23-TA-3005: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2001. gada 5. jūnija noteikumos Nr. 230 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts ņemot vērā Saeimā 2023.gada 26.oktobrī pieņemto likumu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" (stājās spēkā 2023.gada 28.novembrī) attiecībā uz personām, kuras saņem vecāku pabalstu, kā arī Invaliditātes likumu attiecībā uz personām ar invaliditāti.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt juridisku skaidrību un aktualizēt spēkā esošās redakcijas attiecībā uz personām, kuras saņem vecāku pabalstu, nenorādot bērna vecumu un paredzot tiesības personai saņemt vecāku pabalstu (pabalsta daļu) līdz bērna 8 gadu vecumam, kā arī nosakot, ka šīm personām valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk - obligātās iemaksas) no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta tiek veiktas no vecāku pabalsta apmēra. Tāpat tiek precizēts termins "invalīds", aizstājot to ar terminu "persona ar invaliditāti".
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1. Sākot ar 2023.gada 1.janvāri likums "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" paredz, ka bērna kopšanai par vienu un to pašu bērnu vecākiem ir tiesības izvēlēties kopējo periodu vecāku pabalsta saņemšanai, ko veido vecāku pabalsts un vecāku pabalsta nenododamā daļa, kas katram vecākam pienākas divus kalendāra mēnešus. Savas tiesības katrs no vecākiem var izmantot līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu. Vecāku pabalsta nenododamās daļas laikā vecāku pabalsta saņēmējam būs jāatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, vai atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai bērna kopšanas dēļ negūs ienākumus kā pašnodarbinātais.
Pašreiz saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" pensijas, invaliditātes un bezdarba apdrošināšanai ir pakļautas personas, kuras kopj bērnu un saņem vecāku pabalstu, nenosakot bērna vecumu, līdz kuram persona ir tiesīga kopt bērnu. Savukārt Ministru kabineta 2001.gada 5.jūnija noteikumu Nr.230 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem" (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi Nr.230) pašreizējais regulējums nosaka obligāto iemaksu veikšanas kārtību par personām, kuras kopj bērnu, kas nav sasniedzis gada vai pusotra gada vecumu, un saņem vecāku pabalstu. Līdz ar to, starp likuma un Ministru kabineta noteikumu normām pastāv redakcionālas atšķirības, kas ietekmē arī attiecīgā regulējum juridisko tvērumu.
2. No 2023.gada 1.janvāra atbilstoši likumam "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" tika noteikta jauna vecāku pabalsta izmaksas kārtība. Tiek noteikts, ka vecākiem ir tiesības izvēlēties kopējo periodu vecāku pabalsta saņemšanai, ko veido vecāku pabalsts un vecāku pabalsta nenododamā daļa, kas katram vecākam pienākas divus kalendāra mēnešus.
Pašreiz Ministru kabineta noteikumi Nr.230 paredz, ka vecāku pabalsta saņēmējiem obligātās iemaksas no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta tiek veiktas no obligāto iemaksu objekta - 171 euro. Ņemot vērā, ka normatīvajā regulējumā tiek lietots termins "vecāku pabalsts", nenosaucot konkrētu šī pabalsta apmēru (pašreiz tas ir 171 euro mēnesī), juridiskās skaidrības nodrošināšanai, arī Ministru kabineta noteikumos Nr.230 ir nepieciešams noteikt, ka par vecāku pabalsta saņēmējiem obligātās iemaksas no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta tiek veiktas no vecāku pabalsta apmēra, nevis no konstantas summas.
3. 2010.gada 20.maijā Saeimā tika pieņemts Invaliditātes likums, kas stājās spēkā ar 2011.gada 1.janvāri. Ar minēto likumu valstī tika noteikta jauna invaliditātes noteikšanas sistēma, kā arī tika noteikts, ka turpmāk sabiedrībā un normatīvajos aktos tiks lietots termins "persona ar invaliditāti".
Normatīvajos aktos pakāpeniski termins “invalīds” tiek aizvietots ar terminu "persona ar invaliditāti" vai “cilvēks ar invaliditāti”.
Pašreiz saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" pensijas, invaliditātes un bezdarba apdrošināšanai ir pakļautas personas, kuras kopj bērnu un saņem vecāku pabalstu, nenosakot bērna vecumu, līdz kuram persona ir tiesīga kopt bērnu. Savukārt Ministru kabineta 2001.gada 5.jūnija noteikumu Nr.230 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem" (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi Nr.230) pašreizējais regulējums nosaka obligāto iemaksu veikšanas kārtību par personām, kuras kopj bērnu, kas nav sasniedzis gada vai pusotra gada vecumu, un saņem vecāku pabalstu. Līdz ar to, starp likuma un Ministru kabineta noteikumu normām pastāv redakcionālas atšķirības, kas ietekmē arī attiecīgā regulējum juridisko tvērumu.
2. No 2023.gada 1.janvāra atbilstoši likumam "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" tika noteikta jauna vecāku pabalsta izmaksas kārtība. Tiek noteikts, ka vecākiem ir tiesības izvēlēties kopējo periodu vecāku pabalsta saņemšanai, ko veido vecāku pabalsts un vecāku pabalsta nenododamā daļa, kas katram vecākam pienākas divus kalendāra mēnešus.
Pašreiz Ministru kabineta noteikumi Nr.230 paredz, ka vecāku pabalsta saņēmējiem obligātās iemaksas no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta tiek veiktas no obligāto iemaksu objekta - 171 euro. Ņemot vērā, ka normatīvajā regulējumā tiek lietots termins "vecāku pabalsts", nenosaucot konkrētu šī pabalsta apmēru (pašreiz tas ir 171 euro mēnesī), juridiskās skaidrības nodrošināšanai, arī Ministru kabineta noteikumos Nr.230 ir nepieciešams noteikt, ka par vecāku pabalsta saņēmējiem obligātās iemaksas no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta tiek veiktas no vecāku pabalsta apmēra, nevis no konstantas summas.
3. 2010.gada 20.maijā Saeimā tika pieņemts Invaliditātes likums, kas stājās spēkā ar 2011.gada 1.janvāri. Ar minēto likumu valstī tika noteikta jauna invaliditātes noteikšanas sistēma, kā arī tika noteikts, ka turpmāk sabiedrībā un normatīvajos aktos tiks lietots termins "persona ar invaliditāti".
Normatīvajos aktos pakāpeniski termins “invalīds” tiek aizvietots ar terminu "persona ar invaliditāti" vai “cilvēks ar invaliditāti”.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Atbilstoši 2023.gada 26.oktobra likumam "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", lai nodrošinātu vienveidīgu un nepārprotamu normatīvā regulējuma piemērošanu vecāku pabalsta saņēmējiem, ir nepieciešams precizēt Ministru kabineta noteikumos Nr.230 iekļauto regulējumu, nosakot, ka obligātās iemaksas no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta tiek veiktas par personām, kuras kopj bērnu un saņem vecāku pabalstu, nenorādot bērna vecumu, līdz kuram personai ir tiesības kopt bērnu.
2. Lai nodrošinātu juridisko skaidrību un vienlīdzīgu normu piemērošanu, Ministru kabineta noteikumos Nr.230 ir nepieciešams precizēt regulējumu, nosakot, ka par vecāku pabalsta saņēmējiem obligātās iemaksas no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta tiek veiktas no vecāku pabalsta apmēra.
3. Korektas terminu lietošanas nolūkos, Ministru kabineta noteikumos Nr.230 ir nepieciešams aizvietot terminu “invalīds” ar terminu "persona ar invaliditāti".
2. Lai nodrošinātu juridisko skaidrību un vienlīdzīgu normu piemērošanu, Ministru kabineta noteikumos Nr.230 ir nepieciešams precizēt regulējumu, nosakot, ka par vecāku pabalsta saņēmējiem obligātās iemaksas no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta tiek veiktas no vecāku pabalsta apmēra.
3. Korektas terminu lietošanas nolūkos, Ministru kabineta noteikumos Nr.230 ir nepieciešams aizvietot terminu “invalīds” ar terminu "persona ar invaliditāti".
Risinājuma apraksts
1. Nepieciešams precizēt Ministru kabineta noteikumos Nr.230 iekļautā regulējuma attiecīgās redakcijas un noteikt, ka obligātās iemaksas no no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta tiek veiktas par personām, kuras kopj bērnu un saņem vecāku pabalstu (nenorādot bērna vecumu, līdz kuram personai ir tiesības kopt bērnu).
2. Nepieciešams precizēt Ministru kabineta noteikumos Nr.230 iekļauto regulējumu, nosakot, ka par vecāku pabalsta saņēmējiem obligātās iemaksas no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta tiek veiktas no vecāku pabalsta apmēra.
3. Nepieciešams precizēt Ministru kabineta noteikumu Nr.230 redakciju, terminu “invalīds” aizvietojot ar terminu "persona ar invaliditāti".
2. Nepieciešams precizēt Ministru kabineta noteikumos Nr.230 iekļauto regulējumu, nosakot, ka par vecāku pabalsta saņēmējiem obligātās iemaksas no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta tiek veiktas no vecāku pabalsta apmēra.
3. Nepieciešams precizēt Ministru kabineta noteikumu Nr.230 redakciju, terminu “invalīds” aizvietojot ar terminu "persona ar invaliditāti".
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- personas ar invaliditāti
- personas, kuras kopj bērnu un saņem vecāku pabalstu
Ietekmes apraksts
Par personām, kuras kopj bērnu un saņem vecāku pabalstu obligātās iemaksas no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta tiek veiktas no vecāku pabalsta apmēra, kā arī personas vecāku pabalstu (pabalsta daļu) ir tiesīgas saņemt līdz bērna 8 gadu vecumam.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
Ar Ministru kabineta 2022. gada 24. maija noteikumiem Nr.314 "Grozījumi Ministru kabineta 2001. gada 5. jūnija noteikumos Nr. 230 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem"" Ministru kabineta noteikumu Nr.230 14.6.apakšpunkts, 15.1 un 15.3 punkts tika izteikts jaunā redakcijā, kas stāsies spēkā ar 2025.gada 1.janvāri. Taču ņemot vērā, ka regulējums likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" attiecībā uz personām, kuras kopj bērnu un saņem vecāku pabalstu (nenorādot bērna vecumu, līdz kuram personai ir tiesības kopt bērnu) stājās spēkā ar 2023.gada 1.janvāri, arī Ministru kabineta noteikumos Nr.230 ir nepieciešams precizēt attiecīgo regulējumu, kas skar minētās personas, arī regulējumu (noteikumu punktus), kas būs spēkā no 2025.gada 1.janvāra. Tādējādi, lai vienlaicīgi juridiski korekti varētu precizēt spēkā esošas un vēl spēkā neesošas konkrēto punktu redakcijas, ar šo noteikumu projektu tiek atcelts vēl spēkā neesošais Ministru kabineta noteikumu Nr.230 14.6.apakšpunkts, 15.1 un 15.3 punkts, kā arī Ministru kabineta noteikumi Nr.230 tiek papildināti ar attiecīgiem jauniem punktiem - 14.7.apakšpunktu, 15.4 un 15.5 punktu, kas ir 14.6.apakšpunktas, 15.1 un 15.3 punkta jaunās precizētās redakcijas.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūraNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi