Anotācija (ex-ante)

Tā kā Zemkopības ministrijas budžeta apakšprogrammā 21.01.00 "Valsts atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai" vaislas lauksaimniecības dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatā, to ģenētiskās kvalitātes noteikšanai un produktivitātes datu izvērtēšanai, kā arī vietējo apdraudēto šķirņu saglabāšanai 2023. gadam paredzētais finansējums ir 22 000 000 euro, nepieciešams to sadalīt pa atbalsta pasākumiem un nozarēm.
Tā kā noteikumi Nr. 247 ir jāpapildina ar atbalstu briežkopības nozarei un atbalstu vietējo apdraudēto šķirņu saglabāšanu, grozījumu apjoms ir liels un noteikumi Nr. 247 sagatavoti jaunā redakcijā, precizējot arī nosaukumu.

Valsts atbalsts 2023. gadam paredzēts 22 000 000  euro apmērā. Noteikumu projekta 2. punktā ir plānots finansējums pa atbalsta pasākumiem un nozarēm šādā apmērā.
1. Vaislas lauksaimniecības dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatā, to ģenētiskās kvalitātes noteikšanai, produktivitātes datu izvērtēšanai  un novērtēšanai pēc pēcnācējiem – 21 777 520 euro:
1) sivēnmātēm – 8 228 405 euro;
2) piena šķirņu slaucamajām govīm, tostarp pirmpienēm, – 8 823 279 euro;
3) gaļas šķirņu zīdītājgovīm un telēm, kas vecākas par 12 mēnešiem, – 3 474 484 euro;
4) piena šķirņu slaucamajām kazām, tostarp pirmpienēm, – 85 558 euro;
5) vaislas aitu mātēm – 776 057 euro;
6) vaislas staltbriežiem un dambriežiem – 200 000 euro;
7)  tīršķirnes vaislas ķēvēm – 189 737 euro.
2. Vietējo apdraudēto šķirņu saglabāšanai – 222 480 euro.
Noteikumu projektā salīdzinājumā ar 2022. gadu papildus iekļauts atbalsts briežkopības nozarei un atbalsts vietējo apdraudēto šķirņu saglabāšanai. Minētie pasākumi iepriekš tika finansēti saskaņā ar noteikumiem Nr. 1524.
Salīdzinājumā ar 2022. gadu finansējums noteikumu projektā iekļautajiem pasākumiem ir par 2,5 miljoniem euro lielāks. Vislielākais kopējais finansējuma palielinājums ir piena nozarei – gandrīz par 2,5 miljoniem euro, jo diezgan strauji ir kritusies piena iepirkuma cena, tādēļ ir svarīgi piešķirt audzētājiem pietiekamu atbalstu, lai saimniecības turpinātu ražošanu un netiktu zaudēti augstvērtīgi ganāmpulki.
Gaļas liellopu nozarē finansējums palielināts apmēram par 377,6 tūkstošiem euro, jo 2022. gadā pietrūka finansējums un atbalsta likmēm tika piemērots proporcionālais samazinājums. Tāpat jāņem vērā, ka palielinās gaļas liellopu skaits. Arī kazkopības, aitkopības un zirgkopības nozarēs kopējais finansējums salīdzinājumā ar 2022. gadu ir nedaudz palielināts.
Cūkkopības nozarē plānots kopējā finansējuma samazinājums par 766,7 tūkstošiem euro, jo 2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu cūkgaļas nozare vairs nav krīzes situācijā, un jāņem vērā arī tas, ka Āfrikas cūku mēra dēļ nozarē ir samazinājies saimniecību un dzīvnieku skaits.
Valsts atbalstu 2023. gadā plānots izmaksāt kā vienreizēju maksājumu. Atbalsta piešķiršanas nosacījumi 2023. gadā ir līdzīgi, kā tie bija 2022. gadā.

2022. gadā atbalstu lauksaimniecības dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatā, to ģenētiskās kvalitātes noteikšanai un produktivitātes datu izvērtēšanai piešķīra atbilstoši Komisijas 2014. gada 25. jūnija Regulai (EK) Nr. 702/2014, ar kuru konkrētas atbalsta kategorijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu. 
Savukārt atbalstu vietējo šķirņu saglabāšanai piešķīra atbilstoši Eiropas Savienības Pamatnostādnēm par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos 2014.–2020. gadam (turpmāk – pamatnostādnes).
2023. gada 1. janvārī ir stājusies spēkā jaunā regula attiecībā uz valsts atbalsta piešķiršanu lauksaimniecībā – Komisijas 2022. gada 14. decembra Regula (ES) 2022/2472, ar kuru, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, dažu kategoriju atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu (turpmāk – regula 2022/2472). Tādējādi gan atbalstu lauksaimniecības dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatā, to ģenētiskās kvalitātes noteikšanai un produktivitātes datu izvērtēšanai, gan atbalstu vietējo šķirņu saglabāšanai 2023. gadā plānots piešķirt atbilstoši minētajai regulai un noteikumu projektā ir jāiekļauj atsauces uz šo regulu.

Atbilstoši regulas 2022/2472 nosacījumiem noteikumu projektā iekļautas šādas vispārīgas normas, kas attiecas uz abiem noteikumu projektā iekļautajiem atbalsta pasākumiem:
1) noteikumu projekta 3.1. apakšpunktā iekļauta atsauce uz regulas 2022/2472 6. panta 2. punktu par atbalsta stimulējošo ietekmi;
2) noteikumu projekta 3.3. apakšpunktā iekļauta atsauce uz regulas 2022/2472 9. panta 1. punkta "c" apakšpunkta un 4. punkta prasībām par informācijas publicēšanu;
3) noteikumu projekta 4. punktā iekļauta atsauce uz regulas 2022/2472 8. panta 3., 5. un 7. punkta prasībām par finansējuma apvienošanu;
4) noteikumu projekta 5.1. apakšpunktā iekļauta atsauce uz regulas 2022/2472  2. panta 59. punktu, kas paredz, ka atbalstu nepiešķir grūtībās nonākušam atbalsta pretendentam;
5) noteikumu projekta 5.2. apakšpunktā iekļauta atsauce uz regulas 2022/2472 1. panta 4. punkta "a" apakšpunktu, kas paredz, ka atbalstu nepiešķir, ja uz pretendentu attiecas Eiropas Komisijas atgūšanas rīkojums;
6) noteikumu 8. punktā noteikta kārtība, kādā atmaksā nelikumīgu valsts atbalstu;
7) noteikumu 9. punktā noteikta datu glabāšanas kārtība, kas attiecas uz Lauku atbalsta dienestu.

Noteikumu projektā bez finansējuma sadalījuma un regulas 2022/2472 prasībām ir jāiekļauj arī citi vispārīgie nosacījumi, kas attiecas gan uz II nodaļā, gan III nodaļā noteiktajiem atbalsta pasākumiem. 

1. Noteikumu projekta 3.2. apakšpunktā iekļauts nosacījums par atbalsta proporcionālo samazinājumu. Tas nepieciešams tādēļ, ka atbalstāmo dzīvnieku skaitu nevar precīzi paredzēt, lai situācijā, ja atbalstam nepieciešamā summa pārsniedz pieejamo finansējumu, ir iespējams proporcionāli samazināt atbalsta likmes.
2. Praksē mēdz būt gadījumi, kad Lauku atbalsta dienests pretendentu ir izslēdzis no atbalsta saņēmēju loka, piemēram, ja pretendents atzīts par vainīgu terorismā, krāpšanā, kukuļdošanā. No atbalsta pretendentu loka izslēgtai personai nebūtu lietderīgi piešķirt valsts atbalstu, tādēļ noteikumu projekta 5.3. apakšpunktā noteikts, ka atbalstu nepiešķir pretendentam, kas izslēgts no atbalsta saņēmēju loka.
3. Noteikumu projekta 6. punktā paredzēta kārtība, kādā pretendents var pārsūdzēt Lauku atbalsta dienesta pieņemtos lēmumus, lai pretendentam būtu iespēja aizstāvēt savas tiesības.
4. Noteikumu projekta 7. punktā noteikta kārtība, kādā Lauku atbalsta dienests atprasa atbalstu, ja pretendents sniedzis nepatiesu informāciju vai pārkāpis II un III nodaļā noteiktās prasības. 7. punktā iekļauta atsauce uz normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai 2023.–2027. gada plānošanas periodā, lai dažādos atbalsta pasākumos būtu vienāda atbalsta atmaksas pieprasīšana.

Tā kā paredzēts finansējums par vaislas dzīvnieku sagatavošanu ierakstīšanai ciltsgrāmatā un ciltsreģistrā, noteikumu projekta II nodaļā jāiekļauj atbalsta piešķiršanas nosacījumi attiecībā uz pakalpojumu, pretendentu, konkrētām lopkopības nozarēm un atbalsta piešķiršanas kārtību.

Attiecībā uz atbalstu vaislas lauksaimniecības dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatā, to ģenētiskās kvalitātes noteikšanai, produktivitātes datu izvērtēšanai izvērtēšanai un novērtēšanai pēc pēcnācējiem noteikumu projekta II nodaļā pārsvarā ir saglabāti tādi paši atbalsta nosacījumi kā 2022. gadā noteikumos Nr. 247:
1) atbalsta mērķis ir sekmēt ciltsdarbu cūkkopības, piensaimniecības, gaļas liellopu audzēšanas, kazkopības, aitkopības, zirgkopības un briežkopības nozarē (noteikumu projekta 10. punkts). Tādējādi saimniecības uzlabo savu dzīvnieku kvalitāti un var iegūt vairāk produkcijas un ienākumu;
2) atbalstu sniedz par pakalpojumu, un attiecināmās izmaksas ir gan administratīvās izmaksas (noteikumu projekta 13.1. apakšpunkts), kas ir svarīgas, lai šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrības (turpmāk – biedrības) varētu nodrošināt savu darbību, gan visas ar dzīvnieku ģenētiskās kvalitātes un produktivitātes izvērtēšanu saistītās izmaksas (noteikumu projekta 13.2. apakšpunkts), lai šo visu darbību rezultātā dzīvniekus varētu ierakstīt ciltsgrāmatā vai ciltsreģistrā. Pakalpojumus biedrības sniedz atbilstoši cenrādim, kas saskaņots ar Zemkopības ministriju, lai atbalsta apmērs nepārsniegtu pakalpojumu izmaksas (noteikumu projekta 14.3. apakšpunkts). Biedrības pakalpojumus sniedz ganāmpulkos, kuros veic pārraudzību (produktivitātes datu uzskaiti) vai snieguma pārbaudi (produktivitātes u.c., piemēram, eksterjera kvalitātes, datu uzskaiti), kā arī šķirnes saimniecībās (noteikumu projekta 14.3.1. un 14.3.2. apakšpunkts). Par šķirnes saimniecības esošiem dzīvniekiem atšķirīgas atbalsta likmes noteiktas cūkkopības un gaļas liellopu audzēšanas nozarē, jo šo sugu dzīvnieku ciltsdarbā šķirnes saimniecību darbībai ir īpaša nozīme;
3) pretendents ir tāda biedrība, kas atzīta atbilstoši normatīvajiem aktiem par šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrības un krustojuma cūku audzētāju organizācijas atzīšanas kārtību, kā arī audzēšanas programmas apstiprināšanu (noteikumu projekta 14.1. apakšpunkts). Saskaņā ar minētajiem normatīvajiem aktiem komisiju biedrības atzīšanai izveido Lauksaimniecības datu centrs, un komisijā ir arī pārstāvji no Zemkopības ministrijas, Pārtikas un veterinārā dienesta un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes;
4) pretendents kārto ciltsgrāmatu vai ciltsreģistru (noteikumu projekta 14.2. apakšpunkts). Cūkkopības, piensaimniecības, gaļas liellopu audzēšanas, kazkopības, aitkopības un zirgkopības nozarē ciltsgrāmatu vai ciltsreģistru (krustojuma cūkām) kārto Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā, bet briežu ciltsreģistru kārto atbilstoši audzēšanas programmai, kas apstiprināta atbilstoši normatīvajiem aktiem par šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrības un krustojuma cūku audzētāju organizācijas atzīšanas kārtību, kā arī audzēšanas programmas apstiprināšanu. Audzēšanas programmas apstiprina tā pati Lauksaimniecības datu centra izveidotā komisija, kas atzīst biedrības;
5) noteikumu projekta 14.3.1. apakšpunktā noteiktas vispārējās prasības attiecībā uz dzīvniekiem – periods pārraudzībā vai snieguma pārbaudē, kā arī vecums un nosacījums, ka dzīvniekam nav anulēti dati. Ja dzīvniekam ir anulēti pārraudzības vai snieguma pārbaudes dati, attiecīgais pakalpojums nav sniegts kvalitatīvi un par šādu pakalpojumu atbalstu nepiešķir;
6) noteikumu projekta 15.1.1., 16.1., 19.1., 22.1. apakšpunktā un 23. punktā noteikti atskaites datumi, kuros  pārliecinās par konkrētās sugas attiecīgajiem dzīvniekiem un kopējo dzīvnieku skaitu ganāmpulkā, jo Lauksaimniecības datu centra datubāzē ir pieejami attiecīgā ganāmpulka dati jebkurā no izvēlētajiem datumiem. Tā kā atbalsts pienākas par kārtējo gadu, tad atskaites datumi ir noteikti dažādos laikos dažādām dzīvnieku sugām atkarībā no konkrētās sugas specifikas (piemēram, atnešanās laika, dzīvnieku vērtēšanas perioda šai dzīvnieku sugai). Būtiski ir arī tas, lai pretendents atbalstu saņemtu pēc iespējas ātrāk, ja tas par attiecīgo sugu ir iespējams.  
Visagrāk atskaites datums noteikts cūkām (15.1.1. apakšpunktā 1. februāris), kā arī piena govīm un zīdītājgovīm (19.1. un 22.1. apakšpunktā 1. marts). Šie atskaites datumi nodrošina to, ka pretendenti atbalstu saņems nekavējoties, pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās. Tā kā cūkkopībā ir raksturīgi, ka sivēnmāšu skaits ganāmpulkā ir salīdzinoši konstants, nav vajadzības aizstāt 1. februāri ar 1. martu, jo situācija ganāmpulkā būtiski nemainās.
Cita situācija ir ar piena un gaļas govīm, jo pavasarī aktīvi notiek govju atnešanās. Jāņem vērā, ka, piemēram, 1. martā Lauksaimniecības datu centrā nav informācijas par dzīvnieku skaitu ganāmpulkā šajā datumā, jo dzīvnieku īpašnieki par izmaiņām ziņo pēc šī datuma. Tāpēc ir svarīgi, ka no atskaites datuma ir pagājis pietiekams periods, lai visi īpašnieki būtu paziņojuši par izmaiņām ganāmpulkā. Atskaites datumi ir apspriesti ar attiecīgajām šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrībām
7) noteikumu projekta 15. un 16. punktā noteiktas prasības attiecībā uz pakalpojumu cūkkopības nozarē. Tā kā finansējums ir ierobežots, atbalstu piešķir par 95 % no šķirnes saimniecībā esošām sivēnmātēm un par 75 % no pārraudzības ganāmpulkā esošajām sivēnmātēm, kurām indekss ir vismaz 110 (15.1.1. un 15.1.2. apakšpunkts). Par pārējām sivēnmātēm (noteikumu projekta 16. punkts) atbalsta likme ir zemāka un nav noteikti nekādi procentuāli ierobežojumi attiecībā uz atbalstāmo dzīvnieku skaitu.
Tāpat noteikumu projektā ir noteikts, ka saimniecībām ir jāizpilda nosacījumi, kas attiecas uz cūku reģistrēšanu (prasība iesniegt cūku kustības kopsavilkumu). Šāda prasība ciltsdarbā ir ļoti svarīga, jo dzīvniekiem ir jābūt atbilstoši uzskaitītiem. Tāpat noteikts, ka Lauksaimniecības datu centrā jābūt iesniegtiem pārraudzības un snieguma pārbaudes datiem, jo biedrības pakalpojumus ciltsdarbā var sniegt tikai tādām saimniecībām, kas tiešām uzskaita pārraudzības un snieguma pārbaudes datus, jo tas ir ciltsdarba pamats.
15.1.2.1. un 16.1. apakšpunktā noteikts, ka atbalstu piešķir, ja saimniecībā ir vismaz 10 sivēnmātes, jo no lielāka dzīvnieku skaita iespējama efektīvāka izlase un var sasniegt labākus ciltsdarba rezultātus. 15.1.2.1. apakšpunktā atskaites datums noteikts 1. februāris, lai šo atbalstu varētu piešķirt jau pavasarī. 16.1. apakšpunktā atskaites datums ir vēlāks (1. jūlijs), tādējādi arī atbalstu par šo punktu iespējams piešķirt vēlāk;
8) noteikumu 17., 20. un 25. punktā noteikts, ka atbalstam par pakalpojumu attiecībā uz vietējo šķirņu dzīvniekiem ir augstākā atbalsta likme, lai motivētu vietējo šķirņu dzīvnieku īpašniekus audzēt šo šķirņu dzīvniekus;
9) noteikumu projekta 18. un 19. punktā ietvertas prasības attiecībā uz pakalpojumu piensaimniecības nozarē. Atbalsts pienākas par piena šķirņu slaucamajām govīm, kas ir ierakstītas ciltsgrāmatas pamatdaļā vai papilddaļā vai izvērtētas, kā arī par potenciāli ciltsdarbā izmantojamām govīm (govis drīkst arī nebūt ierakstītas ciltsgrāmatā, piemēram, ja šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācija to nav paspējusi izdarīt vai ja kāds no govs priekštečiem ir ar neatbilstošu izcelsmi, kā arī ja attiecīgajai šķirnei nav audzēšanas programmas).
Visām govīm jābūt ar novērtētu eksterjeru, jo šādi ir iespējams sasniegt labākus rezultātus ciltsdarbā. Tāpat papilddaļā ierakstītām vai izvērtētām govīm jābūt ar izslaukumu vismaz 5000 kg laktācijā, jo govis ar mazāku izslaukumu nav lietderīgi iekļaut ciltsdarbā.
Atbalstu piešķir tikai tad, ja ganāmpulkā ir vismaz piecas slaucamās govis, jo tas ļauj ciltsdarbu īstenot efektīvāk. 19.2. apakšpunktā iekļautas atkāpes attiecībā uz pirmpienēm, jo šīm govīm vēl nav noslēgtas standartlaktācijas dati, kā arī vēl var nebūt novērtēts eksterjers;
10) noteikumu projekta 21. un 22. punktā noteiktas prasības attiecībā uz pakalpojumu gaļas liellopu audzēšanas nozarē. Atbalsts pienākas par ciltsgrāmatā ierakstītām zīdītājgovīm vai telēm, kā arī par ierakstīšanai atbalstošām vai izvērtētām zīdītājgovīm vai telēm. Atbalstu var saņemt, ja ganāmpulkā ir vismaz sešas zīdītājgovis vai teles, kas vecākas par 12 mēnešiem (noteikumu projekta 22.1. apakšpunkts). Atbalsta saņemšanai Lauksaimniecības datu centrā arī ir jāiesniedz visi dati par pārraudzībā vai snieguma pārbaudē esošo dzīvnieku (noteikumu projekta 22.2. apakšpunkts), lai būtu sakārtota dokumentācija un ganāmpulka īpašnieks un biedrība varētu veiksmīgi īstenot attiecīgās šķirnes audzēšanas programmu.
Tā kā daļa gaļas liellopu audzētāju saviem dzīvniekiem veic genoma analīzes, kas ļauj paredzēt dzīvnieka vērtību un ir viena no pasaules jaunajām tendencēm lopkopībā, noteikumu projektā paredzēts atbalsts arī par genoma analīzēm;
11) noteikumu projekta 23. un 24. punktā noteiktas prasības attiecībā uz pakalpojumu kazkopības nozarē. Atbalsta nosacījumi kazkopības nozarē ir līdzīgi kā piensaimniecības nozarē, bet nav nosacījuma par minimālo dzīvnieku skaitu ganāmpulkā. Dzīvniekus datubāzē pārbauda pēc stāvokļa kārtējā gada 1. augustā, jo kazkopības nozarē dzīvniekus vērtē vēlāk, un attiecīgi biedrība uz atbalstu piesakās vēlāk;
12) noteikumu projekta 26., 27. un 28. punktā noteiktas prasības attiecībā uz pakalpojumu aitkopības, zirgkopības un briežkopības nozarē. Par šo nozaru finansējuma sadali biedrības lemj  pašas, tāpēc nav noteiktas atbalsta likmes par dzīvniekiem. Atbalstu piešķir par dzīvnieku ģenētiskās kvalitātes noteikšanu un produktivitātes izvērtēšanu, dzīvnieku novērtēšanu pēc pēcnācējiem, testiem attiecībā uz slimībām un izcelsmes (DNS) analīzēm (atkarībā no attiecīgās nozares specifikas);
13) noteikumu projekta 29.–35. punktā iekļauti nosacījumi par to, kādā veidā pretendents piesakās atbalstam un kādā veidā Lauku atbalsta dienests izvērtē pretendenta atbilstību un piešķir atbalstu. Visi pretendenti līdz 10. aprīlim iesniedz iesniegumus un plānotās izdevumu tāmes (izņēmums ir 16. punktā noteiktais atbalsts, par kuru iesniegumu iesniedz līdz 1. jūlijam). Ja pretendenta sagatavotā tāme atbilst nosacījumiem, Lauku atbalsta dienests pretendentiem izmaksā priekšapmaksu, lai pretendents varētu uzsākt pakalpojumu sniegšanu. Pretendents ar ganāmpulka īpašniekiem slēdz līgumu par pakalpojumu sniegšanu, jo ciltsdarbā ir nepieciešama aktīva ganāmpulka īpašnieku iesaistīšanās. 
Noteikumu projekta 33. punktā noteikti pārskatu un samaksu apliecinošo dokumentu iesniegšanas termiņi. Šie termiņi noteikti atbilstoši katras nozares specifikai, saskaņojot ar attiecīgajām biedrībām un Lauku atbalsta dienestu. Ja pārskati un samaksu apliecinošie dokumenti iesniegti laikus un atbilstoši nosacījumiem, Lauku atbalsta dienests veic gala norēķinu. 

Atšķirībā no noteikumiem Nr. 247 noteikumu projekta II nodaļā 2023. gadā nepieciešami vairāki precizējumi.
1. Atbalsta pasākuma nosacījumos jāiekļauj tie regulas 2022/2472 specifiskie nosacījumi, kas attiecas tieši uz šo atbalsta pasākumu.
2. Pašlaik noteikts, ka atbalsta pretendents kārto ciltsgrāmatu vai ciltsreģistru atbilstoši normatīvajiem aktiem par liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu šķirņu ciltsgrāmatas un krustojuma cūku ciltsreģistra kārtošanu. Tāpat noteikts, ka pretendents dzīvniekam veic pārraudzību atbilstoši normatīvajiem aktiem par attiecīgās sugas dzīvnieku pārraudzību, taču briežkopības nozarē izcelsmes reģistru jeb ciltsreģistru kārto un dzīvnieku snieguma pārbaudi veic atbilstoši  staltbriežu un dambriežu audzēšanas programmām.
3. Noteikumos Nr. 247 ietvertā pārraudzības ganāmpulka definīcija ir novecojusi.
4. Ciltsdarba pakalpojumu sniegšana prasa administratīvo resursu ieguldījumu. Lai biedrības varētu sekmīgi pildīt savus uzdevumus, tām nepieciešams atbilstošs finansējums. Ievērojot pieaugošās izmaksas, nepieciešams palielināt finansējumu administratīvo izmaksu segšanai tām biedrībām, kuras darbojas ar mazāku dzīvnieku skaitu un kurām tādējādi arī kopējās izmaksas uz vienu dzīvnieku ir lielākas.
Turklāt nozarēs, kurās noteikumu projekts neparedz atbalsta likmes par dzīvniekiem un biedrības pašas sadala piešķirto atbalstu pa pozīcijām (aitkopībā, zirgkopībā un briežkopībā), nepieciešams noteikt maksimālo apmēru, ko biedrības drīkst izmantot administratīvo izmaksu segšanai, lai atbalsts tiktu sniegts prioritāri dzīvnieku audzētājiem, nevis biedrībām. Tāpat tas nodrošinātu, ka visas biedrības finansējumu administratīvajām izmaksām izlieto līdzīgā apmērā.
5. Tā kā piena nozarei 2023. gadā palielināts finansējums, ir jāpalielina atbalsta likmes par dzīvniekiem.
6. Noteikumos Nr. 247 bija noteikts (9. punktā, 9.3. un 12.2. apakšpunktā), ka atbalstu piešķir par pārraudzības ganāmpulkā esošu vietējo šķirņu dzīvniekiem, tomēr šī ir lieka norma, jo būtiskākais ir tas, ka šiem dzīvniekiem ir biedrības izsniegts atzinums.
7. Gaļas liellopu audzēšanas nozare 2022. gadā ir uzsākusi darbu pie dzīvnieku genoma analīzēm. Tā kā audzētāju interese ir liela un arī izmaksas ir salīdzinoši lielas, nepieciešams ievērojami palielināt atbalstu par genoma analīzēm.
8. Tā kā noteikumu projektā no 2023. gada iekļauts atbalsts briežkopības nozarei, šajā nozarē nosakāmas atbalstāmās pozīcijas un atbalsta piešķiršanas kārtība.
9. Līdz šim atbilstoši noteikumos Nr. 247 noteiktajam situācijā, kad dažādas biedrības iesniegtajos sarakstos vai pārskatos ir norādījušas vienu un to pašu apsekoto pārraudzības ganāmpulku, atbalstu par konkrēto ganāmpulku nepiešķir. Tomēr atbilstoši Dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba likumam un Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulai (ES) 2016/1012 par zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem nosacījumiem dzīvnieku audzēšanai, tīršķirnes vaislas dzīvnieku, krustojuma vaislas cūku un to reproduktīvo produktu tirdzniecībai Savienībā un ievešanai tajā, un ar ko groza regulu (ES) Nr. 652/2014, Padomes direktīvas 89/608/EEK un 90/425/EEK un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku audzēšanas jomā, (turpmāk – dzīvnieku audzēšanas regula) biedrības var strādāt tikai ar to šķirņu dzīvniekiem, kuru audzēšanas programmu attiecīgā biedrība īsteno. Tas nozīmē, ka var būt gadījumi, kad vienu un to pašu ganāmpulku norāda dažādas biedrības, un tas nav jāuzskata par pārkāpumu. Atbilstoši nepieciešami precizējumi šajā regulējumā.

Noteikumu projekta II nodaļā salīdzinājumā ar noteikumiem Nr. 247 izdarīti šādi precizējumi.
1. Noteikumu projekta 11. punktā iekļauta atsauce uz regulas 2022/2472 27. pantu, kurā noteikts atbalsts par dzīvnieku ierakstīšanu ciltsgrāmatā un ciltsreģistrā, kā arī to ģenētiskās kvalitātes noteikšanu un produktivitātes datu izvērtēšanu. 12. punktā noteiktas attiecīgā atbalsta pasākuma attiecināmās izmaksas. Tā kā pretendenti Zemkopības ministrijā iesniedz cenrāžus (14.3. apakšpunkts), ir nodrošināts, ka piešķirtais atbalsts nepārsniedz regulā 2022/2472 noteikto atbalsta intensitāti.
2. Noteikumu projekta 14.2. un 14.3.3. apakšpunktā iekļauta atsauce uz staltbriežu un dambriežu audzēšanas programmām.
3. Noteikumu projekta 14.3.1. apakšpunktā iekļauta atsauce uz normatīvajiem aktiem par attiecīgās sugas dzīvnieku pārraudzību un snieguma pārbaudi, kā arī attiecīgās sugas audzēšanas programmu. Tādējādi pārraudzības ganāmpulka definīcija ir precīzāka.
4. Noteikumu projekta 15. un 16. punktā cūkkopības nozarei, kā arī 23. punktā kazkopības nozarei palielināts atbalsts administratīvajām izmaksām līdz 2,00 euro (2022. gadā šis atbalsts bija 1,50 euro). Gaļas un piena liellopu audzēšanas nozarēs šis atbalsts ir atstāts 2022. gada līmenī, jo gaļas liellopu nozarē jau 2022. gadā atbalsts tika paaugstināts līdz 2,00 euro, savukārt piena govju nozarē ir salīdzinoši liels atbalstāmo dzīvnieku skaits, un tas kopā veido arī salīdzinoši lielu kopējo atbalstu par administratīvajām izmaksām.
Jāņem vērā, ka šīs administratīvās izmaksas neizriet no noteikumu projekta, bet ir organizācijas darbības nodrošināšanas izmaksas.
Noteikumu projekta 26., 27. un 28. punktā noteikts, ka aitkopības, zirgkopības un briežkopības nozarē administratīvās izmaksas nepārsniedz 15 procentu no iesniegtās tāmes.
5. Atbalsta likmes par slaucamajām govīm 2023. gadā noteiktas 110 un 71 euro apmērā (2022. gadā tās bija 95 un 52 euro apmērā), kas nepārsniedz šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību cenrāžos noteiktos ciltsdarba pakalpojumu izmaksu apmēru.
6. Noteikumu projekta 17., 20. un 25. punktā paredzēts, ka atbalsts par vietējo šķirņu dzīvniekiem pienākas, ja par tiem ir izsniegts atzinums par atbilstību attiecīgajai šķirnei vai šķirnes tipam.
7. Noteikumu projekta 21.4. apakšpunktā noteikts, ka kopējais atbalsts genoma analīzēm ir 40 000 euro. Atbalsts paredzēts arī administratīvajām izmaksām. Šajā atbalsta pozīcijā administratīvo izmaksu apmērs nav limitēts, jo atbalstāmas ir visas izmaksas, kas nepieciešamas, lai iegūtu genoma vērtējumu, tostarp analizējamo paraugu noņemšanu dzīvniekam. 
Noteikumu projekta 31.3. apakšpunktā noteikts, ka priekšapmaksa par genoma analīzēm ir 90 procentu apmērā (2022. gadā tas nebija noteikts), lai biedrībai pašai pēc iespējas mazāk būtu jānodrošina šo izmaksu segšana. 
Noteikumu projekta 33.3.3. apakšpunktā noteikts datums, līdz kuram biedrība iesniedz samaksu apliecinošu dokumentu kopsavilkumu par genoma analīzes izmaksām (1. decembris).
8. Noteikumu projekta 28. punktā noteikts, ka atbalstu briežkopībā piešķir par vaislas buļļiem, vaislas govīm un vaislai ataudzējamiem jaundzīvniekiem, jo šīs dzīvnieku grupas ir svarīgas ciltsdarba attīstībai. Tāpat atbalsts paredzēts par DNS analīzēm – tas ļauj kontrolēt dzīvnieku identitāti un izcelsmi, kas savukārt ir veiksmīga ciltsdarba pamats.
Noteikumu projekta 31.2. apakšpunkts paredz, ka briežkopībā priekšapmaksu izmaksā 90 procentu apmērā, kā tas ir arī aitkopībā un zirgkopībā.
Noteikumu projekta 33.7. apakšpunktā noteikti termiņi, līdz kuriem briežkopības nozares biedrība iesniedz pārskatu (1. septembris) un samaksu apliecinošu dokumentu kopsavilkumu (1. decembris).
Noteikumu projektā pievienots pielikums attiecībā uz briežkopības nozares iesniegumu. 
9. Noteikumu projekta 34. punktā noteikts, ka atbalstu par attiecīgo dzīvnieku nepiešķir tad, ja dažādas biedrības dokumentos ir norādījušas vienu un to pašu pārraudzības vai snieguma pārbaudes dzīvnieku.

Tā kā paredzēts finansējums par vietējo apdraudēto šķirņu saglabāšanu, noteikumu projekta III nodaļā ir jāiekļauj atbalsta piešķiršanas nosacījumi – atbalsta likmes, nosacījumi attiecībā uz pretendentu un atbalsta piešķiršanas kārtība.

Attiecībā uz atbalstu vietējo apdraudēto šķirņu saglabāšanai noteikumu projekta III nodaļā ir daļēji saglabāti tādi atbalsta nosacījumi un likmes, kādas tās bija 2022. gadā noteikumos Nr. 1524:
1) atbalsta mērķis ir saglabāt lauksaimniecības dzīvnieku vietējās apdraudētās šķirnes (noteikumu projekta 36. punkts), jo šādi tiek saglabāts unikāls vēsturisks mantojums un dzīvnieku gēni, ko nākotnē var izmantot citu šķirņu uzlabošanā;
2) noteikumu projekta 38. punktā noteiktas atbalsta likmes par dzīvniekiem. 2021. gadā Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs sadarbībā ar Zemkopības ministriju aprēķināja neiegūtos ieņēmumus par vietējo apdraudēto šķirņu dzīvnieku (neiegūtie ieņēmumi ir tie ieņēmumi, kurus dzīvnieka audzētājs varētu saņemt, ja izvēlētos audzēt produktīvāku šķirni, nevis vietējo šķirni), un aprēķinātās likmes pārsniedza noteikumu projektā iekļautās likmes. Tādējādi atbalsts par vietējo apdraudēto šķirņu dzīvniekiem ir mazāks, nekā maksimāli pieļaujamais atbalsts (pieļaujami ir 100 % no attiecināmajām izmaksām, kas šajā gadījumā ir neiegūtie ieņēmumi);
3) noteikumu projekta 39. punktā noteiktas prasības pretendentam, t.i., ganāmpulkam un dzīvniekiem jābūt reģistrētiem, un dzīvnieka īpašniekam ir jāuzņemas saistības noteiktu periodu dzīvnieku nepārdot, nedāvināt un nelikvidēt, jo tādējādi palielinās arī iespēja no šī dzīvnieka iegūt pēcnācējus;
4) noteikumu projekta 42. un 43. punktā noteikta kārtība, kādā atbalsta saņēmējs un Lauku atbalsta dienests rīkojas, ja tiek pārtrauktas vai pārņemtas saistības par dzīvnieku. Ja saistības tiek pārtrauktas, atbalsta saņēmējs atmaksā par attiecīgo dzīvnieku saņemto atbalstu.

Attiecībā uz atbalstu vietējo apdraudēto šķirņu saglabāšanai noteikumu projekta III nodaļā atšķirībā no 2022. gadā šim atbalsta pasākumam piemērotajiem nosacījumiem, ir nepieciešami šādi precizējumi.
1. Tā kā līdz 2022. gadam atbalstu vietējo apdraudēto šķirņu saglabāšanai piešķīra atbilstoši pamatnostādnēm, bet, sākot no 2023. gada, – atbilstoši regulai 2022/2472, atbalsts jāpiešķir atbilstoši minētās regulas prasībām.
2. Iespēju robežās jāpalielina atbalsta likmes par vietējo apdraudēto šķirņu dzīvniekiem;
3. Saskaņā ar noteikumiem Nr. 1524 atbalsta pretendents iesniegumu iesniedz līdz kārtējā gada 30. septembrim, bet atbalstu saņem līdz nākamā gada 30. jūnijam. Šāda iesniegumu iesniegšanas un atbalsta piešķiršanas kārtība saglabājusies vēsturiski, kad šo atbalstu piešķīra no Lauku attīstības programmas līdzekļiem. Tādējādi pretendenti iesniegumus šī atbalsta saņemšanai jau ir iesnieguši 2022. gadā un tos iesniegt nav nepieciešams iesniegt atkārtoti, lai neradītu papildu administratīvo slogu atbalsta pretendentiem.
Attiecībā uz atbalstu šim pasākumam 2024. gadā un turpmāk pretendenti iesniegumus iesniegs tikai kārtējā gadā un arī atbalstu saņems kārtējā gadā. Tādējādi ne šogad, ne turpmākajos gados normatīvajos aktos netiks noteikts, ka rudenī pretendents iesniedz iesniegumu un atbalstu saņem nākamajā gadā, kā tas bija līdz šim.

Noteikumu projekta III nodaļā salīdzinājumā ar noteikumiem Nr. 1524 izdarīti šādi precizējumi.
1.  Noteikumu projekta III nodaļas apakšnodaļas nosaukums veidots atbilstoši regulas 2022/2472 30. panta 3. punkta "a" apakšpunktam, t.i., atbalstu var piešķirt par vietējo apdraudēto šķirņu lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanu. Attiecīgās regulas normas iekļautas noteikumu projekta 36. punktā.
Noteikumu projekta 36. punktā ir atsauce uz Dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba likumu, kurā ir iekļautas regulas 2022/2472 30. panta 4. punkta prasības:
a) regulas 2022/2472 30. panta 4. punkts noteic, ka vietējās šķirnes uzskata par apdraudētām, ja ir izpildīti dzīvnieku audzēšanas regulas 2. panta 24. punkta nosacījumi: "apdraudēta šķirne" ir vietēja šķirne, kuru dalībvalsts atzinusi par apdraudētu, kura ģenētiski ir pielāgojusies vienai vai vairākām tradicionālajām audzēšanas sistēmām vai vidēm minētajā dalībvalstī un kuras apdraudētības statusu zinātniski ir noteikusi iestāde, kam ir nepieciešamās prasmes un zināšanas apdraudēto šķirņu jomā. Savukārt Dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba likuma 7. panta pirmajā daļā noteikts, ka Latvijas Lauksaimniecības universitāte piešķir vietējai šķirnei apdraudētas šķirnes statusu. Tādējādi Dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba likums pārņem regulas 2022/2472 30. panta 4. punkta prasības;
b) noteikumu projekta 37. punktā noteikta atbalsta intensitāte atbilstoši regulas 2022/2472 30. panta 8. punktam. Noteikumu projekta 38. punktā noteiktās atbalsta likmes atbilst regulas 30. panta 8. punkta nosacījumiem, jo šīs atbalsta likmes nepārsniedz neiegūtos ieņēmumus;
c) noteikumu projektā atšķirībā no iepriekš noteiktā piecu gadu saistību perioda ir noteiktas gadu ilgas saistības, kad  pretendents dzīvnieku nedrīkst atsavināt. Tāds atvieglojums ir ieviests, jo regula 2022/2472 atšķirībā no pamatnostādnēm vairs neprasa tik ilgu saistību periodu.
2. Tā kā par daļu no vietējo šķirņu dzīvniekiem (piena liellopiem, gaļas liellopiem, aitām un kazām) var saņemt brīvprātīgi saistīto atbalstu (no 2023. gada – saistīto ienākumu atbalstu), atbalsta likmes par šiem dzīvniekiem nav palielinātas. 2023. gadā atbalsta likmes salīdzinājumā ar 2022. gadu par 50 euro ir palielinātas par to šķirņu dzīvniekiem, par kuriem nepienākas brīvprātīgi saistītais atbalsts, – par zirgiem un cūkām.
3. Noteikumu projekta 40. punktā noteikts, ka atbalstu izmaksā, pamatojoties uz iesniegumu un atzinumu par dzīvnieka atbilstību šķirnei, ko pretendents iesniedz līdz 10. aprīlim. Noteikumu 41. punkts, tāpat kā līdz šim, paredz, ka dienests atbalstu izmaksā līdz 30. jūnijam. Šīs laikposms iekļaujas periodā, kas noteikts Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 5. panta 7.¹ daļā (lēmumu pieņem ne vēlāk kā piecu mēnešu laikā).
Attiecībā uz 2023. gadu noteikumu projektā iekļauti pārejas noteikumi (noteikumu projekta 45. punkts), kas paredz, ka situācijā, kad pretendents jau ir iesniedzis iesniegumu un atzinumu 2022. gadā iesniegums nav jāiesniedz atkārtoti. Arī par dzīvniekiem, par kuriem ir paaugstinātas atbalsta likmes, iesniegums nav jāiesniedz atkārtoti, jo Lauku atbalsta dienests atbalstu izmaksās atbilstoši 2023. gadā noteiktajām likmēm. Tāpat pārejas noteikumos (noteikumu projekta 46. punkts) noteikts, ka 2023. gadā biedrība atzinumus izsniedz pēc stāvokļa 2022. gada 30. septembrī. Šāda norma paredzēta vairāku apsvērumu dēļ:
a) finansējums pasākumam aprēķināts, ievērojot iepriekšējā gadā iesniegtos iesniegumus;
b) pretendenti, kas jau iesniegumus iesnieguši, to ir darījuši pēc stāvokļa ganāmpulkā 2022. gada septembrī, tāpēc nebūtu pareizi jaunus iesniegumus ļaut iesniegt par dzīvniekiem, kuru attiecīgajā periodā ganāmpulkā nebija.
Atbalsta izmaksāšanas pārcelšana no noteikumiem Nr. 1524 uz noteikumu projektu neatstās negatīvu  ietekmi, jo pretendenti, kas iesniegumus iesnieguši 2022. gadā, atbalstu saņems saskaņā ar noteikumu projektā noteiktajām atbalsta likmēm, kuras dažām šķirnēm ir lielākas nekā 2022. gadā. Tāpat pretendentus negatīvi neietekmēs noteikumu projektā noteiktais atbalsta piešķiršanas termiņš – 30. jūnijs (41. punkts), jo arī iepriekš noteikumos Nr. 1524 bija noteikts, ka atbalstu piešķir līdz 30. jūnijam.