24-TA-1501: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 26. jūlija noteikumos Nr. 491 "Tehniskās prasības brīvības atņemšanas iestāžu un izmeklēšanas cietumu būvniecībai"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 26. jūlija noteikumos Nr. 491 "Tehniskās prasības brīvības atņemšanas iestāžu un izmeklēšanas cietumu būvniecībai"" (turpmāk – noteikumu projekts) izstrādāts pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Precizēt brīvības atņemšanas iestāžu un izmeklēšanas cietumu būvniecībai noteiktās prasības.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šobrīd tiek īstenots 2022. gada 22. novembrī SIA “Tiesu namu aģentūra” un iepirkuma uzvarētājs SIA “Citrus Solutions” parakstītais līgums par jauna cietuma kompleksa Liepājā projektēšanu, autoruzraudzību un būvdarbiem. Jaunajā Liepājas cietumā paredzētas vietas 1200 ieslodzītajiem un tajā būs sešas dažādas ēkas ar kopējo platību – gandrīz 37 000 m². Viens no galvenajiem mērķiem jaunā cietuma projektēšanā izvirzīta gan ieslodzīto, gan arī personāla un sabiedrības drošība, kam rasti dažādi inovatīvi risinājumi. Jaunajā cietumā tiks nodrošināta jauna pieeja ieslodzījuma izpildes organizācijai, tajā būs telpas ieslodzīto un personāla izvietošanai, resocializācijas telpas (telpas skolai, nodarbinātībai, sportam, brīvā laika pasākumiem u.tml.), Medicīnas daļa, u.tml. Apbūves zemesgabals atrodas Alsungas iela 29, Liepāja, 5,6 km attālumā no Liepājas pilsētas centra. Piekļuve zemes gabalam ir paredzēta no austrumu puses, pa 14.novembra bulvāri. Piebraucamais ceļš, kas ved uz cietumu, ir paredzēts sabiedriskai lietošanai līdz cietuma apmeklētāju stāvvietu teritorijai. Pirms galvenās iebrauktuves cietuma teritorijā paredzēti vārti ar barjeru.
Jaunais cietums ir iedalīts divās atšķirīgās funkcionālajās daļās – galvenās, ar žogu norobežotās, iekšējās un ārējās teritorijas daļas. Galvenā žoga iekšpusē atrodas teritorija ar paaugstinātas drošības prasībām ar mērķi nodrošināt ieslodzīto personu izolāciju. Galvenā žoga iekšpusē atrodas: divi ieslodzīto dzīvojamie korpusi; nodarbinātības telpas ar ēdināšanas bloku, izglītības telpas, telpas garīgajām un sporta nodarbībām; daudzfunkcionāla ēka: ieslodzīto uzņemšanai, medicīnas daļa, īpaša režīma ieslodzīto telpas, personāla telpas.
Ārpus galvenās žoga teritorijas atrodas: administrācijas ēka ar centrālo ieeju norobežotajā cietuma teritorijā; atklātais cietums; konteineru tipa būves transformatoru apakšstacijas un ģeneratoru (rezerves elektroapgādes) vajadzībām.
Vairākas ēkas otrā stāva līmenī ir savā starpā savienotas ar ēku savienojošajām galerijām. Papildus jānorāda, ka Ieslodzījuma vietu pārvalde nodrošinās jaunā Liepājas cietuma ugunsdrošības instrukcijas izstrādi, kurā ietvers visas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu saskaņotās atkāpes.
Šobrīd Ministru kabineta 2016. gada 26. jūlija noteikumu Nr. 491 "Tehniskās prasības brīvības atņemšanas iestāžu un izmeklēšanas cietumu būvniecībai" (turpmāk – Noteikumi) 3.punkts atļauj dūmu izvadi caur izsitamiem logiem tikai kāpņu telpās un gaiteņos. Savukārt Noteikumu 10.punkts nosaka, ka telpas. kurās ilgstoši atrodas ieslodzītie, aprīko ar automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu un ugunsgrēka trauksmes izziņošanas laiks nedrīkst būt ilgāks par 10 minūtēm.
Jaunā cietuma projektēšanas gaitā izstrādātie un dažādos drošības apsvērumos balstītie risinājumi prasa veikt izmaiņas Noteikumu 3. un 10.punkta prasībās un papildus pievienot jaunus 13., 14., 15. un 16.punktu.
Jaunais cietums ir iedalīts divās atšķirīgās funkcionālajās daļās – galvenās, ar žogu norobežotās, iekšējās un ārējās teritorijas daļas. Galvenā žoga iekšpusē atrodas teritorija ar paaugstinātas drošības prasībām ar mērķi nodrošināt ieslodzīto personu izolāciju. Galvenā žoga iekšpusē atrodas: divi ieslodzīto dzīvojamie korpusi; nodarbinātības telpas ar ēdināšanas bloku, izglītības telpas, telpas garīgajām un sporta nodarbībām; daudzfunkcionāla ēka: ieslodzīto uzņemšanai, medicīnas daļa, īpaša režīma ieslodzīto telpas, personāla telpas.
Ārpus galvenās žoga teritorijas atrodas: administrācijas ēka ar centrālo ieeju norobežotajā cietuma teritorijā; atklātais cietums; konteineru tipa būves transformatoru apakšstacijas un ģeneratoru (rezerves elektroapgādes) vajadzībām.
Vairākas ēkas otrā stāva līmenī ir savā starpā savienotas ar ēku savienojošajām galerijām. Papildus jānorāda, ka Ieslodzījuma vietu pārvalde nodrošinās jaunā Liepājas cietuma ugunsdrošības instrukcijas izstrādi, kurā ietvers visas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu saskaņotās atkāpes.
Šobrīd Ministru kabineta 2016. gada 26. jūlija noteikumu Nr. 491 "Tehniskās prasības brīvības atņemšanas iestāžu un izmeklēšanas cietumu būvniecībai" (turpmāk – Noteikumi) 3.punkts atļauj dūmu izvadi caur izsitamiem logiem tikai kāpņu telpās un gaiteņos. Savukārt Noteikumu 10.punkts nosaka, ka telpas. kurās ilgstoši atrodas ieslodzītie, aprīko ar automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu un ugunsgrēka trauksmes izziņošanas laiks nedrīkst būt ilgāks par 10 minūtēm.
Jaunā cietuma projektēšanas gaitā izstrādātie un dažādos drošības apsvērumos balstītie risinājumi prasa veikt izmaiņas Noteikumu 3. un 10.punkta prasībās un papildus pievienot jaunus 13., 14., 15. un 16.punktu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Jaunā cietuma būvprojekta tehniskie (tai skaitā ugunsdrošības un ar telpu insolāciju saistītie) risinājumi izstrādāti, ņemot vērā cietuma kompleksa ekspluatācijas īpatnības. Tehniskie risinājumi izstrādāti, ņemot vērā ka: ieslodzītajiem ir ierobežota pārvietošanās brīvība ieslodzījuma vietā; ieslodzītie tiek pastāvīgi uzraudzīti; ēkās un teritorijā paredzēta pastāvīga videonovērošana; kameru aprīkojums līdz minimumam samazina ugunsgrēka rašanās risku kamerās (degt nespējīgas norobežojošās konstrukcijas, kamerās aizliegts glabāt sērkociņus un šķiltavas, smēķēšanas aizliegums u.t.t.).
Latvijas būvnormatīvu un piemērojamo standartu prasības piemēro tiktāl, ciktāl to neierobežo speciālā tiesību norma. 2015. gada 30. jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr. 333 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 “Būvju ugunsdrošība”” (turpmāk – LBN 201-15) noteiktās prasības ieslodzījuma vietās, īslaicīgās aizturēšanas vietās un citās būvēs, kurās kompetentas iestādes ir ierobežojušas personu pārvietošanās brīvību, piemēro tiktāl, cik tās nav pretrunā ar brīvības atņemšanas iestādes darbību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, kas saistītas ar brīvības atņemšanu un ierobežotām personas tiesībām brīvi pārvietoties (Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumu Nr.333 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 "Būvju ugunsdrošība”” 5.punkts).
Ņemot vērā specifisku iekšējo režīmu ēkās un telpās, kurās atrodas ieslodzītie, kuriem tiek ierobežota pārvietošanās brīvība: evakuācijas ceļos (gaiteņos) durvis aprīko ar rezerves elektropiegādi un durvju vadību nodrošina manuāli (ar atslēgu) vai elektroniski (ar elektronisko karti vai attālināti no uzrauga posteņa) (noteikumu 6.punkts); nav pieļaujams brīvi pieejamās vietās izvietot: iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada sistēmas ugunsdzēsības krānus, šļūtenes, stobrus, manuālās tālvadības iedarbināšanas ierīces; ugunsdzēsības aparātus; ugunsdrošībai nozīmīgo inženiertehnisko sistēmu (ugunsaizsardzības sistēmu) manuālās tālvadības iedarbināšanas ierīces.
Katrā ēkā paredzētas uzraugu telpas, kurās diennakti dežurēs speciāli apmācīts (instruēts) personāls – ieslodzījuma vietas uzraugi. Personāls pārzinās uzraugāmo ēku, telpu, teritorijas un ugunsdrošībai nozīmīgo inženiertehnisko sistēmu lietošanas īpatnības un ugunsgrēka gadījumā organizēs un nodrošinās pasākumus, kas saistīti ar rīcību ugunsgrēka gadījumā, tai skaitā: Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta izsaukšanu, sagaidīšanu, informēšanu, ielaišanu norobežotajā cietuma teritorijā; cilvēku (ieslodzīto) evakuāciju; elektroiekārtu un elektroierīču atvienošanu;
ugunsdrošībai nozīmīgo inženiertehnisko sistēmu (tai skaitā ugunsaizsardzības sistēmu) iedarbināšanu; ugunsdzēsības līdzekļu izmantošanu.
Ņemot vērā minēto un drošības apsvērumus, automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas (UATS) ierīkošanas īpatnības: ēkās, kurās uzturas ieslodzītie (iekšējās teritorijas ēkas), manuālās tālvadības iedarbināšanas ierīces paredzēts izvietot tikai uzraugu posteņos.
Gaiteņos, kuros var pārvietoties ieslodzītie, tajā skaitā personāla pavadībā, rokas trauksmes pogas netiek izvietotas; iekšējās teritorijas ēkām durvju bloķēšanas elementi tiks paredzēti tādā režīmā, lai trauksmes gadījumā durvis paliek aizslēgtā stāvoklī. Durvis atbloķē katras vienības uzraugu postenis. Evakuācijas risinājumu blakus durvīm nav (tikai elektroniska vadība no uzraugu posteņiem un/vai fiziskas atslēgas pie uzraugiem); ugunsgrēka trauksmes signalizācijas iekārtas netiek paredzēts izvietot ieslodzīto kamerās; ugunsgrēka trauksmes izziņošana (UATS sirēnu nostrādāšana) tiek paredzēta automātiskajā vadības režīmā ar laika aizturi līdz četrām minūtēm; ieslodzīto kamerās ugunsgrēka atklāšanas detektoru ierīkošana nav paredzēta. Ugunsgrēka detektorus paredzēts izvietot ieslodzīto kameru nosūces ventilācijas gaisvados pa kameru blokiem (viens detektors aizsargās līdz 5 kamerām).[1]
Ieslodzīto evakuācija no korpusiem notiek uzraugu pavadībā uz nožogotiem pastaigu/evakuācijas laukumiem pagalmā.
Ņemot vērā jaunā cietuma kompleksa būvprojekta izvietojumu, ir nepieciešams paredzēt, ka šīm ēkām nav piemērojamas prasības par dzīvojamo telpu insolāciju. Projektā paredzētais ēku izvietojums plānots tā, lai to pēc iespējas tuvinātu pastāvošajām insolācijas normām. Tomēr visās ēkās tas nav iespējams, citādi zūd būtiski drošības un uzraudzības ieguvumi, kas izriet no tieši šāda cietuma ēku un ieslodzīto kameru izvietojuma modeļa. Taču, lai atbilstu starptautiskajām prasībām, tiek noteikts, ka ieslodzīto dzīvojamās telpas (kameras) jānodrošina ar dabisko apgaismojumu.
[1] Saskaņots ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta 30.12.2015 vēstuli Nr. 22-1.22/1950 “Par tehnisko risinājumu izskatīšanu”.
Latvijas būvnormatīvu un piemērojamo standartu prasības piemēro tiktāl, ciktāl to neierobežo speciālā tiesību norma. 2015. gada 30. jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr. 333 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 “Būvju ugunsdrošība”” (turpmāk – LBN 201-15) noteiktās prasības ieslodzījuma vietās, īslaicīgās aizturēšanas vietās un citās būvēs, kurās kompetentas iestādes ir ierobežojušas personu pārvietošanās brīvību, piemēro tiktāl, cik tās nav pretrunā ar brīvības atņemšanas iestādes darbību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, kas saistītas ar brīvības atņemšanu un ierobežotām personas tiesībām brīvi pārvietoties (Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumu Nr.333 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 "Būvju ugunsdrošība”” 5.punkts).
Ņemot vērā specifisku iekšējo režīmu ēkās un telpās, kurās atrodas ieslodzītie, kuriem tiek ierobežota pārvietošanās brīvība: evakuācijas ceļos (gaiteņos) durvis aprīko ar rezerves elektropiegādi un durvju vadību nodrošina manuāli (ar atslēgu) vai elektroniski (ar elektronisko karti vai attālināti no uzrauga posteņa) (noteikumu 6.punkts); nav pieļaujams brīvi pieejamās vietās izvietot: iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada sistēmas ugunsdzēsības krānus, šļūtenes, stobrus, manuālās tālvadības iedarbināšanas ierīces; ugunsdzēsības aparātus; ugunsdrošībai nozīmīgo inženiertehnisko sistēmu (ugunsaizsardzības sistēmu) manuālās tālvadības iedarbināšanas ierīces.
Katrā ēkā paredzētas uzraugu telpas, kurās diennakti dežurēs speciāli apmācīts (instruēts) personāls – ieslodzījuma vietas uzraugi. Personāls pārzinās uzraugāmo ēku, telpu, teritorijas un ugunsdrošībai nozīmīgo inženiertehnisko sistēmu lietošanas īpatnības un ugunsgrēka gadījumā organizēs un nodrošinās pasākumus, kas saistīti ar rīcību ugunsgrēka gadījumā, tai skaitā: Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta izsaukšanu, sagaidīšanu, informēšanu, ielaišanu norobežotajā cietuma teritorijā; cilvēku (ieslodzīto) evakuāciju; elektroiekārtu un elektroierīču atvienošanu;
ugunsdrošībai nozīmīgo inženiertehnisko sistēmu (tai skaitā ugunsaizsardzības sistēmu) iedarbināšanu; ugunsdzēsības līdzekļu izmantošanu.
Ņemot vērā minēto un drošības apsvērumus, automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas (UATS) ierīkošanas īpatnības: ēkās, kurās uzturas ieslodzītie (iekšējās teritorijas ēkas), manuālās tālvadības iedarbināšanas ierīces paredzēts izvietot tikai uzraugu posteņos.
Gaiteņos, kuros var pārvietoties ieslodzītie, tajā skaitā personāla pavadībā, rokas trauksmes pogas netiek izvietotas; iekšējās teritorijas ēkām durvju bloķēšanas elementi tiks paredzēti tādā režīmā, lai trauksmes gadījumā durvis paliek aizslēgtā stāvoklī. Durvis atbloķē katras vienības uzraugu postenis. Evakuācijas risinājumu blakus durvīm nav (tikai elektroniska vadība no uzraugu posteņiem un/vai fiziskas atslēgas pie uzraugiem); ugunsgrēka trauksmes signalizācijas iekārtas netiek paredzēts izvietot ieslodzīto kamerās; ugunsgrēka trauksmes izziņošana (UATS sirēnu nostrādāšana) tiek paredzēta automātiskajā vadības režīmā ar laika aizturi līdz četrām minūtēm; ieslodzīto kamerās ugunsgrēka atklāšanas detektoru ierīkošana nav paredzēta. Ugunsgrēka detektorus paredzēts izvietot ieslodzīto kameru nosūces ventilācijas gaisvados pa kameru blokiem (viens detektors aizsargās līdz 5 kamerām).[1]
Ieslodzīto evakuācija no korpusiem notiek uzraugu pavadībā uz nožogotiem pastaigu/evakuācijas laukumiem pagalmā.
Ņemot vērā jaunā cietuma kompleksa būvprojekta izvietojumu, ir nepieciešams paredzēt, ka šīm ēkām nav piemērojamas prasības par dzīvojamo telpu insolāciju. Projektā paredzētais ēku izvietojums plānots tā, lai to pēc iespējas tuvinātu pastāvošajām insolācijas normām. Tomēr visās ēkās tas nav iespējams, citādi zūd būtiski drošības un uzraudzības ieguvumi, kas izriet no tieši šāda cietuma ēku un ieslodzīto kameru izvietojuma modeļa. Taču, lai atbilstu starptautiskajām prasībām, tiek noteikts, ka ieslodzīto dzīvojamās telpas (kameras) jānodrošina ar dabisko apgaismojumu.
[1] Saskaņots ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta 30.12.2015 vēstuli Nr. 22-1.22/1950 “Par tehnisko risinājumu izskatīšanu”.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, Noteikumu 3. un 10.punktā minētās prasības ir jāpārskata un ir iespējami citi risinājumi, kas kopsakarā ar citiem drošības un uzraudzības pasākumiem nodrošina nepieciešamo aizsardzību.
Tāpēc ir nepieciešams precizēt noteikumu 3.punkta otro teikumu, paredzot, ka dūmu izvadi ugunsgrēka gadījumā atļauts paredzēt caur izsitamiem logiem ar metāla restēm no ārpuses.
10.punktu nepieciešams precizēt, paredzot, ka ugunsgrēka trauksmes izziņošanu atļauts neparedzēt ieslodzīto kamerās.
Tāpat paredzēts papildināt noteikumus ar:
- 13.punktu kas noteic, ka ēkās un teritorijās, kurās atrodas ieslodzītie, ugunsdrošībai nozīmīgu inženiertehnisko sistēmu manuālās tālvadības iedarbināšanas ierīces atļauts izvietot ieslodzītiem nepieejamās vietās;
- 14.punktu, kas noteic, ka ēkās, kurās atrodas ieslodzītie, atļauts neparedzēt izejas uz jumtu un uz jumta atļauts neparedzēt parapetu, nožogojumu, jumta drošības sistēmas vai drošības stiprinājumus;
- 15.punktu, kas noteic, ka ēkām, kurās izvietotas ieslodzīto dzīvojamās telpas (kameras), nav piemērojamas prasības par dzīvojamo telpu insolāciju. Ieslodzīto dzīvojamās telpas (kameras) jānodrošina ar dabisko apgaismojumu";
- 16.punktu, kas noteic, ka no ēkas daļām, kurās atrodas ieslodzīto kameras, atļauts paredzēt vienu evakuācijas izeju, ja evakuējamo skaits nepārsniedz 50, evakuācijas ceļa garums nepārsniedz 45 metrus un attiecīgajā ēkas daļā pastāvīgi atrodas uzraugi. Evakuācijas izeju atļauts paredzēt caur citu ugunsdrošības nodalījumu".
Tāpēc ir nepieciešams precizēt noteikumu 3.punkta otro teikumu, paredzot, ka dūmu izvadi ugunsgrēka gadījumā atļauts paredzēt caur izsitamiem logiem ar metāla restēm no ārpuses.
10.punktu nepieciešams precizēt, paredzot, ka ugunsgrēka trauksmes izziņošanu atļauts neparedzēt ieslodzīto kamerās.
Tāpat paredzēts papildināt noteikumus ar:
- 13.punktu kas noteic, ka ēkās un teritorijās, kurās atrodas ieslodzītie, ugunsdrošībai nozīmīgu inženiertehnisko sistēmu manuālās tālvadības iedarbināšanas ierīces atļauts izvietot ieslodzītiem nepieejamās vietās;
- 14.punktu, kas noteic, ka ēkās, kurās atrodas ieslodzītie, atļauts neparedzēt izejas uz jumtu un uz jumta atļauts neparedzēt parapetu, nožogojumu, jumta drošības sistēmas vai drošības stiprinājumus;
- 15.punktu, kas noteic, ka ēkām, kurās izvietotas ieslodzīto dzīvojamās telpas (kameras), nav piemērojamas prasības par dzīvojamo telpu insolāciju. Ieslodzīto dzīvojamās telpas (kameras) jānodrošina ar dabisko apgaismojumu";
- 16.punktu, kas noteic, ka no ēkas daļām, kurās atrodas ieslodzīto kameras, atļauts paredzēt vienu evakuācijas izeju, ja evakuējamo skaits nepārsniedz 50, evakuācijas ceļa garums nepārsniedz 45 metrus un attiecīgajā ēkas daļā pastāvīgi atrodas uzraugi. Evakuācijas izeju atļauts paredzēt caur citu ugunsdrošības nodalījumu".
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- ieslodzījuma vietu darbinieki un ieslodzītās personas
Ietekmes apraksts
-
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Ieslodzījuma vietu pārvalde, SIA "Tiesu namu aģentūra"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- SIA "Tiesu namu aģentūra"
- Ieslodzījuma vietu pārvalde
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
