Anotācija (ex-ante)

PAZIŅOJUMS:
LVRTC informē, ka 27. aprīlī plkst. 00.00 (naktī no 26. uz 27. aprīli) uzsāks eParaksta sistēmu migrāciju uz jaunu tehnoloģisko platformu un tā ilgs aptuveni diennakti. Līdz ar pāreju uz jaunu tehnoloģisko platformu, eParaksta lietotājiem 27. aprīlī būs ierobežota eParaksta rīku darbība, bet pēc darbības atsākšanas visiem eParaksts mobile lietotājiem būs jāizveido jauna eParaksta parole. Tā kā darbu laikā nebūs pieejami eParaksta pakalpojumi, aicinām ieplānot veikt darbības sistēmās un dokumentu parakstīšanu savlaicīgi, jo 27. aprīlī organizācijas sistēmās e-Identitātes apliecināšana un parakstīšana nebūs iespējama. Vairāk informācijas eparaksts.lv portālā.
22-TA-896: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 29. jūnija noteikumos Nr. 606 "Noteikumi par karavīra un zemessarga uzturdevas kompensācijas apmēru un izmaksāšanas kārtību"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 29. jūnija noteikumos Nr. 606 ,,Noteikumi par karavīra un zemessarga uzturdevas kompensācijas apmēru un izmaksāšanas kārtību”” (turpmāk – Noteikumu projekts) izstrādāts, lai atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes sniegtajiem datiem par faktisko cenu pieaugumu (pielikumā) par prognozēto cenu pieaugumu, palielinātu uzturdevas kompensācijas apmēru atbilstoši faktiskajām pārtikas preču cenām.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts, lai, ņemot vērā cenu pieaugumu, palielinātu uzturdevas kompensācijas apmēru karavīriem un zemessargiem.
Spēkā stāšanās termiņš
01.08.2022.
Pamatojums
Atbilstoši pieejamajiem budžeta līdzekļiem Noteikumu projekta īstenošanai 2022.gadā.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Militārā dienesta likuma 49. pants paredz, ka karavīrs dienesta laikā saņem karavīra uzturdevu, izņemot gadījumus, kad karavīram tiek piešķirta uzturdevas kompensācija. Ministru kabineta 2010. gada 29. jūnija noteikumu Nr.606 ,,Noteikumi par karavīra un zemessarga uzturdevas kompensācijas apmēru un izmaksāšanas kārtību” (turpmāk – Noteikumi) šī brīža redakcijas 3.punkts paredz, ka uzturdevas kompensāciju apmērs ir šāds:
3.1. par karavīra dienas pamata uzturdevu – 9,96 euro;
3.2. par karavīra dienas papildu uzturdevu Nr.1 – 0,64 euro;
3.3. par karavīra dienas papildu uzturdevu Nr.2 – 2,28 euro.

Noteikumi stājās spēkā 2010. gada 3. jūlijā un kopš šī regulējuma spēkā stāšanās uzturdevas kompensācijas apmērs nav pārskatīts. Ņemot vērā uzturdevas izejvielu (pārtikas produktu) cenu kāpumu, kas pamatots ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem par faktisko cenu kāpumu un Finanšu ministrijas datiem par prognozēto inflāciju, un apstākļus, ka dienesta uzdevumu izpilde saistīta ar paaugstinātu kaloritātes uzturdevas patēriņu (neatkarīgi no tā, vai izdevumi rodas dienestam nodrošinot uzturdevu, vai karavīram pašam iegādājoties pārtiku attiecīgajā kaloritātē), ir pamats pārskatīt uzturdevas kompensācijas apmēru un to noteikt atbilstoši šī brīža faktiskajai uzturdevas vērtībai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju[1] pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2021. gada decembrī, salīdzinot ar 2021. gada novembri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,4%, kas bija straujākais cenu kāpums decembra mēnesī pēdējo piecu gadu laikā. Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni gada laikā bija cenu kāpumam elektroenerģijai, gāzei un citam kurināmam, kas kopā kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 2,4 procentpunktiem. 2021. gada decembrī, salīdzinot ar 2020. gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 7,9 procentpunktiem, kas bija straujākais cenu kāpums kopš 2009. gada marta. Liela palielinoša ietekme bija cenu kāpumam pārtikas produktiem, kam cenas gada laikā palielinājās par 7,2% un kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 1,9 procentpunktiem. To ietekmēja pārtikas produktu cenu straujš kāpums pasaulē. Lielākā palielinošā ietekme bija cenu kāpumam piena produktiem, maizei un graudaugiem, svaigiem dārzeņiem un kartupeļiem, savukārt samazinošā – cūkgaļai. Pārtikas precēm cenu izmaiņas lielā mērā nosaka pasaules cenu svārstības. Pasaules pārtikas cenas strauji pieauga visos gada mēnešos, izņemot jūniju, jūliju un decembri, sasniedzot augstāko līmeni pēdējo desmit gadu laikā. Pārtikas cenas pasaulē vidēji gada laikā pieauga par 28%. Tās pieauga visās galvenajās pārtikas produktu grupās, visstraujāk pieaugot augu eļļām un cukuram, bet vislēnāk – piena produktiem un gaļai. Pasaules pārtikas cenas strauji pieauga jau kopš 2020. gada vidus, ko noteica vājākas piegādes no galvenajām ražotājvalstīm un straujš importa pieprasījuma kāpums, augu eļļām un cukuram – arī jēlnaftas cenu kāpums, novirzot vairāk produkcijas biodegvielas ražošanai. Savukārt lēnāku cenu kāpumu piena produktiem ietekmēja vājāks pasaules importa pieprasījums un augošais eksports no Okeānijas vasaras mēnešos, bet gaļai cenas samazinājās kopš šī gada augusta, ko galvenokārt ietekmēja cenu kritums cūkgaļai Ķīnas iepirkumu samazināšanās dēļ, īpaši no Eiropas Savienības.

Centrālās statistikas pārvaldes sniegtā informācija (pielikumā salīdzinājumam dati par 2019.gada atsevišķu pārtikas produktu vidējām cenām un 2022.gada to pašu produktu cenām) liecina, ka pārtikas preču vidējā cenu līmeņa pārmaiņas iedzīvotāju patēriņā nozīmīgajām precēm ir augušas visās statistikas uzskaitei iekļautajās pozīcijās. Kopsakarā ar elektroenerģijas un dabasgāzes cenu kāpumu, kas tiešā veidā ietekmē gan pārtikas pagatavošanas, gan piegādes izmaksas, gan pastarpināti arī paaugstina pārtikas produktu izmaksas, secināms, ka ir pamats pārskatīt uzturdevas kompensācijas apmēru.

Nav apšaubāms Nacionālo bruņoto spēku karavīru un zemessargu ieguldījums valsts aizsardzības un drošības nodrošināšanā, kā arī sniedzot atbalstu valsts vai pašvaldību iestādēm to uzdevumu izpildē. Piemēram, sniedzot atbalstu Valsts robežsardzei no 2021. gada 6. decembra līdz 2022. gada 15. janvārim, lai nodrošinātu karavīru ēdināšanu (uzturdevu) viena no Nacionālo bruņoto spēku vienībām veica tirgus izpēti un noslēdza līgumu par ēdināšanas pakalpojumu. Finansiāli izdevīgākais piedāvājums bija 14 euro ar pievienotās vērības nodokli par trīs ēdienreizēm dienā. Līdz ar to vienībai radās zaudējumi 5 568.76 euro apmērā, ko veido starpība no faktiskajām izmaksām trīs ēdienreižu uzturdevas nodrošināšanai (14 euro) un šobrīd noteiktā karavīra uzturdevas vērtība (9,96 euro).

Dienesta uzdevumu izpildes intensitāte bieži vien saistīta ar paaugstinātu fizisko slodzi, tādējādi arī papildu kaloriju patēriņu, tomēr šī brīža Noteikumu redakcija nesasniedz savu mērķi – nodrošināt karavīram vai zemessargam uzturdevas kompensāciju abilstoši faktiskajai uzturdevas vērtībai, jeb nekompensē tos izdevumus, kas ir nepieciešami noteiktas kaloritātes uztura uzņemšanai karavīram vai zemessargam dienesta uzdevumu izpildē.


[1] https://www.em.gov.lv/lv/jaunums/paterina-cenu-limeni-2021gada-visbutiskak-ietekmeja-pasaules-cenu-kapums-energoresursiem-un-partikai
 
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā ievērojamo elektroenerģijas un dabasgāzes cenu kāpumu kopsakarā ar pakārtoto pārtikas prešu cenu kāpumu, jo īpaši Finanšu ministrijas sniegto informāciju par vidējo patēriņa cenu indeksu un pārtikas preču cenu indeksu, kas liecina, ka 2022.gadā vidējā inflācija prognozēta 8,5% apmērā un pārtikas preču cenas vidēji pieaugs par 9,7% salīdzinājumā ar 2021.gadu, ar Noteikumu projektu plānots palielināt uzturdevas kompensācijas apmēru karavīriem un zemessargiem nosakot pamata uzturdevu – 14 euro, papildu uzturdevu Nr. 1 – 0,90 euro un papildu uzturdevu Nr. 2 – 2,50 euro apmērā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Nacionālajos bruņotajos spēkos dienošie karavīri un Latvijas Republikas Zemessardzē dienošie zemessargi.
Ietekmes apraksts
Tiks palielināts uzturdevas kompensācijas (kad attiecināms) apmērs.
Juridiskās personas

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
10 095 280
0
31 065 199
0
31 675 847
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
10 095 280
0
31 065 199
0
31 675 847
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
10 095 280
4 094 881
31 065 199
12 600 772
31 675 847
12 848 464
12 848 464
2.1. valsts pamatbudžets
10 095 280
4 094 881
31 065 199
12 600 772
31 675 847
12 848 464
12 848 464
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-4 094 881
0
-12 600 772
0
-12 848 464
-12 848 464
3.1. valsts pamatbudžets
0
-4 094 881
0
-12 600 772
0
-12 848 464
-12 848 464
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
4 094 881
0
12 600 772
0
12 848 464
12 848 464
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Noteikumu projekts stāsies spēkā 01.08.2022. un paredz palielināt uzturdevas kompensācijas apmēru karavīriem un zemessargiem nosakot pamata uzturdevu – 14 euro, papildu uzturdevu Nr. 1 – 0,90 euro un papildu uzturdevu Nr. 2 – 2,50 euro apmērā.
Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (turpmāk – NBS) ir piešķirts finansējums uzturdevas kompensācijas izmaksai:
budžeta apakšprogrammā 22.10.00 “Starptautisko operāciju un Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva centralizētais atalgojums” uzturdevas kompensācijai karavīriem;
budžeta apakšprogrammā 22.12.00 “Nacionālo bruņoto spēku uzturēšana” uzturdevas kompensācijai zemessargiem.
Lai nodrošinātu finansējumu pamata uzturdevas 14 euro, papildu uzturdevu Nr. 1 – 0,90 euro un papildu uzturdevu Nr. 2 – 2,50 euro apmērā izmaksu, AM to nodrošinās tai piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros, veicot finanšu līdzekļu pārdali no budžeta apakšprogrammas 22.12.00 “Nacionālo bruņoto spēku uzturēšana” uz budžeta apakšprogrammu 22.10.00 “Starptautisko operāciju un Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva centralizētais atalgojums”, pārskatot Nacionālo bruņoto spēku ilgtermiņa līgumus, kaujas un attīstības spējas, ņemot vērā Aizsardzības ministrijas precizētos bāzes izdevumus 2022.-2025.gadam.
AM veiks finansējuma pārdali starp budžeta apakšprogrammām, vienlaikus iekļaujot attiecīgus punktus Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektā:
 - 2022.gadā AM saskaņā ar Ministru kabineta 17.07.2018. noteikumos Nr. 421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” noteikto kārtību un termiņiem iesniegs pieprasījumu apropriācijas izmaiņām starp AM budžeta apakšprogrammu 22.10.00 “Starptautisko operāciju un Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva centralizētais atalgojums” un  budžeta apakšprogrammu 22.12.00 “Nacionālo bruņoto spēku uzturēšana”, un izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem;
 - - AM noteikumu īstenošanu 2023. un turpmākajos gados nodrošinās tai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniedzot Finanšu ministrijā priekšlikumus bāzes izdevumu 2023.-2025.gadam precizēšanai.

 
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Finansējuma aprēķins 2022.-2025.gadam veikts ņemot vērā:
 - atļauto karavīru skaitu AM nozarē un dienu skaitu;
 - plānoto zemessargu un viņu iesaistes dienu skaitu (cilvēkdienas);
 - zemessargu līgumdarbinieku skaitu un dežūru dienu skaitu;
 - kompensācijas pieauguma apmēru 4,04 euro = 14 euro – 9,96 euro.

Nepieciešamās izmaiņas, salīdzinot ar valsts budžetu:
2022. gadam 4 094 881 euro = budžeta apakšprogrammā 22.10.00 “Starptautisko operāciju un Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvā centralizētais atalgojums” 3 798 133 euro karavīriem (7 706 karavīri x 122 dienas (noteikumi stājas spēkā 01.08.2022. un tiks izmaksāts par augustu, septembri, oktobri un novembri) x 4,04 euro) + budžeta apakšprogrammā 22.12.00 “Nacionālo bruņoto spēku uzturēšana” 296 748 euro, no kuriem 100 310 euro ((729 zemessargi līgumdarbinieki x 32 dežūras (dežūras 2022.gada augustā – decembrī) x 4,3 euro  (4,04 euro + 0,26 euro papildus uzturdevas Nr.1 pieaugums) un 196 438 euro   (48 623 zemessargu cilvēkdienas x 4,04 euro);t.sk.
2023.gadam 12 600 772 euro = budžeta apakšprogrammā 22.10.00 “Starptautisko operāciju un Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvā centralizētais atalgojums” 11 683 256 euro karavīriem (7 923 karavīri x 365 dienas (gads) x 4,04 euro) + budžeta apakšprogrammā 22.12.00 “Nacionālo bruņoto spēku uzturēšana” 917 516 euro, no kuriem 300 931 euro (729 zemessargi līgumdarbinieki x 96 dežūras (gadā) x 4,3 euro) un 616 585 euro  (152 620  zemessargu cilvēkdienas x 4,04 euro);
2024. un turpmākajos gados  12 848 464 euro = budžeta apakšprogrammā 22.10.00 “Starptautisko operāciju un Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvā centralizētais atalgojums” 11 925 090 euro karavīriem (8 087 karavīri x 365 dienas (gads) x 4,04 euro) + budžeta apakšprogrammā 22.12.00 “Nacionālo bruņoto spēku uzturēšana” 923 374 euro, no kuriem 300 931 euro (729 zemessargi līgumdarbinieki x 96 dežūras (gadā) x 4,3 euro) un 622 443 euro  (154 070  zemessargu cilvēkdienas x 4,04 euro).
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Noteikumu projekta izpilde tiks nodrošināta Aizsardzības ministrijas piešķirtā budžeta līdzekļu ietvaros, veicot finanšu līdzekļu pārdali starp budžeta apakšprogrammām 22.10.00 “Starptautisko operāciju un Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva centralizētais atalgojums” un  22.12.00 “Nacionālo bruņoto spēku uzturēšana”, pārskatot Nacionālo bruņoto spēku ilgtermiņa līgumus, kaujas un attīstības spējas, ņemot vērā Aizsardzības ministrijas precizētos bāzes izdevumus 2023.-2025.gadam.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Aizsardzības ministrija
  • Nacionālie bruņotie spēki

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi