vienlaikus VARAM sadarbībā ar citām atbildīgajām institūcijām turpinās darbu pie dažādu klimata rādītāju noteikšanas, lai tos varētu iekļaut RAIM un lai tie būtu pieejami gan pašvaldībām, gan citiem lietotājiem. Klimata rādītāju klāsta paplašināšana ir būtiska gan Ministru kabineta 2020. gada 4. februāra rīkojumā Nr. 46 "Par Latvijas Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.–2030. gadam" izvirzīto nacionālo mērķu uzraudzībai, gan pašvaldības ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānu izstrādei un uzraudzībai. Kā iespējamie rādītāji, ar kuriem nākotnē varētu papildināt RAIM, būtu:
- Kopējās SEG emisijas teritorijā (tonnu CO2 ekv.);
- Kopējās CO2 emisijas teritorijā (tonnu CO2 ekv.);
- Kopējās N2O emisijas teritorijā (tonnu CO2 ekv.);
- Kopējās CH4 emisijas novadā (tonnu CO2 ekv.);
- Teritorijas kopējās SEG emisijas (tonnu CO2 ekv.), CO2, N2O un CH4 izvēlētie rādītāji pa sektoriem: enerģētika, transports, rūpniecība, lauksaimniecība, atkritumi;
- SEG absorbcija (tonnu CO2 ekv.);
- Emisiju intensitāte (SEG emisijas uz 1 iedzīvotāju) teritorijā;
- Kopējā ģenerētā atjaunojamā enerģija (siltums, elektrība no AER) teritorijā: koksnes un citas atjaunojamās kurināmās enerģijas (siltums/elektrība); vēja enerģija; saules enerģija; hidroelektroenerģija;
- Nulles emisiju transporta infrastruktūra: reģistrēto nulles emisiju privāto/uzņēmēju/pašvaldības automobiļu skaits novadā; nulles emisiju transportlīdzekļu īpatsvars visu transportlīdzekļu skaitā; elektrotransporta uzlādes vietu skaits uz iedzīvotāju;
- Bioloģiskās lauksaimniecības platības teritorijā;
- Teritorijas administratīvā pārvaldībā esošās zaļās teritoriju (parki, dārzi u.c.) platība;
- Teritorijas meža platību izmaiņas;
- Apmežota zemes platība teritorijā (km2);
- Atmežotā zemes platība teritorijā (km2);
- Apsaimniekota meža zemes platība (km2);
- Apsaimniekotas aramzemes platība (km2);
- Apsaimniekoti zālāji (km2);
- Apsaimniekotas mitrenes (km2).
Vienlaikus VARAM sadarbībā ar citām atbildīgajām institūcijām turpinās darbu pie dažādu klimata rādītāju noteikšanas, lai tos varētu iekļaut RAIM un lai tie būtu pieejami gan pašvaldībām, gan citiem lietotājiem. Klimata rādītāju klāsta paplašināšana ir būtiska gan Ministru kabineta 2020. gada 4. februāra rīkojumā Nr. 46 "Par Latvijas Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.–2030. gadam" izvirzīto nacionālo mērķu uzraudzībai, gan pašvaldības ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānu izstrādei un uzraudzībai. Kā iespējamie rādītāji, ar kuriem nākotnē varētu papildināt RAIM, būtu:
- Kopējās SEG emisijas teritorijā (tonnu CO2 ekv.);
- Kopējās CO2 emisijas teritorijā (tonnu CO2 ekv.);
- Kopējās N2O emisijas teritorijā (tonnu CO2 ekv.);
- Kopējās CH4 emisijas novadā (tonnu CO2 ekv.);
- Teritorijas kopējās SEG emisijas (tonnu CO2 ekv.), CO2, N2O un CH4 izvēlētie rādītāji pa sektoriem: enerģētika, transports, rūpniecība, lauksaimniecība, atkritumi;
- SEG absorbcija (tonnu CO2 ekv.);
- Emisiju intensitāte (SEG emisijas uz 1 iedzīvotāju) teritorijā;
- Kopējā ģenerētā atjaunojamā enerģija (siltums, elektrība no AER) teritorijā: koksnes un citas atjaunojamās kurināmās enerģijas (siltums/elektrība); vēja enerģija; saules enerģija; hidroelektroenerģija;
- Nulles emisiju transporta infrastruktūra: reģistrēto nulles emisiju privāto/uzņēmēju/pašvaldības automobiļu skaits novadā; nulles emisiju transportlīdzekļu īpatsvars visu transportlīdzekļu skaitā; elektrotransporta uzlādes vietu skaits uz iedzīvotāju;
- Bioloģiskās lauksaimniecības platības teritorijā;
- Teritorijas administratīvā pārvaldībā esošās zaļās teritoriju (parki, dārzi u.c.) platība;
- Teritorijas meža platību izmaiņas;
- Apmežota zemes platība teritorijā (km2);
- Atmežotā zemes platība teritorijā (km2);
- Apsaimniekota meža zemes platība (km2);
- Apsaimniekotas aramzemes platība (km2);
- Apsaimniekoti zālāji (km2);
- Apsaimniekotas mitrenes (km2).
Problēmas apraksts
Līdz šim katra no MK noteikumu Nr. 367 22.1. apakšpunktā minētajām institūcijām datu failus iesniedza, novietojot tos uz VRAA datņu pārsūtīšanas protokola (File Transfer Protocol) servera (turpmāk – FTP serveris). Tomēr RAIM infrastruktūra ar laiku ir novecojusi un ir radušās problēmas ar datu ielādi RAIM datubāzē no FTP servera.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā identificētās tehniskās problēmas ar FTP serveri un datu nodošanu, ar MK noteikumu projekta 26.1.1. apakšpunktu tiek noteikts, ka primārais datu nodošanas kanāls ir Latvijas Atvērto datu portāls[3] (turpmāk – ADP), saglabājot iespēju datus nodot arī citā veidā, ja par to ir panākta vienošanās starp datu devēju un VARAM. Līdz ar to jaunajā RAIM risinājumā pamatā tiks izmantoti dati, kas pieejami ADP.
MK noteikumu projekta izstrādes gaitā jautājums par datu nodošanu uz ADP tika apspriests ar katru institūciju, kas sniedz datus, un, ņemot vērā, ka dati no institūcijām ir nepieciešami tikai apkopotā veidā (tādi, kas nesatur personas datus), neviena no MK noteikumu projekta 25.1., 25.2. un 25.3. apakšpunktā minētajām institūcijām neiebilda pret datu publicēšanu ADP. Šāds risinājums (datu publicēšana ADP) atbilst arī principam “atvērts pēc noklusējuma”, kā to nosaka Ministru kabineta 2019. gada 20. augusta sēdē pieņemtais informatīvais ziņojums “Latvijas atvērto datu stratēģija”.
[3] Latvijas Atvērto datu portāls izveidots ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību” projekta Nr. 2.2.1.1/16/I/001 "Publiskās pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūras pārvaldības sistēma" (PIKTAPS) ietvaros.
MK noteikumu projekta izstrādes gaitā jautājums par datu nodošanu uz ADP tika apspriests ar katru institūciju, kas sniedz datus, un, ņemot vērā, ka dati no institūcijām ir nepieciešami tikai apkopotā veidā (tādi, kas nesatur personas datus), neviena no MK noteikumu projekta 25.1., 25.2. un 25.3. apakšpunktā minētajām institūcijām neiebilda pret datu publicēšanu ADP. Šāds risinājums (datu publicēšana ADP) atbilst arī principam “atvērts pēc noklusējuma”, kā to nosaka Ministru kabineta 2019. gada 20. augusta sēdē pieņemtais informatīvais ziņojums “Latvijas atvērto datu stratēģija”.
[3] Latvijas Atvērto datu portāls izveidots ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību” projekta Nr. 2.2.1.1/16/I/001 "Publiskās pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūras pārvaldības sistēma" (PIKTAPS) ietvaros.
Problēmas apraksts
Atbilstoši MK noteikumiem Nr. 367 VRAA RAIM var ievadīt citu publiski pieejamu valsts un pašvaldību statistiku, izmantojot RAIM ievadformu. MK noteikumu Nr. 367 22.2. apakšpunkts nosaka, ka VRAA informē CSP par RAIM aktualizācijā izmantotajām statistikas tabulām no CSP publiskās datubāzes (tīmekļa vietne data.csb.gov.lv), nosūtot e-pasta vēstuli uz CSP oficiālo e-pasta adresi.
2020. gadā tika izveidots Oficiālās statistikas portāls[4] (tīmekļa vietne stat.gov.lv), kas aizstāj iepriekšējo datubāzi data.csb.gov.lv, tādēļ ar MK noteikumu projektu ir nepieciešams precizēt atsauci uz CSP datubāzi.
[4] Oficiālās statistikas portāls ir izveidots ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību” 2.2.1.1. pasākuma “Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība” ietvaros.
2020. gadā tika izveidots Oficiālās statistikas portāls[4] (tīmekļa vietne stat.gov.lv), kas aizstāj iepriekšējo datubāzi data.csb.gov.lv, tādēļ ar MK noteikumu projektu ir nepieciešams precizēt atsauci uz CSP datubāzi.
[4] Oficiālās statistikas portāls ir izveidots ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību” 2.2.1.1. pasākuma “Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība” ietvaros.
Risinājuma apraksts
MK noteikumu projekta 30. punkts nosaka, ka VRAA RAIM var ievadīt citu publiski pieejamu valsts un pašvaldību statistiku, izmantojot RAIM ievadformu. Savukārt MK noteikumu projekta 31. punkts nosaka, ja RAIM attīstībā ir nepieciešama CSP publicētā statistika, VARAM informē CSP par RAIM aktualizācijā izmantotajām Oficiālās statistikas portāla tabulām, nosūtot vēstuli uz CSP oficiālo elektronisko adresi (vēstulē norāda izmantoto statistikas tabulu kodus un virsrakstus).
Problēmas apraksts
Papildus esošajai RAIM esošajā plānošanas periodā (2021.–2027. gads) plānots ieviest arī jaunu funkcionalitāti:
1. Pašvaldību darbības pārraudzībā būtiska ir informācija un rādītāji par pašvaldības darbu. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 29. punkts uzdod reizi četros gados sagatavot ziņojumu par izmaiņām pašvaldību un reģionu sociālekonomiskajā situācijā un ATR rezultātiem. Taču šobrīd, tostarp sagatavojot ziņojumu par ATR rezultātiem 2022. gadā, informāciju par pašvaldību darba organizāciju, lēmumu pieņemšanas procedūrām, iestāžu skaitu un sniegtajiem pakalpojumiem apkopo manuāli, radot administratīvu slogu publiskās pārvaldes iestādēm.
2. Pašvaldības attīstības programmas, t.sk. rīcības un investīciju plānus un uzraudzības pārskatus par attīstības programmas īstenošanas rezultātiem, šobrīd veido un ievieto TAPIS kā atsevišķas datnes (visbiežāk izmantotais datu formāts ir PDF (Portable Document Format)). Šādā formātā sagatavotu informāciju nav iespējams analizēt – ne vērtēt attīstību laika griezumā, ne arī savstarpēji salīdzināt pašvaldības. Esošā situācija, kur attīstības vērtēšanai izmantotie dati visbiežāk izvietoti decentralizēti un manuāli jāaktualizē gan dati, gan kartogrāfiskais materiāls, pašvaldības speciālistiem rada lieku slogu informācijas aktualizēšanā, tehniskā datu sagatavošanā un ierobežo analīzei un plānošanai pieejamo laiku, kas ir uzdevums ar salīdzinoši lielāku nozīmi.
1. Pašvaldību darbības pārraudzībā būtiska ir informācija un rādītāji par pašvaldības darbu. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 29. punkts uzdod reizi četros gados sagatavot ziņojumu par izmaiņām pašvaldību un reģionu sociālekonomiskajā situācijā un ATR rezultātiem. Taču šobrīd, tostarp sagatavojot ziņojumu par ATR rezultātiem 2022. gadā, informāciju par pašvaldību darba organizāciju, lēmumu pieņemšanas procedūrām, iestāžu skaitu un sniegtajiem pakalpojumiem apkopo manuāli, radot administratīvu slogu publiskās pārvaldes iestādēm.
2. Pašvaldības attīstības programmas, t.sk. rīcības un investīciju plānus un uzraudzības pārskatus par attīstības programmas īstenošanas rezultātiem, šobrīd veido un ievieto TAPIS kā atsevišķas datnes (visbiežāk izmantotais datu formāts ir PDF (Portable Document Format)). Šādā formātā sagatavotu informāciju nav iespējams analizēt – ne vērtēt attīstību laika griezumā, ne arī savstarpēji salīdzināt pašvaldības. Esošā situācija, kur attīstības vērtēšanai izmantotie dati visbiežāk izvietoti decentralizēti un manuāli jāaktualizē gan dati, gan kartogrāfiskais materiāls, pašvaldības speciālistiem rada lieku slogu informācijas aktualizēšanā, tehniskā datu sagatavošanā un ierobežo analīzei un plānošanai pieejamo laiku, kas ir uzdevums ar salīdzinoši lielāku nozīmi.
Risinājuma apraksts
Pašvaldību pārraudzības sistēmas uzlabošanai un publiskā sektora administratīvo resursu lietderīgai izmantošanai jāizveido sistēma strukturētai datu un informācijas apkopošanai par katru pašvaldību, izveidojot tās profilu ar iespēju uzraudzīt un savstarpēji salīdzināt pašvaldību darbības rādītājus. Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam 4.4.4. rīcības virziena “Ģeotelpiskās, vides pārvaldības un attīstības plānošanas digitālā transformācija” ietvaros plānots attīstīt teritoriju attīstības plānošanas un uzraudzības platformas. Kā viena no VARAM plānotajām aktivitātēm ir pašvaldību attīstības programmu strukturētas izstrādes TAPIS ieviešana, un RAIM kā TAPIS modulim jānodrošina centralizēta datu atkalizmantošanas, atlases, uzkrāšanas iespēja esošās situācijas aprakstam un attīstības uzraudzībai. Finansējums minēto risinājumu ieviešanai tiks plānots ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda ERAF ietvaros.
Uz augstāk minētajiem risinājumiem attiecas MK noteikumu projekta 18.5. apakšpunkts un 22.6. apakšpunkts – attiecīgi par datu apmaiņu ar TAPIS un iespēju RAIM sagatavot uzraudzības pārskatus par teritorijas attīstības plānošanas dokumentos iekļautajiem rezultatīvajiem rādītājiem.
Uz augstāk minētajiem risinājumiem attiecas MK noteikumu projekta 18.5. apakšpunkts un 22.6. apakšpunkts – attiecīgi par datu apmaiņu ar TAPIS un iespēju RAIM sagatavot uzraudzības pārskatus par teritorijas attīstības plānošanas dokumentos iekļautajiem rezultatīvajiem rādītājiem.
Problēmas apraksts
Ņemot vērā, ka, stājoties spēkā MK noteikumu projektam, spēku zaudēs MK noteikumi Nr. 367, MK noteikumu projektā jāiekļauj noslēguma jautājumi.
Risinājuma apraksts
MK noteikumu projektā iekļauta V. nodaļa “Noslēguma jautājumi”, kurā noteikts, ka:
1) Atzīt par spēku zaudējušiem MK noteikumus Nr. 367;
2) Valsts kase 2023. gadā, sagatavojot datus par 2022. gadu, piemēro MK noteikumus Nr. 367, jo pašvaldības gada pārskatus par 2022. gadu iesniegs līdz 2023. gada 1. maijam;
3) Uzņēmuma reģistrs 2023. gadā, sagatavojot datus par 2022. gadu, piemēro MK noteikumus Nr. 367, jo šobrīd Uzņēmuma reģistra datu nodošanas risinājums nav pielāgots tā, lai RAIM nepieciešamos datus publicētu ADP;
4) Valsts ieņēmumu dienests 2023. gadā, sagatavojot datus par 2022. gadu, un 2024. gadā, sagatavojot datus par 2023. gadu, piemēro MK noteikumus Nr. 367, jo šobrīd Valsts ieņēmumu dienesta datu nodošanas risinājums nav pielāgots tā, lai RAIM nepieciešamos datus publicētu ADP.
Noslēgtās starpresoru vienošanās (par datu nodošanu RAIM) starp VARAM un MK noteikumos Nr. 367 22.1. apakšpunktā noteiktajām institūcijām izbeigsies līdz ar MK noteikumu projekta spēkā stāšanās dienu atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 60. panta 4. punktam, kas nosaka, ka starpresoru vienošanās izbeidzas, ja viena iestāde to nepilda vai nevar pildīt sakarā ar faktisko vai tiesisko apstākļu maiņu. MK noteikumu projekta ietvaros nav nepieciešams ietvert starpresoru vienošanās kārtības izbeigšanos.
1) Atzīt par spēku zaudējušiem MK noteikumus Nr. 367;
2) Valsts kase 2023. gadā, sagatavojot datus par 2022. gadu, piemēro MK noteikumus Nr. 367, jo pašvaldības gada pārskatus par 2022. gadu iesniegs līdz 2023. gada 1. maijam;
3) Uzņēmuma reģistrs 2023. gadā, sagatavojot datus par 2022. gadu, piemēro MK noteikumus Nr. 367, jo šobrīd Uzņēmuma reģistra datu nodošanas risinājums nav pielāgots tā, lai RAIM nepieciešamos datus publicētu ADP;
4) Valsts ieņēmumu dienests 2023. gadā, sagatavojot datus par 2022. gadu, un 2024. gadā, sagatavojot datus par 2023. gadu, piemēro MK noteikumus Nr. 367, jo šobrīd Valsts ieņēmumu dienesta datu nodošanas risinājums nav pielāgots tā, lai RAIM nepieciešamos datus publicētu ADP.
Noslēgtās starpresoru vienošanās (par datu nodošanu RAIM) starp VARAM un MK noteikumos Nr. 367 22.1. apakšpunktā noteiktajām institūcijām izbeigsies līdz ar MK noteikumu projekta spēkā stāšanās dienu atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 60. panta 4. punktam, kas nosaka, ka starpresoru vienošanās izbeidzas, ja viena iestāde to nepilda vai nevar pildīt sakarā ar faktisko vai tiesisko apstākļu maiņu. MK noteikumu projekta ietvaros nav nepieciešams ietvert starpresoru vienošanās kārtības izbeigšanos.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
MK noteikumu projektam būs labvēlīga ietekme, jo tiks uzlabota datu (statistikas) pieejamība pašvaldību un teritoriālā iedalījuma vienību līmenī, kas ir svarīgi dažādām mērķgrupām – ministriju un to padotībā esošo institūciju darbiniekiem, pētniekiem un studentiem, nevalstiskā sektora pārstāvjiem u.c.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
81 472
0
81 472
0
81 472
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
81 472
0
81 472
0
81 472
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
81 472
0
81 472
0
81 472
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
81 472
0
81 472
0
81 472
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
RAIM esošās funkcionalitātes uzturēšana tiek paredzēta esošo resursu ietvaros (uzturēšanas izdevumi EUR 81 472 apmērā katru gadu; 32.00.00 programma).
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Atbilstoši Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam 4.4.4. rīcības virzienam “Ģeotelpiskās, vides pārvaldības un attīstības plānošanas digitālā transformācija”, kura ietvaros plānots attīstīt teritoriju attīstības plānošanas un uzraudzības platformas, ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda ietvaros paredzēts īstenot TAPIS attīstības 4. kārtas ERAF projektu (turpmāk – TAPIS-RAIM projekts) – pašvaldību attīstības programmu strukturētas izstrādes ieviešana TAPIS, kā arī pašvaldību pārraudzības sistēmas (jaunas funkcionalitātes) ieviešanu RAIM, izveidojot sistēmu strukturētai datu un informācijas apkopošanai par katru pašvaldību, izveidojot tās profilu ar iespēju uzraudzīt un savstarpēji salīdzināt pašvaldību darbības rādītājus. TAPIS-RAIM projekta provizoriskās izmaksas plānotas EUR 2–3 milj. apmērā, kas tiks precizētas projekta izstrādes gaitā, kad būs skaidri projektu iesniegumu atlases kritēriji.
Vienlaikus TAPIS-RAIM projekta ieviešana ietekmēs arī RAIM funkcionalitāti, kā ietvaros var būt nepieciešams veikt grozījumus šajos MK noteikumos, kā arī var pieaugt RAIM ikgadējās uzturēšanas izmaksas. Tā kā TAPIS-RAIM projektu paredzēts īstenot kā ERAF projektu, finansējumu pabeigto ES politiku instrumentu un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu uzturēšanai saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību ir iespējams pieprasīt kārtējā gadā no valsts budžeta programmas “Apropriācijas rezerve” un turpmākajos gados, sagatavojot maksimāli pieļaujamo valsts budžeta kopējo izdevumu apjomu, līdz ar to valsts budžeta finansējumu RAIM uzturēšanas izmaksu segšanai VARAM pieprasīs normatīvos aktos noteiktajā kārtībā (t.sk. tiks iesniegts detalizēts uzturēšanas izmaksu aprēķins).
Vienlaikus TAPIS-RAIM projekta ieviešana ietekmēs arī RAIM funkcionalitāti, kā ietvaros var būt nepieciešams veikt grozījumus šajos MK noteikumos, kā arī var pieaugt RAIM ikgadējās uzturēšanas izmaksas. Tā kā TAPIS-RAIM projektu paredzēts īstenot kā ERAF projektu, finansējumu pabeigto ES politiku instrumentu un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu uzturēšanai saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību ir iespējams pieprasīt kārtējā gadā no valsts budžeta programmas “Apropriācijas rezerve” un turpmākajos gados, sagatavojot maksimāli pieļaujamo valsts budžeta kopējo izdevumu apjomu, līdz ar to valsts budžeta finansējumu RAIM uzturēšanas izmaksu segšanai VARAM pieprasīs normatīvos aktos noteiktajā kārtībā (t.sk. tiks iesniegts detalizēts uzturēšanas izmaksu aprēķins).
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Centrālā statistikas pārvalde, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs, Lauku atbalsta dienests, Nodarbinātības valsts aģentūra, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts kase, Valsts reģionālās attīstības aģentūra, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, VSIA "Latvijas Valsts ceļi", VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs"Nevalstiskās organizācijas
Latvijas Pašvaldību savienībaCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Darba grupa/domnīca
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
MK noteikumu projekta izstrādes laikā tika organizētas vairākas sanāksmes ar institūcijām, kas sniedz datus uz RAIM. Tika saņemti priekšlikumi gan par MK noteikumu projekta saturu, gan sniedzamo datu saturu.
Tika organizētas arī konsultācijas ar plānošanas reģionu speciālistiem, kā arī apkopotas anketas no pašvaldībām par esošiem un jauniem statistikas rādītājiem. Tika saņemti priekšlikumi par jauniem datiem.
Tika organizētas arī konsultācijas ar plānošanas reģionu speciālistiem, kā arī apkopotas anketas no pašvaldībām par esošiem un jauniem statistikas rādītājiem. Tika saņemti priekšlikumi par jauniem datiem.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs
- Izglītības un zinātnes ministrija
- Labklājības ministrija
- Lauku atbalsta dienests
- Nodarbinātības valsts aģentūra
- Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
- Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs
- Valsts ieņēmumu dienests
- Valsts kase
- Valsts reģionālās attīstības aģentūra
- Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
- VSIA "Latvijas Valsts ceļi"
- VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs"
- Latgales plānošanas reģions
- Rīgas plānošanas reģions
- Kurzemes plānošanas reģions
- Zemgales plānošanas reģions
- Vidzemes plānošanas reģions
- Centrālā statistikas pārvalde
- Pašvaldības
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Šobrīd saistībā ar datu sniegšanu RAIM vajadzībām, datu sniedzēju institūcijām nav paredzētas papildu neplānotas izmaksas – datu sniegšana tiks nodrošināta esošo resursu ietvaros. Tomēr, pieņemot, ka nākotnē RAIM varētu tikt papildināts ar jauniem statistikas datiem (rādītājiem), kas līdz šim no datu devēju puses nav apkopoti, var tikt pieprasīts papildu finansējums, kas nepieciešams, piemēram, iekšējo datu uzkrāšanas sistēmu pilnveidošanai, lai datus būtu iespējams publicēt ADP.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
MK noteikumu projektam būs labvēlīga ietekme uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību, jo ar MK noteikumu projektu tiek noteikts, ka institūcijām, kas sniedz savus datus, tie ir jāpublicē ADP, kas veicina principu “atvērts pēc noklusējuma”.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
MK noteikumu projektam būs labvēlīga ietekme uz teritoriju attīstību, jo tiks nodrošināta kvantitatīvas informācijas par sociālekonomiskajiem rādītājiem, par valsts budžeta un ES fondu ieguldījumiem teritoriālā iedalījumā un par konkrētu laikposmu apkopošana un publicēšana RAIM datubāzē, kas nepieciešams reģionālās attīstības monitoringam, pašvaldību teritorijas attīstības tendenču izvērtēšanai, attīstības programmu sagatavošanai un uzraudzībai, kā arī lēmumu pieņemšanas atbalstam.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi