Anotācija (ex-ante)

Nekustamais īpašums ierakstīts Rīgas pilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.14069 šādā sastāvā: zemes vienība 48214 kv.m. platībā (kadastra apzīmējums 0100 099 0031). Īpašuma tiesības nostiprinātas trim fiziskām personām, katrai no tām 1/3 domājamās daļas apmērā (turpmāk - Īpašnieki).
Nekustamajam īpašumam zemesgrāmatas nodalījumā nav reģistrētas nomas tiesības, apbūves tiesības, ķīlas tiesības, piedziņas atzīmes. Saskaņā ar zemesgrāmatas nodalījuma un Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) teksta datiem Nekustamais īpašums ir apgrūtināts ar lietu tiesībām – valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” filiālei “Rīgas elektrotīkli” piederoši elektrisko gaisvadu tīkli – 1265 kv.m. (aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem, kā arī pilsētu lauku teritorijās) un zemes īpašniekam nepiederošas būves. Līdz ar ko Rail Baltica projekta risinājumu ietvarā nepieciešamie būvdarbi tiks veikti un būvprojekta dokumentācija izstrādāta atbilstoši būvniecības darbu normatīvajam regulējumam, nodrošinot būvdarbu ieceres saskaņošanu ar inženiertīklu īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem.
NĪVKIS un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000037073 atsevišķa būvju īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra numurs 0100 599 0128) sastāvā reģistrētās būves – dzīvojamā māja (būves kadastra apzīmējums 0100 099 0031 001) un palīgceltnes (būvju kadastra apzīmējumi 0100 099 0031 002, 0100 099 0031 003, 0100 099 0031 004 un 0100 099 0031 005) atrodas uz Nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 099 0031) daļas 3,9448 ha platībā, kas netiek atsavināta Rail Baltica projekta īstenošanai.
Uz Nekustamā īpašuma atsavināmās daļas atbilstoši ortofoto kartei M 1:10 000 (Autors: © Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, 2013-2021) atrodas un Nekustamā īpašuma apsekošanas laikā ir konstatēta apbūve (13 būves - dārza mājas un palīgceltnes), kuru piederība nav konstatēta.
Dārza māju un palīgceltņu rašanās apstākļu konstatēšanas vajadzībām ir apkopota informācija.
Saskaņā ar Valsts zemes dienesta 2020. gada 28. oktobra vēstulē Nr. 2-06-R/1035 sniegto informāciju šīm būvēm nav piešķirti būvju kadastra apzīmējumi, un tās nav reģistrētas NĪVKIS. Saskaņā ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas (zemesgrāmatu jautājumos) 2020. gada 14. oktobra vēstulē Nr.7-1/3687  sniegto informāciju šīs būves kā pastāvīgi īpašuma objekti nav reģistrētas zemesgrāmatā. Saskaņā ar Rīgas domes Īpašuma departamenta 2020. gada 28. oktobra vēstulē Nr. DINIP-20-736- nd sniegto informāciju tās neatrodas Rīgas domes Īpašuma departamenta pamatlīdzekļu uzskaitē. Tāpat saskaņā ar Rīgas pilsētas būvvaldes 2018. gada 22. jūnija vēstulē Nr. BV-18-8037-nd sniegto informāciju būvvaldes rīcībā nav nodota un reģistrēta būvniecības dokumentācija par Nekustamā īpašuma atsavināmajās daļā esošo apbūvi.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) 1. pielikuma “Būvju iedalījums grupās atbilstoši būvniecības procesam” redakciju pirmās grupas būves kvalificētas vienstāva ēkas ar apbūves laukumu līdz 60 m², tai skaitā mazēkas - vienstāva ēka, tostarp nojume un palīgēka, kuras apbūves laukums nav liekāks par 25 m²), savukārt  otrās grupas ēkas ir ēkas, kuras nav minētas 1. pielikuma 2.1. un 2.2. apakšpunktā. Nekustamā īpašuma atsavināmajā daļā konstatētas gan pirmās, gan otrās grupas būves. Saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 70. un 73. punktu pirmās grupas būvju būvniecību ierosina, iesniedzot būvvaldē paskaidrojuma rakstu vai apliecinājuma karti, būvvaldē iesniedzamo dokumentu saturu un apjomu nosaka speciālie būvnoteikumi; otrās grupas jaunu būvju būvniecībai ierosinātājs būvvaldē iesniedz speciālajos būvnoteikumos noteikto būvniecības ieceres iesniegumu un dokumentus. Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumi Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” (turpmāk – Ēku būvnoteikumi) paredz katrai būves grupai iesniedzamos būvniecības ieceres dokumentus.
Īpašnieki nav iesnieguši būvju likumīgu izbūvi apliecinošus dokumentus.
Saskaņā ar Rīgas pilsētas būvvaldes (turpmāk – Būvvalde) 2018.gada 22.jūnija vēstulē Nr. BV-18-8037-nd skaidroto pēc Būvvaldes Būvniecības kontroles pārvaldes Rīgas pilsētas būvinspekcijas galvenā būvinspektora veiktās vizuālās apsekošanas rezultātiem secināts, ka dārza mājiņas ir izbūvētas vairāk kā 30 gadus atpakaļ. Būvvaldes rīcībā nav nodota un reģistrēta būvniecības dokumentācija par Nekustamajā īpašumā konstatēto apbūvi. Saskaņā ar Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcijas elektroniskā pastā sniegto informāciju Nekustamajā īpašumā līdz brīdim, kad zeme tika atdota zemes īpašniekiem, darbojās dārzkopības kooperatīvs “Rūmava”. Tajā laikā saskaņā ar Rīgas pilsētas izpildkomitejas 1987.gada 12.jūnija lēmumu Nr. 265 apstiprināto nolikumu par sakņkopības organizēšanu Rīgas pilsētas teritorijā bija atļauta pagaidu neapkurināma tipa ēkas celtniecība līdz 12 m² platībā dārza inventāra, mēslojuma glabāšanai un īslaicīgai atpūtai bez tiesībām tur dzīvot pastāvīgi. Tādējādi Būvvalde paskaidro, ka no publisko tiesību viedokļa Latvijas PSR laikos veiktās būvniecības tiesiskuma pārvērtēšana nav veicama, bet ir jāaprobežojas ar faktu konstatēšanu par būves(ju) esamību dabā.
Īpašnieki nav iesnieguši būvju piederību apliecinošus dokumentus.
Ņemot vērā minēto, nav tiesiska pamata šo būvju vērtību iekļaut atlīdzībā. Pirkuma līgumā Īpašniekiem tiks pielīgta tiesība nojaukt būves un paturēt materiālus.
 
Uz Nekustamā īpašuma atsavināmās daļas aug krūmi, koki, augļu koki. Izvērtējot minētā apauguma (krūmu, koku, augļu koku) sastāvu un izmantošanas iespējas, nekustamā īpašuma vērtējumā secināts, ka tam nav atsevišķas komerciālas nozīmes, tādēļ tā vērtība netiek atsevišķi aprēķināta un ir iekļauta tirgus vērtībā. Atsevišķi aprēķināmi zaudējumi saistībā ar Nekustamā īpašuma atsavināmajā daļā augošiem kokiem nav konstatēti.
 
 Īpašnieku pieteiktie zaudējumi:
- paliekošās (neatsavināmās) zemes vienības daļas vērtības samazinājums;
- žoga Nekustamā īpašuma atsavināmajā daļā vērtības zudums;
- žoga, kas norobežo Nekustamā īpašuma atsavināmo daļu gar Vilkupurva ielu, vērtības zudums;
- izdevumi par ūdensvadu un pieslēgumu aku pārbūvi/ izbūvi;
- izdevumi par elektrības sadales skapju ierīkošanu un kabeļu pievilkšanu;
- Nekustamā īpašuma atsavināmajā daļā esošo dārza mājiņu un ar tām funkcionāli saistīto būvju aizvietošana;
- atlikušajā (neatsavināmajā) īpašuma daļā esošo apbūves gabalu (mazdārziņu) pārplānošanu, būvju pārcelšanu, zemes mērniecību un citām ar to saistītām izmaksām, tai skaitā par dokumentācijas izstrādi un saskaņošanu.
- izdevumi par topogrāfiskā plāna izstrādi;
- izdevumi par jauna piebraucamā ceļa izbūvi pie Nekustamā īpašuma paliekošās (neatsavināmās) daļas;
- izdevumi par zemes iemērīšanas darbiem;
- izdevumi par juridiskajiem un vērtēšanas pakalpojumiem;
- izdevumi saistībā ar īres līgumu laušanu un ieceri celt īres mājas to tālākai izīrēšanai;
- morālais kaitējums.

Pamatojoties uz Likuma 9. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2023. gada 17. janvāra lēmumu Nr.03.1-14/142 apstiprināja taisnīgas atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma Mūkupurva ielā 18, Rīgā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 099 0031), zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 099 0031) daļas 0,6872 ha platībā (platība var tikt precizēta pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas), atsavināšanu, nosakot to EUR 108 672,74, ko veido:
- Nekustamā īpašuma atsavināmās daļas tirgus vērtība – 85 281,52 EUR jeb 12,41 EUR par kvadrātmetru;
- zaudējumi par Nekustamā īpašuma atlikušās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums Nr. 0100 099 0031) daļas 1 894 m² platībā vērtības samazinājumu - 21 080,22 EUR jeb 11,13 EUR par kvadrātmetru;
- zaudējumi par žogu, kas norobežo mazdārziņu zemes nogabalus Nekustamā īpašuma atsavināmajā daļā - 1 943 EUR;
- zaudējumi par žogu, kas norobežo Nekustamā īpašuma atsavināmo daļu gar Vilkupurva ielu – 368 EUR.

Noraidīti Īpašnieku pieteiktie prasījumi par šādu zaudējumu atlīdzību:
- ūdensvadu un pieslēguma aku pārbūve/ izbūve.
Īpašnieku norādītais apjoms ūdensvada un pieslēgumu aku pārbūvei un atjaunošanai ir 100 metri. Apsekošanā tika uzrādītas ūdens apgādes sadales akas, no kurām izbūvēti ārējie ūdensvada pievadi konkrētiem zemes nogabaliem (pievadi ar ūdens skaitītājiem vidēji 15-20 metru garumā katram zemes nogabalam).
Saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumiem Nr.326 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 222-15 “Ūdensapgādes būves”” un Ministru kabineta 2017.gada 9.maija noteikumiem Nr.253 “Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi” Nekustamajā īpašumā izbūvētie ūdensvadi ir uzskatāmi par ārējo ūdensapgādes sistēmu, kas ir izbūvējama, izstrādājot un saskaņojot ārējās ūdensapgādes sistēmas izbūves projektu.
Rīgas domes Īpašuma departaments ar 2020.gada 28.oktobra vēstuli Nr.DINIP-20-736-nd un Rīgas pilsētas būvvalde ar 2020.gada 30.oktobra vēstuli Nr. BV-20-23772-nd informēja, ka to rīcībā nav nodoti un reģistrēti būvniecības ieceres dokumenti par inženiertīklu izbūvi.
Ņemot vērā, ka Īpašnieki nav iesnieguši dokumentālus pierādījumus par ārējās ūdensapgādes sistēmas izbūves likumību, atzīts, ka zaudējumu kompensācijas prasījums ir nepamatots;
- jaunu elektrības sadales skapju ierīkošana un kabeļu pievilkšana.
Pēc aptuvenā mērījuma kadastrs.lv sistēmā konstatēts, ka Nekustamā īpašuma atsavināmajā daļā esošo iekšējā elektrotīkla kabeļu garums ir aptuveni 240 metru.
Ministru kabineta 2017.gada 9.maija noteikumi Nr.253 “Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi” paredz, ka šāda veida elektrotīklu izbūvei ir jāizstrādā būvniecības ieceres dokumentācija un būvprojekts. Minimālā būvprojekta apjoms 0.4 kV pieslēguma izbūvei ir noteikts Latvijas energostandartā LEK 097 “Prasības būvprojektiem elektrotīkliem ar spriegumu līdz 20 kV”.
Atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 21.janvāra noteikumu Nr.50 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” prasībām AS “Sadales tīkls” kā elektroenerģijas sadales sistēmas operators nodrošina elektrotīkla izbūvi, pieslēguma ierīkošanu, ekspluatāciju un elektroenerģijas patērētāju elektroapgādi līdz elektroietaišu piederības robežai. Savukārt elektroenerģijas patērētājs kā sistēmas lietotājs nodrošina savu elektroietaišu izbūvi un uzturēšanu līdz pieslēguma vietai.
AS “Sadales tīkls” ar 2021.gada 12.augusta vēstuli Nr.309600-01.05/417 informēja, ka Nekustamā īpašuma atsavināmajā daļā izbūvēta 20/0,4kV transformatoru apakšstacija T52335, kas nodrošina elektroapgādi elektroenerģijas patērētājiem Mūkupurva un Gramzdas ielu rajonā, tai skaitā, adresē Mūkupurva ielā 18, Rīgā. Elektroenerģijas patērētāju Mūkupurva ielā 18, Rīgā, elektroapgādes nodrošināšanai 2006. un 2008.gadā attiecīgi izbūvētas zemsprieguma kabeļlīnijas TP2335-L8338 (kopgarums 17m) un CK9412x-L8337 (kopgarums 11m), kā arī uzstādītas elektroenerģijas uzskaites sadalnes L8338 un L8337, kurās ir noteikta elektroietaišu piederības robeža. Iepriekš minēto elektroietaišu, kas ir AS “Sadales tīkls” valdījumā, izbūvi un tās finansējumu nodrošinājis AS “Sadales tīkls”. AS “Sadales tikls” rīcībā nav informācijas par Nekustamā īpašuma atsavināmajā daļā sistēmas lietotāja izbūvētajām elektroietaisēm, tostarp pēcuzskaišu elektropārvades līnijām, to izbūves finansējuma avotiem un legalitāti. Atbilstoši normatīvu aktu prasībām, tostarp Būvniecības likuma, Ministru kabineta 2014.gada 19.augustā noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi”, Ministru kabineta 2014.gada 30.septembra noteikumu Nr.574 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 008-14 “Inženiertīklu izvietojums”” un Ministru kabineta 2014.gada 30.septembra noteikumu Nr.573 "Elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales būvju būvnoteikumi" (zaudēja spēku ar 01.11.2021.) prasībām, jebkuras inženierkomunikācijas izbūvei nepieciešams izstrādāt būvniecības dokumentāciju un saņemt attiecīgus saskaņojumus Rīgas pilsētā noteiktā kārtībā.
Ņemot vērā, ka Īpašnieki nav iesnieguši dokumentus, kas apliecina elektrotīklu izbūves likumību, atzīts, ka zaudējumu kompensācijas prasījums ir nepamatots;
- Nekustamā īpašuma atsavināmajā daļā esošo dārza mājiņu un ar tām funkcionāli saistīto būvju aizvietošana.
Saskaņā ar būvju izvietojuma plānu un apskatē konstatēto Nekustamā īpašuma atsavināmajā daļā atrodas 13 dārza mājas ar palīgēkām: dārza māja 24 m², palīgēka 15 m², dārza māja 84 m², palīgēka 32 m², palīgēka 27 m², dārza māja 13 m², palīgēka 9 m², dārza māja 54 m², dārza māja 26 m², palīgēka 28 m², dārza māja 24 m², palīgēka 10 m², palīgēka 6 m².
Dārza mājas ar palīgēkām nav reģistrētas Nekustamā īpašuma valsts kadastrā un arī zemesgrāmatā.
Saskaņā ar Rīgas pilsētas būvvaldes (turpmāk – Būvvalde) 2018.gada 22.jūnija vēstulē Nr.BV-18-8037-nd skaidroto pēc Būvvaldes Būvniecības kontroles pārvaldes Rīgas pilsētas būvinspekcijas galvenā būvinspektora veiktās vizuālās apsekošanas rezultātiem secināts, ka dārza mājiņas ir izbūvētas vairāk kā 30 gadus atpakaļ. Būvvaldes rīcībā nav nodota un reģistrēta būvniecības dokumentācija par Nekustamajā īpašumā konstatēto apbūvi. Saskaņā ar Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcijas elektroniskā pastā sniegto informāciju Nekustamajā īpašumā līdz brīdim, kad zeme tika atdota zemes īpašniekiem, darbojās dārzkopības kooperatīvs “Rūmava”. Tajā laikā saskaņā ar Rīgas pilsētas izpildkomitejas 1987.gada 12.jūnija lēmumu Nr. 265 apstiprināto nolikumu par sakņkopības organizēšanu Rīgas pilsētas teritorijā bija atļauta pagaidu neapkurināma tipa ēkas celtniecība līdz 12 m² platībā dārza inventāra, mēslojuma glabāšanai un īslaicīgai atpūtai bez tiesībām tur dzīvot pastāvīgi. Tādējādi Būvvalde paskaidro, ka no publisko tiesību viedokļa Latvijas PSR laikos veiktās būvniecības tiesiskuma pārvērtēšana nav veicama, bet ir jāaprobežojas ar faktu konstatēšanu par būves(ju) esamību dabā. Pēc vairākiem desmitiem gadu pastāv iespējamība, ka celtniecības dokumentācija nav saglabājusies vispār vai saglabājusies nepilnā apmērā, būvniecības dokumentācijas nepilnība, vai kādu dokumentu iztrūkums pats par sevi nav pamats lemt par būves vai tās daļas nojaukšanu, tas ir patvaļīgās būvniecības seku novēršanu (sk., piemēram, Administratīvās rajona tiesas 04.03.2011. spriedumu lietā Nr. A421006909), jo tādējādi tiktu pārkāpts tiesiskās stabilitātes princips.
Īpašnieki nav iesnieguši dokumentālus pierādījumus par dārza māju ar palīgēkām iegūšanu īpašumā.
Saskaņā ar Civillikuma 927.pantu tikai īpašums ir pilnīgas varas tiesība par lietu, t. i. tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību.
Tādējādi dārza mājas ar palīgēkām no Īpašniekiem nav atsavināmas un par tām nav aprēķināma atlīdzība.
Ņemot vērā, ka Īpašnieki nav iesnieguši dokumentus, kas apliecina dārza māju un palīgēku iegūšanu īpašumā, atzīts, ka zaudējumu kompensācijas prasījums ir nepamatots;
- Nekustamajā īpašumā esošo apbūves gabalu (mazdārziņu) pārplānošana, būvju pārcelšana, zemes mērniecība un citas ar to saistītas izmaksas, tai skaitā par dokumentācijas izstrāde un saskaņošana.
Apskates laikā konstatēts, ka Nekustamā īpašuma atsavināmajā daļā esošo apbūvi nav iespējams pārvietot to nebojājot. Dārza mājas un palīgēkas tikušas būvētas mazdārziņu vajadzībām, tās tikušas būvētas saimnieciskā kārtā un būvējot nav tikusi plānota to pārcelšanas nepieciešamība, tādēļ tās nav pārvietojamas. Nepastāvot iespējai šīs būves pārvietot, zaudējumi, kas saistīti ar būvju kā kustamas mantas pārvietošanu, nerodas.
Zemes nogabalu (mazdārziņu) pārplānošanas un zemes mērniecības nepieciešamība tika pamatota ar to, ka Nekustamā īpašuma atsavināmās daļas atsavināšanas gaitā tiks izjaukts mazdārziņu iekšējais dalījums. Tādēļ Īpašnieki uzskata, ka nepieciešams mainīt mazdārziņu plānojumu, pārplānošanas rezultātā iegūstot mazdārziņu funkcijai izmantojamus zemes nogabalus.
Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā pieejamajai informācijai Nekustamajā īpašumā izveidoto mazdārziņu teritorijas (zemes vienības daļas) nav kadastrāli uzmērītas – nav izgatavoti zemes vienības daļu plāni.
Zemes mērniecība tika pamatota ar nepieciešamību pēc atlikušo zemes vienību daļu uzmērīšanas veikt esošo inženierkomunikāciju plānu aktualizāciju atbilstoši esošai situācijai.
Visus izdevumus, kas saistīti ar Nekustamā īpašuma atsavināmās daļas nodalīšanu, to starp zemes ierīcības projekta izstrādi un zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem, segs Rail Baltica projekta īstenotājs.
Ņemot vērā, ka zemes kadastrālās uzmērīšanas rezultātā tiks uzmērītas arī neatsavināmās zemes vienību daļas, nav pamata noteikt zaudējumus, kas saistīti ar šāda veida zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem. Iespējamais zaudējums, kas saistīts ar jaunajās zemes vienībās esošo inženierkomunikāciju plānu aktualizāciju, var tikt vērtēts pēc tam, kad tas jau būs iestājies, t.i., pēc šo plānu aktualizācijas.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr.204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” 2. punktu  Īpašnieki būs tiesīgi pieteikt zaudējumus, kas tiem būs radušies Nekustamā īpašuma atsavināmās daļas atsavināšanas procesā un nebūs iekļauti atlīdzībā vai būs radušies pēc atsavināšanas. Minētie zaudējumi būs atlīdzināmi, pamatojoties uz iesniegumu, kuram pievienoti dokumenti, kas apliecina zaudējumu apmēru, kā arī to rašanās cēloņsakarību ar Rail Baltica projekta īstenošanu.
Ņemot vērā, ka Īpašnieku zaudējumu kompensācijas prasījums neatbilst faktiskajiem apstākļiem, atzīts, ka tas ir nepamatots;
- topogrāfiskā plāna izstrāde.
Īpašnieki norādījuši, ka atsavināšanas procesa vajadzībām tikusi uzstādīta prasība dokumentāli pierādīt iekšējā ūdensvada tīkla esamību un tādēļ bija nepieciešams izstrādāt iekšējā ūdensvada topogrāfisko plānu un to reģistrēt datubāzē.
Ministru kabineta 2017.gada 9.maija noteikumu Nr.253 “Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi” 152.1. apakšpunkts noteic, ka pēc būvdarbu pabeigšanas būvniecības ierosinātājs iesniedz institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, paskaidrojuma raksta vai apliecinājuma kartes II daļu, kurai pievieno inženierbūves novietojuma izpildmērījuma plānu. Tas nozīmē, ka inženiertīklu uzmērījumiem bija jābūt veiktiem jau būvniecības procesā, pēc būvdarbu pabeigšanas.
Līdz ar to nepastāv zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikums – cēloņsakarība, tas ir, Rail Baltica projekta īstenošana nav priekšnoteikums apstāklim, ka Īpašniekiem radās šādi izdevumi un atzīts, ka Īpašnieku zaudējumu kompensācijas prasījums ir nepamatots;
- jauna piebraucamā ceļa izbūve pie īpašuma paliekošās (neatsavināmās) daļas.
Īpašnieki zaudējumu posteņa – no jauna izbūvējama žoga pamatojuma ietvaros, iesnieguši žoga skici, starp kuru un Nekustamā īpašuma atsavināmo daļu paredzējuši izbūvēt piebraucamo ceļu un iesnieguši SIA “Gartens” izstrādātu tāmi ceļa izbūvei 720 m2 platībā.
Apstākļu vērtējums nesniedz pamatojumu šādai ceļa izbūves nepieciešamībai, kā arī pieslēguma pie Vilkupurva ielas izveides iespējamībai atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
Saskaņā ar Rīgas pilsētas būvvaldes 2019. gada 20. septembra lēmumu Nr. BV-19-13568-nd “Par zemes ierīcības projekta apstiprināšanu un adrešu Mūkupurva iela 18, Rīga, Vilkupurva iela 23, Rīga un Vilkupurva iela 25, Rīga piešķiršanu”, ar kuru ir apstiprināts zemes ierīcības projekts Nekustamajam īpašumam, paliekošajai zemes vienības daļai 0,1894 ha platībā piekļuvi paredzēts nodrošināt pa esošu ceļa nobrauktuvi no Vilkupurva ielas, savukārt paliekošajai zemes vienības daļai 3,9448 ha platībā piekļuve paredzēta pa esošām ceļa nobrauktuvēm no Mūkupurva ielas, kā arī no Kārklu ielas.
Līdz ar to Īpašniekiem tiek nodrošināta piekļuve paliekošajām, t.i., no jauna izveidotajām zemes vienībām un zaudējumu kompensācijas prasījums atzīts par nepamatotu;
- zemes iemērīšanas darbi.
Ar Nekustamā īpašuma atsavināmās daļas atsavināšanu saistītos zemes ierīcības un zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus par saviem līdzekļiem veiks Rail Baltica projekta īstenotājs.
Līdz ar to Īpašniekiem nevar rasties šādi izdevumi, saskaņā ar ko atzīts, ka zaudējumu kompensācijas prasījums ir nepamatots;
- juridisko un vērtēšanas pakalpojumi.
Nav iesniegts neviens attaisnojuma dokuments, kas pamatotu izdevumus par juridiskās palīdzības sniegšanu tieši saistībā ar Nekustamā īpašuma atsavināmās daļas piespiedu atsavināšanu.
Īpašnieku pieteiktās pretenzijas par zaudējumiem ir atzītas par nepamatotām un neatlīdzināmām. Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 44.panta 2.daļu un 44.panta 3.daļu, tikai apmierinātas prasības gadījumā tiek atlīdzināti izdevumi par juridisko palīdzību.
Līdz ar to nav konstatējams likumīgs pamats juridiskās palīdzības izdevumu atlīdzināšanai.
Saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 23.pantu Nekustamā īpašuma atsavināmās daļas vērtējums ir veikts, analizējot visu to informāciju, kas raksturo Nekustamo īpašumu un kādu to ir iesnieguši Īpašnieki.
Informācijas apkopošanas pienākuma uzdošana citai personai par atlīdzību ir Īpašnieku brīva griba. Līdz ar to atzīts, ka zaudējumu kompensācijas prasījums ir nepamatots;
- īres līgumu laušana un iecere celt īres mājas to tālākai izīrēšanai.
Nav iesniegts neviens dokuments, kas pierādītu īres līgumu noslēgšanas faktu un to pastāvēšanu, kā arī nav iesniegti dokumenti, kas apliecinātu Īpašnieku ieceres (celt īres mājas to tālākai izīrēšanai) īstenošanas uzsākšanu normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.
Līdz ar to atzīts, ka zaudējumu kompensācijas prasījums ir nepamatots;
- morālais kaitējums.
Morālais kaitējums Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā tāpat kā Administratīvā procesa likuma 92.pantā ir uzskatāms par personiskā (nemantiskā) kaitējuma daļu.
Nekustamā īpašuma atsavināšanas process atbilstoši Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumam notiek caurskatāmā, efektīvā un taisnīgā kārtībā. Īpašnieki tiek aicināti sadarboties, sniegt informāciju un piedalīties atsavināmā nekustamā īpašuma atlīdzības noteikšanā. Nekustamais īpašums ir atsavināms labprātīgi vienojoties vai piespiedu kārtā uz atsevišķa likuma pamata par taisnīgu atlīdzību.
Tādējādi, zaudējumu kompensācijas prasījums atzīts par nepamatotu.  

Īpašnieki nepiekrīt apstiprinātajam taisnīgās atlīdzības apmēram.
Īpašnieki nav iesnieguši Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr.204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” 30. punktā paredzēto sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja sagatavotu atsavināmā nekustamā īpašuma vērtējumu.
Saskaņā ar Likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Ja netiks noslēgts pirkuma līgums par Nekustamā īpašuma atsavināmās daļas labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par Nekustamā īpašuma atsavināmās daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Pēc Nekustamā īpašuma atsavināmās daļas atsavināšanas Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumā atsavināmo daļu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53. punktu Satiksmes ministrija Nekustamā īpašuma atsavināmo daļu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.

Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz atsavināt nekustamā īpašuma Mūkupurva ielā 18, Rīgā, (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 099 0031) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 099 0031) daļu 0,6872 ha platībā (platība var tikt precizēta pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas).