Anotācija

Vides politikas pamatnostādņu 2021. – 2027. gadam (apstiprinātas ar MK 2022. gada 31. augusta rīkojumu Nr.583 “Par Vides politikas pamatnostādnēm 2021. –2027. gadam”) 2. tabulā no prioritāri sanējamām vēsturiski piesārņotajām vietām Latvijā, vēsturiski piesārņotajai vietai Aizkraukles novadā, Aizkrauklē, Dzelzceļa ielā 10, kadastra numurs 32010010118 (turpmāk – Aizkraukles piesārņotā vieta) ir noteikta augstākā prioritāte.

Šai piesārņotai vietai ir raksturīgs augsts piesārņojuma līmenis, kas pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos augsnes un grunts kvalitātes robežlielumus, ietekmējot plašu teritoriju, kā arī valsts kritiskās infrastruktūras, t.i., Pļaviņu hidroelektrostacijas (turpmāk – HES) darbību un drošumu. Aizkraukles vēsturiski piesārņotās vietas attīrīšana ir nacionāli nozīmīga, jo piesārņojums turpina izplatīties un apdraud ne tikai Aizkraukles novada pašvaldības iedzīvotāju veselību un vides kvalitāti, bet tas pa Daugavu var nokļūt arī citās apdzīvotās vietās, tai skaitā Rīgā, kā arī Baltijas jūras līcī, kopumā apdraudot aptuveni 700 tūkst. iedzīvotāju veselību un drošību.

Vēsturiskais piesārņojums Aizkrauklē, Dzelzceļa ielā 10 radies dzelzsbetona izstrādājumu rūpnīcas teritorijā, kas 20. gadsimta vidū tika uzcelta Pļaviņu HES būvniecības vajadzībām un pēc būvniecības pabeigšanas nonāca Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Komunālās saimniecības ministrijas pārraudzībā. Objekta privatizāciju veica valsts. 20.gs. 90-to gadu sākumā teritorijas īpašumu no valsts nomāja un apsaimniekoja Ražošanas komercfirma SIA “Komēta”. Tā ar 1995. gada 11. septembra tiesas spriedumu tika atzīta par bankrotējošu. Pēc Lursoft un Uzņēmumu reģistra datubāzē pieejamās informācijas uzņēmums ar dzelzsbetona ražošanu nenodarbojās. Valsts zemesgrāmatā uz uzziņas pamata pašvaldība šo teritoriju ir ierakstījusi 2001. gadā.

Vides politikas pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam 8.1. nodaļā sniegta definīcija, ka par vēsturiski piesārņotu vietu tiek uzskatīta piesārņota teritorija, kuras piesārņotājs savu darbību ir beidzis pirms 2001. gada 1. jūlija, vairs nepastāv, kā arī piesārņojuma radītājam vairs nav iespējams piemērot principu “piesārņotājs maksā”. Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā Aizkraukles piesārņotā vieta reģistrēta 2004. gada 9. decembrī.

Likuma “Par piesārņojumu” 38. pantā noteikti gadījumi, kuros var noteikt par izpēti un sanācijas pasākumiem saistītiem izdevumiem atbildīgo personu, savukārt 43. panta trešā daļa nosaka, ka, ja nav iespējams noteikt personas, kuras sedz ar sanāciju saistītos izdevumus, vai iegūt sanācijai nepieciešamos līdzekļus, atbildīgā institūcija (t.i., Valsts vides dienests (turpmāk - VVD)) nosaka nepieciešamo līdzekļu apjomu un informē atbildīgo iestādi. Attiecīgi atbildīgā iestāde ņem vērā VVD sniegto informāciju, izstrādājot Vides politikas pamatnostādnes konkrētajam laika periodam, kurās identificē prioritāri sanējamās teritorijas. Papildus tam, atbilstoši likuma “Par piesārņojumu” 44. panta pirmajai daļai, VVD kā atbildīgā iestāde slēdz līgumu par sanācijas darbu izpildi kā pasūtītājs (ja ir minētā likuma 43. panta trešās daļas gadījums), kad nav iespējams noteikt personas, kuras sedz ar sanāciju saistītos izdevumus.

Aizkraukles piesārņotās vietas gadījumā nav iespējams noteikt personas, kurām ir pienākums segt ar sanāciju saistītos izdevumus un piemērot principu “piesārņotājs maksā”. Pašreizējos teritorijas īpašniekus nevar uzskatīt par piesārņojuma radītāju un personu, kuras darbības dēļ radīts piesārņojums. Ņemot vērā, ka saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem nav iespējams noteikt atbildīgo personu vai uzdot tai veikt vēsturiski piesārņotās teritorijas sanāciju pēc principa “piesārņotājs maksā”, un, difūzais piesārņojums rada apdraudējumu sabiedrībai, valstij ir pienākums veikt šādu piesārņoto vietu sanāciju, t.sk. atbilstoši likumam “Par piesārņojumu” meklēt iespēju piesaistīt papildu finanšu līdzekļus.

Šādā gadījumā atbilstoši likumam “Par piesārņojumu” un saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 23. novembra noteikumu Nr.962 “Valsts vides dienesta nolikums” 4.6. apakšpunktu, pienākums organizēt vēsturiski piesārņotās vietas Dzelzceļa ielā 10, Aizkrauklē sanāciju ir VVD kompetencē.
 

2022. gada 30. jūnijā tika parakstīts Saprašanās memorands starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par Šveices ieguldījumu ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanā un sadarbībā migrācijas jomā Eiropas Savienībā.

Saskaņā ar Ietvarlīgumu, Programmas apsaimniekotāja funkcijas noteiktas Klimata un enerģētikas ministrijai (turpmāk – KEM), kā arī Programmas ietvaros un atbilstoši Programmas iesniegumam un Programmas līgumam noteikts viens konkrēts Projekts, kuru saskaņā ar minētajos dokumentos noteikto īstenos VVD partnerībā ar Aizkraukles novada pašvaldību (turpmāk - Projekta partneris). Šajā sakarā svarīgi ņemt vērā, ka Projekta partneris jau pirms Programmas MK noteikumu pieņemšanas ir noteikts un MK noteikumu projekts paredz norādīt konkrēto Projekta partneri. Programmas apsaimniekotājs, uzsākot Projekta īstenošanu, ar Projekta īstenotāju noslēdz līgumu par Projekta īstenošanu. Pēc līguma par Projekta īstenošanas noslēgšanas Projekta īstenotājs noslēdz partnerības līgumu ar Projekta partneri.

Kopējais programmas finansējums ir 14 470 588 Šveices franku ekvivalentu euro, ko veido Šveices finansiālais atbalsts 85 procentu apmērā – 12 300 000 Šveices franku ekvivalentu euro un Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums 15 procentu apmērā – 2 170 588 Šveices franku ekvivalentu euro.

Projekta finansējums ir 13 117 647 Šveices franku ekvivalentu euro, ko veido Šveices finansiālais atbalsts 85 procentu apmērā – 11 150 000 Šveices franku ekvivalentu euro un Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums 15 procentu apmērā – 1 967 647 Šveices franku ekvivalentu euro.

Programmas mērķis ir uzlabot vides kvalitāti vēsturiski piesārņotā vietā Aizkraukles novadā un samazināt riskus cilvēku veselībai. Programmas mērķis tiks sasniegts, sadarbojoties un daloties pieredzē ar atbildīgajām Šveices institūcijām. Rezultāti un iznākumu rādītāji, kurus plānots sasniegt Programmā, ir noteikti MK noteikumu projekta pielikumā (turpmāk - Pielikums). Pielikumā ietvertās sasniedzamās vērtības ir tieši saistītas un jāskata kopsakarā ar Programmas iesniegumā un Programmas līgumā starp Latviju un Šveici definētajām vērtībām (raksturlielumiem), t.sk. ar teritoriju skaitu, kurās veikta sanācija saprotot tieši Aizkraukles piesārņoto vietu.

Ievērojot to, ka pašreiz Latvijā nav tiesiskā regulējuma, kas noteiktu Programmas īstenošanas kārtību, tai skaitā Projekta īstenošanu, Latvijas un Šveices sadarbības programmas 2019.–2029. gada periodā nepieciešams izdot noteikumus, kas atbilstoši Vadības likuma 15. panta 12. punkta deleģējumam noteiktu Programmas īstenošanas nosacījumus, Programmas mērķi, pieejamo finansējumu, sasniedzamos rezultātus, Programmas apsaimniekotāju, Projekta potenciālo īstenotāju, projekta partneri, atbalstāmo darbību, izmaksu attiecināmības nosacījumus, Projekta līguma vienpusēja uzteikuma nosacījumus, kā arī komercdarbības atbalsta kontroles nosacījumus. Vienlaikus MK noteikumu projektā netiek paredzēti Vadības likuma 15. panta 12. punkta deleģējumā noteiktie pilnvarojuma aspekti – noteikta aģentūra (t.sk. kompetenču sadalījums un pienākumi) un prasības projekta iesniedzējam -  jo Programmas apsaimniekotāja funkcijas pilnībā bez aģentūras iesaistes pilda KEM atbilstoši Šveices likuma 10. pantā noteiktajiem pienākumiem un jo MK noteikumu projekts attiecas uz iepriekš noteikto Projektu. Bez tam Vadības likuma 15. panta 12. punkta deleģējuma sakarā skaidrojams, ka MK noteikumos atsevišķas specifiskas prasības Projekta partnerim netiek izvirzītas, jo Projekta partneris jau noteikts Programmas iesniegumā un Projekta līgumā pirms MK noteikumu projekta pieņemšanas. Programmas iesniegumā ir norādīts, ka Projekta partneris ir izvēlēts, ņemot vērā tā īpašumā esošo piesārņoto teritoriju, kas veicina Projekta partnera iesaisti gan Projekta, gan Programmas aktivitāšu īstenošanā un mērķu sasniegšanā. Turklāt Projekta partneris ir atbildīgs par Aizkraukles piesārņotās teritorijas izmantošanu pēc Projekta pabeigšanas saskaņā ar MK noteikumu projektā paredzēto (III. nodaļa), proti, noteiktajiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, Projekta īstenotājam ir tiesības piesaistīt Projekta partneri Projekta īstenošanai, lai veicinātu Projektā atbalstāmo darbību sekmīgu izpildi, partnerības līgumā savstarpēji vienojoties par Projekta darbībām, kurās ir paredzēta Projekta partnera iesaiste.

Programmas izmaksu attiecināmības termiņš no 2025. gada 1. janvāra līdz 2029. gada 3. decembrim. Programmas izmaksu termiņi atbilst Programmas līgumā paredzētajiem termiņiem. 

Projekta ietvaros atbalstāmās darbības ir:
1) projekta administrēšana (piemēram, darbības, kas vērstas uz projekta īstenošanas nodrošināšanu un koordinēšanu);
2) piemērotāko sanācijas metožu testēšana, kas paredz pilotprojekta izmaksas, lai izvērtētu, kuras sanācijas metodes ir vispiemērotākās un efektīvākās projekta mērķa sasniegšanai;
3) piesārņojuma avota likvidācija, kas paredz sanācijas darbus vēsturiskā piesārņojuma attīrīšanai;
4) sanācijas procesā izņemto piesārņoto materiālu apsaimniekošana, ja apsaimniekošanas procesā netiek gūti ieņēmumi. Piesārņojuma draudu likvidēšanai var būt nepieciešamība likvidēt izrakto vai izsūknēto piesārņoto materiālu, piemēram, naftas produktus;
5) pēcsanācijas monitoringa tīkla izveide. Lai novērtētu piesārņojuma attīrīšanas progresu, ir nepieciešams izveidot pēcmonitoringa tīklu;  
6) pieredzes, labās prakses apmaiņas un sadarbības pasākumi. Pieredzes pasākumu īstenošana ietver starptautisku sadarbību, tai skaitā ar Šveici, lai veicinātu Projekta mērķu sasniegšanu, piemēram, pārņemot pieredzi piesārņoto vietu sanācijā vai piesārņojuma pārvaldībā un attīrīšanā;
7) dokumentu izstrādāšana un informācijas apkopošana, lai analizētu Projekta sasniedzamos rezultātu un iznākuma rādītājus (piemēram, statistikas datu informācijas apkopošana, uzkrāšana, metodisko materiālu izstrāde);
8) darbības, kas tieši saistītas ar Projekta līgumā noteikto prasību izpildi (piemēram, jaunu iekārtu vai aprīkojumu iegāde, kas nepieciešama, lai īstenotu Projektu aktivitātes);
9) citas darbības, kas vērstas uz programmas vai Projekta noteiktā mērķa sasniegšanu un ko saskaņojušas Šveices institūcijas (piemēram, pētījumu veikšana);
10) publicitātes pasākumi (piemēram, konferenču, pasākumu organizēšana par Projektu īstenošanu, saskaņā ar Šveices publicitātes vadlīnijām).

Projekta aktivitātes ir īstenojamas un izmaksas ir attiecināmas no 2025. gada 1. janvāra līdz 2029. gada 30. jūnijam. Programmas apsaimniekotājs var ierosināt programmas vadības komitejā lemt par Projekta izmaksu attiecināmības termiņa pagarinājumu līdz 2029. gada 3. decembrim, kas ir Programmas izmaksu attiecināmības termiņš. Projekta aktivitāšu īstenošanas gala termiņš 2029. gada 30. jūnijs iekļauts Programmas projekta iesniegumā un saskaņots ar Šveici, noslēdzot Programmas līgumu. Minētais datums Programmas iesniegumā ir noteikts ar laika rezervi Programmas pabeigšanai (Projekta uzraudzība) līdz 2029. gada 3. decembrim, proti, lai izmaksu attiecināšanas termiņā pabeigtu visas Programmā paredzētās darbības. 

MK noteikumu projektā paredzēti izmaksu attiecināmības nosacījumi jeb Programmas un Projekta attiecināmie izdevumi, kā arī izdevumi, kas nav attiecināmi Programmā un Projektā. Cita starpā kā izdevumi, kas nav attiecināmi Programmā un Projektā MK noteikumu projektā ir paredzēti pārmērīgi vai nepamatoti izdevumi. Ar pārmērīgiem vai nepamatotiem izdevumiem saprot ģenerālklauzulu jeb atvērtu jēdzienu, ar ko aptver tirgus cenai vai ārējam regulējumam neatbilstošus jeb pārmērīgus izdevumus, piemēram, bet ne tikai, ekspertu izmaksas par tādu cenu, kas acīmredzami pārsniedz tirgus cenas vai izdevumi par telpu nomu gadījumā, ja nav konstatējama pamatojuma iznomāt telpas.
Vienlaikus par MK noteikumu projektā paredzētajiem Programmas attiecināmajiem izdevumiem skaidrojams, ka attiecināmi ir arī ārējo ekspertīžu un pakalpojumu izmaksas, t.sk. kā pakalpojumu izmaksas saprotot arī tulkošanas izmaksas, kas var rasties, lai Šveicei iesniegtu ar Projektu un Programmu saistīto dokumentāciju angļu valodā.  

MK noteikumu projektā netiek definēts, kas ir neatbilstība, jo Vadības likuma 15. panta 8. punkta deleģējuma ietvaros neatbilstības definīcija tiks atrunāta citā normatīvajā aktā. Vienlaikus Programmas apsamniekotājam jau pirms minētā normatīvā akta izdošanas ir saistoši Donorvalsts noteikumi (minētie noteikumi ir saistoši atbilstoši programmas līguma Ievada noteikumiem un Ietvarlīguma 2. pantam) un līdz ar to saistoša ir Donorvalsts noteikumu 11.1 pantā ietvertā neatbilstību definīcija, cita starpā ar neatbilstībām saprotot seksuālu izmantošanu, vardarbību un uzmākšanos. Donorvalsts 11.2. pantā iekļauts pienākums nodrošināt, ka Programmā netiek pieļauta seksuālā izmantošana, vardarbība un uzmākšanās, kas nozīmē ietvaru veikt visus saprātīgos un atbilstošos pienākumus, lai novērstu seksuālā izmantošanu, vardarbību un uzmākšanos no jebkuras personas, kas ir iesaistīta Programmas īstenošanā. Seksuālās izmantošanas jēdziens noteikts ANO Ģenerālās asamblejas 2018. gada 17. decembrī pieņemtajā rezolūcijā “Pastiprināt centienus, lai nepieļautu un novērstu visu veidu vardarbību pret sievietēm un meitenēm: seksuālā uzmākšanās" (pieejams - https://documents.un.org/doc/undoc/gen/n18/445/52/pdf/n1844552.pdf), savukārt vardarbības un uzmākšanās jēdziens noteikts ANO Ģenerālsekretāra 2003.gada 9.oktobra  biļetenā “Īpaši pasākumi aizsardzībai pret seksuālo izmantošanos un seksuālo vardarbību” (pieejams - https://www.securitycouncilreport.org/atf/cf/%7B65BFCF9B-6D27-4E9C-8CD3-CF6E4FF96FF9%7D/SE%20ST%20SGB%202003%2013.pdf). Lai nodrošinātu minētos pienākumus, Programmas apsaimniekotājs nodrošinās, ka attiecīgi arī Projekta līgumā tiks noteikts pušu pienākums ievērot minētās prasības par seksuālās izmantošanas, vardarbības un uzmākšanās novēršanu. Vienlaikus Projekta īstenotājs jeb VVD ir Programmas apsaimniekotāja padotībā (pārraudzībā) esoša tiešā pārvaldes iestāde un Programmas apsaimniekotājs zemākas iestādes vai amatpersonas prettiesiskas bezdarbības gadījumā var dot rīkojumu Projekta īstenotājam pieņemt lēmumu (Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7. panta piektā daļa), līdz ar to Donorvalsts noteikumu ievērošana tiek īstenota cita starpā caur Programmas apsaimniekotāja un Projekta īstenotāja hierarhisko sistēmu un Projekta īstenotājam ir pienākums ievērot Latvijas – Šveices sadarbības programmas normatīvā regulējuma prasības, tai skaitā prasības par seksuālās izmantošanas, vardarbības un uzmākšanās novēršanu arī pirms Projekta līguma noslēgšanas. 

Atbalsts Programmā nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu. Noteikumu projektā ietvertās aktivitātes nav uzskatāmas par tādām, kas atbilstu visām Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā minētajām komercdarbības atbalstu raksturojošajām pazīmēm, jo noteikumu projekta 5.1. apakšpunktā iekļautais Projekts attiecas uz pārvaldes uzdevumu izpildi.Tāpat arī uz citām programmā ietvertajām aktivitātēm (noteikumu projekta 5.2. apakšpunkts) nav attiecināmas komercdarbības atbalsta prasības.

Piesārņotajā vietā Aizkrauklē ir konstatēts vēsturiskais piesārņojums, kura attīrīšanas organizēšana ir jāveic VVD atbilstoši VVD nolikuma 4.6. punktam. Publiskais finansējums Projekta partnera īpašumā esošās Aizkraukles piesārņotās vietas sanācijai nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts, tāpēc netiks piemērots Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr.651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 26. jūnijs, Nr.L187) 45. pants, ņemot vērā, ka Projekta partneris kā teritorijas īpašnieks neparedz izmantot teritoriju jebkādai saimnieciskai darbībai pēc sanācijas darbu īstenošanas.

Atbilstoši Starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likumam (turpmāk – Sankciju likums), lai gūtu pārliecību, ka Programmas līdzekļi netiek izmaksāti sankciju sarakstā esošiem subjektiem:
1) attiecībā uz Projektu, pirms Projekta līguma noslēgšanas programmas apsaimniekotājs pārliecināsies, ka nav noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu un kapitāla tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts sankcijas (turpmāk – sankcijas), atbilstoši Sankciju likuma 11.2 panta pirmajai daļai;
2) sankciju pārbaude ir paredzēta arī projekta uzraudzības posmā, proti, veicot projekta pārskata pārbaudi (pirms maksājuma veikšanas), tiek pārbaudīts vai attiecībā uz projekta īstenotāju vai projekta partneri (vai to attiecīgajām amatpersonām) nav noteiktas sankcijas;
3) projekta līgumā tiks paredzēta iespēja vienpusēji atkāpties no projekta līguma atbilstoši Sankciju likuma 11.2 panta trešajai daļai, ja Līgumu nav iespējams izpildīt tādēļ, ka ir piemērotas sankcijas.