Anotācija

Lai novērstu minēto neatbilstību un nodrošinātu tiesiskā regulējuma nepārtrauktību pēc 2026. gada 31. augusta, ir nepieciešams pārizdot Ministru kabineta noteikumus. Jaunajos noteikumos paredzams skaidri noteikt gan kārtību, gan prasības recepšu izrakstīšanai un uzglabāšanai, nodrošinot pilnīgu atbilstību Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likuma 36. panta pirmajā daļā noteiktajam deleģējumam.

Attiecībā uz pārējo zāļu izrakstīšanu un apriti, lai nodrošinātu, ka Ministru kabineta noteikumi ir izdoti, pamatojoties uz skaidru un visaptverošu likumdevēja pilnvarojumu, kā arī novērstu iespējamos riskus par ārējā normatīvā akta neatbilstību pilnvarojuma robežām, Saeima pieņēma grozījumu Ārstniecības likuma 60. pantā, kas stājās spēkā 2026. gada 29. jūlijā. Ar minēto grozījumu tika precizēts Ministru kabineta pilnvarojuma tvērums atbilstoši faktiskajai situācijai un noteikumu saturam, tādējādi nodrošinot skaidru tiesisko pamatu recepšu veidlapu izgatavošanas un uzglabāšanas, recepšu izrakstīšanas, uzglabāšanas un aprites kārtības noteikšanai, tostarp nosakot arī aptieku un valsts institūciju pienākumus recepšu veidlapu un recepšu apritē.

1) Lai nodrošinātu atbilstību Ārstniecības likuma 60.pantā Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likuma 36. panta pirmajā daļā noteiktajam pilnvarojumam, tiek pārizdoti Ministru kabineta noteikumi, precizējot to regulējuma tvērumu un saturu. Vienlaikus, ņemot vērā likuma grozījumus, noteikumu 1. punktā ir precizēts noteiktais regulējuma tvērums, nodrošinot skaidru un pilnīgu atbilstību Ārstniecības likumā un Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā noteiktajam pilnvarojumam un attiecīgo noteikumu saturam. Rezultātā tiek nodrošināta vienota, saprotama un ar spēkā esošo normatīvo regulējumu saskaņotas recepšu veidlapu izgatavošanas un aprites, recepšu izrakstīšanas un uzglabāšanas prasības un kārtības, kā arī aptieku un valsts institūciju pienākumus recepšu un recepšu veidlapu aprites nodrošināšanā, kā arī novērsti iespējamie interpretācijas riski (tehniski precizēts noteikumu projekta 1.punkts).

2) Noteikumu projektā papildus ir iekļautas Noteikumu Nr. 175 normas, kas tiek atsevišķi grozītas, ņemot vērā Veselības ministrijā iepriekš uzsākto grozījumu izstrādi minētajos noteikumos (TA lietas Nr.25-TA-586). Izvērtējot lietderības apsvērumus un kā arī nepieciešamību optimizēt normatīvo aktu izstrādes procesu un mazināt administratīvo slogu, ar jaunajiem noteikumiem apvienoti abi projekti.

3) Projektā paredzētā personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai nodrošinātu recepšu veidlapu aprites kontroli, recepšu izrakstīšanas tiesiskumu, zāļu un medicīnisko ierīču izsniegšanas drošumu, kā arī uzraudzības un kontroles funkciju īstenošanu veselības aprūpes un farmaceitiskās darbības jomā. Projektā noteiktā datu apstrāde tiek veikta, lai īstenotu normatīvajos aktos noteiktos valsts pārvaldes uzdevumus sabiedrības veselības aizsardzības jomā, novērstu recepšu viltošanu, neatļautu zāļu apriti, nepamatotu recepšu izmantošanu, kā arī nodrošinātu izsekojamību gadījumos, kad nepieciešama uzraudzības iestāžu iesaiste. Datu apstrāde tiek veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 6. panta 1. punkta c) un e) apakšpunktu, kā arī, ciktāl tiek apstrādāti veselības dati, 9. panta 2. punkta h) un i) apakšpunktu.

1. Pacienta dati - pacienta vārds, uzvārds, personas kods, kā arī ar izrakstīto recepti, diagnozi un ārstēšanu saistītā informācija tiek apstrādāta, lai nepārprotami identificētu personu, kurai recepte izrakstīta, nodrošinātu pareizu zāļu vai medicīnisko ierīču izsniegšanu, kompensācijas piemērošanu, kā arī receptes izrakstīšanas un izpildes izsekojamību un kontroli.
2. Personas dati par personu, kura iegādājas zāles - personas, kura iegādājas elektroniskajā receptē izrakstītās zāles, vārds, uzvārds un personas kods tiek apstrādāts, lai nodrošinātu zāļu izsniegšanas fakta izsekojamību, identificētu faktisko zāļu saņēmēju un novērstu elektronisko recepšu nepamatotu vai prettiesisku izmantošanu.
3. Ārstniecības personas dati - ārstniecības personas vārds, uzvārds, personas kods, specialitāte, reģistrācijas dati un informācija par darbavietu tiek apstrādāta, lai pārbaudītu tiesības izrakstīt receptes, nodrošinātu receptes saistību ar konkrētu ārstniecības personu, kā arī veiktu receptes izrakstīšanas tiesiskuma un pamatotības uzraudzību.
4. Pilnvaroto un atbildīgo personu dati - dati par personām, kuras saņem recepšu veidlapas, nodrošina to uzskaiti, glabāšanu, izsniegšanu vai kontroli, tiek apstrādāti, lai nodrošinātu recepšu veidlapu aprites drošību, atbildības noteikšanu un novērstu veidlapu nonākšanu nepiederošu personu rīcībā.
5. Dati par komisiju locekļiem un amatpersonām - komisiju locekļu, atbildīgo amatpersonu, izsniedzēju un saņēmēju identifikācijas dati tiek apstrādāti, lai dokumentētu lēmumu pieņemšanu, inventarizāciju, iznīcināšanu, pārbaudes un citus ar recepšu veidlapu vai recepšu apriti saistītus procesus, kā arī nodrošinātu kontroles un uzraudzības pasākumu pierādāmību.

4) Projektā paredzētie recepšu glabāšanas termiņi noteikti, ievērojot nepieciešamību nodrošināt farmaceitiskās darbības uzraudzību, zāļu aprites izsekojamību, kontroles institūciju funkciju izpildi, kā arī pacientu tiesību un sabiedrības veselības aizsardzību. Vienlaikus glabāšanas termiņi izvēlēti atbilstoši personas datu apstrādes glabāšanas ierobežojuma principam, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula), paredzot, ka personas dati tiek glabāti ne ilgāk, kā nepieciešams apstrādes nolūka sasniegšanai.
Atšķirīgi glabāšanas termiņi noteikti, ņemot vērā receptēs ietvertās informācijas sensitivitāti, zāļu aprites riskus un nepieciešamību nodrošināt efektīvu uzraudzību:
- īpašajām receptēm, uz kurām izrakstītas narkotiskās vai tām pielīdzinātās psihotropās zāles, noteikts piecu gadu glabāšanas termiņš, jo šādu zāļu apritei ir paaugstināts ļaunprātīgas izmantošanas un nelikumīgas aprites risks, kā arī nepieciešama ilgāka izsekojamības un kontroles nodrošināšana;
- pārējām īpašajām receptēm noteikts trīs gadu glabāšanas termiņš, kas ir pietiekams, lai nodrošinātu uzraudzības institūciju kontroles funkciju īstenošanu, strīdu izskatīšanu un recepšu aprites pārbaudi;
- parastajām receptēm noteikts viena gada glabāšanas termiņš, jo to uzraudzības un kontroles nepieciešamība ir mazāka, un ilgāka glabāšana nav samērīga ar personas datu minimizācijas un glabāšanas ierobežojuma principu;
- Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā izrakstītām receptēm noteikts trīs gadu glabāšanas termiņš, lai nodrošinātu pārrobežu recepšu aprites pārbaudāmību un kompetento institūciju sadarbību.

Nacionālais veselības dienests un Veselības inspekcija regulāri konstatē pārkāpumus papīra formāta recepšu izrakstīšanā – bieži sastopami gadījumi, kad receptes izraksta ārstniecības personas, kurām nav tiesību to darīt, kā arī gadījumi, kad narkotiskās un psihotropās zāles, tiek izrakstītas uz citas personas vārda. Tāpat konstatēti gadījumi, kad pacientam nav ambulatorās pacienta medicīniskās kartes vai tajā nav ierakstu par visām izrakstītajām zālēm, tiek izrakstītas zāles apjomos, kas būtiski pārsniedz lietošanas instrukcijā noteiktās devas, vai psihotropās zāles tiek izrakstītas nepamatoti. Nepamatota vai nekontrolēta šo zāļu aprite var radīt narkotiku nelegālu tirgu, pieaugošu atkarību skaitu, pārdozēšanas un nāves gadījumus. Receptēm, kas izrakstītas papīra formātā šo kontroli nodrošināt ir daudz grūtāk un šādu situāciju dēļ ir nepieciešams ierobežot papīra recepšu veidlapu apriti. 
Apgrozībā joprojām atrodas ievērojams skaits papīra formāta recepšu – Nacionālā veselības dienesta sniegtie dati liecina, ka 2025. gadā kopumā atprečotas aptuveni 418 tūkstoši papīra receptes. Lai uzlabotu recepšu izrakstīšanas procesa pārskatāmību un efektivitāti, kā arī ņemot vērā kaimiņu valstu praksi (piemēram, Lietuvā, kur narkotiskās un psihotropās zāles tiek izrakstītas tikai elektroniski), nepieciešams pārskatīt papīra formāta recepšu izrakstīšanas un aprites kārtību, pārejot uz e-recepti kā primāro izrakstīšanas veidu. E-recepte ļauj identificēt, kurš ārsts izrakstījis zāles, pārbaudīt, vai pacientam jau nav līdzīgas receptes, kontrolēt devas un biežumu, kā arī ātri atklāt aizdomīgus gadījumus.
Ierobežojumi ir vērsti nevis pret pacientiem, bet uz to, lai pasargātu viņus no atkarības un pārdozēšanas, novērstu krāpšanu un nodrošinātu caurspīdīgu, kontrolējamu zāļu apriti.

1) Noteikta jauna kārtība, paredzot, ka narkotisko un psihotropās zāles, arī zāles, kuras Zāļu valsts aģentūra ir atzinusi par narkotiskiem analgētiskiem līdzekļiem, izraksta tikai uz īpašās elektroniskās receptes - attiecīgi precizēts noteikumu 3.2.apakšpunkts. Ar minēto prasību nodrošinās stingrāku izrakstīto recepšu uzskaiti un izsekojamību, samazinot ļaunprātīgas izmantošanas un atkarības risku, vienlaikus elektroniskā recepšu sistēma atvieglos datu apmaiņu starp ārstniecības personām un uzraugošajām institūcijām, nodrošinot efektīvāku uzraudzību un analīzi.
Projekta 3.2. apakšpunktā īpašās elektroniskās receptes izmantošana paredzēta vairākām zāļu un medicīnisko ierīču kategorijām.
Saskaņā ar Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likuma 3. panta trešās daļas 2. un 3. punktu II sarakstā ietilpst ļoti bīstamās narkotiskās vielas un tām pielīdzinātās psihotropās vielas, kuras atļauts izmantot medicīniskiem un zinātniskiem mērķiem, savukārt III sarakstā ietilpst bīstamās psihotropās vielas, kuras var tikt izmantotas ļaunprātīgos nolūkos. Līdz ar to uz zālēm, kuru sastāvā ir II vai III sarakstā iekļautās vielas, attiecas Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likuma 36. panta pirmajā daļā noteiktās prasības.
Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likuma 36. panta pirmā daļa noteic, ka II un III sarakstā iekļautās vielas un zāles pacientam izsniedz tikai pret recepti, kas izrakstīta atbilstoši normatīvajiem aktiem par recepšu izrakstīšanu, vienlaikus pilnvarojot Ministru kabinetu noteikt prasības un kārtību, kādā receptes izraksta un uzglabā. Tādējādi likumā noteiktais pilnvarojums attiecas uz tādu recepšu izrakstīšanas prasību noteikšanu, kas piemērojamas zālēm, kuru sastāvā ir II vai III sarakstā iekļautās vielas, tostarp nosakot īpašas prasības šo zāļu recepšu veidam, apritei un izsekojamībai.
Attiecībā uz narkotiskajām un psihotropajām zālēm, kā arī zālēm, kuras Zāļu valsts aģentūra atzinusi par narkotiskiem analgētiskiem līdzekļiem, regulējums ir vērsts uz pastiprinātas aprites kontroles, recepšu izsekojamības un uzraudzības nodrošināšanu. Savukārt zālēm, kuras satur noteikumu 7. pielikumā minētās vielas, kā arī kompensējamām zālēm un medicīniskajām ierīcēm īpašās elektroniskās receptes izmantošana saglabāta, lai nodrošinātu vienotu recepšu apriti, efektīvu uzraudzību un kompensācijas sistēmas administrēšanu.

Vienlaikus projekta 69.punkts paredz noteikt pārejas periodu narkotisko vai tām pielīdzināto psihotropo zāļu saņemšanai, kas izrakstītas uz īpašās receptes veidlapas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir derīgas trīs mēnešus no to izrakstīšanas dienas. Savukārt šis nosacījums neattiecas uz šo noteikumu 56. punktā minētajām zālēm, kas satur šo noteikumu 7. pielikuma 7. punktā minētās vielas, jo šo zāļu receptes derīguma termiņš ir septiņas dienas.
Šāds pārejas regulējums ir nepieciešams, lai nodrošinātu tiesisko skaidrību un nepārtrauktību pārejā no papīra īpašajām receptēm uz īpašajām elektroniskajām receptēm, vienlaikus novēršot situācijas, kurās līdz noteikumu spēkā stāšanās dienai likumīgi izrakstītas receptes zaudētu derīgumu vai rastos neskaidrības par to izmantošanas termiņu. Vienlaikus tiek saglabāta līdzšinējā pieeja attiecībā uz zālēm ar augstāku risku, kurām recepšu derīguma termiņš arī turpmāk ir īsāks, tādējādi nodrošinot samērīgu kontroli pār šo zāļu apriti.

2) Tehniski precizētas atsevišķas normas, akcentējot uzsvaru uz tām ārstniecības personām, kuras ir tiesīgas izrakstīt receptes - attiecīgi veikti grozīts līdzšinējo noteikumu 7., 9. punkts, skaidrāk nosakot atbildīgo personu loku un novēršot iespējamu normu interpretācijas neviennozīmību praksē.

3) Ar noteikumu projektu precizēts 16.punkts, paredzot, ka Nacionālais veselības dienests, izsniedzot ārstniecības iestādes pieprasījuma recepšu veidlapas, būs tiesīgs noteikt izsniedzamo recepšu veidlapu daudzumu. Plānots, ka šis recepšu skaits tiks aprēķināts pēc iepriekšējā periodā (iepriekšējais ceturksnis) izrakstīto papīra recepšu skaita, piemērojot koeficientu 0.7, vai pamatojoties uz iesniegto pieprasījumā norādīto recepšu veidlapu vajadzību pamatojumu, ar tiesībām Nacionālajam veselības dienestam šo daudzumu pārskatīt, ja konstatētas būtiskas atšķirības, nepamatots pieprasījums vai izmaiņas ārstniecības iestādes darbības apjomā. 
Saglabāta nemainīta līdzšinējā prasība, ka Nacionālais veselības dienests izsniedz recepšu veidlapas, pamatojoties uz ārstniecības iestādes recepšu pieprasījumu, kurā norāda ārstniecības iestādes rekvizīti, pieprasījuma datums, numurs, recepšu veidlapu veids, skaits un recepšu veidlapu vajadzības pamatojums. Tāpat tiek saglabāts īpašo recepšu veidlapu pieprasījums derīgums un glabāšanas termiņš Nacionālajā veselības dienestā - īpašo recepšu pieprasījumu dienestā glabā trīs gadus, savukārt parasto recepšu veidlapu pieprasījumu – vienu gadu. Recepšu veidlapu pieprasījumu glabāšanas termiņš noteikts, ievērojot nepieciešamību nodrošināt recepšu veidlapu aprites izsekojamību, kontroli pār izsniegto recepšu veidlapu apjomu, kā arī iespēju pārbaudīt ārstniecības iestāžu pieprasījumu pamatotību un atbilstību normatīvo aktu prasībām. Ilgāks glabāšanas termiņš īpašo recepšu veidlapu pieprasījumiem (trīs gadi) pamatots ar šo veidlapu īpašo tiesisko režīmu un paaugstinātu uzraudzības nepieciešamību, savukārt parasto recepšu veidlapu pieprasījumiem noteiktais viena gada glabāšanas termiņš ir pietiekams attiecīgā apstrādes nolūka sasniegšanai. Tādējādi glabāšanas termiņi noteikti samērīgi, ievērojot personas datu apstrādes glabāšanas ierobežojuma principu, un personas dati netiek glabāti ilgāk, nekā nepieciešams attiecīgo nolūku sasniegšanai.

4) Ņemot vērā plānoto recepšu veidlapu aprites ierobežošanu, paredzēta to izrakstīšana tikai ārkārtas gadījumos, ja novēroti ilgstoši E-veselības sistēmas darbības traucējumi, taču pacientam zāles ir steidzami nepieciešamas, kā arī gadījumos, kad pacients ārstējošo ārstu ir informējis, ka recepti izmantos Eiropas Savienības dalībvalstī, kādā Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā, ar kuru nav nodrošināta Latvijā izsniegto e-recepšu pārrobežu apmaiņa. Veicinot recepšu digitalizāciju, ar projektu tiek mainīts līdzšinējais regulējums, nosakot, ka zāles uz recepšu veidlapām vairs netiks izrakstītas individuāli kompensējamās zāles atbilstoši noteiktajai kompensācijas kārtībai un personām, kas nav reģistrētas Fizisko personu reģistrā, kas nodrošinās vienotu un pārskatāmu recepšu apriti arī šādos gadījumos (precizēts noteikumu 14., 16., 29., 30., 42. un 65. punkts).

5) Noteikumu projekts paredz ieviest regulējumu zāļu izrakstīšanai personīgai lietošanai (Recipe pro me). Regulējums nosaka kārtību, kādā ārsts vai ārsta palīgs (feldšeris), kurš nestrādā ārstniecības iestādē, bet kuram Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā ir derīgs reģistrācijas termiņš darbam profesijā, var izrakstīt zāles personīgai lietošanai.
Lai nodrošinātu šādu recepšu izrakstīšanas uzskaiti un kontroli, Veselības inspekcija attiecīgajai personai Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā kā darba vietu norāda "Recipe pro me", neatspoguļojot to reģistra publiskajā daļā. Projekts nosaka arī ierobežojumus šādu recepšu izrakstīšanai – ārsts 12 mēnešu periodā var izrakstīt ne vairāk kā 50 parastās receptes, savukārt ārsta palīgs (feldšeris) – ne vairāk kā 30 receptes, un zāles drīkst izrakstīt tikai viena mēneša patēriņam.
Papildus tiek noteikta kārtība jaunu recepšu veidlapu saņemšanai, paredzot, ka persona var saņemt jaunas veidlapas, nododot neizlietotās vai nederīgās receptes Nacionālajam veselības dienestam. Šāda pieeja nodrošina kontrolētu recepšu apriti un novērš dubultas recepšu izmantošanas risku. Tādējādi piedāvātais regulējums nodrošina skaidru pāreju uz jauno recepšu veidlapu izmantošanu, vienlaikus saglabājot samērīgu un praksē piemērojamu kārtību personām, kurām recepšu veidlapas jau ir izsniegtas.
Regulējums paredz arī kārtību, kādā Nacionālais veselības dienests izsniedz parastās recepšu veidlapas šīm ārstniecības personām, kā arī informācijas apriti starp iesaistītajām institūcijām, lai nodrošinātu uzraudzību un recepšu aprites caurskatāmību.
Lai nodrošinātu pakāpenisku pāreju uz jauno regulējumu, paredzēts noteikt pārejas periodu (projekta 70. un 71.punkts). Pārejas periodā ārstiem un ārsta palīgiem (feldšeriem), kuri nestrādā ārstniecības iestādē, tiek saglabāta iespēja izrakstīt zāles personīgai lietošanai uz parastās receptes veidlapas, ievērojot noteiktos kvantitatīvos ierobežojumus. Vienlaikus noteikts, ka šīs personas zāles personīgai lietošanai var izrakstīt uz parastās receptes veidlapas, kas iespiestas no 2026. gada 1. septembra, savukārt līdz šim noteiktajam datumam minētajām personām izsniegtajām recepšu veidlapām, saglabājas derīgums, tādējādi nodrošinot regulējuma praktisku piemērošanu un recepšu veidlapu aprites nepārtrauktību.
Ar darba vietu "Recipe pro me" saprot īpašu atzīmi Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā, kas tiek piešķirta ārstam vai ārsta palīgam (feldšerim), kurš nav nodarbināts ārstniecības iestādē, bet kuram ir derīga profesionālā reģistrācija un tiesības praktizēt. Tas ir tehnisks un administratīvs statuss reģistrā, kas ļauj ārstniecības personai izrakstīt receptes tikai sev, ko piešķir Veselības inspekcija, lai nodrošinātu:
- recepšu izrakstīšanas tiesību kontroli,
- korektu izrakstītāja identificēšanu recepšu apritē un veselības informācijas sistēmā.
Šī atzīme nozīmē, ka:
- ārstniecības personai nav faktiska darba devēja ārstniecības iestādes,
- reģistrā kā "darba vieta" tiek norādīts "Recipe pro me", lai E-veselības sistēmā būtu iespējams identificēt personu kā receptes izrakstītāju un aptiekā saņemto papīra receptes veidlapu elektronizēt,
- šī atzīme dod tiesības izrakstīt zāles tikai personīgai lietošanai, nevis pacientiem,
- informācija par "Recipe pro me" netiek attēlota reģistra publiskajā daļā.
Aptiekas informāciju par uz papīra receptes veidlapas izrakstīto recepšu atprečošanu nodod vienotajai veselības nozares elektroniskajai informācijas sistēmai, norādot "Recipe pro me" kā ārstniecības iestādes identifikatoru, tādējādi nodrošinot recepšu aprites uzskaiti un pārraudzību arī E-veselības sistēmā.

6) Ņemot vērā pāreju uz elektronisko recepšu sistēmu kā primāro zāļu izrakstīšanas veidu, Noteikumu projekta ietvaros kā neaktuāls netiek pārņemts Noteikumu Nr. 175 26. punkts, kas regulē vairākkārt izmantojamo papīra recepšu apriti un uzglabāšanu.
Minētā norma paredz detalizētu kārtību, kādā tiek organizēta papīra receptes fiziskā aprite starp pacientu un aptieku, tostarp receptes glabāšanu, nodošanu, kā arī informācijas uzskaiti par daļēji izsniegtām zālēm. Tomēr, ieviešot e-receptes sistēmu, šie procesi tiek nodrošināti elektroniski, centralizēti un automātiski, tādējādi:
- tiek novērsta nepieciešamība pēc papīra dokumentu fiziskas aprites un uzglabāšanas;
- tiek nodrošināta pilnīga un reāllaika informācijas pieejamība par izrakstītajām un izsniegtajām zālēm;
- tiek būtiski samazināts risks datu zudumam, viltojumiem vai neatbilstošai recepšu izmantošanai;
- tiek nodrošināta efektīvāka uzraudzība un kontrole no institūciju puses, tai skaitā no Veselības inspekcijas.
Papildus jāņem vērā, ka papīra recepšu, īpaši vairākkārt izmantojamo recepšu, aprite praksē ir saistīta ar augstākiem pārkāpumu riskiem, tostarp nepilnīgu uzskaiti, neatbilstošu glabāšanu un iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu. Elektroniskā sistēma šos riskus būtiski mazina, nodrošinot caurskatāmību un izsekojamību visā zāļu aprites ciklā.
Līdz ar to norma, kas regulē vairākkārt izmantojamo papīra recepšu apriti, vairs neatbilst aktuālajai praksei un normatīvā regulējuma attīstības virzienam, un tās nepārņemšana ir pamatota ar nepieciešamību vienkāršot regulējumu, novērst dublējošas normas un veicināt pilnīgu pāreju uz elektronisku risinājumu izmantošanu.

7) Ar noteikumu projektu papildināti 33. un 34. punkti, tiek skaidri nostiprināta prasība ārstniecības personai receptes izrakstīšanas pamatotību norādīt medicīniskajā dokumentācijā atbilstoši pacienta diagnozei.
Šādas prasības ieviešana ir būtiska, lai stiprinātu kontroli pār narkotisko un psihotropo zāļu apriti, ņemot vērā to paaugstināto ļaunprātīgas izmantošanas un neatbilstošas izrakstīšanas risku. Praksē konstatētie pārkāpumi liecina, ka ne vienmēr tiek nodrošināta pietiekama izrakstīšanas pamatotības dokumentēšana, kas apgrūtina uzraudzības iestāžu darbu un samazina iespējas izvērtēt konkrētās terapijas atbilstību pacienta veselības stāvoklim.
Nosakot pienākumu dokumentēt īpašās receptes izrakstīšanas pamatojumu:
- tiek nodrošināta izsekojamība starp diagnozi un nozīmēto terapiju;
- tiek stiprināta ārstniecības personu profesionālā atbildība par pieņemtajiem lēmumiem;
- tiek radīti priekšnosacījumi efektīvākai uzraudzībai no Veselības inspekcija puses;
- tiek mazināts risks nepamatotai narkotisko un psihotropo zāļu izrakstīšanai.
Vienlaikus prasība neveido jaunu administratīvo slogu, bet precizē jau pastāvošu labas medicīniskās prakses principu – jebkuras nozīmētās terapijas pamatotību sasaistīt ar pacienta diagnozi un to atbilstoši atspoguļot medicīniskajā dokumentācijā.
Līdz ar to grozījums veicina caurskatāmāku, drošāku un profesionāli pamatotu zāļu izrakstīšanas praksi, īpaši attiecībā uz paaugstināta riska zāļu grupām.

Šobrīd zobārstam, rezidentiem un ārstiem stažieriem nav tiesību izrakstīt zāļu receptes. Latvijas Zobārstu asociācija un Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte ir norādījusi, ka zobārsti ir apguvuši pilnu apmācību ciklu klīniskajā farmakoloģijā un pierādījuši savas zināšanas, sekmīgi nokārtojot valsts pārbaudījuma gala eksāmenu mutvārdu (teorētiskajā) sadaļā, kā arī, praktiskajā- receptūras izrakstīšanā, lai izrakstītu gan parastos, gan stingrās uzskaites recepšu medikamentus. Ārsts un zobārsts ir divas atšķirīgas, patstāvīgas profesijas. 
Pacienta ārstniecību var veikt gan ārsts stažieris, proti, ārsts, kas nav sertificēts specialitātē un strādā sertificēta ārsta vadībā, gan rezidents – pēcdiploma apmācībā esošs ārsts, kas specializējas kādā ārsta specialitātē. Gan ārsti rezidenti, gan ārsti stažieri ir ārsti vai zobārsti (ārstniecības personas), kas ieguvuši izglītību ārsta vai zobārsta profesijā un ir reģistrēti Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā, kā arī strādā  ārstniecības iestādē, neatkarīgi rezidentūras programmas apguves bāzes ārstniecības iestādē vai ārstniecības iestādē, kurā ir rotācijas ciklā.
Esošajai specialitātei "narkologs" ir mainīts nosaukums uz "atkarību psihiatrs", vienlaikus "narkologa" specialitātes nosaukums tiek saglabāts tiem, kuri šo specialitāti ir ieguvuši iepriekš (Ministru kabineta 2024.gada 24.septembra noteikumu Nr. 617 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu" 2.90. sadaļa un 647., 648. punkti).

1) Ar noteikumu projektu tiek papildināts spēkā esošais regulējums, paredzot, ka arī zobārsti ir tiesīgi izrakstīt zāļu receptes (projekta 33., 35. un 58. punkts), tādējādi paplašinot to ārstniecības personu loku, kuras savas profesionālās kompetences ietvaros var nodrošināt pacientiem nepieciešamo medikamentozo terapiju.
Minētais regulējums veicina savlaicīgu un nepārtrauktu ārstniecības procesu, nodrošinot, ka pacienti var saņemt nepieciešamos medikamentus tieši pie attiecīgā speciālista, neveidojot papildu administratīvu slogu vai nepieciešamību vērsties pie citas ārstniecības personas gadījumos, kad tas nav medicīniski pamatoti.
Vienlaikus zobārstu tiesības izrakstīt zāles ir īstenojamas tikai to profesionālās kompetences ietvaros, nodrošinot atbilstību diagnozei un ārstēšanas plānam, kā arī ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz recepšu izrakstīšanu un zāļu apriti.

2) Ar noteikumu projektu 36. punktā tiek precizēts, ka rezidenti un ārsti stažieri, kuriem Ārstniecības personu reģistrā ir reģistrēta darba vieta, ir tiesīgi izrakstīt receptes sertificēta speciālista vadībā.
Šāds regulējums nodrošina ārstniecības procesa nepārtrauktību un efektivitāti, vienlaikus saglabājot atbilstošu profesionālo uzraudzību pār mazāk pieredzējušu ārstniecības personu pieņemtajiem lēmumiem. Sertificēta speciālista iesaiste garantē, ka recepšu izrakstīšana atbilst pacienta diagnozei, klīniskajām vadlīnijām un drošas farmakoterapijas principiem. Vienlaikus tiek nodrošināts skaidrs atbildības sadalījums, jo rezidenti un ārsti stažieri darbojas savas apmācības ietvaros, bet galīgā profesionālā atbildība par ārstniecības procesa kvalitāti un pamatotību saglabājas sertificētam speciālistam.
Papildus šāds risinājums veicina jauno speciālistu praktisko iemaņu attīstību kontrolētā vidē, vienlaikus mazinot riskus, kas varētu rasties nepietiekamas pieredzes dēļ, īpaši zāļu izrakstīšanas jomā.

3) Ņemot vērā, ka specialitātei "narkologs" ir mainīts nosaukums uz "atkarību psihiatrs", ar noteikumu projektu tiek precizēts 36. un 46. punkts. Vienlaikus regulējumā tiek saglabāta atsauce uz specialitātes nosaukumu "narkologs" attiecībā uz ārstniecības personām, kuras šo specialitāti ieguvušas iepriekš, tādējādi nodrošinot tiesisko pēctecību un novēršot iespējamu tiesisko nenoteiktību.
Šāda pieeja garantē skaidru un nepārprotamu normu piemērošanu praksē, vienlaikus respektējot jau iegūto profesionālo kvalifikāciju un nodrošinot nepārtrauktību ārstniecības personu tiesībās un pienākumos.

4) Ar projektu precizēta 47. punkta redakcija, paplašinot speciālistu loku psihotropo un narkotisko analģētisko līdzekļu izrakstīšanai ārstēšanas kursam līdz 3 mēnešiem ar algologu, kam sāpju mazināšanai  pacientiem noteiktos gadījumos ir būtiski izrakstīt minētās zāles ārstēšanas kursam līdz 3 mēnešiem.
Vienlaikus 47. punktā minētajiem speciālistiem pacientu ārstēšanai prakses ietvaros nepieciešami ne tikai kompensējamie, bet arī nekompensējamie psihotropie vai narkotiskie analgētiskie līdzekļi ārstēšanas kursam līdz trim mēnešiem. Līdz ar to 47. punkts tiek precizēts, nosakot, ka psihiatrs, narkologs, neirologs, algologs un ģimenes ārsts var izrakstīt recepti psihotropo zāļu (izņemot šo noteikumu 46. punktā minēto gadījumu) un narkotisko analgētisko līdzekļuiegādei ārstēšanas kursam līdz 3 mēnešiem, neatkarīgi no tā, vai zāles ir kompensējamas vai nav. Tas atvieglos receptes izrakstīšanas un zāļu saņemšanas procesu gan minētajām ārstniecības personām, gan pacientiem un uzlabos terapijas nozīmēšanas efektivitāti.

Ar noteikumu projektu pilnveidotas 3.pielikumā esošās recepšu aizpildīšanas prasības, jo spēkā esošais regulējums ne visos gadījumos ir viennozīmīgi piemērojams visiem recepšu izrakstīšanas veidiem un praksē var radīt interpretācijas neskaidrības.
Precizējumi veikti, lai nodrošinātu skaidru un vienveidīgu prasību piemērošanu, kā arī pielāgotu tās faktiskajai recepšu izrakstīšanas kārtībai, tostarp ņemot vērā elektronisko recepšu izmantošanu. Tas veicina korektu datu norādi, samazina kļūdu risku un uzlabo recepšu aprites caurskatāmību.

1) Ar noteikumu projektu tiek pilnveidotas 3. pielikumā noteiktās recepšu aizpildīšanas prasības attiecībā uz personas datu norādīšanu jaundzimušajiem, ārzemniekiem un personām ar nedrošu personas identifikatoru.
Precizējumi veikti, lai nodrošinātu vienotu, skaidru un praksē piemērojamu kārtību šādos gadījumos, mazinot interpretācijas iespējas un kļūdu risku personas datu norādīšanā, kā arī veicinot korektu pacientu identificēšanu un recepšu izpildes procesu.

2) Ar noteikumu projektu tiek precizēts 3. pielikuma 5. punkts, svītrojot prasību norādīt izrakstīto zāļu daudzuma saīsinājumus pilienos un darbības vienību skaitā.
Minētais precizējums veikts, lai vienkāršotu recepšu aizpildīšanas prasības, mazinātu nevajadzīgu detalizācijas pakāpi un samazinātu kļūdu risku, vienlaikus saglabājot pietiekamu informācijas apjomu drošai un korektai zāļu izsniegšanai.

3) Ar noteikumu projektu tiek precizēts 3. pielikuma 14. punkts, paredzot, ka uz vienas receptes izrakstāms tikai viens medikaments, norādot tā nosaukumu vai starptautiski nepatentēto nosaukumu (SNN).
Minētais precizējums nodrošina skaidrību recepšu izrakstīšanā un izpildē, novērš iespējamas interpretācijas atšķirības, kā arī mazina kļūdu risku zāļu izsniegšanas procesā, īpaši gadījumos, kad vienā receptē varētu tikt norādīti vairāki medikamenti.

4) Ar noteikumu projektu kā neaktuāls tiek svītrots 3. pielikuma 17. punkts, kas līdz šim regulēja farmaceita vai farmaceita asistenta rīcību vairākkārt izmantojamas papīra receptes atprečošanas gadījumā.
Minētā norma zaudējusi aktualitāti, ņemot vērā pāreju uz elektronisko recepšu apriti, kur vairākkārtējas izsniegšanas uzskaite un kontrole tiek nodrošināta elektroniski. Līdz ar to vairs nav nepieciešams regulēt attiecīgos procesus papīra recepšu kontekstā.
Svītrojums vienkāršo regulējumu, novērš dublējošas un praksē vairs nepiemērojamas normas, kā arī nodrošina atbilstību aktuālajai recepšu izrakstīšanas un izpildes kārtībai.

Ar noteikumu projektu aktualizēts 4.pielikums par zālēm, kuras uz parastās receptes veidlapas drīkst izrakstīt ārstēšanas kursam.
Minētais grozījums nodrošina, ka recepšu izrakstīšana atbilst mūsdienu klīniskajai praksei un farmakoterapijas vadlīnijām, vienlaikus palielinot skaidrību ārstniecības personām un mazinot kļūdu risku recepšu izpildē. Tas arī sekmē efektīvāku uzraudzību un atbilstību normatīvajam regulējumam par zāļu izrakstīšanu.

9) Ar noteikumu projektu tiek precizēts  4. pielikums: 4.1. apakšpunkts papildināts ar starptautisko klasifikatoru G02BB01, savukārt 7.1. apakšpunktā kā neaktuāla svītrota atsauce uz alkaloīdiem (N02CA).
Minētie grozījumi aktualizē un saskaņo pielikuma saturu ar spēkā esošo zāļu klasifikāciju, nodrošinot precīzu, skaidru un vienveidīgu recepšu izrakstīšanas praksi, kā arī atvieglojot ārstniecības personu darbu un uzraudzības institūciju kontroli.