Anotācija (ex-ante)

2024. gada 20. maijā stājās spēkā eIDAS 2.0 regula, kas būtiski paplašina dalībvalstu pienākumus digitālās identitātes jomā. Ministru kabineta 2016. gada 1. novembra noteikumi Nr. 695 "Digitālās drošības uzraudzības komitejas nolikums" (turpmāk - Komitejas nolikums) vairs pilnībā neatbilst jaunajam regulējumam, jo eIDAS 2.0 regula ievieš jaunas funkcija, kuras piekrīt Komitejai kā eIDAS regulas uzraugošajai iestādei. Ar eIDAS 2.0 regulu tiek ieviests Eiropas digitālās identitātes maks (EDIM), un ir jānostiprina tā pakalpojumu sniedzēju uzraudzība un apstiprināšana. Tā pat eIDAS 2.0 regula ievieš jaunus pienākumus sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju uzraudzībā, statistikas datu vākšanā, paplašina Eiropas Komisijai paziņojamās informācija apjomu un ievieš vēl arī citas jaunas funkcijas. Esošais regulējums jaunās funkcijas neaptver, un tas var apgrūtināt pienākumu izpildi un novest pie nepietiekamas uzraudzības, ietekmēt pakalpojumu izmantošanu un digitālo drošību kopumā, kā arī kavēt savlaicīgu EDIM ieviešanu.

Vienlaikus vairāki Komitejas nolikumā ietvertie Komitejas mērķi, kā arī tās funkcijas un uzdevumi vairs nav aktuāli, tāpēc Noteikumu projekts paredz svītrot nolikuma 1.4. un 1.5. apakšpunktu, kā arī 2.3.² un 2.3.³ apakšpunktu:
1) pamatpakalpojuma sniedzēju un digitālā pakalpojuma sniedzēju uzraudzība (Komitejas nolikuma 1.4. apakšpunkts un 2.3.² apakšpunkts) bija balstīta Informācijas tehnoloģiju drošības likumā, kas zaudēja spēku 2024. gada 1. septembrī, stājoties spēkā Nacionālās kiberdrošības likumam. Būtisko un svarīgo pakalpojumu sniedzēju uzraudzību saskaņā ar Nacionālās kiberdrošības likuma 4. pantu un 5. panta pirmās daļas 3. punktu turpmāk īsteno Nacionālais kiberdrošības centrs, tāpēc šī Komitejas funkcija vairs nav saglabājama. Vienlaikus aktualizēts noteikumu izdošanas tiesiskais pamats, atsauci uz Informācijas tehnoloģiju drošības likumu aizstājot ar atsauci uz Nacionālās kiberdrošības likuma 17. panta otro daļu;
2) Eiropas pilsoņu iniciatīvas paziņojumu vākšanas tiešsaistes sistēmu sertificēšana (nolikuma 1.5. apakšpunkts un 2.3.³ apakšpunkts) vairs nav aktuāla, jo Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra regula (ES) Nr. 211/2011 par pilsoņu iniciatīvu ir atcelta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa regulu (ES) 2019/788 par Eiropas pilsoņu iniciatīvu. Individuālas tiešsaistes vākšanas sistēmas bija izmantojamas vienīgi iniciatīvām, kas reģistrētas līdz 2022. gada 31. decembrim, un turpmāk paziņojumu par atbalstu iniciatīvai vākšanai izmanto vienīgi Eiropas Komisijas izveidoto centralizēto vākšanas sistēmu, līdz ar to dalībvalsts sertificējošās institūcijas funkcija ir zudusi.

Lai nodrošinātu atbilstību eIDAS 2.0 regulai un to, ka Komiteja pilnvērtīgi pilda eIDAS 2.0 prasības, stiprina digitālās identitātes pakalpojumu uzraudzību Latvijā un veicina drošu, uzticamu un ES prasībām atbilstošu digitālās identitātes ekosistēmu, Komitejas nolikums tiek grozīts, iekļaujot šādas būtiskas izmaiņas:
1) papildināts Komitejas mērķu uzskaitījums, iekļaujot tajā EDIM pakalpojumu sniedzēju apstiprināšanu un uzraudzību, kā arī EDIM izdošanas uzraudzību;
2) nostiprināts, ka Komiteja veic eIDAS regulas vienotā kontaktpunkta funkcijas un uzdevumus uzticamības pakalpojumu, EDIM un paziņoto elektroniskās identifikācijas shēmu jomā saskaņā ar eIDAS regulas 46.c pantu. Minētais ietver arī pārrobežu sadarbības starp uzraudzības iestādēm koordinēšanu;
3) nostiprināts, ka Komiteja veic elektroniskās identifikācijas shēmu salīdzinošo izvērtēšanu saskaņā ar eIDAS regulas 12. panta 5. punktu. Savukārt elektroniskās identifikācijas shēmu atbilstību kiberdrošības prasībām saskaņā ar eIDAS regulas 12.a panta 1. punktu sertificē dalībvalsts izraudzītas atbilstības novērtēšanas struktūras, tāpēc Komitejas kompetencē šajā jomā ir izraudzīto atbilstības novērtēšanas struktūru nosaukumu un adrešu paziņošana Eiropas Komisijai (eIDAS regulas 12.a panta 6. punkts);
4) noteikts par kuru eIDAS regulā paredzēto informācijas paziņošanu Eiropas Komisijai atbildīga ir Komiteja, proti, Komiteja paziņo Eiropas Komisijai:
– informāciju par institūcijām, kas atbild par EDIM nodrošināšanu, par reģistrēto EDIM atkarīgo pušu saraksta izveidi un uzturēšanu un par personas identifikācijas datu sasaisti ar EDIM, kā arī informāciju par personas identifikācijas datu un EDIM autentiskuma un derīguma validācijas mehānismiem (eIDAS regulas 5.a panta 18. punkts);
– to atbilstības novērtēšanas struktūru nosaukumus un adreses, kuras sertificē EDIM (eIDAS regulas 5.c panta 7. punkts);
– informāciju par nodrošinātajiem un sertificētajiem EDIM, lai tos iekļautu Eiropas Komisijas publicētajā sertificēto EDIM sarakstā, kā arī par EDIM sertifikācijas atcelšanu un tās iemesliem (eIDAS regulas 5.d panta 1. punkts);
– to atbilstības novērtēšanas struktūru nosaukumus un adreses, kuras sertificē elektroniskās identifikācijas shēmas (eIDAS regulas 12.a panta 6. punkts);
– to atbilstības novērtēšanas struktūru nosaukumus, adreses un akreditācijas informāciju, kuras veic kvalificētu uzticamības pakalpojumu sniedzēju atbilstības novērtēšanu (eIDAS regulas 20. panta 1.b punkts);
– informāciju par sertificētām kvalificētām elektroniskā paraksta radīšanas ierīcēm, kā arī par ierīcēm, kuru sertifikācija ir atcelta (eIDAS regulas 31. panta 1. punkts);
5) noteikts Komitejas pienākums vākt un paziņot Eiropas Komisijai statistikas datus saskaņā ar eIDAS regulas 48.a pantu;
6) noteikts Komitejas pienākums nozīmēt pārstāvi dalībai eIDAS regulas 46.e pantā noteiktajā Eiropas Digitālās identitātes sadarbības grupā, nodrošinot Latvijas dalību ES līmeņa koordinācijas mehānismos.

Ministru kabineta 2016. gada 1. novembra noteikumu Nr. 695 "Digitālās drošības uzraudzības komitejas nolikums" 2.3. punkts jau vispārīgi noteic, ka Komiteja veic eIDAS regulā un Elektronisko dokumentu likumā noteiktās uzraudzības iestādes funkcijas un uzdevumus. Saskaņā ar eIDAS 2.0 regulu Komitejas kompetencē ietilps EDIM nodrošinātāju uzraudzība, tai skaitā tā būs kompetenta apstiprināt un uzraudzīt EDIM nodrošinātājus un to izsniegtos EDIM saskaņā ar eIDAS 2.0 regulas 5.c pantu, 5.e pantu un 46.a pantu, kā nekvalificētus uzticamības pakalpojumu sniedzēju uzraudzība saskaņā ar eIDAS 2.0 regulas 19.a pantu un 46.b panta 3.b apakšpunktu. Kā nacionālā uzraugošā iestāde Komiteja arī organizēs uzraudzības iestāžu savstarpējo palīdzību saskaņā ar eIDAS 2.0 regulas 46.d pantu.

Līdz ar pieaugošo Komitejas uzdevumu un funkciju apjomu, nepieciešamas precizēt Komitejas sastāva un darba organizācijas regulējumu.

Noteikumu projekts paredz iespēju Komitejai veidot apakškomiteju atsevišķu jautājumu izskatīšanai, lai atvieglotu lēmuma pieņemšanu Komitejā. Paredzēts, ka apakškomitejas sastāvu var veidot gan Komitejas locekļi, gan Komitejas pārstāvēto ministriju un iestāžu eksperti. Šāda apakškomiteja atslogos Komiteju un nodrošinās specifisku jautājumu ekspertīzi. 

Papildus veikti arī citi precizējumi:
- noteikts, ka Komitejas sēdes notiek ne retāk kā reizi gadā (nevis pusgadā), jo līdzšinējā pieredze un prakse rāda, ka Komiteja vairumu lēmumus pieņem elektroniski, bet sēdi ir lietderīgi sasaukt tikai īpašās situācijās; 
- noteikts, ka Komitejas sekretariāta vadītājs ir Aizsardzības ministrijas politikas direktors-valsts sekretāra vietnieks, ieviešot skaidrību arī Komitejas sekretariāta vadības jautājumā;
- precizēta Komitejas locekļu aizvietojošo personu pilnvaras iesniegšanas kārtības, nosakot, ka tā Komitejai iesniedzama elektroniski vismaz 1 darba dienu pirms sēdes.