22-TA-443: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts ir izstrādāts, lai pilnveidotu profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
1. Pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 28. jūnija Direktīvu 2018/958 par samērīguma novērtēšanu pirms jaunas profesiju reglamentācijas pieņemšanas.
2. Novērst neatbilstību starp tiesiskajiem regulējumiem, kas nosaka profesionālo patentpilnvarnieku darbību un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu.
3. Nodrošināt personu, kuras ieguvušas profesionālo kvalifikāciju Latvijā, tiesības saņemt kvalifikācijas ieguvi apliecinošos dokumentus.
4. Pilnveidot regulējumu trešajās valstīs iegūtu profesionālo kvalifikāciju atzīšanai Latvijā.
2. Novērst neatbilstību starp tiesiskajiem regulējumiem, kas nosaka profesionālo patentpilnvarnieku darbību un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu.
3. Nodrošināt personu, kuras ieguvušas profesionālo kvalifikāciju Latvijā, tiesības saņemt kvalifikācijas ieguvi apliecinošos dokumentus.
4. Pilnveidot regulējumu trešajās valstīs iegūtu profesionālo kvalifikāciju atzīšanai Latvijā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Latvija ir saņēmusi Eiropas Komisijas 2022. gada 9. februāra formālo paziņojumu pārkāpuma procedūras lietā Nr. 2021/2257 (turpmāk – EK paziņojums) kurā norādīts uz Latvijas tiesību aktu neatbilstību, ar kuriem īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 28. jūnija Direktīvas 2018/958 par samērīguma novērtēšanu pirms jaunas profesiju reglamentācijas pieņemšanas (turpmāk – Direktīva 2018/958) pārņemšana.
Direktīva 2018/958 Latvijā ir pārņemta ar vairākiem tiesību aktiem, bet galvenais no tiem ir Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumi Nr. 617 “Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr. 617). Noteikumu Nr.617 9.13. apakšpunkts nosaka, ka, izvērtējot tiesību akta projekta sākotnējo ietekmi, ir jāvērtē ietekmi uz profesiju reglamentāciju, vērtējot samērīgumu saskaņā ar šo noteikumu pielikumu. Noteikumu Nr. 617 pielikuma struktūra atbilst Direktīvā 2018/958 noteiktajam samērīguma novērtēšanas saturam.
Ārpus noteikumu Nr. 617 tvēruma ir likumprojekti, kurus iesniedz Valsts prezidents, Saeimas deputāti, kā arī profesionālo organizāciju (turpmāk - arī asociāciju) noteiktās prasības, kuras nosaka jaunas reglamentētās profesijas vai ietekmē piekļuvi darbībai reglamentētajās profesijās un darbošanos tajās.
Latvijā profesionālajām asociācijām un to pieņemtajiem lēmumiem vairākās reglamentētajās profesijās ir nozīmīga loma profesionālās darbības organizācijā. Piemēram, profesionālās asociācijas izstrādā profesionālās ētikas kodeksus un seko to ievērošanai, gādā par savas profesijas pārstāvju tālākizglītošanu. Dažās profesijās arī profesionāļu reģistru uzturēšana ir profesionālo asociāciju pienākums. Vairumā gadījumu profesionālās organizācijas nesaņem valsts dotācijas un to darbu nodrošina maksa par sniegtajiem pakalpojumiem un biedra naudas iemaksas. Praksē profesionālās asociācijas cieši sadarbojas ar nozaru ministrijām, lai izstrādātu normatīvos aktus, kuros noteiktas kvalifikācijas prasības reglamentētajās profesijās.
Direktīva 2018/958 14. apsvērumā pievērš uzmanību tam, ka profesionālo asociāciju izvirzītajiem noteikumiem profesiju reglamentēšanā ir jāpiemēro samērīguma novērtēšana ("Dalībvalstīm samērīguma novērtējumi būtu jāveic objektīvi un neatkarīgi, tostarp, ja profesija tiek reglamentēta netieši, piešķirot reglamentēšanas pilnvaras konkrētai profesionālai struktūrai.").
Direktīvas 2018/958 4. panta 6. punktā ir noteikta prasība pēc pieņemšanas uzraudzīt to jauno un grozīto tiesību aktu samērīgumu, kas ierobežo piekļuvi darbībai reglamentētajās profesijās vai darbošanos tajās. Samērīguma pārskatīšanai ir jāpamatojas ne vien uz attiecīgās prasības mērķi tās pieņemšanas brīdī, bet arī uz tās radītās ietekmes novērtējumu, kā arī uz jebkādām notikušām izmaiņām.
Likuma “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” (turpmāk - reglamentēto profesiju likums) 4. pantā ir noteikta profesionālo organizāciju loma profesionālās darbības reglamentācijā. 4. panta ievaddaļā ir noteikts, ka likums vai Ministru kabineta noteikumi ir pilnvarojuši profesionālās organizācijas noteikt profesionālās kvalifikācijas prasības. Kvalifikācijas prasības reglamentētajās profesijās ir noteiktas ārējos normatīvajos aktos, līdz ar to reglamentēto profesiju likuma 4. pants tikai daļēji ir korekts. Proti, 1., 2., 3. punktos uzskaitītās darbības profesionālās organizācijas veic, tomēr tās ne likums, ne Ministru kabineta noteikumi nepilnvaro noteikt profesionālās kvalifikācijas prasības.
Reglamentēto profesiju likumā ir iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7. septembra direktīvas 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (turpmāk – direktīva 2005/36/EK) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra direktīva 2013/55/ES, ar ko groza direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu un Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI regulu)[1]. Profesionālo kvalifikāciju atzīšanai, kas iegūtas Eiropas Savienības un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīs, reglamentēto profesiju likumā noteiktais regulējums ir atbilstošs direktīvā 2005/36/EK noteiktajam. Reglamentēto profesiju likuma 45. panta trešās daļas pirmais punkts paredz, ka direktīvas 2005/36/EK 14. panta 2. punktā noteiktā prasība dot iespēju pretendentam izvēlēties, kuru papildu prasību – adaptācijas periodu vai kvalifikācijas pārbaudi izvēlēties – ir piemērojama gan pretendentiem, kuru kvalifikācija iegūta Eiropas Savienības dalībvalstīs, gan pretendentiem no trešajām valstīm.
Reglamentēto profesiju likuma 37. panta pirmajā daļā noteikti dokumenti, kurus ir jāiesniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas pretendentam; šīs prasības atbilst direktīvās 2005/36/EK prasībām un ir obligāti piemērojamas pretendentiem no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Vairākās reglamentētajās profesijās Latvijā normatīvajos aktos ir izvirzītas prasības par noteikta ilguma profesionālās darbības pieredzi, piemēram, būveksperta profesijā ir nepieciešama vismaz 7 gadus ilga profesionālās darbības pieredze. Tā kā līdz šim reglamentēto profesiju likumā nav noteikta prasība pretendentiem no trešajām valstīm pierādīt Latvijas normatīvajos aktos noteiktā ilguma profesionālās darbības pieredzi, pastāv riski, ka Latvijā reglamentētās profesijās tiesības strādāt iegūst personas no trešajām valstīm bez šādas pieredzes, tādējādi radot apdraudējumus pakalpojumu saņēmējiem.
Latvijai nav pienākums direktīvas 2005/36/EK noteiktās tiesību normas piemērot to profesionālo kvalifikāciju atzīšanai, kas iegūtas valstīs, kuras nav Eiropas Savienības un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīs (turpmāk – trešās valstis).
Saskaņā ar reglamentēto profesiju likuma 56. panta astoto daļu Ministru kabineta 2006.gada 14.februāra noteikumos Nr.128 “Noteikumi par institūcijām, kas izsniedz Latvijas Republikas iedzīvotājiem nepieciešamos dokumentus viņu profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs, un šo dokumentu izsniegšanas kārtību” (turpmāk – noteikumi Nr. 128) noteiktās kompetentās institūcijas izsniedz Latvijas Republikas iedzīvotājiem nepieciešamos dokumentus viņu profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs. Latvijas izglītības iestādēs mācās un iegūst kvalifikāciju ne tikai Latvijas Republikas iedzīvotāji, bet arī ārvalstnieki.
No reglamentēto profesiju likuma izriet, ka, lai ārvalstu persona iegūtu tiesības veikt profesionālo darbību Latvijā profesionālā patentpilnvarnieka profesijā, profesionālās kvalifikācijas atzīšanai tiek piemērota vispārējā profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēma, kura neatbilst Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likuma (turpmāk – rūpnieciskā īpašuma likums) 136. pantā noteiktajam regulējumam, kādā Eiropas Savienības dalībvalsts patentpilnvarnieki veic darbību Latvijā.
[1] Ērtības labad turpmāk netiks dota atsauce uz direktīvas 2013/55/EK, bet tikai uz direktīvu 2005/36/EK, kas sevī ietver direktīvu 2013/55/ES.
Direktīva 2018/958 Latvijā ir pārņemta ar vairākiem tiesību aktiem, bet galvenais no tiem ir Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumi Nr. 617 “Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr. 617). Noteikumu Nr.617 9.13. apakšpunkts nosaka, ka, izvērtējot tiesību akta projekta sākotnējo ietekmi, ir jāvērtē ietekmi uz profesiju reglamentāciju, vērtējot samērīgumu saskaņā ar šo noteikumu pielikumu. Noteikumu Nr. 617 pielikuma struktūra atbilst Direktīvā 2018/958 noteiktajam samērīguma novērtēšanas saturam.
Ārpus noteikumu Nr. 617 tvēruma ir likumprojekti, kurus iesniedz Valsts prezidents, Saeimas deputāti, kā arī profesionālo organizāciju (turpmāk - arī asociāciju) noteiktās prasības, kuras nosaka jaunas reglamentētās profesijas vai ietekmē piekļuvi darbībai reglamentētajās profesijās un darbošanos tajās.
Latvijā profesionālajām asociācijām un to pieņemtajiem lēmumiem vairākās reglamentētajās profesijās ir nozīmīga loma profesionālās darbības organizācijā. Piemēram, profesionālās asociācijas izstrādā profesionālās ētikas kodeksus un seko to ievērošanai, gādā par savas profesijas pārstāvju tālākizglītošanu. Dažās profesijās arī profesionāļu reģistru uzturēšana ir profesionālo asociāciju pienākums. Vairumā gadījumu profesionālās organizācijas nesaņem valsts dotācijas un to darbu nodrošina maksa par sniegtajiem pakalpojumiem un biedra naudas iemaksas. Praksē profesionālās asociācijas cieši sadarbojas ar nozaru ministrijām, lai izstrādātu normatīvos aktus, kuros noteiktas kvalifikācijas prasības reglamentētajās profesijās.
Direktīva 2018/958 14. apsvērumā pievērš uzmanību tam, ka profesionālo asociāciju izvirzītajiem noteikumiem profesiju reglamentēšanā ir jāpiemēro samērīguma novērtēšana ("Dalībvalstīm samērīguma novērtējumi būtu jāveic objektīvi un neatkarīgi, tostarp, ja profesija tiek reglamentēta netieši, piešķirot reglamentēšanas pilnvaras konkrētai profesionālai struktūrai.").
Direktīvas 2018/958 4. panta 6. punktā ir noteikta prasība pēc pieņemšanas uzraudzīt to jauno un grozīto tiesību aktu samērīgumu, kas ierobežo piekļuvi darbībai reglamentētajās profesijās vai darbošanos tajās. Samērīguma pārskatīšanai ir jāpamatojas ne vien uz attiecīgās prasības mērķi tās pieņemšanas brīdī, bet arī uz tās radītās ietekmes novērtējumu, kā arī uz jebkādām notikušām izmaiņām.
Likuma “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” (turpmāk - reglamentēto profesiju likums) 4. pantā ir noteikta profesionālo organizāciju loma profesionālās darbības reglamentācijā. 4. panta ievaddaļā ir noteikts, ka likums vai Ministru kabineta noteikumi ir pilnvarojuši profesionālās organizācijas noteikt profesionālās kvalifikācijas prasības. Kvalifikācijas prasības reglamentētajās profesijās ir noteiktas ārējos normatīvajos aktos, līdz ar to reglamentēto profesiju likuma 4. pants tikai daļēji ir korekts. Proti, 1., 2., 3. punktos uzskaitītās darbības profesionālās organizācijas veic, tomēr tās ne likums, ne Ministru kabineta noteikumi nepilnvaro noteikt profesionālās kvalifikācijas prasības.
Reglamentēto profesiju likumā ir iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7. septembra direktīvas 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (turpmāk – direktīva 2005/36/EK) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra direktīva 2013/55/ES, ar ko groza direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu un Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI regulu)[1]. Profesionālo kvalifikāciju atzīšanai, kas iegūtas Eiropas Savienības un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīs, reglamentēto profesiju likumā noteiktais regulējums ir atbilstošs direktīvā 2005/36/EK noteiktajam. Reglamentēto profesiju likuma 45. panta trešās daļas pirmais punkts paredz, ka direktīvas 2005/36/EK 14. panta 2. punktā noteiktā prasība dot iespēju pretendentam izvēlēties, kuru papildu prasību – adaptācijas periodu vai kvalifikācijas pārbaudi izvēlēties – ir piemērojama gan pretendentiem, kuru kvalifikācija iegūta Eiropas Savienības dalībvalstīs, gan pretendentiem no trešajām valstīm.
Reglamentēto profesiju likuma 37. panta pirmajā daļā noteikti dokumenti, kurus ir jāiesniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas pretendentam; šīs prasības atbilst direktīvās 2005/36/EK prasībām un ir obligāti piemērojamas pretendentiem no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Vairākās reglamentētajās profesijās Latvijā normatīvajos aktos ir izvirzītas prasības par noteikta ilguma profesionālās darbības pieredzi, piemēram, būveksperta profesijā ir nepieciešama vismaz 7 gadus ilga profesionālās darbības pieredze. Tā kā līdz šim reglamentēto profesiju likumā nav noteikta prasība pretendentiem no trešajām valstīm pierādīt Latvijas normatīvajos aktos noteiktā ilguma profesionālās darbības pieredzi, pastāv riski, ka Latvijā reglamentētās profesijās tiesības strādāt iegūst personas no trešajām valstīm bez šādas pieredzes, tādējādi radot apdraudējumus pakalpojumu saņēmējiem.
Latvijai nav pienākums direktīvas 2005/36/EK noteiktās tiesību normas piemērot to profesionālo kvalifikāciju atzīšanai, kas iegūtas valstīs, kuras nav Eiropas Savienības un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīs (turpmāk – trešās valstis).
Saskaņā ar reglamentēto profesiju likuma 56. panta astoto daļu Ministru kabineta 2006.gada 14.februāra noteikumos Nr.128 “Noteikumi par institūcijām, kas izsniedz Latvijas Republikas iedzīvotājiem nepieciešamos dokumentus viņu profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs, un šo dokumentu izsniegšanas kārtību” (turpmāk – noteikumi Nr. 128) noteiktās kompetentās institūcijas izsniedz Latvijas Republikas iedzīvotājiem nepieciešamos dokumentus viņu profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs. Latvijas izglītības iestādēs mācās un iegūst kvalifikāciju ne tikai Latvijas Republikas iedzīvotāji, bet arī ārvalstnieki.
No reglamentēto profesiju likuma izriet, ka, lai ārvalstu persona iegūtu tiesības veikt profesionālo darbību Latvijā profesionālā patentpilnvarnieka profesijā, profesionālās kvalifikācijas atzīšanai tiek piemērota vispārējā profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēma, kura neatbilst Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likuma (turpmāk – rūpnieciskā īpašuma likums) 136. pantā noteiktajam regulējumam, kādā Eiropas Savienības dalībvalsts patentpilnvarnieki veic darbību Latvijā.
[1] Ērtības labad turpmāk netiks dota atsauce uz direktīvas 2013/55/EK, bet tikai uz direktīvu 2005/36/EK, kas sevī ietver direktīvu 2013/55/ES.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Noteikumos Nr. 617 noteiktā profesionālās darbības reglamentācijas prasību samērīguma novērtēšana nav saistošs visām institūcijām, kurām ir tiesības noteikt kaut kādas prasības darbībai reglamentētajās profesijās. Piemēram, saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 85. panta piektajā daļā noteikto likumprojektu, t.i. arī tādu likumprojektu, kurā noteiktas prasības profesionālās darbības reglamentācijai, var iesniegt Valsts prezidents, Saeimas komisija vai ne mazāk kā pieci deputāti un šādā gadījumā ir jāaizpilda anotācija, raksturojot iespējamo likumprojekta ietekmi. Tomēr šī raksturojuma struktūra (jautājumi, uz kuriem ir jāsniedz atbildes), neatbilst Direktīvā 2018/958 noteiktajam samērīguma novērtēšanas saturam. Līdz ar to likumprojektiem, kuri tiek iesniegti Saeimas kārtības ruļļa 85. panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā, kā arī profesionālo asociāciju izvirzītajām prasībām netiek veikts direktīvai 2018/958 atbilstošs samērīguma novērtējums.
Direktīvas 2018/958 prasību neizpilde rada riskus pārkāpuma procedūras turpināšanai nākošā stadijā pret Latviju, kuras rezultātā var tikt noteikta soda nauda Latvijai.
Direktīvas 2018/958 prasību neizpilde rada riskus pārkāpuma procedūras turpināšanai nākošā stadijā pret Latviju, kuras rezultātā var tikt noteikta soda nauda Latvijai.
Risinājuma apraksts
1. Lai izpildītu Direktīvas 2018/958 2. pantā noteikto, likumprojekts nosaka, ka samērīguma novērtēšanu ir jāveic visiem normatīvo aktu projektiem, ar kuriem nosaka jaunas reglamentētās profesijas vai veic grozījumus prasībās patstāvīgas profesionālās darbības uzsākšanai vai veikšanai, kā arī īslaicīgu pakalpojumu sniegšanai reglamentētajās profesijās. Samērīguma novērtēšana attiecīgās nozares ministrijā tiks veikta atbilstoši direktīvā 2018/958 noteiktajiem kritērijiem, kuri Latvijā uz šī likumprojekta izstrādes brīdi ir pārņemti ar noteikumiem Nr. 617.
Izstrādātais samērīguma novērtējums tiks iesniegts Saeimas atbildīgajā komisijā un pēc likuma pieņemšanas publicēts Reglamentēto profesiju datu bāzē.
Izstrādātais samērīguma novērtējums tiks iesniegts Saeimas atbildīgajā komisijā un pēc likuma pieņemšanas publicēts Reglamentēto profesiju datu bāzē.
Problēmas apraksts
2. Direktīvas 2018/958 4. panta 6. punktā ir noteikta prasība pēc pieņemšanas uzraudzīt to jauno un grozīto tiesību aktu samērīgumu, kas ierobežo piekļuvi darbībai reglamentētajās profesijās vai darbošanos tajās. Samērīguma pārskatīšanai ir jāpamatojas ne vien uz attiecīgās prasības mērķi tās pieņemšanas brīdī, bet arī uz tās radītās ietekmes novērtējumu, kā arī uz jebkādām notikušām izmaiņām.
EK paziņojumā ir atzīts, ka Latvijas tiesību aktos, piemēram, Valsts pārvaldes likuma 10.panta sestajā daļā, Ministru kabineta 2014.gada 2.decembra noteikumu Nr.737 “Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi” 10.punktā noteiktais pienākums regulāri izvērtēt normatīvajos aktos noteikto prasību aktualitāti ir uzskatāms par pārāk vispārīgu un nenodrošina Direktīvas 2018/958 4.panta 6.punkta prasību izpildi. EK paziņojumā tāpat ir minēts, ka Latvijas regulējumā nav skaidrības par to, kādā veidā, kad un kam ir jāveic uzraudzība un kurš par to būtu atbildīgs.
EK paziņojumā ir atzīts, ka Latvijas tiesību aktos, piemēram, Valsts pārvaldes likuma 10.panta sestajā daļā, Ministru kabineta 2014.gada 2.decembra noteikumu Nr.737 “Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi” 10.punktā noteiktais pienākums regulāri izvērtēt normatīvajos aktos noteikto prasību aktualitāti ir uzskatāms par pārāk vispārīgu un nenodrošina Direktīvas 2018/958 4.panta 6.punkta prasību izpildi. EK paziņojumā tāpat ir minēts, ka Latvijas regulējumā nav skaidrības par to, kādā veidā, kad un kam ir jāveic uzraudzība un kurš par to būtu atbildīgs.
Risinājuma apraksts
2. Likumprojekts paredz veikt profesionālās darbības reglamentācijas prasību samērīguma regulāru novērtēšanu ne retāk kā reizi piecos gados. Šādas prasības pamatojums ir nepieciešamība samērot izvirzītos ierobežojumus profesionālajai darbībai ar izmaiņām, kas nepārtraukti notiek sociālekonomiskajā vidē. Piecu gadu cikls samērīguma novērtēšanas veikšanai ir lietderīgs un pamatots ar to, ka šāds termiņš ir noteikts arī kopējā Direktīvas 2018/958 efektivitātes novērtējuma ziņojuma izstrādei, līdz ar to iegūtie dati būs salīdzināmi un kontekstualizējami. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu ministrija ir attiecīgās valsts pārvaldes nozares vadošā iestāde, kas organizē un koordinē likumu un citu normatīvo aktu īstenošanu un piedalās nozares politikas izstrādāšanā. Ievērojot minēto, likumprojekts paredz, ka profesionālās darbības samērīguma novērtēšanas vadošā institūcija ir tā ministrija, kura ir vadošā valsts pārvaldes iestāde attiecīgās politikas jomā. Ministru kabineta 2014. gada 26. augusta sēdes protokola Nr.45 45.§ 13.1. un 13.2. apakšpunkts nosaka, ka normatīvā akta projektu izstrādā un par tā tālāku virzību ir atbildīga tā ministrija vai institūcija, kuras kompetencē ir attiecīgais normatīvais akts. Pēc normatīvā akta pieņemšanas saskaņā ar noteikumu Nr.617 23.punktu Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar samērīguma novērtēšanu veikušo ministriju veic izstrādātā samērīguma novērtējuma publicēšanu Eiropas Komisijas reglamentēto profesiju datu bāzē.
Profesionālās darbības reglamentācijas prasību samērīguma regulāra izvērtēšana ir viens no par nozari atbildīgās ministrijas pastāvīgajiem pienākumiem un atbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta 6. daļā noteiktajam, ka “valsts pārvalde savā darbībā pastāvīgi pārbauda un uzlabo sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti. Tās pienākums ir vienkāršot un uzlabot procedūras privātpersonas labā”, kā arī Ministru kabineta 2014. gada 2. decembra noteikumu Nr. 737 “Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi” 10. punktā ir noteiktajai prasībai, ka “institūcijas sistemātiski un konsekventi īsteno attīstības plānošanas dokumentā paredzētos uzdevumus noteikto mērķu un plānoto rezultātu sasniegšanai, kā arī regulāri veic politikas izvērtējumu”. Tomēr likumprojektā noteiktā profesionālās darbības prasību samērīguma novērtēšana atbilstoši direktīvas 2018/958 noteiktajam protokolam (t.i., atbilstoši noteikumu Nr.617 pielikumā noteiktajai formai) netiek piemērota ar atpakaļejošu datumu tām profesionālās darbības reglamentācijas prasībām, kas ir pieņemtas pirms likumprojekta apstiprināšanas.
Profesionālās darbības reglamentācijas prasībām, kuras tiks noteiktas pēc likumprojekta pieņemšanas, ne retāk kā pēc pieciem gadiem būs jāveic samērīguma izvērtējums saskaņā ar noteikumu Nr. 617 pielikuma formu. Minētā pielikuma 15. punktā ir noteikts pienākums samērīguma novērtējumā ietvert ne tikai no jauna (t.i., pirms pieciem gadiem noteiktās) prasības, bet vērtējumam ir jābūt kumulatīvam un jāaptver gan iepriekšējās, gan no jauna noteiktās prasības (“Jauno vai grozīto profesionālās darbības reglamentācijas prasību apvienojumā ar pārējiem profesionālajai darbībai normatīvajos aktos noteiktajiem ierobežojumiem piekļuvei vai darbībai reglamentētajā profesijā samērīguma un iespējamās pozitīvās un negatīvās ietekmes izvērtējums, paskaidrojot, kā jaunās vai grozītās profesionālās darbības reglamentācijas prasības apvienojumā ar citām prasībām, tai skaitā šā pielikuma 2.–13. punktā minētajām prasībām, sekmē tā paša sabiedrības interešu mērķa sasniegšanu un vai tās ir nepieciešamas tā sasniegšanai”).
Šāda novērtēšana saskaņā ar likumā noteikto tiek veikta analoģiski tiesību aktu projektu satura un iespējamās ietekmes izvērtēšanai. Svarīgi ir šajā darbā iesaistīt sociālos partnerus un visas ieinteresētās personas, dodot iespēju tām paust savu viedokli. Samērīguma novērtējuma rezultāts var būt secinājums, ka izmaiņas noteiktajās reglamentācijas prasībās nav nepieciešamas. Likumprojekts neparedz noteikumus rīcībai ar šādu izvērtējumu, jo, piemēram, tā iesniegšana un izskatīšana valdībā būtu uzskatāma par nevajadzīgu administratīvu slogu. Ja izvērtējuma rezultāts ir tāds, kas paredz veikt izmaiņas profesionālās darbības reglamentācijas prasībās, ir jāparedz un jāveic attiecīgus grozījumus tiesību aktos, publicējot atjaunotās prasības Reglamentēto profesiju datu bāzē.
Profesionālās darbības reglamentācijas prasību samērīguma regulāra izvērtēšana ir viens no par nozari atbildīgās ministrijas pastāvīgajiem pienākumiem un atbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta 6. daļā noteiktajam, ka “valsts pārvalde savā darbībā pastāvīgi pārbauda un uzlabo sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti. Tās pienākums ir vienkāršot un uzlabot procedūras privātpersonas labā”, kā arī Ministru kabineta 2014. gada 2. decembra noteikumu Nr. 737 “Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi” 10. punktā ir noteiktajai prasībai, ka “institūcijas sistemātiski un konsekventi īsteno attīstības plānošanas dokumentā paredzētos uzdevumus noteikto mērķu un plānoto rezultātu sasniegšanai, kā arī regulāri veic politikas izvērtējumu”. Tomēr likumprojektā noteiktā profesionālās darbības prasību samērīguma novērtēšana atbilstoši direktīvas 2018/958 noteiktajam protokolam (t.i., atbilstoši noteikumu Nr.617 pielikumā noteiktajai formai) netiek piemērota ar atpakaļejošu datumu tām profesionālās darbības reglamentācijas prasībām, kas ir pieņemtas pirms likumprojekta apstiprināšanas.
Profesionālās darbības reglamentācijas prasībām, kuras tiks noteiktas pēc likumprojekta pieņemšanas, ne retāk kā pēc pieciem gadiem būs jāveic samērīguma izvērtējums saskaņā ar noteikumu Nr. 617 pielikuma formu. Minētā pielikuma 15. punktā ir noteikts pienākums samērīguma novērtējumā ietvert ne tikai no jauna (t.i., pirms pieciem gadiem noteiktās) prasības, bet vērtējumam ir jābūt kumulatīvam un jāaptver gan iepriekšējās, gan no jauna noteiktās prasības (“Jauno vai grozīto profesionālās darbības reglamentācijas prasību apvienojumā ar pārējiem profesionālajai darbībai normatīvajos aktos noteiktajiem ierobežojumiem piekļuvei vai darbībai reglamentētajā profesijā samērīguma un iespējamās pozitīvās un negatīvās ietekmes izvērtējums, paskaidrojot, kā jaunās vai grozītās profesionālās darbības reglamentācijas prasības apvienojumā ar citām prasībām, tai skaitā šā pielikuma 2.–13. punktā minētajām prasībām, sekmē tā paša sabiedrības interešu mērķa sasniegšanu un vai tās ir nepieciešamas tā sasniegšanai”).
Šāda novērtēšana saskaņā ar likumā noteikto tiek veikta analoģiski tiesību aktu projektu satura un iespējamās ietekmes izvērtēšanai. Svarīgi ir šajā darbā iesaistīt sociālos partnerus un visas ieinteresētās personas, dodot iespēju tām paust savu viedokli. Samērīguma novērtējuma rezultāts var būt secinājums, ka izmaiņas noteiktajās reglamentācijas prasībās nav nepieciešamas. Likumprojekts neparedz noteikumus rīcībai ar šādu izvērtējumu, jo, piemēram, tā iesniegšana un izskatīšana valdībā būtu uzskatāma par nevajadzīgu administratīvu slogu. Ja izvērtējuma rezultāts ir tāds, kas paredz veikt izmaiņas profesionālās darbības reglamentācijas prasībās, ir jāparedz un jāveic attiecīgus grozījumus tiesību aktos, publicējot atjaunotās prasības Reglamentēto profesiju datu bāzē.
Problēmas apraksts
3. Reglamentēto profesiju likuma 4. pantā ir noteikta profesionālo organizāciju loma profesionālās darbības reglamentācijā. 4. panta ievaddaļā ir noteikts, ka likums vai Ministru kabineta noteikumi ir pilnvarojuši profesionālās organizācijas noteikt profesionālās kvalifikācijas prasības. Kvalifikācijas prasības reglamentētajās profesijās ir noteiktas ārējos normatīvajos aktos, līdz ar to reglamentēto profesiju likuma 4. pants tikai daļēji ir korekts. Proti, 1., 2., 3. punktos uzskaitītās darbības profesionālās organizācijas veic, tomēr tās ne likums, ne Ministru kabineta noteikumi nepilnvaro noteikt profesionālās kvalifikācijas prasības.
Reglamentēto profesiju likuma 4.panta ievaddaļas redakcija ir neprecīza, jo tajā ir izteikts apgalvojums, ka likums vai Ministru kabineta noteikumi pilnvaro profesionālās organizācijas noteikt kvalifikācijas prasības reglamentētajās profesijās, kas var radīt maldinošu iespaidu. Maldinošais formulējums ir pretrunā ar citos normatīvajos aktos noteikto un rada grūtības korektas izpratnes veidošanai par profesionālās darbības reglamentācijā iesaistītajiem subjektiem un to lomu.
Reglamentēto profesiju likuma 4.panta ievaddaļas redakcija ir neprecīza, jo tajā ir izteikts apgalvojums, ka likums vai Ministru kabineta noteikumi pilnvaro profesionālās organizācijas noteikt kvalifikācijas prasības reglamentētajās profesijās, kas var radīt maldinošu iespaidu. Maldinošais formulējums ir pretrunā ar citos normatīvajos aktos noteikto un rada grūtības korektas izpratnes veidošanai par profesionālās darbības reglamentācijā iesaistītajiem subjektiem un to lomu.
Risinājuma apraksts
3. Likumprojekts paredz precizēt reglamentēto profesiju likuma 4. pantu, precizējot profesionālo organizāciju lomu profesionālās darbības reglamentācijas sistēmā, tostarp nosakot, ka profesionālās organizācijas var izstrādāt un sniegt priekšlikumus kvalifikācijas prasībām patstāvīgas profesionālās darbības uzsākšanai vai veikšanai reglamentētajās profesijās, vai īslaicīgu pakalpojumu sniegšanai.
Ņemot vērā, ka profesiju reglamentēšana būtiski ierobežo Latvijas Republikas Satversmes 106. pantā noteiktās tiesības ikvienam brīvi izvēlēties nodarbošanos, kvalifikācijai izvirzītās prasības reglamentētajās profesijās ir noteiktas ārējos normatīvajos aktos un tikai vairākas citas prasības, kas arī ietekmē profesionāļu darbību, ir deleģētas profesionālajām organizācijām (aprakstu skatīt arī pie pašreizējās situācijas raksturojuma). Tomēr arī šādos gadījumos reglamentācijas prasību samērīguma novērtēšanai ir jābūt veiktai attiecīgās nozares ministrijā (Likumprojektā izteiktā 2.1 panta piektā daļa). Profesionālo asociāciju izvirzīto reglamentācijas prasību samērīguma novērtējuma veikšana nozares ministrijā atbilst direktīvas 2018/958 14.apsvērumā un 4. panta piektajā punktā noteiktajai prasībai samērīguma novērtēšanu veikt neatkarīgi.
Samērīguma novērtēšana attiecīgās nozares ministrijā tiks veikta atbilstoši direktīvā 2018/958 noteiktajiem kritērijiem, kuri Latvijā uz šī likumprojekta izstrādes brīdi ir pārņemti ar noteikumiem Nr. 617.
Izstrādātais samērīguma novērtējums pēc noteikumu pieņemšanas tiks publicēts Reglamentēto profesiju datu bāzē atbilstoši tās funkcionalitātē noteiktajām formām (Reglamentēto profesiju datu bāzi uztur Eiropas Komisija, tai ir noteikta struktūra, lauki, kuros jāievada informācija atbilstoši noteiktajam saturam).
Ņemot vērā, ka profesiju reglamentēšana būtiski ierobežo Latvijas Republikas Satversmes 106. pantā noteiktās tiesības ikvienam brīvi izvēlēties nodarbošanos, kvalifikācijai izvirzītās prasības reglamentētajās profesijās ir noteiktas ārējos normatīvajos aktos un tikai vairākas citas prasības, kas arī ietekmē profesionāļu darbību, ir deleģētas profesionālajām organizācijām (aprakstu skatīt arī pie pašreizējās situācijas raksturojuma). Tomēr arī šādos gadījumos reglamentācijas prasību samērīguma novērtēšanai ir jābūt veiktai attiecīgās nozares ministrijā (Likumprojektā izteiktā 2.1 panta piektā daļa). Profesionālo asociāciju izvirzīto reglamentācijas prasību samērīguma novērtējuma veikšana nozares ministrijā atbilst direktīvas 2018/958 14.apsvērumā un 4. panta piektajā punktā noteiktajai prasībai samērīguma novērtēšanu veikt neatkarīgi.
Samērīguma novērtēšana attiecīgās nozares ministrijā tiks veikta atbilstoši direktīvā 2018/958 noteiktajiem kritērijiem, kuri Latvijā uz šī likumprojekta izstrādes brīdi ir pārņemti ar noteikumiem Nr. 617.
Izstrādātais samērīguma novērtējums pēc noteikumu pieņemšanas tiks publicēts Reglamentēto profesiju datu bāzē atbilstoši tās funkcionalitātē noteiktajām formām (Reglamentēto profesiju datu bāzi uztur Eiropas Komisija, tai ir noteikta struktūra, lauki, kuros jāievada informācija atbilstoši noteiktajam saturam).
Problēmas apraksts
4. Reglamentēto profesiju likumā profesionālās kvalifikācijas, kas iegūta trešajās valstīs un kuras saturs tikai daļēji atbilst Latvijā izvirzītajām prasībām, atzīšanai ir noteikts regulējums, kas ir vienāds Eiropas Brīvās tirdzniecības apvienības dalībvalstīs iegūto profesionālo kvalifikāciju atzīšanai. Tas var radīt lieku administratīvo slogu atzīšanas institūcijām.
Latvijai saistošā direktīvas 2005/36/EK 14. panta 2. punktā noteiktā prasība dot iespēju pretendentam izvēlēties, kuru papildu prasību (adaptācijas periodu vai kvalifikācijas pārbaudi) izvēlēties, ir jāpiemēro tikai to profesionālo kvalifikāciju atzīšanā, kuras ir iegūtas Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs. Attiecībā uz trešajās valstīs iegūtajām kvalifikācijām, kuras parasti no Latvijā izvirzītajām prasībām atšķiras lielākā mērā, atzīšanas institūcijai var būt redzējums par to, kuras papildu prasības izpilde var precīzāk atbilst pretendenta kvalifikācijas iztrūkumu kompensēšanai, lai nodrošinātu Latvijā izvirzīto kvalifikācijas prasību izpildi.
Reglamentēto profesiju likumā nav noteikta prasība pretendentiem no trešajām valstīm pierādīt Latvijas normatīvajos aktos noteiktā ilguma profesionālās darbības pieredzi, bet uz viņiem tiek attiecināta tāda pati prasība, kas saskaņā ar Direktīvas 2005/36/EK 13.panta 2.punktā noteikto ir jāpiemēro profesionālās kvalifikācijas atzīšanas pretendentiem no Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Latvijai saistošā direktīvas 2005/36/EK 14. panta 2. punktā noteiktā prasība dot iespēju pretendentam izvēlēties, kuru papildu prasību (adaptācijas periodu vai kvalifikācijas pārbaudi) izvēlēties, ir jāpiemēro tikai to profesionālo kvalifikāciju atzīšanā, kuras ir iegūtas Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs. Attiecībā uz trešajās valstīs iegūtajām kvalifikācijām, kuras parasti no Latvijā izvirzītajām prasībām atšķiras lielākā mērā, atzīšanas institūcijai var būt redzējums par to, kuras papildu prasības izpilde var precīzāk atbilst pretendenta kvalifikācijas iztrūkumu kompensēšanai, lai nodrošinātu Latvijā izvirzīto kvalifikācijas prasību izpildi.
Reglamentēto profesiju likumā nav noteikta prasība pretendentiem no trešajām valstīm pierādīt Latvijas normatīvajos aktos noteiktā ilguma profesionālās darbības pieredzi, bet uz viņiem tiek attiecināta tāda pati prasība, kas saskaņā ar Direktīvas 2005/36/EK 13.panta 2.punktā noteikto ir jāpiemēro profesionālās kvalifikācijas atzīšanas pretendentiem no Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Risinājuma apraksts
4. Reglamentēto profesiju likuma 45. panta trešās daļas 1. punktā atbilstoši Direktīvas 2005/36/EK 14. panta 2. punktam ir noteikts, ka atzīšanas institūcijai profesionālās kvalifikācijas atzīšanas pretendentam, kura iegūtā profesionālā kvalifikācija tikai daļēji atbilst Latvijā izvirzītajām prasībām, ir jāpiedāvā izvēle starp izvirzītām papildu prasībām – adaptācijas periodu vai kvalifikācijas atbilstības pārbaudi. Likumprojekts paredz noteikt, ka šādu izvēli ir jāpiedāvā tikai profesionālās kvalifikācijas atzīšanas pretendentiem, kuri profesionālo kvalifikāciju ir ieguvuši Eiropas Savienības un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīs, bet pretendentiem no trešajām valstīm atzīšanas institūcija varēs noteikt papildu prasību pēc saviem ieskatiem.
Profesionālās kvalifikācijas atzīšanas praksē Latvijā, saskaņā ar atzīšanas institūciju iesniegtajiem ikgadējiem statistikas pārskatiem, netiek pieņemti lēmumi noteikt adaptācijas periodu. Tā kā trešajās valstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas saturiski var daudz lielākā mērā atšķirties no Latvijā izvirzītajām prasībām, adaptācijas perioda iziešanas organizācija atzīšanas institūcijai var radīt ievērojamu administratīvo slogu. Adaptācijas perioda noteikšanai saskaņā ar reglamentēto profesiju likuma 46. panta pirmo daļu, ņemot vērā pretendenta vēlmi, apstiprina speciālistu, kura uzraudzībā iziet adaptācijas periodu, saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 31. janvāra noteikumu Nr. 71 “Noteikumi par papildu prasībām ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanai, tai skaitā profesionālās kvalifikācijas atzīšanai attiecībā uz reglamentētās profesijas profesionālo darbību daļu, Latvijas Republikā reglamentētās profesijās” 17. punktu uzrauga adaptācijas perioda norisi, kas var ilgt trīs gadus un prasītu ievērojamus administratīvos resursus. Likumprojektā paredzētais risinājums atbrīvos atzīšanas institūcijas no pienākuma izpildīt profesionālās kvalifikācijas atzīšanas pretendenta izvēlēto vēlmi iziet adaptācijas periodu kā papildu prasību tādos gadījumos, ko pieļauj direktīva 2005/36/EK.
Likumprojekts nosaka, ka profesionālās kvalifikācijas atzīšanas pretendentiem no trešajām valstīm būs jāpierāda, ka viņu iegūtā profesionālā pieredze atbilst Latvijā izvirzītajām prasībām. Šīs prasības neizpilde atzīšanas institūcijai dod tiesības pieņemt lēmumu atteikt atzīt profesionālo kvalifikāciju attiecīgā gadījumā
Profesionālās kvalifikācijas atzīšanas praksē Latvijā, saskaņā ar atzīšanas institūciju iesniegtajiem ikgadējiem statistikas pārskatiem, netiek pieņemti lēmumi noteikt adaptācijas periodu. Tā kā trešajās valstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas saturiski var daudz lielākā mērā atšķirties no Latvijā izvirzītajām prasībām, adaptācijas perioda iziešanas organizācija atzīšanas institūcijai var radīt ievērojamu administratīvo slogu. Adaptācijas perioda noteikšanai saskaņā ar reglamentēto profesiju likuma 46. panta pirmo daļu, ņemot vērā pretendenta vēlmi, apstiprina speciālistu, kura uzraudzībā iziet adaptācijas periodu, saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 31. janvāra noteikumu Nr. 71 “Noteikumi par papildu prasībām ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanai, tai skaitā profesionālās kvalifikācijas atzīšanai attiecībā uz reglamentētās profesijas profesionālo darbību daļu, Latvijas Republikā reglamentētās profesijās” 17. punktu uzrauga adaptācijas perioda norisi, kas var ilgt trīs gadus un prasītu ievērojamus administratīvos resursus. Likumprojektā paredzētais risinājums atbrīvos atzīšanas institūcijas no pienākuma izpildīt profesionālās kvalifikācijas atzīšanas pretendenta izvēlēto vēlmi iziet adaptācijas periodu kā papildu prasību tādos gadījumos, ko pieļauj direktīva 2005/36/EK.
Likumprojekts nosaka, ka profesionālās kvalifikācijas atzīšanas pretendentiem no trešajām valstīm būs jāpierāda, ka viņu iegūtā profesionālā pieredze atbilst Latvijā izvirzītajām prasībām. Šīs prasības neizpilde atzīšanas institūcijai dod tiesības pieņemt lēmumu atteikt atzīt profesionālo kvalifikāciju attiecīgā gadījumā
Problēmas apraksts
5. Noteikumi Nr. 128 nenosaka, ka kompetentajām institūcijām Latvijā profesionālo kvalifikāciju ieguvušajiem ārvalstniekiem ir jāizsniedz dokumenti, kas viņiem ir nepieciešami viņu profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs. Līdz ar to var rasties tāda situācija, ka ārvalstnieks nevar saņemt valsts pilnvarotu institūciju izdotus dokumentus, lai savu kvalifikāciju atzītu citā valstī.
Risinājuma apraksts
5. Direktīvas 2005/36/EK 56. panta 3. punktā ir noteikts pienākums noteikt institūciju, kura piešķir kvalifikāciju apliecinošos dokumentus. Lai šo prasību izpildītu arī attiecībā uz ārvalstniekiem, kuri Latvijā ir ieguvuši profesionālo kvalifikāciju, likumprojekts paredz veikt grozījumus reglamentēto profesiju likuma 56. panta astotajā daļā. Līdz ar to ikviena persona neatkarīgi no valstspiederības, kas profesionālo kvalifikāciju ieguvusi Latvijā, var saņemt no kompetentās institūcijas nepieciešamos dokumentus savas profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs.
Līdz ar grozījumiem reglamentēto profesiju likuma 56. panta astotajā daļā noteikumi Nr.128 zaudēs spēku.
Līdz ar grozījumiem reglamentēto profesiju likuma 56. panta astotajā daļā noteikumi Nr.128 zaudēs spēku.
Problēmas apraksts
6. Savstarpējās neatbilstības tiesību normās reglamentēto profesiju likumā un rūpnieciskā īpašuma likumā rada grūtības to piemērošanā, neskaidrību pretendentiem un iesaistītajām institūcijām, tādēļ ir nepieciešams nodrošināt vienotu regulējumu Eiropas Savienības dalībvalstu profesionālo patentpilnvarnieku iespējām veikt profesionālo darbību Latvijā. Rūpnieciskā īpašuma likumā noteiktā kārtība, salīdzinot ar reglamentēto profesiju likumā noteikto vispārējo kārtību, ir vienkāršāka, piemēram, neparedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas pretendenta vēršanos informācijas institūcijā (Akadēmiskās informācijas centrā) ar iesniegumu, bet reglamentēto profesiju likumā noteiktās kvalifikācijas pārbaudes analogs ir noteikts kā obligāts patentpilnvarnieka eksāmens.
Risinājuma apraksts
6. Likumprojekts paredz reglamentēto profesiju likumā noteikt, ka profesionālā patentpilnvarnieka profesijā profesionālās kvalifikācijas atzīšanā tiek piemērota speciālā profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēma. Praksē tas nozīmē, ka Eiropas Savienības dalībvalstu profesionālie patentpilnvarnieki profesionālo darbību Latvijā varēs veikt saskaņā ar rūpnieciskā īpašuma likumā noteikto kārtību.
Konvencija par Eiropas patentu piešķiršanu (Eiropas Patentu Konvencija) 134. pants nosaka Profesionālo pārstāvju pamatprincipus (Latvijā tie ir profesionālie patentpilnvarnieki). Proti, ikvienu fizisku personu var ierakstīt profesionālo pārstāvju sarakstā, ja tā atbilst šādām prasībām:
(a) ir kādas dalībvalsts pilsonis;
(b) tās uzņēmējdarbības vai darba vieta atrodas vienā no dalībvalstīm;
(c) ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu.
Saskaņā ar Rūpnieciskā īpašuma likuma 136. pantu, ja Eiropas Savienības dalībvalsts patentpilnvarnieks iesniedz attiecīgu lūgumu un dokumentus, kas apliecina viņa tiesības darboties par profesionālo patentpilnvarnieku citā Eiropas Savienības dalībvalstī saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem, Patentu valdes direktors šo personu iekļauj profesionālo patentpilnvarnieku saraksta atsevišķā sadaļā, piešķirot tai tiesības uz pagaidu profesionālo darbību Latvijā. Tiesības uz pagaidu profesionālo darbību Latvijā piešķir uz sešiem mēnešiem ar nosacījumu, ka minētā persona apņemas nodrošināt profesionālu sadarbību ar Patentu valdi, Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomi, tiesām un citām institūcijām valsts valodā un norāda sarakstes adresi Latvijā. Rūpnieciskā īpašuma likums nosaka arī pagarināšanas kārtību ikreiz par sešiem mēnešiem, ja minētā persona iesniedz attiecīgo lūgumu un dokumentus, kas apliecina, ka tā veic profesionālo darbību rūpnieciskā īpašuma tiesību aizsardzības jomā Latvijā.
Konvencija par Eiropas patentu piešķiršanu (Eiropas Patentu Konvencija) 134. pants nosaka Profesionālo pārstāvju pamatprincipus (Latvijā tie ir profesionālie patentpilnvarnieki). Proti, ikvienu fizisku personu var ierakstīt profesionālo pārstāvju sarakstā, ja tā atbilst šādām prasībām:
(a) ir kādas dalībvalsts pilsonis;
(b) tās uzņēmējdarbības vai darba vieta atrodas vienā no dalībvalstīm;
(c) ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu.
Saskaņā ar Rūpnieciskā īpašuma likuma 136. pantu, ja Eiropas Savienības dalībvalsts patentpilnvarnieks iesniedz attiecīgu lūgumu un dokumentus, kas apliecina viņa tiesības darboties par profesionālo patentpilnvarnieku citā Eiropas Savienības dalībvalstī saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem, Patentu valdes direktors šo personu iekļauj profesionālo patentpilnvarnieku saraksta atsevišķā sadaļā, piešķirot tai tiesības uz pagaidu profesionālo darbību Latvijā. Tiesības uz pagaidu profesionālo darbību Latvijā piešķir uz sešiem mēnešiem ar nosacījumu, ka minētā persona apņemas nodrošināt profesionālu sadarbību ar Patentu valdi, Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomi, tiesām un citām institūcijām valsts valodā un norāda sarakstes adresi Latvijā. Rūpnieciskā īpašuma likums nosaka arī pagarināšanas kārtību ikreiz par sešiem mēnešiem, ja minētā persona iesniedz attiecīgo lūgumu un dokumentus, kas apliecina, ka tā veic profesionālo darbību rūpnieciskā īpašuma tiesību aizsardzības jomā Latvijā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Sadarbībā ar Patentu valdi tika izvērtēta iespēja veikt grozījumus tiesiskajā regulējumā, kas nosaka tiesības Eiropas Savienības dalībvalstu profesionālajiem patentpilnvarniekiem veikt profesionālo darbību Latvijā. Ņemot vērā nepieciešamību veikt tiesiskā regulējuma grozījumus, secināts, ka lietderīgāka būtu grozījumu veikšana reglamentēto profesiju likumā, ko paredz likumprojekts.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Likumprojektā paredzētais novērš eventuālu administratīvā sloga pieaugumu un ar to saistīto izmaksu rašanos. Patentu valdei nebūs jāiedibina kārtība un procedūras, lai Eiropas Savienības dalībvalstu patentpilnvarnieki varētu veikt profesionālo darbību Latvijā atbilstoši šā brīža reglamentēto profesiju likuma normām, bet gan atbilstoši rūpnieciskā īpašuma speciālajam regulējumam par profesionālajiem patentpilnvarniekiem. Atzīšanas institūcijām nebūs jāsaskaras ar iespēju, ka kāds no profesionālās kvalifikācijas atzīšanas pretendentiem izvēlētos iziet adaptācijas periodu un institūcijas pienākums būtu nodrošināt pretendentam šādu iespēju.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Jā
Skaidrojums
Tiks veikts izvērtējums, vai profesionālajiem patentpilnvarniekiem no Eiropas Savienības dalībvalstīm būs tiesības veikt profesionālo darbību Latvijā atbilstoši brīva darbaspēka kustības principam, un tiesiskais regulējums ir pietiekami elastīgs, nediskriminējošs un atbilst Latvijas tiesību normām
Kas veiks ex-post novērtējumu?
Patentu valde
Ietekmes pēcpārbaudes veikšanas termiņš
08.02.2027.
Rezultāti/rādītāji, pēc kā tiek vērtēta tiesību akta (vai kādas tā daļas) mērķa sasniegšana
Rezultāts
Profesionālās kvalifikācijas atzīšanas pretendentu profesionālā patentpilnvarnieka profesijā un šo profesionāļu pakalpojumu saņēmēju saņemto sūdzību lēmumu apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas skaits.
Rādītājs
-
1.6. Cita informācija
Likumprojekta izstrādes laikā tika vērtēta nepieciešamība precizēt reglamentēto profesiju likuma 5.pantu, lai noteiktu, ka par profesionālo nosaukumu neatbilstošu izmantošanu var iestāties atbildība, kā to paredz direktīvas 2018/958 3.panta a) punkts.
Izvērtējuma rezultāts ir secinājums, ka reglamentēto profesiju nosaukumu izmantošana ir aizsargāta nozaru regulējumā.
Latvijā administratīvās atbildības regulējuma reformas rezultātā kopš 2020.gada 1.jūlija administratīvie pārkāpumi un par tiem piemērojamie sodi ir iekļauti nozaru tiesību aktos. Līdz ar to katras nozares regulējumā ir jāizvērtē, vai profesionālā nosaukuma neatbilstoša izmantošana būtu uzskatāma par pārkāpumu, par kuru iestājas administratīva atbildība Administratīvās atbildības likuma izpratnē.
Kā piemēri minam spridzinātāja, spridzināšanas darbu vadītāja un detektīva profesijas un advokāta profesiju, kas parāda, ka Latvijā pastāv nozaru regulējums, saskaņā ar kuru par neatbilstošu profesionālo nosaukumu izmantošanu var iestāties atbildība.
Spridzinātāja, spridzināšanas darbu vadītāja un detektīva profesijas
Atbildība par neatbilstošu profesionālā nosaukuma izmantošanu spridzinātāja, spridzināšanas darbu vadītāja un detektīva profesijās izriet no attiecīgo nozari regulējošā likuma (Apsardzes darbības likuma, Detektīvdarbības likuma, Pirotehnisko izstrādājumu aprites likuma), kur noteikta administratīvā atbildība juridiskai personai par to, ka tā pieņēmusi darbā apsarga, pirotehniķa, detektīva profesijā personu bez attiecīgi iegūtas kvalifikācijas, kā arī fiziskai personai, ka tā veic attiecīgās darbības, nesaņemot sertifikātu, kas apliecina personas kompetenci attiecīgajā jomā.
Savukārt, ja ilgtermiņā netiek izpildīta minētā prasība, attiecībā pret juridisko personu var tikt uzsākta administratīvā lieta atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajam un lemts jautājums par speciālās atļaujas (licences) anulēšanu, līdz ar to tiek zaudētas tiesības nodarboties ar minēto licencējamo jomu komercdarbību. Pēc tā ierobežojums ir spēkā vienu gadu.
Attiecībā par spridzinātājiem un spridzināšanas darbu vadītājiem administratīvā atbildība nav paredzēta, uzreiz tiek lemts jautājums par speciālās atļaujas (licences) anulēšanu. Arī komercdarbību ar sprāgstvielām un spridzināšanas ietaisēm aizliegts veikt nesaņemot tam paredzēto speciālo atļauju (licenci).
Zvērināta advokāta, zvērināta advokāta palīga profesijas
Saskaņā ar likumu “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” 30. panta pirmo daļu reglamentētā jurista profesija ir advokāta (zvērināta advokāta, zvērināta advokāta palīga) profesija, kurā kvalifikācijas prasības nosaka akreditētas studiju programmas un — likumā noteiktajos gadījumos — profesionālās sertifikācijas noteikumi. Savukārt minētā panta otrā daļa noteic, ka
personas tiesības pretendēt uz darbību advokāta profesijā apliecina:
1) otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības diploms par Latvijas Republikā akreditētas tiesību zinātņu programmas apguvi un jurista kvalifikācija;
2) atbilstība profesionālās kvalifikācijas un profesionālās pieredzes prasībām, kuras nosaka Latvijas Republikas Advokatūras likums (turpmāk - Advokatūras likums). Norādāms, ka Advokatūras likums noteic ne tikai profesionālās kvalifikācijas prasības, bet arī citas prasības, lai persona varētu kļūt par advokātu, piemēram, nevainojumu reputāciju.
Advokāti ir tiesu sistēmai piederošas personas. Advokātu tiesības un pienākumus regulē Advokatūras likums un citi normatīvi akti. Advokātu darbību uzrauga Latvijas Zvērinātu advokātu padome. Advokatūras likuma 34. panta 1. punkts noteic, ka Latvijas Zvērinātu advokātu padome kā Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas pārvaldes, uzraudzības un izpildu institūcija uzrauga advokātu un advokātu palīgu darbību, izskata par viņiem iesniegtās sūdzības un ziņojumus, kā arī ierosina disciplinārlietas. Minētais nozīmē, ka advokātam ir stingra, likumā noteikta atbildība par savu sniegto juridisko palīdzību. Ņemot vērā minēto, Advokatūras likums noteic arī stingru atbildību par advokāta profesionālo pienākumu pildīšanu.
Advokatūras likuma 113. panta pirmā daļa noteic, ka piedāvāt (sniegt) advokāta palīdzību, kā arī reklamēt šādu palīdzību ir tiesīgi vienīgi advokāti Advokatūras likuma 4. panta izpratnē. Tas nozīmē, ka citām personām (t.sk. arī juridisko pakalpojumu sniedzējiem), kurām nav advokāta statusa, aizliegts piedāvāt (sniegt) advokāta palīdzību, kā arī reklamēt šādu palīdzību vai kaut kā citādi asociēt sevi ar advokātiem. Saskaņā ar Advokatūras likuma 116.3 pantu advokātu birojs savā nosaukumā papildus lieto apzīmējumu "zvērinātu advokātu birojs" vai abreviatūru "ZAB". Tikai advokātu birojiem ir tiesības savā nosaukumā lietot minēto apzīmējumu un tā abreviatūru.
Ņemot vērā minēto, norādāms, ka profesionālais nosaukums “advokāts” ir stingri aizsargāts, un to nedrīkst izmantot personas, kuras neatbilst Advokatūras likumā noteiktajiem kritērijiem.
Reklāmas likuma 3. pants noteic, ka reklāmai jābūt likumīgai, patiesai un objektīvai, tā veidojama saskaņā ar godprātīgu reklāmas praksi. Reklāma nedrīkst mazināt sabiedrības uzticēšanos reklāmai, un tai jāatbilst godīgas konkurences principiem. Savukārt Reklāmas likuma 8. pants noteic, ka maldinoša reklāma ir aizliegta.
Saskaņā ar Reklāmas likuma 13. pantu šā likuma ievērošanu savas kompetences ietvaros uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Konkurences padome, kā arī citas institūcijas, atbilstoši savai kompetencei. Reklāmas likuma 14.1 panta pirmā daļa noteic, ka Konkurences padome uzrauga reklāmas atbilstību normatīvo aktu prasībām, ja pārkāpums reklāmas jomā rada vai var radīt būtisku kaitējumu konkurencei. Savukārt 15. panta ceturtā daļa noteic, ja reklāma neatbilst normatīvo aktu prasībām, Uzraudzības iestāde ir tiesīga pieņemt vienu vai vairākus lēmumus, ar kuriem:
1) uzdod reklāmas devējam sniegt reklāmā, preču marķējumā vai citādā veidā papildu informāciju, kas ir būtiska no personu aizsardzības vai saimnieciskās darbības veicēju, vai profesionālās darbības veicēju likumīgo tiesību viedokļa;
2) pieprasa izslēgt no reklāmas atsevišķus elementus (informāciju, vizuālos attēlus, skaņu vai citus speciālos efektus);
3) aizliedz izplatīt reklāmu;
4) pieprasa atsaukt reklāmu;
5) uzliek soda naudu šā likuma 20. pantā noteiktajā kārtībā;
6) uzdod reklāmas devējam vai reklāmas izplatītājam izbeigt pārkāpumu un nosaka termiņu pārkāpuma izbeigšanai.
Ņemot vērā minēto, norādāms, ka normatīvajos aktos ir noteikta atbildība par profesionālā nosaukuma “advokāts” nepamatotu reklamēšanu.
Izvērtējuma rezultāts ir secinājums, ka reglamentēto profesiju nosaukumu izmantošana ir aizsargāta nozaru regulējumā.
Latvijā administratīvās atbildības regulējuma reformas rezultātā kopš 2020.gada 1.jūlija administratīvie pārkāpumi un par tiem piemērojamie sodi ir iekļauti nozaru tiesību aktos. Līdz ar to katras nozares regulējumā ir jāizvērtē, vai profesionālā nosaukuma neatbilstoša izmantošana būtu uzskatāma par pārkāpumu, par kuru iestājas administratīva atbildība Administratīvās atbildības likuma izpratnē.
Kā piemēri minam spridzinātāja, spridzināšanas darbu vadītāja un detektīva profesijas un advokāta profesiju, kas parāda, ka Latvijā pastāv nozaru regulējums, saskaņā ar kuru par neatbilstošu profesionālo nosaukumu izmantošanu var iestāties atbildība.
Spridzinātāja, spridzināšanas darbu vadītāja un detektīva profesijas
Atbildība par neatbilstošu profesionālā nosaukuma izmantošanu spridzinātāja, spridzināšanas darbu vadītāja un detektīva profesijās izriet no attiecīgo nozari regulējošā likuma (Apsardzes darbības likuma, Detektīvdarbības likuma, Pirotehnisko izstrādājumu aprites likuma), kur noteikta administratīvā atbildība juridiskai personai par to, ka tā pieņēmusi darbā apsarga, pirotehniķa, detektīva profesijā personu bez attiecīgi iegūtas kvalifikācijas, kā arī fiziskai personai, ka tā veic attiecīgās darbības, nesaņemot sertifikātu, kas apliecina personas kompetenci attiecīgajā jomā.
Savukārt, ja ilgtermiņā netiek izpildīta minētā prasība, attiecībā pret juridisko personu var tikt uzsākta administratīvā lieta atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajam un lemts jautājums par speciālās atļaujas (licences) anulēšanu, līdz ar to tiek zaudētas tiesības nodarboties ar minēto licencējamo jomu komercdarbību. Pēc tā ierobežojums ir spēkā vienu gadu.
Attiecībā par spridzinātājiem un spridzināšanas darbu vadītājiem administratīvā atbildība nav paredzēta, uzreiz tiek lemts jautājums par speciālās atļaujas (licences) anulēšanu. Arī komercdarbību ar sprāgstvielām un spridzināšanas ietaisēm aizliegts veikt nesaņemot tam paredzēto speciālo atļauju (licenci).
Zvērināta advokāta, zvērināta advokāta palīga profesijas
Saskaņā ar likumu “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” 30. panta pirmo daļu reglamentētā jurista profesija ir advokāta (zvērināta advokāta, zvērināta advokāta palīga) profesija, kurā kvalifikācijas prasības nosaka akreditētas studiju programmas un — likumā noteiktajos gadījumos — profesionālās sertifikācijas noteikumi. Savukārt minētā panta otrā daļa noteic, ka
personas tiesības pretendēt uz darbību advokāta profesijā apliecina:
1) otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības diploms par Latvijas Republikā akreditētas tiesību zinātņu programmas apguvi un jurista kvalifikācija;
2) atbilstība profesionālās kvalifikācijas un profesionālās pieredzes prasībām, kuras nosaka Latvijas Republikas Advokatūras likums (turpmāk - Advokatūras likums). Norādāms, ka Advokatūras likums noteic ne tikai profesionālās kvalifikācijas prasības, bet arī citas prasības, lai persona varētu kļūt par advokātu, piemēram, nevainojumu reputāciju.
Advokāti ir tiesu sistēmai piederošas personas. Advokātu tiesības un pienākumus regulē Advokatūras likums un citi normatīvi akti. Advokātu darbību uzrauga Latvijas Zvērinātu advokātu padome. Advokatūras likuma 34. panta 1. punkts noteic, ka Latvijas Zvērinātu advokātu padome kā Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas pārvaldes, uzraudzības un izpildu institūcija uzrauga advokātu un advokātu palīgu darbību, izskata par viņiem iesniegtās sūdzības un ziņojumus, kā arī ierosina disciplinārlietas. Minētais nozīmē, ka advokātam ir stingra, likumā noteikta atbildība par savu sniegto juridisko palīdzību. Ņemot vērā minēto, Advokatūras likums noteic arī stingru atbildību par advokāta profesionālo pienākumu pildīšanu.
Advokatūras likuma 113. panta pirmā daļa noteic, ka piedāvāt (sniegt) advokāta palīdzību, kā arī reklamēt šādu palīdzību ir tiesīgi vienīgi advokāti Advokatūras likuma 4. panta izpratnē. Tas nozīmē, ka citām personām (t.sk. arī juridisko pakalpojumu sniedzējiem), kurām nav advokāta statusa, aizliegts piedāvāt (sniegt) advokāta palīdzību, kā arī reklamēt šādu palīdzību vai kaut kā citādi asociēt sevi ar advokātiem. Saskaņā ar Advokatūras likuma 116.3 pantu advokātu birojs savā nosaukumā papildus lieto apzīmējumu "zvērinātu advokātu birojs" vai abreviatūru "ZAB". Tikai advokātu birojiem ir tiesības savā nosaukumā lietot minēto apzīmējumu un tā abreviatūru.
Ņemot vērā minēto, norādāms, ka profesionālais nosaukums “advokāts” ir stingri aizsargāts, un to nedrīkst izmantot personas, kuras neatbilst Advokatūras likumā noteiktajiem kritērijiem.
Reklāmas likuma 3. pants noteic, ka reklāmai jābūt likumīgai, patiesai un objektīvai, tā veidojama saskaņā ar godprātīgu reklāmas praksi. Reklāma nedrīkst mazināt sabiedrības uzticēšanos reklāmai, un tai jāatbilst godīgas konkurences principiem. Savukārt Reklāmas likuma 8. pants noteic, ka maldinoša reklāma ir aizliegta.
Saskaņā ar Reklāmas likuma 13. pantu šā likuma ievērošanu savas kompetences ietvaros uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Konkurences padome, kā arī citas institūcijas, atbilstoši savai kompetencei. Reklāmas likuma 14.1 panta pirmā daļa noteic, ka Konkurences padome uzrauga reklāmas atbilstību normatīvo aktu prasībām, ja pārkāpums reklāmas jomā rada vai var radīt būtisku kaitējumu konkurencei. Savukārt 15. panta ceturtā daļa noteic, ja reklāma neatbilst normatīvo aktu prasībām, Uzraudzības iestāde ir tiesīga pieņemt vienu vai vairākus lēmumus, ar kuriem:
1) uzdod reklāmas devējam sniegt reklāmā, preču marķējumā vai citādā veidā papildu informāciju, kas ir būtiska no personu aizsardzības vai saimnieciskās darbības veicēju, vai profesionālās darbības veicēju likumīgo tiesību viedokļa;
2) pieprasa izslēgt no reklāmas atsevišķus elementus (informāciju, vizuālos attēlus, skaņu vai citus speciālos efektus);
3) aizliedz izplatīt reklāmu;
4) pieprasa atsaukt reklāmu;
5) uzliek soda naudu šā likuma 20. pantā noteiktajā kārtībā;
6) uzdod reklāmas devējam vai reklāmas izplatītājam izbeigt pārkāpumu un nosaka termiņu pārkāpuma izbeigšanai.
Ņemot vērā minēto, norādāms, ka normatīvajos aktos ir noteikta atbildība par profesionālā nosaukuma “advokāts” nepamatotu reklamēšanu.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- diaspora
- Personas no trešajām valstīm, kuras pretendē un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu Latvijā
- Profesionālie patentpilnvarnieki no ārvalstīm, kas pretendē uz profesionālās kvalifikācijas atzīšanu Latvijā
- Ārvalstnieki, kuri Latvijā ir ieguvuši profesionālo kvalifikāciju reglamentētajās profesijās
Ietekmes apraksts
Personas no trešajām valstīm, kuras pretendē un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu Latvijā un kuru kvalifikācija tikai daļēji atbilst Latvijā izvirzītajām prasībām, atšķirības varēs kompensēt atbilstoši atzīšanas institūcijas pieņemtajam lēmuma, t.i., nokārtojot kvalifikācijas pārbaudījumu vai izejot adaptācijas periodu, bet nevarēs izvēlēties vienu no tiem.
Profesionālie patentpilnvarnieki no ārvalstīm, kas pretendē uz profesionālās kvalifikācijas atzīšanu Latvijā, piekļūt profesionālajai darbībai Latvijā varēs saskaņā ar rūpnieciskā īpašuma likumā noteikto tiesisko regulējumu.
Ārvalstnieki, kuri Latvijā ir ieguvuši profesionālo kvalifikāciju reglamentētajās profesijās, varēs iegūt nepieciešamos dokumentus profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs.
Profesionālie patentpilnvarnieki no ārvalstīm, kas pretendē uz profesionālās kvalifikācijas atzīšanu Latvijā, piekļūt profesionālajai darbībai Latvijā varēs saskaņā ar rūpnieciskā īpašuma likumā noteikto tiesisko regulējumu.
Ārvalstnieki, kuri Latvijā ir ieguvuši profesionālo kvalifikāciju reglamentētajās profesijās, varēs iegūt nepieciešamos dokumentus profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs.
Juridiskās personas
- Ministrijas, kas veic samērīguma izvērtēšanu
- Izglītības un zinātnes ministrija
Ietekmes apraksts
Viena samērīguma novērtēšanas veikšana un publicēšana Reglamentēto profesiju datu bāzē prasīs 38 stundas darba. Paredzams, ka viena gada laikā varētu tikt veiktas piecas samērīguma novērtēšanas
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Fiziskās personas
Kopā (fiziskās personas)
0,00
diaspora
Personas no trešajām valstīm, kuras pretendē un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu Latvijā
Profesionālie patentpilnvarnieki no ārvalstīm, kas pretendē uz profesionālās kvalifikācijas atzīšanu Latvijā
Ārvalstnieki, kuri Latvijā ir ieguvuši profesionālo kvalifikāciju reglamentētajās profesijās
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
0,00
Ministrijas, kas veic samērīguma izvērtēšanu
palielinās
Vērtības nozīme:
349,30
euro
Ņemot vērā, ka katra izvērtēšanas aspekta apjomu nosaka virkne faktoru (regulējuma joma, kompleksitāte, saturs), nav iespējams aprēķināt vienu standarta gadījumu.
Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums ir veikts attiecībā uz samērīguma izvērtējumu saistībā ar reglamentētajām profesijām. Novērtējums tika balstīts uz Izglītības un zinātnes ministrijas sniegto informāciju, paredzot, ka darbus veiks vecākā eksperta līmeņa speciālisti un tas prasīs šādu darba ieguldījuma apjomu:
samērīguma novērtējuma izstrāde – 32 stundas: pieņemot, ka tipiskā gadījumā profesijas reglamentācija paredz vismaz četras prasības (kvalifikācijas prasība, reģistrācija profesionālajā reģistrā, pastāvīgas profesionālās pilnveides prasība, prasība iesniegt deklarāciju īslaicīgu pakalpojumu sniedzējam no ārvalstīm) un katras prasības samērīguma novērtējuma veikšana prasa 8 stundas;
samērīguma novērtējuma publicēšana Eiropas Komisijas Reglamentēto profesiju datubāzē – 6 stundas: 3 stundas atbildīgajai ministrijai un 3 stundas Izglītības un zinātnes ministrijai.
Viena samērīguma novērtējuma izstrādei un publicēšanai kopā nepieciešamas maksimāli 38 stundas, no kurām 35 stundas – atbildīgās ministrijas darbs, bet 3 stundas – Izglītības un zinātnes ministrijas darbs.
Ievērojot Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3. pielikumā mēnešalgu grupām noteiktos mēnešalgu intervālus (koeficientus pret bāzes mēnešalgu) un pamatojoties uz Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 361 “Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients” var pieņemt, ka ministrijas amatpersonu (darbinieku), kuru pienākumos būs veikt samērīguma izvērtēšanu, mēnešalgu grupām minimālās un maksimālās mēnešalgas atbilst 11. mēnešalgu grupai, t.i., no 1190 līdz 1756 euro.
Ņemot vērā, ka vidēji vienā mēnesī ir 22 darbdienas un vienā darbdienā ir 8 stundas, vecākā eksperta maksimālais atalgojums ir 9,98 euro stundā.
Administratīvo izmaksu novērtējuma prognoze viena samērīguma novērtējuma veikšanai ir 379,24 euro = (9,98 x 38) x (1 x 1), kur 9,98 ir stundas vidējā bruto darba samaksa, 38 – laika patēriņš stundās, kas nepieciešams samērīguma novērtējuma sagatavošanai un publicēšanai, 1 – samērīguma novērtējumu skaits.
Katrai institūcijai administratīvais slogs sadalās šādi:
349,30 euro – par samērīguma novērtēšanu atbildīgās ministrijas izmaksas;
29,94 euro – Izglītības un zinātnes ministrijas izmaksas.
Paredzamais samērīguma izvērtējumu skaits vienā gadā – 5.
Paredzamais kopējais administratīvā sloga apmērs gadā:
5 x 379,24 = 1896,20 euro.
Izglītības un zinātnes ministrija
palielinās
Vērtības nozīme:
29,94
euro
skat. augstāk
Kopā
0,00
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Vai ietekmē?
Izmaksas par vienību - euro
Vienību skaits
Atbilstības izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Fiziskās personas
Kopā (fiziskās personas)
0,00
diaspora
Personas no trešajām valstīm, kuras pretendē un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu Latvijā
Profesionālie patentpilnvarnieki no ārvalstīm, kas pretendē uz profesionālās kvalifikācijas atzīšanu Latvijā
Ārvalstnieki, kuri Latvijā ir ieguvuši profesionālo kvalifikāciju reglamentētajās profesijās
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
0,00
Ministrijas, kas veic samērīguma izvērtēšanu
Jā
Vērtības nozīme:
349,30
euro
349.30
Izglītības un zinātnes ministrija
Jā
Vērtības nozīme:
29,94
euro
29.94
Kopā
0,00
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1.
Noteikumi par institūcijām, kas izsniedz nepieciešamos dokumentus Latvijā iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs, šo dokumentu izsniegšanas kārtību un maksas apmēru par to izsniegšanu
Pamatojums un apraksts
Noteikumi Nr. 128 zaudēs spēku, jo tiesību norma, uz kuras pamata šie noteikumi ir izdoti, tiks izteikta jaunā redakcijā.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.1.2. Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumos Nr. 617 “Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība”
Pamatojums un apraksts
Norāde, uz kāda likuma pamata noteikumu projekts sagatavots, ir jāpapildina ar atsauci uz reglamentēto profesiju likuma 2.1 panta trešo daļu. Ir nepieciešams papildināt noteikumu pirmo punktu ar norādi, ka noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek veikta tiesību aktu projektu, ar kuriem nosaka jaunas reglamentētās profesijas vai veic grozījumus prasībās patstāvīgas profesionālās darbības uzsākšanai vai veikšanai reglamentētajās profesijās, kā arī prasībās, kas izvirzītas īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzējiem Latvijas Republikā reglamentētajās profesijās, samērīguma novērtēšanu.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.1.3. Ministru kabineta 2017. gada 19. septembra noteikumi Nr. 566 “Noteikumi par informācijas institūcijām un institūcijām, kas izsniedz ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās”
Pamatojums un apraksts
1.pielikumā ir jānosaka, ka profesionālā patentpilnvarnieka profesijā informācijas institūcija ir Patentu valde
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32018L0958
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/958 (2018. gada 28. jūnijs) par samērīguma novērtēšanu pirms jaunas profesiju reglamentācijas pieņemšanas
Apraksts
Likumprojekts ir viens no tiesību aktiem, ar kuru Latvijā tiek pārņemta direktīva 2018/958
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Direktīvas preambulas 8. punkts cita starpā noteic, ka darbībām, kas ir ietvertas šajā direktīvā, būtu jāattiecas uz reglamentētajām profesijām, kas ietilpst Direktīvas 2005/36/EK darbības jomā. Šī direktīva būtu jāpiemēro prasībām, kas ierobežo piekļuvi darbībai reglamentētās profesijās vai darbošanos tajās vai jaunās profesijās, kuru reglamentēšanu dalībvalstis apsver. Šī direktīva būtu jāpiemēro papildus Direktīvai 2005/36/EK un neskarot citus noteikumus, kas paredzēti atsevišķā Savienības tiesību aktā par piekļuvi darbībai konkrētā reglamentētā profesijā vai darbošanos tajā. Eiropas Parlamenta un padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvas 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu Preambulas 42. punkts noteic, ka šī direktīva neskar Padomes 1977. gada 22. marta Direktīvu 77/249/EEK par pasākumiem, kas palīdz advokātiem sekmīgi īstenot brīvību sniegt pakalpojumus.
Attiecībā uz zvērinātiem advokātiem ar Latvijas Republikas Advokatūras likumā iestrādātām normām ir pārņemtas divas direktīvas - Eiropas Parlamenta un padomes Direktīvu 98/5/EK par pasākumiem, lai atvieglotu advokāta profesijas pastāvīgu praktizēšanu dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā iegūta kvalifikācija, kā arī Padomes direktīvu 77/249/EEK par pasākumiem, kas palīdz advokātiem sekmīgi īstenot brīvību sniegt pakalpojumus.
Ņemot vērā minēto, norādāms, ka uz zvērinātiem advokātiem Direktīva nav attiecināma.
Attiecībā uz zvērinātiem advokātiem ar Latvijas Republikas Advokatūras likumā iestrādātām normām ir pārņemtas divas direktīvas - Eiropas Parlamenta un padomes Direktīvu 98/5/EK par pasākumiem, lai atvieglotu advokāta profesijas pastāvīgu praktizēšanu dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā iegūta kvalifikācija, kā arī Padomes direktīvu 77/249/EEK par pasākumiem, kas palīdz advokātiem sekmīgi īstenot brīvību sniegt pakalpojumus.
Ņemot vērā minēto, norādāms, ka uz zvērinātiem advokātiem Direktīva nav attiecināma.
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/958 (2018. gada 28. jūnijs) par samērīguma novērtēšanu pirms jaunas profesiju reglamentācijas pieņemšanas
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
direktīvas 2018/95 2. panta 1. punkts
likumprojekta 2. pants attiecībā uz reglamentēto profesiju likuma 2.prim panta pirmo, ceturto un piekto daļu
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
direktīvas 2018/958 4. panta 6. punkts
likumprojekta 2. pants attiecībā uz reglamentēto profesiju likuma 2.prim panta otro un trešo daļu
Pārņemtas pilnībā
direktīvā 2018/958 noteiktā prasība ir konkretizēta, ņemot vērā šādu norādi EK paziņojumā
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Patentu valde, Institūcijas, kas noteiktas Ministru kabineta 2017. gada 19. septembra noteikumos Nr. 566 “Noteikumi par informācijas institūcijām un institūcijām, kas izsniedz ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās”Nevalstiskās organizācijas
Institūcijas, kas noteiktas Ministru kabineta 2017. gada 19. septembra noteikumos Nr. 566 “Noteikumi par informācijas institūcijām un institūcijām, kas izsniedz ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās”Cits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Atzīšanas institūcijas tiks informētas par to, ka likumprojekts ir nodots sabiedriskajai apspriešanai pēc tā izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Tiks izvērtēti un iespēju robežās tiks ņemti vērā saņemtie atzinumi par likumprojektu.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Dodot iespējas ārvalstniekiem, kuri profesionālo kvalifikāciju reglamentētā profesijā ieguvuši Latvijā, saņemt dokumentus, kas nepieciešami viņu profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs, tiks uzlabota Latvijas publisko pakalpojumu pieejamība.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tā kā profesionālo kvalifikāciju Latvijā atzīst arī diasporas pārstāvji, kas savu profesionālo kvalifikāciju reglamentētā profesijā ieguvuši ārvalstīs, likumprojektā paredzētais regulējums attiecas arī uz šo sabiedrības grupu.
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Likumprojekts nosaka direktīvas 2018/958 prasībām atbilstoša samērīguma novērtēšanu visiem normatīvajiem aktiem, kuri izvirza prasības profesionālās darbības veikšanai reglamentētajās profesijās. Prasību samērīguma novērtēšana novērsīs nepamatotu nodarbinātības ierobežojumu riskus. Tam kopumā būs pozitīva ietekme uz administratīvā sloga pieauguma novēršanu un labāka regulējuma attīstību.
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi