Anotācija

2022. gada 27. decembrī tika pieņemta Direktīva 2022/2381, kas nosaka pasākumus dzimumu līdzsvara uzlabošanai biržā kotētu uzņēmumu direktoru vidū, tādējādi uzliekot dalībvalstīm pienākumu līdz 2024. gada 28. decembrim pārņemt šos noteikumus savā nacionālajā regulējumā. Latvijas Republika nav pārņēmusi Direktīvas 2022/2381 prasības. Tāpat Latvijā šobrīd nepastāv regulējums, kas noteiktu biržā kotētajiem uzņēmumiem ievērot pasākumus, kas veicinātu vīriešu un sieviešu līdzsvarotu pārstāvību to valdēs un padomēs.
 

Likumprojekts attieksies uz kapitālsabiedrībām, kuru akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū un kuri divus pārskata gadu pēc kārtas atbilst šādiem kritērijiem: (1) juridiskā adrese atrodas Latvijā; (2) vidējais darbinieku skaits ir vismaz 250 nodarbināto, kā arī (3) to neto apgrozījums ir vismaz 50 miljoni euro vai bilances kopsumma ir vismaz 43 miljoni euro. Ņemot vērā šos noteikumus, likumprojekts attieksies uz ļoti nelielu kapitālsabiedrību skaitu. Pēc AS Nasdaq Riga datubāzē pieejamajiem datiem, uz 2024. gada 19. septembri Latvijā kopumā ir 2 šādas kapitālsabiedrības. 

Ņemot vērā Latvijas Bankas likumā un Finanšu instrumentu tirgus likumā Latvijas Bankai noteiktās funkcijas un pilnvaras finanšu tirgus un tās dalībnieku uzraudzībā un regulēšanā, kā arī atbilstoši nostiprinātos uzraudzības un ziņošanas mehānismus, kā kompetentā iestāde Direktīvas 2022/2381 6.panta un 7.panta izpratnē ir noteikta Latvijas Banka. Šī pieeja, proti, jaunas kompetentās iestādes neveidošana ļauj būtiski samazināt riskus, kas saistīti ar ilgstošu institūcijas veidošanas normatīvā regulējuma izstrādi, papildu finansējuma piesaisti, cilvēkresursu piesaisti, administratīvo procedūru un procesu izstrādi, paralēlu ziņošanas kārtību regulēšanu, atbilstošu informatīvo sistēmu izveidi u.tml. Vienlaikus, palielinoties kapitālsabiedrību skaitam, uz kurām attieksies likumprojekts, jautājums par finansējumu Latvijas Bankai likumprojekta prasību uzraudzības funkcijas nodrošināšanai būtu pārskatāms.

Saskaņā ar Direktīvas 2022/2381 8. pantu dalībvalsts īsteno papildu pasākumus, lai panāktu, ka biržā kotētie uzņēmumi pilda no šīs direktīvas izrietošos pienākumus. Direktīvas 2022/2381 mērķu sasniegšana darba grupas skatījumā būtu veicināma, sniedzot nepieciešamo konsultatīvo atbalstu dažādības vadības jautājumos kapitālsabiedrībām, daloties ar labās prakses piemēriem, izglītojot kapitālsabiedrību personālu. Sabiedrības integrācijas fonda mērķis saskaņā ar Sabiedrības integrācijas fonda likuma 3.panta pirmo daļu ir atbilstoši attīstības plānošanas dokumentiem finansiāli atbalstīt un veicināt sabiedrības integrāciju. Dažādības vadība ir viens no instrumentiem kā veicināt saliedētas un iekļaujošas sabiedrības attīstību. Līdz ar to Sabiedrības integrācijas fondam ir vairāk kā 15 gadu pieredze darbā ar dažādības vadības, iekļaujošas darba vides un diskriminācijas mazināšanas jautājumiem, nodrošinot izglītojošas, informatīvas un darba devējus izvērtējošas aktivitātes. Līdz šim īstenotie pasākumi, ekspertīze un pieredze  veido Sabiedrības integrācijas fondu kā dažādības vadības kompetences centru. Tādēļ Sabiedrības integrācijas fonds tiek noteikta kā kompetentā iestāde atbalsta sniegšanai kapitālsabiedrībām likumprojektā ietverto uzdevumu izpildē.
Dzimumu līdzsvara mērķa sasniegšanai likumprojekta ietvaros kapitālsabiedrībām tiek noteikti divu veidu pienākumi: pirmkārt, kapitālsabiedrības reizi gadā sagatavo un sniedz Latvijas Bankai kā finanšu tirgus uzraugošajai iestādei informāciju par dzimumu pārstāvību tās valdē un padomē un par pasākumiem, kas ir veikti, lai sasniegtu uzņēmuma izvēlēto dzimumu līdzsvara mērķi. Ja kapitālsabiedrība nav sasniegusi noteikto dzimumu līdzsvara mērķi, tad informācijā iekļauj arī iemeslus, kādēļ dzimumu līdzsvars nav sasniegts un aprakstu par pasākumiem, kurus kapitālsabiedrība ir veikusi vai plāno veikt mērķa sasniegšanai. Šī informācija tiek publicēta kapitālsabiedrības tīmekļa vietnē, kā arī iekļauta paziņojumā par korporatīvo pārvaldību Finanšu instrumentu tirgus likuma noteiktajā kārtībā.

Otrkārt, ja kapitālsabiedrība līdz 2026. gada 30. jūnijam nav sasniegusi vienu no regulējumā noteiktajiem dzimumu pārstāvības mērķiem, tad tai ir jāpiemēro atklāta kandidātu atlases procedūra valdes un/vai padomes amatiem. Vienlaikus, ja kapitālsabiedrība līdz noteiktajam datumam nav sasniegusi dzimumu līdzsvaru, jo valdes vai padomes pilnvaru termiņš līdz šim datumam nav beidzies, kapitālsabiedrībai nav pienākuma atsaukt valdes un padomes locekļus un organizēt  ārpus kārtas kandidātu atlases procesu, lai nodrošinātu dzimumu līdzsvaru. Valdes un padomes locekļi var turpināt ieņemt amatu līdz pilnvaru termiņa beigām, pēc kā kapitālsabiedrībai ir pienākums organizēt atklātu kandidātu atlases procesu.
Atklāta kandidātu atlases procesa ietvaros kapitālsabiedrībai ir jāpublicē savā tīmekļa vietnē viegli pieejamā veidā paziņojums par kandidātu atlases procesa uzsākšanu, kurā ir skaidri, neitrāli formulēti un nepārprotami kandidāti atlases kritēriji un prasības kandidātu kvalifikācijai, lai noskaidrotu kandidātu profesionālās kvalifikācijas piemērotību, kompetenci un sniegumu. Šim paziņojumam ir jābūt dzimumneitrālam. Visos kandidātu atlases posmos tiek veikts kandidātu salīdzinošs, objektīvs izvērtējums, balstoties kandidātu pieredzē un profesionālajā kvalifikācijā. Izvēloties starp kandidātiem ar līdzvērtīgu kvalifikāciju, kompetenci un sniegumu, kapitālsabiedrība priekšroku dod nepietiekami pārstāvētā dzimuma kandidātam, lai nodrošinātu vienu no izvēlētajiem dzimuma līdzsvara mērķiem. Likumprojekts arī nosaka, ka, ja strīda gadījumā kandidāts norāda uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu viņa tiešai vai netiešai diskriminācijai atkarībā no dzimuma, kapitālsabiedrības pienākums ir pierādīt, ka atšķirīgas attieksmes pamatā ir bijuši objektīvi apstākļi, kas nav saistīti ar kandidāta dzimumu.  Ja kandidāts neuzskata sniegto pamatojumu par objektīvu, tad kandidāts var vērsties tiesā Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā.
Likumprojekts nosaka, ka kapitālsabiedrības valdei ir pienākums informēt akcionāru sapulci pirms kandidātu atlases procesa uzsākšanas par pienākumu nodrošināt likuma 3. pantā noteikto dzimumu līdzsvaru padomē un par šajā likumā noteikto kapitālsabiedrības atbildību. Akcionāru sapulce tiek informēta Komerclikuma 273.1 un 273.2 pantā noteiktajā kārtībā, nodrošinot akcionāriem pieejamību dokumentam, kurā skaidrots pienākums padomes kandidātu atlases procesā ievērot kapitālsabiedrības izvēlēto dzimumu līdzsvara mērķi, kas noteikts likumprojektā, un šā likuma 4. pantā minētās prasības, izraugoties kandidātu, un atkārtoti informējot par to akcionārus pirms balsojuma akcionāru sapulcē. Tāpat akcionāri tiek informēti par pienākumu ievērot likumprojektā noteiktās normas, veicinot kapitālsabiedrības izvēlēto likumā noteikto dzimumu līdzsvara mērķi un veicot kandidātu objektīvu salīdzinošo izvērtējumu. Kapitālsabiedrībai ir tiesības saņemt skaidrojumu no akcionāriem par kandidātu veikto objektīvo salīdzinošo izvērtējumu, ja akcionāru sapulce ir nobalsojusi par vairāk pārstāvētā dzimuma kandidāta iecelšanu padomes amatā. Likumprojekts neparedz individuālu akcionāru atbildību par balsojuma veikšanu, ievērojot dzimumu līdzsvara prasības, bet kapitālsabiedrības, kuras vārdā rīkojas valde, atbildību par pienākuma ievērot likumprojektā noteiktās prasības un pienākumu informēt akcionārus par dzimumu līdzsvara prasību ievērošanu.

Likumprojekts attiecībā uz kandidātu atlases procesu ietver arī atšķirīgas attieksmes aizliegumu neatkarīgi no personas rases, ādas krāsas, dzimuma vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem, ņemot vērā to, ka valdes un padomes locekļu darbību neregulē Darba likumā ietvertās nediskriminācijas normas, kā arī Komerclikumā nav ietvertas normas, kas attiecas uz atšķirīgas attieksmes aizliegumu padomes un valdes kandidātu atlases posmos un to darbībā. Šī likumprojekta kontekstā tiek izmantota arī atsauce uz tiešu un netiešu diskrimināciju kandidātu atlases procesā. Tieša diskriminācija pastāv, ja salīdzināmā situācijā attieksme pret personu saistībā ar tās piederību pie noteikta dzimuma ir, bija vai var būt mazāk labvēlīga nekā pret citu personu. Netieša diskriminācija pastāv, ja šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse rada vai var radīt nelabvēlīgas sekas viena dzimuma personām, izņemot gadījumu, kad šāds noteikums, kritērijs vai prakse ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi. Par diskrimināciju šā likumprojekta izpratnē uzskatāma arī personas aizskaršana un norādījums to diskriminēt. Personas aizskaršana šā likuma izpratnē ir personas pakļaušanai tādai no šīs personas viedokļa nevēlamai rīcībai, kas saistīta ar tās piederību pie noteikta dzimuma, tajā skaitā seksuāla rakstura rīcībai, ja šādas rīcības mērķis vai rezultāts ir personas cieņas aizskaršana un iebiedējošas, naidīgas, pazemojošas, degradējošas vai aizskarošas vides radīšana.

Lai pārliecinātos par to, vai kapitālsabiedrības piemēro atklāto kandidātu procesu, tās kapitālsabiedrības, kuras līdz 2026. gada 30. augustam nav sasniegušas vienu no likumprojektā noteiktajiem dzimumu līdzsvara mērķiem un ir mainījušas valdes un/vai padomes sastāvu, sniedz nepieciešamo informāciju Latvijas Bankai, lai pierādītu, ka kandidātu atlases process ir bijis atklāts un atbilst likumprojekta 4. panta trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā noteiktajām prasībām.

Sabiedrības integrācijas fonds pēc kapitālsabiedrības lūguma sniedz informatīvo atbalstu par korporatīvās vadības dažādības veicināšanu dzimumu līdzsvara sasniegšanai, nodrošinot kandidātu atlases procesu. Savukārt, Latvijas Bankai ir tiesības saņemt Sabiedrības integrācijas fonda dažādības ekspertu viedokli ar ieteikumiem par kapitālsabiedrības veiktajiem dažādības veicināšanas pasākumiem, lai sasniegtu dzimumu līdzsvaru tās valdē un padomē.

Lai nodrošinātu atbalstu kapitālsabiedrībām likumprojektā ietverto uzdevumu izpildē, tostarp, īstenotu preventīvu pieeju kapitālsabiedrībām sniedzot informatīvo atbalstu likumprojekta ieviešanas gaitā, Sabiedrības integrācijas fonds paredz sagatavot vispārīgas vadlīnijas par darbībām, kas veicina dzimuma  līdzsvara nodrošināšanu kapitālsabiedrību padomēs un valdēs. Likumprojektā paredzēts, ka, atsaucoties uz kapitālsabiedrību lūgumu, var tik sniegts informatīvs atbalsts par sagatavoto konkursa dokumentāciju, t.sk. atklāta kandidātu atlases procesa nodrošināšanu, komunikāciju ar potenciālajiem kandidātiem un atlases komisiju. Likuma ietvaros vienai kapitālsabiedrībai pienākas viena pilnvērtīga klātienes konsultācija, ietverot gan vadlīniju skaidrojumu, gan praktiskus ieteikumus un atbildes uz jautājumiem specifiskās kapitālsabiedrības gadījumā.

Ja kapitālsabiedrība nav sniegusi informāciju Latvijas Bankai likumprojektā noteiktajā kārtībā par dzimumu līdzsvaru tās valdē un padomē, informāciju par plānotajiem un veiktajiem pasākumiem dzimumu līdzsvara nodrošināšanai, kā arī par to, kādēļ dzimumu līdzsvars nav sasniegts, ja kapitālsabiedrība nav sasniegusi likumprojektā noteikto dzimumu līdzsvara mērķi, kā arī informāciju par kandidātu atlases procesa nodrošināšanu atbilstoši likumprojektā noteiktajai kārtībai, ja kapitālsabiedrība nav sasniegusi noteikto dzimumu līdzsvara mērķi, kā arī ir mainījies tās valdes vai padomes sastāvs, kapitālsabiedrībai var tikt piemērota piespiedu nauda.

Direktīvas 2022/2381 8.pants nosaka, ka sodam ir jābūt efektīvam, samērīgam un atturošam. Šādi sodi var ietvert naudas sodus vai iespēju, ka tiesu iestāde anulē lēmumu attiecībā uz direktoru atlasi vai pasludina to par spēkā neesošu. Tādējādi direktīva tieši nenosaka, kāda veida sodi dalībvalstij ir jāparedz. Šādos gadījumos ir iespējams kombinēt krimināltiesiskus, administratīvi tiesiskus vai civiltiesiskus pasākumus. Sankciju efektivitāte, samērīgums un preventīvā ietekme izvērtējama, ievērojot visu pasākumu kopumu.

Latvijas administratīvās atbildības sistēmā dominē t.s. administratīvā procesa (akta, rīkojuma) princips. Ja ir nepieciešams panākt, lai persona izpilda noteiktas normatīvo aktu prasības, prioritāte ir administratīvā akta izdošanai, nosakot pienākumu atbilstošā termiņā novērst neatbilstības un izpildīt prasības. Administratīvais sods varētu būt paredzams tikai tajos gadījumos, kad nepieciešams reaģēt uz kādu personas izdarītu pārkāpumu, kurš vairs principiāli nav novēršams. Līdz ar to, ja pienākuma īstenošanu var panākt izdodot administratīvo aktu vai ar citiem nesodoša rakstura administratīvi tiesiskiem līdzekļiem, tad administratīvā atbildība nav paredzama. Ievērojot minēto, likumprojekta 7. panta pirmā daļa paredz, ka Latvijas Bankai ir tiesības noteikt kapitālsabiedrībai pienākumu noteiktā termiņā novērst šā likuma 4. panta trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā un  5. pantā minētās prasības pārkāpumu.

Ja lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana apturētu tā darbību attiecībā uz 4. panta trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā minēto prasību pārkāpumu, tad iespēja novērst pārkāpumu un nodrošināt vienlīdzības principa īstenošanu pamatā nepastāvētu, kā rezultātā piemērotais pasākums neatbilstu efektīvas un atturošas sankcijas prasībām.

Ja kapitālsabiedrība nepildīs Latvijas Bankas lēmumu, tad izmantojami Administratīvā procesa likumā noteiktie piespiedu izpildes līdzekļi. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 370. pantu, ja administratīvais akts uzliek adresātam pienākumu izpildīt noteiktu darbību vai atturēties no noteiktas darbības un viņš šo pienākumu nepilda, adresātam var uzlikt piespiedu naudu. Minimālā piespiedu nauda fiziskajai personai ir 50 euro, bet juridiskajai personai – 100 euro, maksimālā piespiedu nauda fiziskajai personai ir 5000 euro, bet juridiskajai personai – 10 000 euro. Turklāt piespiedu naudu var uzlikt atkārtoti, līdz adresāts izpilda vai pārtrauc attiecīgo darbību. Atkārtoti piespiedu naudu var uzlikt ne agrāk kā septiņas dienas pēc iepriekšējās reizes, ja adresāts šo septiņu dienu laikā joprojām nav izpildījis vai nav pārtraucis attiecīgo darbību.
Likumprojekta 7. panta otrā daļa paredz, ka Latvijas Banka publicē savā tīmekļvietnē informāciju par pieņemtajiem lēmumiem par likuma pārkāpumiem, norādot lēmuma adresātu, tā pārkāpuma būtību, ziņas par Latvijas Bankas pieņemto lēmumu, tā apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu un izpildi, tostarp piemērotajiem piespiedu izpildes līdzekļiem. Minētās informācijas publicēšana nav atzīstama par krimināltiesiska (sodoša) rakstura administratīvu sankciju jeb sodu.

Lai noskaidrotu, vai paredzētie pasākumi atbilst soda jeb krimināltiesiska rakstura administratīvo sankciju pazīmēm, pamatā izmantojami Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā attīstītie kritēriji (sk., piemēram, ģenerāladvokāta Manuela Kamposa Sančesa-Bordonas 2017. gada 12. septembra secinājumu lietā C-524/15 47. punktu; ģenerāladvokātes Julianas Kokotes 2011. gada 15. decembra secinājumu lietā C-489/10 71. punktu):  1) pārkāpuma kvalificēšanu saskaņā ar valsts tiesībām; 2) pārkāpuma raksturs (regulējuma adresāti, mērķis un aizsargātās intereses), 3) sankcijas bardzība.

Šajā gadījumā nozīmīgākie kritēriji ir normas mērķis un sankcijas bardzība. Informācijas publicēšanas mērķis ir informēt un brīdināt sabiedrību un citus tiešos likumprojekta adresātus par dzimuma līdzsvara nodrošināšanas regulējuma īstenošanu. Papildus tam pārkāpuma būtības raksturojums atklās likumprojekta saturu un tā piemērošanas praksi. Tā rezultātā citām personām būs pieejamas vadlīnijas, kā īstenot likumprojekta prasības.

Ikvienā gadījumā informācijas publicēšana par pārkāpuma konstatēšanu, piespiedu pasākuma piemērošanu u. tml. var ietekmēt personas reputāciju un atkarībā no personas darbības jomas un citiem apstākļiem radīt zināmas nelabvēlīgas sekas. Tomēr, ievērojot likumprojekta darbības jomu un piemērojamo ietekmēšanas pasākumu raksturu, personai draudošo negatīvo seku kopējais smagums tipiskā gadījumā nav atzīstams par tādu, kas varētu radīt būtisku apdraudējumu personas aizsargājamām interesēm.

Likumprojektā paredzēts, ka publicētā informācija tīmekļvietnē ir pieejama piecus gadus, saskaņojot likumprojekta pieeju ar Finanšu instrumentu tirgus likumā iekļauto pieeju 150. panta ceturtajā daļā, kas paredz, ka par veiktajiem pārkāpumiem informācija par sankcijām ir pieejama Latvijas Bankas mājas lapā piecus gadus.

Kopumā likumprojektā paredzēto sodu jeb piespiedu ietekmēšanas līdzekļu būtība nav sodīt kapitālsabiedrības par dzimumu līdzsvara nesasniegšanu, bet gan par informācijas nesniegšanu uzraugam par veiktajiem pasākumiem un dzimumu līdzsvara situāciju kapitālsabiedrības padomē vai valdē, tādējādi, veicinot proaktīvu dažādības veicināšanas pasākumu īstenošanu. To mērķis ir nodrošināt, lai likumprojektā paredzētie pienākumi tiktu pienācīgi izpildīti.