Anotācija

Latvijā ir labi attīstītas lopkopības un putnkopības nozares. Piena lopkopībai raksturīgs liels skaits salīdzinoši nelielu saimniecību. Sadrumstalotais raksturojums nav ļāvis līdz šim efektīvi izmantot lauksaimniecības blakusproduktus (atlikumproduktus) biometāna ražošanai. Aplēsts, ka, izmantojot Latvijas biometāna ražošanas potenciālu, iespējams pilnībā aizstāt visu dabasgāzes patēriņu mājsaimniecībās.
Nacionālā enerģetikas un klimata plāna (NEKP) 3.1.3.18. pasākums paredz ikgadēju atjaunīgās enerģijas (AE) īpatsvara pienākumu (piejaukumu) dabasgāzei. Pienākums attieksies uz dabasgāzes tirgotājiem, kas dabasgāzi piegādā ēkām vai CSAS, nosakot pienākumu ikgadēji nodrošināt vismaz 3% AE īpatsvaru, kur dabasgāzes tirgotāji to varēs izpildīt, izmantojot piemēram, biometānu vai ūdeņradi, kas tiktu ievadīts kopējā dabasgāzes tīklā vai tiktu piegādāts, neizmantojot dabasgāzes pārvades vai sadales sistēmu. Minētā darbība būs izpildāma arī ar biometāna izcelsmes apliecinājumiem, ja tiek izmantota dabasgāzes pārvades vai sadales sistēma, līdz ar to dabasgāzes tirgotāji, piemēram, biometānu, varēs iegādāties no Latvijas biometāna ražotājiem vai no citu ES dalībvalstu, ar kuriem Latvija ir sasaistīta vienotā dabasgāzes tīklā, biometāna ražotājiem. Saskaņā ar CSP datiem 2022.g. Latvijā tika saražots 2,3 PJ biogāzes, kas atbilst 8% 2022.gada kopējam dabasgāzes patēriņam (29 PJ) un 18% dabasgāzes galapatēriņam (12,5 PJ) 2021. g. biogāzes patēriņš atbilda apmēram 12% no Latvijas kopējā dabasgāzes patēriņa. Atbilstoši EK novērtējumam un nozares vērtējumam, Latvijai ir potenciāls aizvietot līdz 15% no dabasgāzes patēriņa ar biometānu.
2022. gadā transporta sektora kopējais emisiju apjoms ir nenozīmīgi pieaudzis (1,0%), salīdzinot ar 2005. gada līmeni. Šo tendenci, galvenokārt, noteica degvielas patēriņa samazināšanās dzelzceļa transportam pie degvielas patēriņa palielināšanās tendences autotransportā. Periodā līdz 2030. gadam NEKP SEG emisiju apjoms transportā, salīdzinot ar 2005. g., samazināsies par 2,3%.
SEG emisiju samazinājums transportā (autotransportā, kam ir absolūti lielākais transporta sektora emisiju īpatsvars) ir pilnībā sasniedzams, degvielas piegādātājiem nosakot Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra direktīvā (ES) Nr. 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (turpmāk – Direktīva 2018/2001) un NEKP noteiktos SEG emisiju intensitātes samazināšanas mērķus 2030. gadā, degvielas piegādātājiem nenosakot kādus ierobežojumus SEG emisiju intensitātes mērķa sasniegšanai, t.i. komersanti paši varēs izvēlēties veidus, kā mērķi izpildīt. Vienlaikus, šī mērķa izpildi apgrūtinās atbilstošo atjaunīgās enerģijas transporta veidu pieejamība, piemēram, ir paredzams, ka transporta sektorā būs liela konkurence moderno biodegvielu pieprasījumā, jo šo degvielu piedāvājums nav ļoti liels, bet modernā biometāna izmantošanu šobrīd kavē atbilstošo transportlīdzekļu mazais skaits un ES tieši piemērojamos tiesību aktos noteiktais nosacījums, ka investīcijas šādu transportlīdzekļu iegādei neatbilst ilgtspējīgu investīciju nosacījumiem.
Ņemot vērā, ka laika periodā no 2022.gada 1.jūlija līdz 2023.gada 1.jūlijam biodegvielu piejaukuma pienākums nebija obligāts (bija noteikts brīvprātīgs), atjaunīgās transporta enerģijas īpatsvars 2022. gadā bija tikai 3,1% (6,4% 2021.gadā), bet 2023. gadā tas varētu būt minimāls. Vienlaikus, modernās biodegvielas īpatsvars 2021. gadā pārsniedza 2%, tādējādi jau izpildot 2025. gada mērķi. SEG intensitātes samazinājums 2021. gadā (pret references līmeni), kas aprēķināts atbilstoši Direktīvai 2018/2001, 2021. gadā varētu būt apmēram 1,1%. Jaunākajā scenārijā 2030. gadā atjaunīgās transporta enerģijas īpatsvars varētu sasniegt 12,2%^[1], šo apjomu nodrošinot tieši ar elektroenerģijas un biometāna patēriņa kāpumu un saglabājot biodegvielu izmantojuma apjomu 2021. gadā apjomā, bet mazinot fosilās degvielas patēriņu.
Lai nodrošinātu nacionāli noteikto mērķi – AER īpatsvaru enerģijas galapatēriņā 61% apmērā 2030. gadā, pienesums ir jāsniedz arī transporta sektoram, kuram pašam ir noteikts SEG emisiju intensitātes samazinājums 15% apmērā 2030. gadā vai AER īpatsvars 29% apmērā 2030. gadā. SEG emisiju intensitātes mērķa noteikšanai ir sagatavots likumprojekts “Transporta enerģijas likums” (660/Lp14), kas ir izskatīts Saeimā 1. lasījumā, kurā ir noteikti pienākumi degvielas piegādātājiem zaļināt to transporta enerģijas portfeli, izvēloties tādus risinājumus, kas katram degvielas piegādātājam būtu ekonomiski un tehniski izdevīgākais risinājums. Vienlaikus, likumprojektā ir noteikti pienākumi valstspilsētu pašvaldībām zaļināt sabiedriskā transporta, kas kursē tikai valstspilsētas pašvaldības teritorijā, lietoto transporta enerģiju un zaļināt valstspilsētas pašas autoparku.
Ņemot vērā iepriekš minēto, NEKP ir iekļauti sekojoši uzdevumi/pasākumi mērķu sasniegšanai:
1. pienākuma noteikšana degvielas piegādātājiem “zaļināt” to transporta enerģijas portfeli;
pienākums dabasgāzes tirgotājiem “zaļināt” to portfeli;
2. AER izmantošanas pienākums valstspilsētu pašvaldībās izmantotajam sabiedriskajam un pašvaldību transportam;
3. atbalsts pašvaldībām metāna sabiedriskā transporta transportlīdzekļu iegādei vai pārbūvei;
publiski pieejamu sašķidrināta vai saspiesta metāna uzpildes punktu izbūve jūras transportam vai kravas transportam, nosakot pienākumu atbalstītajos uzpildes punktos nodrošināt sašķidrinātā biometāna pieejamību noteiktā apjomā;
4. pienākuma noteikšana valsts resoram to transportā izmantot atjaunīgo transporta enerģiju.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas sagatavoto fiche, Latvijas biometāna potenciāls ir 0,16 bcm 2030. gadā. Vienlaikus tiek atzīmēts, ka Latvijas kopējais biometāna tirgus ir viens no mazākajiem ES, bet potenciāls ir liels, tai skaitā uz potenciālu ražot ilgtspējīgu biometānu, ja tiek paplašināts ražošanas izejvielu klāsts saskaņā ar Direktīvas 2018/2001 noteikto, tas ir, katrai ES dalībvalstij ir jāsagatavo izejvielu saraksts, lai būtu skaidri ilgtspējas nosacījumi un sadalījums, kas tiek ieskaitīts modernajās transporta enerģijās.

^[1] Ņemot vērā Direktīvā 2018/2001 noteiktos reizinātājus dažādiem transporta enerģijas veidiem

Lai nodrošinātu programmā plānotā 2.1.2. pasākuma īstenošanu un veicinātu biometāna attīstību, nepieciešams izstrādāt regulējumu 2.1.2 pasākuma īstenošanai, t.sk. nosakot kārtību, kādā īstenojams 2.1.2. pasākums, nosakot atbalsta saņemšanai paredzēto finansējumu un izmaksu attiecināmības nosacījumus, kā arī noteikt īstenošanas nosacījumus, atbalsta saņēmējus, atbalsta uzskaiti, neatbalstāmās nozares un darbības.

Vispārīgi nosacījumi
Plānotās investīcijas 2.1.2. pasākuma ietvaros tiks īstenotas finanšu instrumentu formā. Kopīgos īstenošanas nosacījumus finanšu instrumentiem ES fondu ietvarā regulē Ministru kabineta 2023. gada 5. septembra noteikumi Nr. 510 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. - 2027. gadam finanšu instrumentu kopīgie īstenošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 510). Ministru kabinetā 2024. gada 19. novembrī tika apstiprināti "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 5. septembra noteikumos Nr. 510 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam finanšu instrumentu kopīgie īstenošanas noteikumi"", papildinot tos ar informāciju par 2.1.2. pasākumu. Attiecīgi noteikumu projektā netiek dublētas normas un prasības, kas izriet no minētajiem MK noteikumiem Nr. 510.

Ņemot vērā 2.1.2.pasākuma īstenošanas formu finanšu instrumentu veidā, ar noteikumu projektā ietvertā "atbalsta projekta" definējumu tiek saprasts, ka  atbalsta projekts ietver noteikumu projektā noteikto nepieciešamo dokumentu un pasākumu kopumu, kas ir iesniegts sabiedrībā “Altum” atbalsta pieteikuma saņemšanai, ir izvērtēta saņemtā pieteikuma atbilstība noteikumu projekta nosacījumiem un ir pieņemts pozitīvs lēmums par atbalsta piešķiršanu.

Noteikumu projektā ietvertās definīcija "darbu sākums" tiek interpretēta atbilstoši Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu, (turpmāk - Eiropas Komisijas regula Nr. 651/2014) 2. panta 23. punktam, attiecīgi tas ir ar ieguldījumu saistītu būvdarbu sākums vai pirmā juridiski saistošā apņemšanās pasūtīt aprīkojumu, vai citas saistības, kas padara ieguldījumu neatgriezenisku, - atkarībā no tā, kas notiek pirmais. Zemes pirkšana un sagatavošanās darbi, piemēram, atļauju saņemšana, priekšizpētes veikšana nav uzskatāmi par darbu sākumu.

Noteikumu projektā ar atbalsta piešķiršanas brīdi tiek noteikta diena, kad sabiedrība "Altum" ir pieņēmusi lēmumu par atbalsta piešķiršanu. Vienlaikus noteikumu projektā ir ietvertas prasības, kurām jāatbilst komersantam atbalsta piešķiršanas brīdī (piemēram, komersanta reģistrācija Komercreģistrā, nodokļu parādu neesamība u.c.). Pirms galējā lēmuma pieņemšanas par atbalsta piešķiršanu, sabiedrībai "Altum" ir jāpārliecinās, ka komersants atbilst noteikumu projektā noteiktajām prasībām. Ņemot vērā, ka pārliecināšanās par komersanta atbilstību noteikumu projektā noteiktajiem nosacījumiem ir komplekss process, noteikumu projektā paredzēts nosacījums, ka sabiedrība "Altum" komersanta atbilstību noteikumu projektā noteiktajiem atbilstības nosacījumiem var pārbaudīt jau 14 dienas pirms lēmuma pieņemšanas par atbalsta piešķiršanu.

Latvijas klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanai ir nepieciešams nodrošināt ar 2.1.2. pasākuma investīciju atbalstītā saražotā biometāna patēriņu Latvijas Republikas teritorijā, sākot ar 2030. gada 1. janvāri. Tāpēc noteikumos ir iestrādāta norma, ka ar 2030. gada 1. janvāri par dabasgāzes tīklā ievadītā biometāna apjomu izsniegtie gāzes izcelsmes apliecinājumi būs jānodod un jāatceļ enerģijas patērētājiem vai galalietotājiem Latvijas Republikas teritorijā.
Ņemot vērā to, ka šādu nosacījumu varēs īstenot tikai stājoties spēkā Transporta enerģētikas likumam, tad noteikumu projektā ir iestrādāts noslēguma jautājums par to, ka nosacījumi stājas spēkā Transporta enerģijas likuma spēkā stāšanās brīdī.
Transporta enerģētikas likums paredz transporta enerģijas modernizēšanas pienākumu. Tie ir ikgadējie mērķi degvielas piegādātājiem modernās biodegvielas un modernās biomasas degvielas īpatsvara iekļaušanai kopējā transportam realizētā transporta enerģijas apjomā.
Pienākums tiek virzīts likumprojektā “Transporta enerģijas likums” (660/Lp14), kurš šobrīd Saeimā tiek gatavots 2. lasījumam.
Lai varētu ieviest nosacījumu par biometāna patēriņu Latvijas Republikas teritorijā ar 2030. gada 1. janvāri, risinājums ir nodrošināt, ka 2022. gada 11. augusta "Grozījumi Enerģētikas likumā" 1. panta 20') apakšpunktā definētā gāzes izcelsmes apliecinājums tiks izmantots Latvijas Republikas teritorijā.
 

Atbildīgā nozares ministrija:	Klimata un enerģētikas ministrija
Atbalsta veids:	Sabiedrības “Altum” garantija vai aizdevums ar kapitāla atlaidi aizdevuma pamatsummas daļējam samazinājumam. Atbalsts tiks sniegts kā finanšu instruments, sākotnēji biometāna infrastruktūras attīstības pasākumu veikšanai izsniedzot aizdevumu vai garantiju, un pēc projekta mērķu un rādītāju sasniegšanas izmaksājot kapitāla atlaidi, tas ir, aizdevuma pamatsummai piemērojot samazinājumu kapitāla atlaides apmērā.
Atbalsta sniedzējs:	Akciju sabiedrība “Attīstības finanšu institūcija Altum”
Mērķa grupa, atbalsta saņēmēji un gala labuma guvēji:	Latvijas Republikā reģistrēti komersanti – esoši un jauni biometāna ražotāji un biometāna pārvadātāji. Lai neierobežotu atbalsta sniegšanu potenciālajam atbalsta saņēmēju lokam, noteikumu projektā ietvertie nosacījumi atbalsta saņemšanai ļauj kvalificēties gan esošiem komersantiem, gan jaundibinātiem komersantiem (t.sk. “meitas” uzņēmumiem), t.sk. atbalstu var saņemt sīkais (mikro), mazais vai vidējais komersants vai lielais komersants. Uzņēmumam ir jābūt reģistrētam Latvijas Republikā.
Atbalsta programmai pieejamais finansējums un tā sadalījums pa programmas intervences kodiem:	2.1.2. pasākuma plānotais finansējums ir 21 466 110 euro, t.sk. ES fondu (Kohēzijas fonda) finansējums 18 246 193 euro (t.sk. elastības finansējums 2 883 803 euro)  un nacionālais līdzfinansējums, ko veido valsts budžets 3 219 917 euro (t.sk. elastības finansējuma nacionālais līdzfinansējums 508 906 euro). 2.1.2. pasākuma finansējuma tvērums ir noteikts MK noteikumos Nr. 510. Programmā 2.1.2. pasākuma noteiktais finansējuma sadalījums pa intervences kodiem un finansējuma veidiem: 1) 49.intervences kods (atjaunojamie energoresursi) –  18 246 193 euro; 2) 2. finansējuma veids (pašu kapitāls vai kvazikapitāls) – 9 123 097 euro; 3) 5. finansējuma veids (kapitāla atlaide finanšu instrumentu darbībā) – 9 123 096 euro.
Atbalsta programmas īstenošanas termiņš:	2029. gada 31. decembris.
Uzraudzības rādītāji:	Līdz 2029.gada 31.decembrim sasniedzamais iznākuma rādītājs - atjaunojamo energoresursu enerģijas papildu uzstādītā ražošanas jauda (biometāns) 16 MW. Vienlaikus noteikumu projekts nosaka, ka īstenojot atbalsta projektu, atbalsta saņēmējs nodrošina, ka: 1. pēc noteikumu projekta 23. punktā minēto izmaksu veikšanas iegādātais transportlīdzeklis transportē biometānu, kas ir ekvivalents vismaz 12 000 MWh gadā; 2. pēc noteikumu projekta 24. punktā minēto izmaksu veikšanas ar kapitāla atlaides 1000 euro vismaz 6,25 MWh gadā saražotais biometāna apjoms; 3. pēc noteikumu projekta 26. punktā minēto izmaksu veikšanas ar kapitāla atlaides 1000 euro pārvadātais vai uzpildītais biometāna apjoms ir vismaz 20 MWh gadā. Noteikumu projekts paredz, ka komersantam pēc atbalsta projekta pabeigšanas un rādītāju sasniegšanas ne vēlāk kā līdz 2029. gada 31. martam jāiesniedz sabiedrībā "Altum" pārskats par projekta ietvaros sasniegtajiem rezultātiem. Atbalsta projekta līmenī sasniedzamo rādītāja apjomu nosaka un to izpildi apliecina komersanta iesniegta ilgtspējas sertifikāta kopija, Latvijas Republikā reģistrēta energoauditora atzinums atbalsta projektam par saražoto biometānu, t.sk. nosakot apjomu pašpatēriņam vai realizācijai Latvijas tirgū vietējam patērētājam. Rādītāju uzskaiti, ievadīšanu un pamatojošo dokumentu iesniegšanu Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā nodrošina sabiedrība “Altum”.
Vizuālās identitātes prasības:	Atbalsta sniegšanas līgumā par projekta īstenošanu un par sadarbību ar piegādātājiem noteikts, ka projekta īstenošanas laikā ir jānodrošina vizuālās identitātes prasības saskaņā ar 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, 47. pantu un 50. pantu un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām. Atbilstoši programmā noteiktajam tvērumam 2.1.2. pasākuma ietvaros nav paredzēta stratēģiski svarīgu projektu īstenošana un papildu komunikācijas pasākumu veikšana atbilstoši Finanšu ministrijas vadlīnijās “Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas” noteiktajam.
Principu ievērošana:	Atbalsta saņēmējs nodrošina, ka projekta īstenošanas laikā tiks ievērots horizontālais princips “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Klimatdrošināšana”, atbilstoši 2021. gada 29. jūlija Eiropas komisijas paziņojumam par sagatavotajiem tehniskajiem norādījumiem par infrastruktūras klimatdrošināšanu 2021. –2027. gadā, kā arī princips “Nenodarīt būtisku kaitējumu”. Principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošana paredz, ka atbalsta saņēmējs ražošanas tehnoloģijās nodrošina atkritumu rašanās novēršanu, kā arī maksimāli ievēro materiālu aprites nosacījumus ražošanas tehnoloģijās. Savukārt, horizontālā principa “Klimatdrošināšana” ievērošana paredz ilgtspējas sertifikāta kopijas iesniegšanu.  Izstrādātie atbalsta pasākumi ievēro horizontālo principu "Energoefektivitāte pirmajā vietā". Biometāna transportēšana, izmantojot dabasgāzes tīklu ievērojami samazina enerģijas apjomu, kas tiktu patērēts biometāna transportēšanai, izmantojot citus transporta veidus, piemēram, ceļu transportu. Gadījumos, kur tas ir izmaksu efektīvi un ekonomiski pamatoti, tiek paredzēta biometāna ievades punkta izbūve. Savukārt gadījumos, kad biometāna ražošana notiek tālu no dabasgāzes sistēmas un dabasgāzes sistēmas paplašināšana šajā vietā nav ekonomiski pamatota, tiks nodrošināti transportēšanas komplekti biometāna pārvadāšanai līdz tuvākajam ievades punktam, tādā veidā samazinot enerģijas patēriņu biometāna transportēsanai, salīdzinot ar situāciju, kad tas ar ceļa transportu tiek transportēts līdz patērētājam.  Datu uzskaiti un ievadīšanu Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā par horizontālo principu "Klimatdrošināšana" un principu "Nenodarīt būtisku kaitējumu" īstenošanu nodrošina sabiedrība “Altum”. 2.1.2. pasākuma ietvaros plānotajām investīcijām ir tieša ietekme uz horizontālo principu "Energoefektivitāte pirmajā vietā", "Klimatdrošināšana" un principu "Nenodarīt būtisku kaitējumu", savukārt 2.1.2. pasākuma ietvaros plānotajām investīcijām nav ietekmes uz horizontālo principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana".

                 
Atbalstāmās darbības un izmaksu nosacījumi
Lai nodrošinātu noteikumu projektā izvirzītā mērķa un rādītāju sasniegšanu un ņemot vērā 2.1.2. pasākuma īstenošanai plānoto finansējumu, noteikumu projekts paredz noteikt atbalsta apmēra ierobežojumus atbalstāmo darbību pozīcijām – ne vairāk kā 620 000 euro ar biometānu darbināmu transportēšanas komplekta iegādei biometāna transportēšanai, ne vairāk kā 3 200 000 euro biometāna ražošanas iekārtu iegādei un uzstādīšanai un ne vairāk kā 1 000 000 euro biometāna transportēšanai vai uzpildei nepieciešamās infrastruktūras izveidei.
Lai nodrošinātu iespēju komersantam kombinēt īstenojamās darbības atkarībā no vajadzību tvēruma, noteikumu projekts paredz iespēju saņemt atbalstu katrai atbalstāmajai darbībai vai arī tās nepieciešamības gadījumā var kombinēt, proti, biometāna ražošanas iekārtu iegāde un uzstādīšana kombinācijā ar biometānu darbināma transportēšanas komplekta iegādi biometāna transportēšanai vai biometāna ražošanas iekārtu iegāde un uzstādīšana kombinācijā ar biometāna pārvadei vai uzpildei nepieciešamās infrastruktūras izveidi, t. sk. pieslēguma izveidi.

Atbalsts biometāna ražošanas iekārtu iegādei un uzstādīšanai
Atbalsts biometāna ražošanas iekārtu iegādei un uzstādīšanai sniedzams saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014, (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – regula Nr. 651/2014)  41. pantu  un ir attiecināms uz izmaksām, kas nepieciešamas esošas biogāzes stacijas pielāgojumu veikšanai (tajā skaitā biometāna digestera nomaiņai), lai palielinātu biometāna ražosanu, kā arī jaunas biogāzes stacijas izbūvei, lai uzsāktu biometāna ražošanu. Atbalsts, kas tiek piešķirts saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 41. pantu, nevar tikt piešķirts atsevišķi tikai uzkrāšanas komponentei. Attiecināmās izmaksās tiek ieskaitīta biogāzes bagātināšanas iekārtu iegāde un uzstādīšana (ar biogāzes bagātināšanu saprot dzesēšanu, saspiešanu, sildīšanu, atdalīšanu, ķīmisku reakciju izmantošanu, lai attīrītu vai bagātinātu biogāzi līdz augstākai metāna procentuālajai koncentrācijai), saražotās enerģijas uzglabāšanas iekārtu iegādi un uzstādīšanou, ja enerģijas uzglabāšanas iekārtas kombinē kopā ar biometāna ražošanas iekārtu iegādi un uzstādīšanu, vai, ja uzglabāšanas iekārtas savieno jau ar biometāna ražošanas iekārtu, kā arī iekārtā attīrītā biometāna sagatavošanai turpmākajām darbībām. Viena projekta ietvaros saražotās enerģijas uzglabāšanas iekārtu iegādei un uzstādīšanai ir jābūt mazākam izmaksu īpatsvaram nekā tā paša projekta ietvaros iegādāto biometāna ražošanas iekārtu īpatsvaram.
Tāpat attiecināmas ir papildaprīkojuma izmaksas turpmākai attīrītā biometāna sagatavošanai turpmākajām darbībām, kā arī ar iekārtu uzstādīšanu saistītās infrastruktūras pielāgošanas vai būvniecības izmaksas. Atbalstāmās darbības ietvaros ir attiecināmas arī infrastruktūras izbūves vai pielāgošanas (nepieciešamie būvniecības un infrastruktūras darbi) izmaksas, kas tiešā veidā ir nepieciešamas, lai nodrošinātu biometāna ražošanas iekārtas uzstādīšanu.

Atbalsts biometāna pārvadei vai uzpildei nepieciešamās infrastruktūras izveidei
Atbalsta darbības ietvaros atbalstu piešķir biometāna transportēšanai vai uzpildei nepieciešamās infrastruktūras izveidei, t.sk., izveidojot pieslēgumus pie gāzes pārvades vai sadales tīkliem. Atbalsts sniedzams saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 48. pantu un ir attiecināms uz izmaksām, kas ir nepieciešamas cauruļvadu sistēmas ar kompresora staciju biometāna stacijas savienošanai ar dabasgāzes tīklu iegādei un uzstādīšanai, kā arī biometāna iespiešanas punkta izveidei (ar kompresora staciju).
Atbalsts var tikt sniegts saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 48. panta 4. punktu, jo plānotā infrastruktūra ir paredzēta tikai biometāna pārvadei, lai izveidotu pieslēgumu pie gāzes pārvades vai sadales tīkla.
Atbalstu, kas tiek sniegts saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr. 651/2014 48. panta 6. punktu, var sniegt līdz 100% no finansējuma deficīta. Šis nosacījums ir izpildīts, ja atbalsts atbilst Eiropas Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 118) punktā definētajam finansējuma deficītam (“finansējuma deficīts” ir neto papildu izmaksas, kuras nosaka, aprēķinot starpību starp atbalstāmā projekta ekonomiskajiem ieņēmumiem un izmaksām (ieskaitot ieguldījumu un darbības izmaksas) un tāda alternatīva projekta ekonomiskajiem ieņēmumiem un izmaksām, kādu atbalsta saņēmējs, visticamāk, īstenotu, ja nebūtu atbalsta. Lai noteiktu finansējuma deficītu, dalībvalstij attiecībā uz faktisko scenāriju un ticamu hipotētisku scenāriju ir jākvantificē visas galvenās izmaksas un ieņēmumi, atbalsta saņēmēju lēstā vidējā svērtā kapitāla cena (“WACC”) nākotnes naudas plūsmu diskontēšanai, kā arī neto pašreizējā vērtība (“NPV”) par faktisko scenāriju un hipotētisko scenāriju par visu projekta laiku. Tipiskās neto papildu izmaksas var aplēst kā starpību starp NPV par faktisko scenāriju un hipotētisko scenāriju visā atsauces projekta laikā.

Atbalsts ar biometānu darbināma transportēšanas komplekta iegādei biometāna transportēšanai
Atbalsts ar biometānu darbināmu transportēšanas komplekta iegādei biometāna transportēšanai sniedzams saskaņā ar regulas Nr.  651/2014 36. b punktu un ir piešķirams jauna, rūpnieciski ražota un ar biometānu darbināma transportlīdzekļa komplekta iegādei biometāna transportēšanai Latvijas Republikas teritorijā, ja tas ir lietots mazāk par sešiem mēnešiem un nobraucis mazāk par 6 000 km neatkarīgi no transportlīdzekļa reģistrācijas.
Transportēšanas komplektam ir jāatbilst 2009. gada 23. aprīļa Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/33/EK par tīru autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu mazemisiju mobilitātes atbalstam 4. panta 4. apakšpunkta pakārtotajam "b" apakšpunktam.
Plānojot saņemt atbalstu saskaņā ar regulas Nr.  651/2014 36.b pantu ar biometānu darbināmu transportēšanas komplekta iegādei – papildu ieguldījumu izmaksas ir tādas izmaksas, kas ir vajadzīgas, lai sasniegtu augstāku vides aizsardzības līmeni nekā tas, ko attiecīgais komersants sasniegtu, nesaņemot atbalstu vides jomā (izmaksu starpība starp jauna biometānu darbināmu transportlīdzekļa iegādes izmaksām un  līdzvērtīgas klases ar fosilo degvielu darbināma transportlīdzekļa iegādes izmaksām).

Finansēšanai 2.1.2. pasākuma ietvaros ir attiecināmas pievienotās vērtības nodokļa izmaksas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai , 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.
Finansēšanai 2.1.2. pasākuma ietvaros nav attiecināmas izmaksas, kas pārsniedz noteikumos noteiktos attiecināmo izmaksu ierobežojumus. Vienlaikus šādas izmaksas ir norādāmas projekta kopējās izmaksās. Projektā nav iekļaujamas neattiecināmās izmaksas.

Īstenošanas nosacījumi
Noteikumu projekts ietver nosacījumus, kurām nozarēm un kādām darbībām noteikumu projekta ietvaros paredzēto atbalstu nav iespējams sniegt, ņemot vērā piemērojamās regulas Nr. 651/2014 nosacījumus. Vienlaikus noteikumu projektā ietvertie nosacījumi paredz, ka gadījumā, ja komersants darbojas kādā no izslēdzošajām nozarēm, atbalstu drīkst piešķirt, ja tiek nodalīti atbalstāmie pasākumi un finanšu plūsmas, nodrošinot, ka komersanta darbības izslēdzošajās nozarēs negūst labumu no piešķirtā atbalsta.
Atbalsta saņēmējs var piemērot sociāli atbildīgu publisko iepirkumu, inovatīvu publisko iepirkumu vai tā elementus. Atbalsta saņēmējs izvērtē iespējas veikt sociāli atbildīgu publisko iepirkumu saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja sagatavoto informāciju par Sociāli atbildīgu publisko iepirkumu, kā arī Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas izstrādātajām “Vadlīnijām sociāli atbildīga publiskā iepirkuma īstenošanai”, ievērojot godīgas konkurences principu, nodrošinot konsultēšanos ar tirgus dalībniekiem caurskatāmā un atklātā veidā, - balstoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem. Sociāli atbildīga publiskā iepirkuma galvenie mērķi ir vairot nodarbinātības iespējas, veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, sociālo iekļaušanu, sabiedrisku pakalpojumu un ēku pieejamību, plašam lietotāju lokam paredzētu pakalpojumu un produktu izstrādi, ētisku tirdzniecību, kā arī paplašināt sociālo standartu ievērošanu. 
Atbalsta saņēmējs vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas nodrošina veikto investīciju ilgtspēju un uzturēšanu darba kārtībā. Projekta ilgtspējas periods ir atbilstošs Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 65. pantā noteiktajam, t.sk. finansējuma saņēmējs ievēro 65. panta pirmās daļas b) un c) apakšpunktā minētās prasības, pretējā gadījumā veic saņemtā finansējuma atmaksāšanu 65. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.

Komisijas regulas Nr. 651/2014 4. panta noteiktā robežvērtība ir jāvērtē uzņēmuma grupas līmenī. 

Noteikumu projektā noteikti projekta īstenošanas nosacījumi, tostarp projekta īstenošanas termiņš un komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu nodrošināšanas nosacījumi.

2.1.2. pasākuma ietvaros plānotais atbalsts būs papildinošs Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 7.1.1.3.i. investīcijā “Biometāna īpatsvara galapatēriņā palielināšana” plānotajam atbalstam, kura ietvaros atbalsts plānots biometāna īpatsvara palielināšanai enerģijas galapatēriņā, izveidojot reģionālo biometāna ievades punktu.
Plānojot turpmākus atbalsta instrumentus biometāna plašākai izmantošanai, tiks vērtēti demarkācijas, papildinātības un sinerģijas aspekti.
Vienlaikus projekta īstenošanas laikā atbalsta saņēmējam ir jānodrošina, ka tiek novērsta iespējamā investīciju pārklāšanās, savstarpēji papildinošu investīciju gadījumā novēršot dubultā finansējuma risku.
Tāpat dubultfinansējuma riska kontrole projekta plānošanas un īstenošanas laikā tiks nodrošināta, izmantojot Finanšu ministrijas izstrādāto dubultfinansējuma riska kontroles matricu.

Noteikumu projekts paredz, ka atbalsta saņēmējs nodrošina interešu konflikta neesamību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra regula (ES, Euratom) Nr. 2024/2509, par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam.

Komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumi tiks nodrošināti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 47. pantu un 50. pantu un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā.

Pieeja datiem valsts informācijas sistēmās
Sabiedrībai "Altum", kā finansējuma saņēmējam, ir pienākums piešķirt un nodrošināt 2.1.2.pasākuma finansējuma ieguldījumu tālāk gala saņēmējiem. Noteikumu projekts paredz, ka sabiedrībai “Altum” ir tiesības bez maksas pieprasīt un saņemt pieeju datiem valsts informācijas sistēmās tādā apjomā, kāda nepieciešams 2.1.2.pasākuma īstenošanai un atbalsta sniegšanai komersantiem šo noteikumu ietvaros, t.sk. sagatavoto un Būvniecības informācijas sistēmā reģistrēto dokumentāciju (BIS1; BIS2), Zemesgramata.lv;  Kadastrs.lv; Valsts vides dienesta atļauju reģistram (ETS, A/B piesārņ. darbība u.c.), AS Conexus Baltic Grid izsniegtajiem gāzes izcelsmes apliecinājumiem.
Lai sabiedrība “Altum” varētu izmantot tiesības bez maksas pieprasīt un saņemt pieeju datiem valsts informācijas sistēmās tādā apjomā, kāds nepieciešams atbalsta sniegšanai komersantiem noteikumu projekta ietvaros, ja nepieciešams jānoslēdz vienošanās ar attiecīgajiem valsts informāciju sistēmu pārziņiem, t.sk., par nepieciešamo datu apjomu un pieejas veidu (saslēgums, lietotāja tiesības, informācijas pieprasījumi vai citādi).

Projektu vērtēšana
Lai efektīvi organizētu procesu kredītiestāžu un sabiedrības “Altum” sadarbībai garantiju ieviešanā, noteikumu projektā noteikts, ka komersantam ir iespēja izvēlēties pie kā vērsties vispirms – pie kredītiestādes vai pie sabiedrības “Altum”  aizdevuma saņemšanai. 
Sākotnēji komersants sabiedrībā “Altum” iesniedz atbalsta pieteikumu (t.sk. visu nepieciešamo tehnisko dokumentāciju, norādot, vai piesakās sabiedrības “Altum” aizdevumam, vai sabiedrības “Altum” garantijai). Sabiedrības “Altum”  aizdevuma pieteikuma gadījumā atbalsta pieteikums ir arī aizdevuma pieteikums. Garantijas gadījumā komersants iesniedz kredītiestādē aizdevuma pieteikumu un kredītiestāde piesakās sabiedrības “Altum”  garantijai.
Atbalstu piešķir brīdī, kad sabiedrība “Altum” pieņem lēmumu par garantijas piešķiršanu vai sabiedrības “Altum”  aizdevuma piešķiršanu. Ja 6 mēnešu laikā kopš atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienas nav iesniegta sabiedrībā “Altum”  pilnīga un korekta tehniskā dokumentācija, un cita finansētāja aizdevuma gadījumā - kredītiestāde nav iesniegusi garantijas pieteikumu, tad sabiedrībā “Altum” pieņem lēmumu par atbalsta pieteikuma noraidīšanu.
Katra kalendārā mēneša beigās tiek veikts pārrēķins, vai atbalsta pieteikumos pieprasītā atbalsta summa nepārsniedz atbalsta 2.1.1. pasākumā pieejamo finansējumu. Ja nepārsniedz, tad atbalsta pieteikumi tiek vērtēti to iesniegšanas kārtībā. Ja iesniegto projektu ietvaros pieprasītais atbalsts pārsniedz 2.1.1. pasākumā pieejamo atbalsta atlikumu, tad pēdējā kalendāra mēnesī iesniegto atbalsta pieteikumu izskatīšana tiek veikta secībā, kas noteikta, sarindojot projektus pēc sasniedzamā rādītāja pret kapitāla atlaides 1000 euro - no augstākā uz zemāko.

Aizdevuma vai garantijas piešķiršana
Noteikumu projektā ietvertais regulējums paredz divus iespējamos finansējuma piesaistes risinājumus atbalsta projekta īstenošanai: 
1)    sabiedrības "Altum" aizdevums ar kapitāla atlaidi pamatsummas daļējam samazinājumam. Sabiedrības "Altum" aizdevuma saņemšanai komersants var iesniegt vienu aizdevuma pieteikumu un maksimālā aizdevuma summa vienam komersantam ir 10 000 000 euro vienam atbalsta projekta attiecināmajām izmaksām;
2)    cita finansētāja aizdevums, par kuru saņemta sabiedrības "Altum" garantija (sabiedrības "Altum" izsniegta garantijas vēstule cita finansētāja aizdevuma saņemšanai). Sabiedrības "Altum" izsniegtā garantija sedz līdz 80% no cita finansētāja aizdevuma apmēra attiecināmajām izmaksām atbalsta projekta īstenošanai. 
Par atbalsta piešķiršanas dienu uzskatāma diena, kad sabiedrība “Altum” pieņem lēmumu par aizdevuma vai garantijas piešķiršanu, kurā ir noteikts atbalsta maksimālais apjoms un maksimālā pieejamā kapitāla atlaide. 

Atbalsta projekta iesniedzējs vai atbalsta saņēmējs var apstrīdēt sabiedrības “Altum” lēmumu, iesniedzot sabiedrībā “Altum” iesniegumu. Sabiedrība “Altum”  izskata iesniegumu nekavējoties, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā. Visi strīdi, starp sabiedrību “Altum” un atbalsta projekta iesniedzēju vai atbalsta saņēmēju, tiek risināti sarunu ceļā. Ja strīds netiek atrisināts, tas tiek izskatīts tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā vai ar atbalsta saņēmēju noslēgtajā līgumā paredzētajā kārtībā.
Altum lēmumā iekļauj informāciju par apstrīdēšanas kārtību un termiņu..

Kapitāla atlaide, tās apmērs un piemērošana
Noteikumu projektā ietvertais regulējums paredz kapitāla atlaides piešķiršanu – atkarībā no komersanta izvēlētā finansētāja (sabiedrības “Altum” aizdevums vai cita finansētāja aizdevums ar sabiedrības “Altum” piešķirto garantiju), kapitāla atlaidi piešķir sabiedrības "Altum" aizdevuma vai cita finansētāja pamatsummas daļējam samazinājumam, nepārsniedzot noteikumu projektā noteikto pieļaujamo atbalsta intensitāti un kapitāla atlaides apmēru katrai darbībai. Ņemot vērā noteikumu projektā iekļauto risinājumu, kas  paredz komersantam nepieciešamības gadījumā kombinēt īstenojamās darbības atkarībā no vajadzību tvēruma, maksimālā iespējamā kapitāla atlaide viena komersanta atbalsta projektam ir noteikta 4 200 000 euro.
Kapitāla atlaidi sabiedrība "Altum" piemēro pēc projekta pabeigšanas, ja komersants izmantojis sabiedrības "Altum" aizdevumu vai cita finansētāja aizdevumu atbalsta projektā noteiktajam mērķim un ir iesniedzis dokumentus, kas apliecina projekta ietvaros sasniegtos rezultātus.
Sabiedrība "Altum" lēmumu par kapitāla atlaides piemērošanu pieņem, ņemot vērā maksimālo kapitāla atlaides apjomu, kas noteikts līgumā ar komersantu par projekta īstenošanu, un faktiski veikto projekta attiecināmo izmaksu apjomu.
Ja faktiski veikto projekta attiecināmo izmaksu apjoms ir lielāks nekā līgumā ar komersantu par projekta īstenošanu norādītais, izmaksājamās kapitāla atlaides apjoms nepārsniedz līgumā norādīto kapitāla atlaides apjomu. Ja faktiski veikto projekta attiecināmo izmaksu apjoms ir mazāks nekā līgumā ar komersantu par projekta īstenošanu norādītais, izmaksājamo kapitāla atlaides apjomu atbilstoši samazina.
Kapitāla atlaide ir piemērojama tikai sabiedrības “Altum” izsniegtā aizdevuma vai  cita finansētāja pamatsummas samazinājumam. Sabiedrībai "Altum" ir tiesības pārbaudīt cita finansētāja aizdevuma izlietojuma atbilstību šajos noteikumos noteiktajām attiecināmajām izmaksām.