Anotācija (ex-ante)

22-TA-1184: Noteikumu projekts (Groza manuāli)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 16. jūnija noteikumos Nr. 310 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 231-15 "Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija""" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts pēc Ekonomikas ministrijas iniciatīvas, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra direktīvas (ES) Nr. 2018/2001 prasību par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (pārstrādāta redakcija) (turpmāk – Direktīva Nr. 2018/2001) pārņemšana.
 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra direktīvas (ES) Nr. 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (pārstrādāta redakcija) (turpmāk – Direktīva Nr. 2018/2001) pārņemšana.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Ņemot vērā, ka šobrīd ir zaudējuši spēku Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumi Nr. 340 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 211-15 "Dzīvojamās ēkas"", kur ar būvnormatīva 98. punktu bija pārņemta Direktīva Nr. 2018/2001, šīs prasības ir pārceļamas uz atbilstošas jomas būvnormatīvu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumi Nr.340 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 211-15 "Dzīvojamās ēkas"" zaudējuši spēku, līdz ar to nav spēkā punkts ar kuru bija pārņemta 211-15 "Dzīvojamās ēkas"", kur ar 98.punktu bija pārņemta Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 11.decembra Direktīva (ES) Nr. 2018/2001.
Risinājuma apraksts
Prasība par to, ka ēku apsildīšanā priekšroka dodama ekonomiski pamatotām apkures sistēmām, kas nodrošina vietējā kurināmā vai atjaunojamo energoresursu izmantošanu ir iekļaujama Ministru kabineta 2015. gada 16. jūnija noteikumos Nr. 310 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvā LBN 231 – 15  “Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija”.
Problēmas apraksts
Esošajā Latvijas būvnormatīvā LBN 231-15 “Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija” ir tiešās atsauces  uz standartiem. Ņemot vērā, ka ir pieejama šo standartu tulkotā versija latviešu valodā, atsauces nomainītas pret atsaucēm uz  tulkotajiem standartiem latviešu valodā.
Risinājuma apraksts
Tiešās atsauces uz standartiem, kas bija pieejami angļu valodā ir nomainītas ptret atsaucēm uz standartiem, kuri ir tulkoti valsts valodā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Nē

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-

4.2. Cita informācija

-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32018L2001
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra direktīva (ES) Nr. 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (pārstrādāta redakcija).
Apraksts
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra direktīvas (ES) Nr. 2018/2001 15. panta 4. punkts
par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu pārņemšana.

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?
Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra direktīva (ES) Nr. 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (pārstrādāta redakcija).
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
15. panta 4. punkts
-
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Dalībvalstis savos būvniecības noteikumos un būvnormatīvos ievieš tādus piemērotus pasākumus, lai būvniecības nozarē palielinātu visu veidu no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas īpatsvaru.
Izstrādājot šādus pasākumus vai atbalsta shēmās dalībvalstis var attiecīgā gadījumā ņemt vērā valsts pasākumus, kas attiecas uz no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas pašpatēriņa, vietējās enerģijas uzkrāšanas un energoefektivitātes ievērojamu palielināšanu, uz koģenerāciju un uz ēkām, kurās enerģijas izmantojums ir pasīvs, mazs vai līdzinās nullei.
 Dalībvalstis savos būvniecības noteikumos un būvnormatīvos vai ar citiem līdzvērtīgiem paņēmieniem pieprasa jaunajās ēkās un esošajās ēkās, kurās veic pārbūvi, nodrošināt minimālos no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas pielietojuma līmeņus, ciktāl tas ir tehniski, funkcionāli un ekonomiski iespējami, atspoguļo saskaņā ar Direktīvas 2010/31/ES 5. panta 2. punktu veiktā izmaksu ziņā optimālo līmeņu aprēķina rezultātus un ciktāl tas negatīvi neietekmē iekštelpu gaisa kvalitāti. Dalībvalstis ļauj minētos minimālos līmeņus ievērot, cita starpā izmantojot efektīvu centralizēto siltumapgādi un aukstumapgādi, kas izmanto ievērojamu atjaunojamās enerģijas daļu un atlikumsiltumu un atlikumaukstumu.
Atbilstoši 15. panta 8. punktam, dalībvalstis apraksta integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos un vēlākajos progresa ziņojumos politiku un pasākumus, ar ko veicina atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas pirkuma līgumu ieviešanos, ievērojot Regulu (ES) 2018/1999.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Projekts šo jomu neskar
Cita informācija
-
Skaidrojums
-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Eiropas Vides Aģentūra novērtē arī prognozējamo guvumu videi, ko rada atjaunojamo energoresursu daļas palielināšanās visu energoresursu ražošanā. Savos pārskatos Eiropas Vides Aģentūra ziņo par to, kā dažādi biomasas izmantošanas veidi transportā, apkurē un elektroenerģijas ražošanā uzlabo vidi vai to ietekmē.

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Atjaunojamie enerģijas avoti (vēja enerģija, saules enerģija, hidroelektroenerģija, okeāna enerģija, ģeotermālā enerģija, biomasa un biodegviela) ir fosilā kurināmā alternatīvas, kas palīdz samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, dažādot energoapgādi un samazināt atkarību no nedrošajiem un nepastāvīgajiem fosilā kurināmā, jo īpaši naftas un gāzes, tirgiem. Aizvadītajos 15 gados ir būtiski paplašināts ES tiesiskais regulējums, kas veicina atjaunojamo energoresursu izmantošanu. ES vadītāji 2009. gadā nosprauda mērķi – līdz 2020. gadam panākt, lai atjaunojamo energoresursu īpatsvars būtu 20 % no visa ES energopatēriņa. Savukārt 2018. gadā tika nolemts, ka līdz 2030. gadam ir jāpanāk, lai atjaunojamo energoresursu īpatsvars būtu 32 % no visa ES energopatēriņa. 

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi