22-TA-3759: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 3. maija noteikumos Nr. 343 "Dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistra vešanas un aktualizēšanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts nepieciešams, lai nodrošinātu atbilstošu Būvniecības informācijas sistēmas (turpmāk – BIS) funkcionalitātes pieejamību un izmantošanu saistībā ar dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrāciju. Vienlaikus noteikumu projekts nepieciešams, lai padarītu pieejamāku dzīvojamo māju mājas lietas dokumentācijas kārtošanu BIS ikvienai personai, kas uz pārvaldīšanas līguma pamata pārvalda dzīvojamo māju.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir salāgot Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumam (turpmāk - Likums) pakārtoto Ministru kabineta noteikumu regulējumu ar Likumā noteiktajām prasībām un iespējām attiecībā uz reģistrāciju pārvaldnieku reģistrā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Neskatoties uz to, ka Likuma pārejas noteikumu 27. punkts nosaka - mājas lietas kārtotājs mājas lietā ietveramās informācijas, elektronisko dokumentu vai to atvasinājumu pievienošanu BIS, dzīvojamās mājas īpašnieku izsniegto pilnvarojumu, kā arī informācijas sagatavošanu BIS uzsāk līdz 2023. gada 28. februārim - daudzas personas, kuras sniedz pārvaldīšanas pakalpojumu un noslēgušas dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu, nevar reģistrēties dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrā (turpmāk - Reģistrs) neatbilstošās profesionālās kvalifikācijas dēļ vai arī šāda profesionālā kvalifikācija personai nav vispār.
Likuma 18. panta sestajā daļā ir noteikts, ka Reģistram iesniedzamie iesniegumi parakstāmi, izmantojot elektroniskajā pakalpojumā pieejamos elektroniskās identifikācijas un parakstīšanas rīkus, kas būtiski atvieglo un padara elektroniskos pakalpojumus pieejamus ikvienam. Savukārt Ministru kabineta 2011. gada 3. maija noteikumi Nr.343 "Dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistra vešanas un aktualizēšanas noteikumi" (turpmāk - Noteikumi) joprojām nosaka, ka iesniegumus Reģistram BIS var iesniegt, parakstot ar drošu elektronisku parakstu.
Pašreizējā Noteikumu redakcijā, lai reģistrētos Reģistrā, pārvaldniekam ir jāiesniedz iesniegums un profesionālo kvalifikāciju apliecinoša dokumenta kopija, bet nav skaidri noteikts, kādi dokumenti ir jāiesniedz, lai reģistrētu pārvaldāmo māju un varētu nodrošināt mājas lietas kārtošanu BIS.
Likuma 18. panta sestajā daļā ir noteikts, ka Reģistram iesniedzamie iesniegumi parakstāmi, izmantojot elektroniskajā pakalpojumā pieejamos elektroniskās identifikācijas un parakstīšanas rīkus, kas būtiski atvieglo un padara elektroniskos pakalpojumus pieejamus ikvienam. Savukārt Ministru kabineta 2011. gada 3. maija noteikumi Nr.343 "Dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistra vešanas un aktualizēšanas noteikumi" (turpmāk - Noteikumi) joprojām nosaka, ka iesniegumus Reģistram BIS var iesniegt, parakstot ar drošu elektronisku parakstu.
Pašreizējā Noteikumu redakcijā, lai reģistrētos Reģistrā, pārvaldniekam ir jāiesniedz iesniegums un profesionālo kvalifikāciju apliecinoša dokumenta kopija, bet nav skaidri noteikts, kādi dokumenti ir jāiesniedz, lai reģistrētu pārvaldāmo māju un varētu nodrošināt mājas lietas kārtošanu BIS.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā, ka ar 2023.gada 14.decembra grozījumiem Likumā (Saeimas likumprojekta Nr. 209/Lp14) (turpmāk - Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā) paredzēts atvieglot piekļuvi mājas lietas saturam BIS visiem pārvaldniekiem, lai tie varētu izmantot BIS izveidoto funkcionalitāti attiecībā uz dzīvojamās mājas lietas kārtošanu elektroniskā vidē, tostarp vest lēmumu pieņemšanas procesu elektroniski, ir nepieciešams precizēt arī Noteikumus, kas regulē tai skaitā dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistra aktualizēšanas kārtību un reģistram iesniedzamos dokumentus.
Turklāt, līdz ar Grozījumiem Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā veidojas pretruna ar attiecīgajam likumam pakārtotajiem Noteikumiem, kas regulē reģistra vešanas kārtību, ņemot vērā, ka Noteikumi paredz, ka pārvaldniekam, iesniedzot dokumentus, jāatbilst likumā izvirzītajām pārvaldnieka kvalifikācijas prasībām, savukārt ar Grozījumiem Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā attiecībā uz reģistrāciju reģistrā šādu prasību paredzēts atcelt kā obligātu nosacījumu reģistrācijai.
Vienlaikus Noteikumos nav skaidri noteikts, kādi dokumenti pārvaldniekam ir jāiesniedz Reģistrā, lai reģistrētu ziņas par pārvaldāmo dzīvojamo māju un pieprasītu piekļuvi mājas lietai.
Turklāt, līdz ar Grozījumiem Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā veidojas pretruna ar attiecīgajam likumam pakārtotajiem Noteikumiem, kas regulē reģistra vešanas kārtību, ņemot vērā, ka Noteikumi paredz, ka pārvaldniekam, iesniedzot dokumentus, jāatbilst likumā izvirzītajām pārvaldnieka kvalifikācijas prasībām, savukārt ar Grozījumiem Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā attiecībā uz reģistrāciju reģistrā šādu prasību paredzēts atcelt kā obligātu nosacījumu reģistrācijai.
Vienlaikus Noteikumos nav skaidri noteikts, kādi dokumenti pārvaldniekam ir jāiesniedz Reģistrā, lai reģistrētu ziņas par pārvaldāmo dzīvojamo māju un pieprasītu piekļuvi mājas lietai.
Risinājuma apraksts
Lai risinātu veidojošās pretrunas un nodrošinātu atbilstošu Noteikumu piemērošanu praksē, pirmkārt, atbilstoši Likuma 18.panta sestajai daļai, noteikumu projekts piedāvā papildināt Noteikumus ar jaunu punktu (5.1 punkts), kurā tiek precizēts Reģistra iesniegumu iesniegšanas un parakstīšanas process BIS. Minētais punkts tiek izveidots, lai noteiktu vienotu elektronisko dokumentu aprites kārtību Reģistrā.
Atbilstoši Likuma 18. panta pirmajai daļai, Noteikumu 6. punktā tiek svītroti vārdi "dzīvokļu īpašnieku veidota sabiedrība vai biedrība, kas uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma pamata pārvalda dzīvojamo māju" un noteikts reģistrācijas iesniegumā iekļaujamo datu apjoms, tai skaitā paredzētu iespēju reģistrēties personām, kuras noslēgušas dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu, taču kurām nav atbilstošas kvalifikācijas. Līdz ar grozījumiem tiks nodrošināta reģistrācijas kārtība gan personām, kuras ir noslēgušas pārvaldīšanas līgumu, bet nav ieguvušas Likumā noteikto kvalifikāciju, gan saglabātu Noteikumos noteikto līdzšinējo kārtību attiecībā uz personām, kuras vēlas piedāvāt pārvaldnieka pakalpojumus - šādām personām saglabājas prasība attiecībā uz Likumā noteiktajām pārvaldniekam izvirzāmajām prasībām. Noteikumu projekts nosaka, ka Pārvaldniekam jāiesniedz dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma apliecināta kopija par pārvaldāmo dzīvojamo māju. Papildus Būvniecības valsts kontroles birojs kā iestāde, kas ved Reģistru, ir tiesīga pieprasīt citus dokumentus kas apliecina iesniegumā norādīto ziņu patiesumu, piemēram, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, atbilstoši Noteikumu 9. punktam.
Otrkārt, noteikumu projekta (3., 5., 7. un 8. punkts) saskaņo Likuma nosacījumus par tiešsaistes iesniegumu iesniegšanu un precizē iesniegumu izskatīšanas termiņus. Tas nozīmē, ka visus iesniegumus varēs iesniegt Reģistrā, izmantojot elektroniskajā pakalpojumā pieejamos elektroniskās identifikācijas un parakstīšanas rīkus. Šāds tehniskais risinājums veicina vienotu dokumentu aprites plūsmu Reģistrā un būtiski atvieglo pārvaldnieku darbības Reģistrā ne tikai iesniedzot iesniegumus, bet arī saziņu ar Reģistru.
Noteikumu projekta 3. punkts precizē gadījumus, kad pārvaldniekam ir jāaktualizē Reģistrā iekļautā informācija par darbiniekiem vai pārvaldāmajām mājām.
Savukārt noteikumu projekta 7.punkts precizē kārtību, kā no Reģistra tiek izslēgti pārvaldnieki, ja tie ir izslēgti no Uzņēmumu reģistra vai ir pārtraukuši saimniecisko darbību. Minētā kārtība nodrošinās savlaicīgu datu aktualizēšanu Reģistrā.
Atbilstoši Likuma 18. panta pirmajai daļai, Noteikumu 6. punktā tiek svītroti vārdi "dzīvokļu īpašnieku veidota sabiedrība vai biedrība, kas uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma pamata pārvalda dzīvojamo māju" un noteikts reģistrācijas iesniegumā iekļaujamo datu apjoms, tai skaitā paredzētu iespēju reģistrēties personām, kuras noslēgušas dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu, taču kurām nav atbilstošas kvalifikācijas. Līdz ar grozījumiem tiks nodrošināta reģistrācijas kārtība gan personām, kuras ir noslēgušas pārvaldīšanas līgumu, bet nav ieguvušas Likumā noteikto kvalifikāciju, gan saglabātu Noteikumos noteikto līdzšinējo kārtību attiecībā uz personām, kuras vēlas piedāvāt pārvaldnieka pakalpojumus - šādām personām saglabājas prasība attiecībā uz Likumā noteiktajām pārvaldniekam izvirzāmajām prasībām. Noteikumu projekts nosaka, ka Pārvaldniekam jāiesniedz dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma apliecināta kopija par pārvaldāmo dzīvojamo māju. Papildus Būvniecības valsts kontroles birojs kā iestāde, kas ved Reģistru, ir tiesīga pieprasīt citus dokumentus kas apliecina iesniegumā norādīto ziņu patiesumu, piemēram, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, atbilstoši Noteikumu 9. punktam.
Otrkārt, noteikumu projekta (3., 5., 7. un 8. punkts) saskaņo Likuma nosacījumus par tiešsaistes iesniegumu iesniegšanu un precizē iesniegumu izskatīšanas termiņus. Tas nozīmē, ka visus iesniegumus varēs iesniegt Reģistrā, izmantojot elektroniskajā pakalpojumā pieejamos elektroniskās identifikācijas un parakstīšanas rīkus. Šāds tehniskais risinājums veicina vienotu dokumentu aprites plūsmu Reģistrā un būtiski atvieglo pārvaldnieku darbības Reģistrā ne tikai iesniedzot iesniegumus, bet arī saziņu ar Reģistru.
Noteikumu projekta 3. punkts precizē gadījumus, kad pārvaldniekam ir jāaktualizē Reģistrā iekļautā informācija par darbiniekiem vai pārvaldāmajām mājām.
Savukārt noteikumu projekta 7.punkts precizē kārtību, kā no Reģistra tiek izslēgti pārvaldnieki, ja tie ir izslēgti no Uzņēmumu reģistra vai ir pārtraukuši saimniecisko darbību. Minētā kārtība nodrošinās savlaicīgu datu aktualizēšanu Reģistrā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Dzīvojamās mājas pārvaldnieks kā fiziska persona.
Ietekmes apraksts
Ikviena persona, kura sniedz dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumu un kurai nav atbilstošas kvalifikācijas varēs reģistrēties Reģistrā un kārtot mājas lietu Būvniecības informācijas sistēmā attiecīgajai dzīvojamai mājai, kurā tā ir pārvaldnieks.
Minētajām personām tiek atviegloti gan reģistrācijas noteikumi (attiecībā uz kvalifikācijas neesamību), gan dokumentu un informācijas iesniegšanas, aktualizācijas nosacījumi un veids, ņemot vērā, ka turpmāk visu dokumentāciju iesniedz un aizpilda elektroniski.
Minētajām personām tiek atviegloti gan reģistrācijas noteikumi (attiecībā uz kvalifikācijas neesamību), gan dokumentu un informācijas iesniegšanas, aktualizācijas nosacījumi un veids, ņemot vērā, ka turpmāk visu dokumentāciju iesniedz un aizpilda elektroniski.
Tiesiskā regulējuma ietekme uz administratīvo slogu ir pozitīva, t.i., samazinās laiks, kas nepieciešams dokumentu iesniegšanai, paātrinās informācijas aprite starp personu un iestādi, kas ved Reģistru.
Juridiskās personas
- Dzīvojamās mājas pārvaldnieks kā juridiska persona.
Ietekmes apraksts
Ikviena juridiska persona, kura sniedz pārvaldīšanas pakalpojumu un kurai nav darbinieku ar atbilstošu kvalifikāciju varēs reģistrēties Reģistrā un kārtot mājas lietu Būvniecības informācijas sistēmā attiecīgajai dzīvojamai mājai, kurā tā ir pārvaldnieks.
Minētajām personām tiek atviegloti gan reģistrācijas noteikumi (attiecībā uz kvalifikācijas neesamību), gan dokumentu un informācijas iesniegšanas, aktualizācijas nosacījumi un veids, ņemot vērā, ka turpmāk visu dokumentāciju iesniedz un aizpilda elektroniski.
Tiesiskā regulējuma ietekme uz administratīvo slogu ir pozitīva, t.i., samazinās laiks, kas nepieciešams dokumentu iesniegšanai, paātrinās informācijas aprite starp personu un iestādi, kas ved Reģistru.
Minētajām personām tiek atviegloti gan reģistrācijas noteikumi (attiecībā uz kvalifikācijas neesamību), gan dokumentu un informācijas iesniegšanas, aktualizācijas nosacījumi un veids, ņemot vērā, ka turpmāk visu dokumentāciju iesniedz un aizpilda elektroniski.
Tiesiskā regulējuma ietekme uz administratīvo slogu ir pozitīva, t.i., samazinās laiks, kas nepieciešams dokumentu iesniegšanai, paātrinās informācijas aprite starp personu un iestādi, kas ved Reģistru.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Grozījumi Noteikumos ir tehniska rakstura, tie būtiski nemaina esošo regulējumu un tiek veikti, lai salāgotu Noteikumu prasības ar Grozījumiem Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā uz kā pamata šie noteikumi ir izdoti un kuriem sabiedrības līdzdalība jau ir nodrošināta. Līdz ar to, šiem grozījumiem, atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 5. punktam sabiedrības līdzdalība nav nepieciešama.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi