Anotācija (ex-ante)

22-TA-875: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Attīstības plānošanas dokuments
Apraksts
Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”  (turpmāk – likumprojekts) tika izstrādāts, lai īstenotu 2020.gada 28.jūlijā Ministru kabinetā izskatītajā un 30.jūlijā Ministru kabinetā apstiprinātajā “Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plānā 2020.–2022.gadam” (turpmāk – Alkoholisma mazināšanas plāns) noteikto 2.3.pasākumu (MK rīkojumu Nr. 412, prot. Nr. 46 49. §), kas paredz aizliegt cenu un atlaižu reklāmu alum un vīnam televīzijā un radio, tādējādi samazinot alkoholisko dzērienu patēriņu sabiedrībā. 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir aizliegt cenu un atlaižu reklāmu alum un vīnam televīzijā un radio, kas šobrīd nav aizliegta, tādējādi samazinot gan kopējo alkoholisko dzērienu patēriņu, gan riskantu alkoholisko dzērienu patēriņu sabiedrībā, vienlaikus pasargājot arī jauniešus no reklāmas negatīvās ietekmes.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Pārmērīga alkohola lietošana ir viens no galvenajiem riska faktoriem pasaulē, kas negatīvi ietekmē iedzīvotāju veselību un apdraud arī apkārtējo cilvēku veselību un drošību. Alkoholisma mazināšanas plāns iezīmēja virkni izaicinājumu, kas būtu jārisina, lai mazinātu alkohola kaitējumu sabiedrības veselībai kopumā. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (turpmāk – SPKC) veiktajiem aprēķiniem reģistrētais absolūtā alkohola patēriņš 2020. gadā, neieskaitot ārvalstu tūristu alkoholisko dzērienu eksportu, kopš 2017.gada pakāpeniski palielinās un sasniedzis 12,1 litru absolūtā alkohola (2019. gadā – 11,6 litri). [1] Atbilstoši PVO 2018. gadā apkopotajiem datiem Latvijas rādītājs attiecībā uz reģistrētā alkohola patēriņu uz vienu iedzīvotāju (11,1 absolūtā alkohola litrs) pārsniedz PVO Eiropas valstu vidējo rādītāju (9,8 litri).[2] Saskaņā ar OECD “Health at a glance 2020”[3] ziņojumu iekļauto informāciju par 27 Eiropas Savienības (turpmāk - ES27) dalībvalstīm un patēriņa datiem par 2018.gadu vai tuvāko gadu, Latvijas rādītājs 12,6 litri (2017.gads) krietni pārsniedz ES27 vidējo rādītāju (10 litri). Arī riskanta alkohola patēriņš Latvijas iedzīvotāju vidū ir salīdzinoši augsts, jo saskaņā ar 2018.gada pētījuma datiem pēdējā gada laikā riskanto un pārmērīgo alkohola lietotāju īpatsvars  (darbspējas vecumā 15-64 gadi) bija 40%[4], pārsniedzot PVO Eiropas reģiona valstu vidējo riskanto un pārmērīgo alkohola lietotāju īpatsvaru  - 30,4%[5]. Vienlaikus alkohola lietošana jauniešu vidū joprojām ir plaši izplatīta, jo saskaņā ar 2020. gada ESPAD (Atkarību izraisošo vielu lietošanas paradumi un tendences skolēniem) pētījuma datiem  gan 2015.gada, gan 2020. gadā alkoholu vismaz reizi pamēģinājuši 89% 15 gadus veco jauniešu [6].
Alkoholisko dzērienu reklāmas ietekme, īpaši tās reklāmas, kas ir tradicionālajos medijos, ir plaši pētīta un ir pierādīta tās negatīvā ietekme uz alkoholisko dzērienu patēriņu sabiedrībā, it īpaši jauniešu vidū. Eiropas Alkohola un veselības foruma ekspertu veiktā pētījumu pārskata[7] rezultāti norādīja, ka alkohola reklāma veicina alkohola lietošanas uzsākšanu jauniešu populācijā un palielina alkohola patēriņu to jauniešu vidū, kuri alkoholu jau ir lietojuši. Pētījumi liecina, ka visa veida alkoholisko dzērienu reklāma (televīzijā, drukātajos izdevumos, internetā, dažādos pasākumos utt.) palielina alkohola lietošanas biežumu jauniešu vidū.[8] Vairākos PVO izstrādātajos dokumentos - jaunajā rīcības plāna projektā “Rīcības plāns 2022.-2030.gadam, lai efektīvāk ieviestu “Globālo stratēģiju alkohola kaitīga patēriņa mazināšanai””[9], PVO izstrādātajās rekomendācijās neinfekcijas slimību mazināšanai[10], kā arī ziņojumā “Alkohola mārketings PVO Eiropas reģionā”[11] tiek norādīts,  ka alkoholisko dzērienu reklāmas ierobežojumu ieviešana ir izmaksu efektīvs veids alkohola radītā kaitējuma mazināšanai sabiedrībā un dalībvalstīm jābūt stingram, visaptverošam normatīvajam regulējumam, lai pasargātu bērnus un jauniešus no alkohola reklāmas negatīvās ietekmes. Vairākas Eiropas reģiona valstis jau ir ieviesušas stingru alkoholisko dzērienu regulējumu. Kā labas prakses piemēru var minēt Norvēģiju, kur alkoholisko dzērienu reklāma ir aizliegta televīzijā, radio un arī internetā[12], tādējādi aptverot visa veida mediju kanālus. Savukārt, Zviedrijā alkoholisko dzērienu reklāma ir pilnībā aizliegta televīzijā un radio[13].  Arī kaimiņvalstī Lietuvā ir noteikti stingri reklāmas ierobežojumi. Kopš 2018. gada Lietuvā alkoholisko dzērienu reklāma ir aizliegta pilnībā un tas attiecas ne tikai uz TV, radio, bet arī digitālajiem medijiem [14]. 2020.gada publikācijā, kurā tika vērtēts Lietuvas ieviestais regulējums alkohola kontroles politikas jomā, tika norādīts, ka mērķtiecīgas likumdošanas iniciatīvas ir bijis efektīvs instruments alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanai, tādējādi ļāvuši Lietuvai strauji samazināt savus alkoholisko dzērienu patēriņa rādītājus, kas vienu brīdi PVO Eiropas valstu vidū bija visaugstākie[15].
Vienlaikus SPKC 2020. gada pētījuma “Atkarību izraisošo vielu lietošana iedzīvotāju vidū” [16] dati par sabiedrības atbalstu jaunām iniciatīvām alkohola politikas jomā liecina, ka 69 % Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka alkohola reklāma ir jāaizliedz vispār. Savukārt 66% respondentu uzskata, ka ir jāaizliedz reklamēt alkoholisko dzērienu speciālos piedāvājumus un alkoholisko dzērienu izpārdošanas.
Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī lai mazinātu alkoholisko dzērienu patēriņu sabiedrībā un pasargātu jauniešus no alkoholisko dzērienu reklāmas negatīvās ietekmes, Veselības ministrija ir izstrādājusi šo likumprojektu. Lai noteiktu visaptverošus alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmas un mārketinga ierobežojumus (ne tikai TV un radio, bet arī internetā, kinoteātros, patērētājiem paredzētos drukātājos materiālos utml.), Veselības ministrija paralēli ir izstrādājusi un virza likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” [22-TA-888][17].


[1] Reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš. 2005.-2020.gadā. - https://www.spkc.gov.lv/lv/media/15291/download
[2] Alcohol consumption, harm and policy response fact sheets for 30 European countries , WHO - https://www.euro.who.int/__data/assets/pdf_file/0005/393107/achp-fs-eng.pdf
[3] OECD. Health at a Glance, 2020 - https://www.oecd.org/health/health-at-a-glance-europe/
[4] SPKC. Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums. (Lietojuši 6 alkohola devas vienā iedzeršanas reizē) -http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/title_file/Latvijas_iedziv_veselibu_ietekmejoso_paradumu_petijums_2018_Zinojums.pdf
[5] Alcohol consumption, harm and policy response fact sheets for 30 European countries , WHO - https://www.euro.who.int/__data/assets/pdf_file/0005/393107/achp-fs-eng.pdf
[6] ESPAD 2019: atkarību izraisošo vielu lietošanas paradumi un tendences skolēnu vidū. Pētījuma gala ziņojums, SPKC - https://www.spkc.gov.lv/lv/media/6109/download
[7]Eiropas Alkohola un Veselības foruma zinātnieku grupas pārskats par alkohola mārketinga ietekmi uz alkohola patēriņu. Science Group of the European Alcohol and Health Forum, 2009:17.
[8]Gordon R. et al. The impact of alcohol marketing on youth drinking behavior: a two-stage cohort study. Alcohol. 2010; 45: 470–480.
[9]Working document for development of an action plan to strengthen implementation of the Global Strategy to Reduce the Harmful Use of Alcohol- https://www.who.int/docs/default-source/alcohol/action-plan/for-web-working-document-for-action-plan.pdf?sfvrsn=1754d27a_0
[10] https://www.who.int/ncds/management/WHO_Appendix_BestBuys_LS.pdf
[11]Alcohol marketing in the WHO European Region. (2020) - https://apps.who.int/iris/bitstream/handle/10665/336178/WHO-EURO-2020-1266-41016-55678-eng.pdf?sequence=1&isAllowed=y
[12] EUCAM. Norway - https://eucam.info/regulations-on-alcohol-marketing/norway/
[13] EUCAM. Sweden - https://eucam.info/regulations-on-alcohol-marketing/sweden/
[14] EUCAM. Lithuania - https://eucam.info/regulations-on-alcohol-marketing/lithuania/
[15] Review of the Lithuanian Alcohol Control Legislation in 1990–2020, 2020 - https://www.mdpi.com/1660-4601/17/10/3454/pdf
[16] SPKC, “Atkarību izraisošo vielu lietošana iedzīvotāju vidū”, 2020 https://www.spkc.gov.lv/lv/media/15536/download
[17] https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/8ab33ef2-396f-4956-a9e4-4d15b973f7c5
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Šobrīd Latvijā saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 36.panta pirmo daļu alkoholisko dzērienu reklāma un televīzijas veikals ir aizliegti, izņemot attiecībā uz diviem dzērienu veidiem - alu un vīnu. Vienlaikus 36.panta otrajā daļā ir noteikti kritēriji ar alkoholisko dzērienu saistītajiem audio un audiovizuāliem komerciāliem paziņojumiem. Piemēram, alkoholisko dzērienu reklāmu nedrīkst adresēt nepilngadīgajiem un tajās nedrīkst piedalīties nepilngadīgie, kā arī tās nedrīkst mudināt uz pārmērīgu alkohola lietošanu vai negatīvi atspoguļot atturību vai mērenību alkohola lietošanā u.c. Saskaņā ar  Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 1.panta 4.punktu audio un audiovizuāls komerciāls paziņojums ir reklāma televīzijā vai radio, sponsorēšana, televīzijas vai radio veikals, produktu izvietošana un citi audio, vizuāli vai audiovizuāli paziņojumi, kas ievietoti raidījumā vai lietotāja veidotā video, izvietoti pirms vai pēc raidījuma, vai lietotāja veidota video par samaksu vai citu atlīdzību, vai pašreklāmas nolūkā un tieši vai netieši reklamē to personu preces, pakalpojumus vai tēlu, kuras veic saimniecisko darbību.
Ņemot vērā šobrīd esošo regulējumu, ir atļauta tikai alus un vīna reklāma un televīzijas veikals, vienlaikus nav noteikti ierobežojumi alus un vīna cenu un atlaižu reklāmai televīzijā un radio. Likumprojekts paredz noteikt ierobežojumu alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmai televīzijā un radio.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz papildināt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 36.panta otrajā daļā minētos noteikumus alkoholiskajiem dzērieniem saistītu audio un audiovizuālus komerciālu paziņojumu izvietošanai, papildinot ar jaunu, septīto, punktu, nosakot, ka ar alkoholiskajiem dzērieniem saistīti audio un audiovizuālie komerciālie paziņojumi nedrīkst reklamēt alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu piedāvājumus.

Vienlaikus šobrīd Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 2.panta trešā daļā ir noteikts, ka šā likuma noteikumi ir piemērojami elektronisko plašsaziņas līdzekļu audiovizuālo programmu izplatīšanai interneta vidē, ja attiecīgā programma tur tiek izplatīta nemainītā veidā, neizmantojot tehniskos ierakstīšanas līdzekļus. Šā likuma noteikumi neattiecas uz citu veidu audiovizuālo informāciju, kas ir izvietota un pieejama interneta vidē. Tādējādi likumprojektā iekļautie ierobežojumi alus un vīna cenu un atlaižu reklāmai attieksies uz interneta vidi, ja tie tiks izplatīti nemainītā veidā, neizmantojot tehniskos ierakstīšanas līdzekļus, bet nevarēs tikt attiecināti pilnībā uz visu interneta vidi.
Reklāmas ierobežojums neattieksies uz ārzemju masu medijiem, jo tie nav reģistrēti Latvijā un to valoda nav latviešu valoda, proti, tie nav paredzēti latviešu auditorijai. 

Lai noteiktu visaptverošus alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmas un mārketinga ierobežojumus, (ne tikai TV un radio, bet arī internetā, kinoteātros, patērētājiem paredzētos drukātājos materiālos utml.), Veselības ministrija paralēli ir izstrādājusi un virza likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” [22-TA-888]*.

*- https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/8ab33ef2-396f-4956-a9e4-4d15b973f7c5
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Veselības ministrija, izstrādājot likumprojekta grozījumus, balstījās uz Pasaules Veselības organizācijas (PVO) izveidotajām rekomendācijām kaitīga alkohola patēriņa un to seku mazināšanai. Saskaņā ar šīm rekomendācijām reklāmas un mārketinga ierobežojumi alkoholiskajiem dzērieniem ir viena no uz pierādījumiem balstītām, izmaksu efektīvām intervencēm kaitīga alkohola patēriņa un to seku mazināšanai (tiek apzīmētas kā “best buys”).  
Tikai ar sabiedrības izglītošanu vai mērķagrupu izglītošanu nevarētu tikt panākti efektīvi rezultāti un samazināts alkoholisko dzērienu patēriņš sabiedrībā. Kā norāda PVO, ir nepieciešama kompleksa pieeja, lai samazinātu alkoholisko dzērienu lietošanu, un risinājumi ir jāievieš vienlaicīgi, gan sabiedrības izglītošanas jomā, gan arī nosakot ierobežojumus reklāmai un mārketingam, gan arī alkohola pieejamības mazināšanā, tādēļ Veselības ministrija paralēli virza likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” [22-TA-888], kurā ir iekļautas citas PVO izmaksu efektīvas intervences alkohola patēriņa mazināšanai, kas būtu ieviešamas nacionālā līmenī (ne tikai alkoholisko dzērienu mārketinga ierobežojumi). 
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Sabiedrība kopumā, mazaizsargātās sabiedrības grupas.
Klausoties radio vai skatoties televīziju, sabiedrība netiks informēta par alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu piedāvājumiem, tādējādi netiks veicināta alkoholisko dzērienu iegāde un lietošana izdevīguma faktora dēļ.
Ilgtermiņā likumprojektā iekļautie grozījumi pozitīvi ietekmēs sabiedrības veselību, jo, samazinoties alkohola patēriņam iedzīvotāju vidū, samazināsies arī ar alkohola lietošanu saistīto slimību īpatsvars un mirstība no alkohola lietošanas radītajām sekām, piemēram, aknu cirozes, satiksmes negadījumiem, traumām, pašnāvībām, kā rezultātā mazināsies ar alkoholisko dzērienu lietošanu saistītie izdevumi. 
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Latvijas jurisdikcijā esošie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi  - TV un radio, Reklāmas un mārketinga jomas uzņēmumi, Alkoholisko dzērienu ražotāji un izplatītāji.
Uzskaitītām juridiskām personām tiks ierobežota alkoholisko dzērienu veicinošo pasākumu izpildes daudzveidība, kā rezultātā paredzams, ka alkoholisko dzērienu patēriņš mazināsies, attiecīgi mazinot arī alkoholisko dzērienu ražotāju un izplatītāju ieņēmumus, taču tā kā alkoholisko dzērienu "brendu" reklāma netiek aizliegta. Alkoholisko dzērienu ražotājiem un izplatītājiem netiek liegta iespēja reklamēt alkoholisko dzērienu ražotājus un dzērienu veidus, bet ir liegts reklamēt alkoholiskos dzērienus, akcentējot to izdevīgumu (cenas, atlaides, akcijas, speciālos piedāvājumus), tādēļ tiek ietekmēts, bet ne pilnībā ierobežots tas instrumentu klāsts, ar ko ražotāji varētu veicināt savstarpējo konkurenci.
 

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

Ietekmes apraksts
Veselības ministrija sadarbībā ar PVO 2021.gadā veica izvērtējumu psihiskās veselības profilakses pasākumiem Latvijā, un minētajā ziņojumā iekļautas aplēses liecināja, ka aizlieguma vai visaptverošu alkohola reklāmu (dažādos medijos) ierobežojumu ieviešana un izpilde varētu samazināt bīstamas un kaitīgas alkohola lietošanas izplatību  Latvijas sabiedrībā par 1,2%. Veselības ministrija 2022.gadā īstenos pētījumu „Par alkohola lietošanu, tā radītajām sekām un profilakses ekonomiskajiem ieguvumiem Latvijā”, kura ietvaros paredzēts apzināt, kādas veselības un sociālās izmaksas rada alkohola lietošana Latvijā t.sk. salīdzinājumā ar citām valstīm, vienlaikus tiks pētīti arī PVO ieteiktie politikas instrumenti, lai samazinātu alkoholisko dzērienu patēriņu un aprēķinātu ieguvumus un efektivitāti, kur viens no instrumentiem būs arī alkohola reklāmas un mārketinga ierobežojumu ieviešanas ietekmes izvērtējums.

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Ietekmes apraksts
Veselības ministrijas rīcībā nav informācijas par iespējamiem peļņas zaudējumiem reklāmas un mediju nozarē. Latvijas Reklāmu asociācija, Latvijas Raidorganizāciju asociācija, Nacionālā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome sniedza informāciju, ka likumprojektā iekļautie ierobežojumi mazinās reklāmas un mediju nozarē iesaistīto uzņēmumu peļņu un mediju oriģinālsaturu Latvijā.
Lai veiktu  izvērtējumu un atspoguļotu iespējamo ietekmi, Veselības ministrija lūdza iesaistītās puses iesūtīt informāciju par pašreiz medijos un elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos reklamēto alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmu aptuveno īpatsvaru un to ierobežošanas aptuveno iespējamo finansiālo ietekmi. Tā kā reklāmas un mediju nozare (Latvijas reklāmas asociācija, Latvijas Raidorganizāciju asociācija, Latvijas Preses izdevēju asociācija) pēc Veselības ministrijas lūguma, nesniedza informāciju, kāda varētu būt ekonomiskā ietekme uz šo nozari pēc ierobežojumu pieņemšanas, cik daudz uzņēmumus tas skartu un kāds reklāmas apjoms tiktu ierobežots, anotācijā nav atspoguļotas aplēses par iespējamiem finansiāliem zaudējumiem reklāmas un mediju nozarei. 

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

2.2.5. uz konkurenci:

Ietekmes apraksts
Elektronisko plašsaziņu līdzekļu vidē alkoholisko dzērienu ražotājiem un izplatītājiem daļēji tiek ierobežota iespēja uzņēmumiem savstarpēji konkurēt tikai, izmantojot ekonomiskā izdevīguma faktoru, taču joprojām visiem ražotājiem būs iespēja konkurēt, akcentējot sava alkoholiskā dzēriena kvalitāti, vizuālo izskatu, garšu un citas ar ekonomiskajiem ieguvumiem nesaistītas īpašības un faktorus. 

2.2.6. uz nodarbinātību:

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija

 
Lai nodrošinātu visaptverošu alkoholisko dzērienu reklāmas aizliegumu, attiecinot to arī uz reklāmām tiešsaistē, sociālos tīklos un tiešsaistes saskarnēs, Veselības ministrija ir izstrādājusi likumprojektu “Grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā”, kas paredz noteikt aizliegumu alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmai tiešsaistē un tiešsaistes saskarnēs, drukātājos materiālos un citos reklāmas izdevumos, kinoteātrī.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Veselības ministrija
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://www.vm.gov.lv/lv/media/8467/download

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Likumprojekts no 2021.gada 30.jūnija līdz 26.jūlijam tika nodots publiskai apspriešanai, ievietojot to Veselības ministrijas un Valsts kancelejas tīmekļa vietnēs.
Tika saņemti iebildumi un priekšlikumi no dažādām valsts pārvaldes iestādēm un organizācijām, nozares asociācijām –  Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas Latvijas alus darītāju savienības, Latvijas darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras,  SIA “MAXIMA”, Biedrības Latvijas Reklāmas asociācija, Biedrības Latvijas Raidorganizāciju asociācija un Biedrības Latvijas Preses izdevēju asociācijas, kā arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes. Saņemtie iebildumi izvērtēti un nepieciešamības gadījumā veikti precizējumi. Būtiskākie iebildumi bija par to, ka nav veikts izvērtējums par ietekmi uz reklāmas nozari, nosakot papildus ierobežojumus reklāmai elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kā arī nozares pārstāvji pauda nostāju, ka grozījumi nesasniegs mērķi, jo nav veikts izvērtējums un pietiekošs pamatojums šādu grozījumu veikšanai. Pēc publiskās apspriedes attiecīgi papildināta likumprojekta anotācija ar iespējamo ietekmi uz elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozari, t.sk. reklāmas jomu, kā arī ietekmi uz sabiedrības veselību. Ar detalizētu publiskās apspriedes laikā iesniegto priekšlikumu un viedokļu apkopojumu var iepazīties Veselības ministrijas mājaslapā - https://www.vm.gov.lv/lv/media/8467/download.
 

6.4. Cita informācija

Likumprojekta saskaņošanas procesā pēc iesaistīto pušu lūguma 2022.gada 29.augustā tika aizvadīta sanāksme ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, kā arī 2022.gada 7.septembrī ar Latvijas Reklāmas asociāciju, Latvijas Raidorganizāciju asociāciju un Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
NEPLP sniedza informāciju, ka reklāmas ierobežojumu uzraudzībai nav iespējams pielāgot NEPLP rīcībā esošo monitoringa rīku, tādēļ uzdevumu izpildei būs nepieciešami papildu cilvēkresursi – 1 (viena) jauna amata vieta. (skatīt 7.5.)
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija


Likumprojektā iekļautās normas saistītas ar administratīvā sloga palielināšanos Nacionālajai Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (turpmāk - NEPLP), ņemot vērā, ka tā saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 82.pantu veic administratīvā pārkāpuma procesu audio un audiovizuālo komerciālo paziņojumu sniegšanas vai izplatīšanas noteikumu pārkāpšanas jomā. NEPLP  iepriekš sniegusi informāciju, ka iestādes rīcībā esošie monitoringa instrumenti būtu speciālie jāpielāgo jauno ierobežojumu ievērošanas uzraudzībai, kas prasītu vairāk laika un papildu cilvēkresursu (1 jauna amata vieta - jurists). Pašreizējais monitoringa programmatūras rīks spēj identificēt tādus komerciālus paziņojumus, kuros tiek reklamēti tādi alkoholiskie dzērieni, kuru reklāma ir aizliegta, tomēr programmatūras rīks nespēs izvērtēt, vai konkrētajā komerciālajā paziņojumā saturiski ir iekļauti paziņojumi par atlaidēm. Vienlaikus pastāv iespēja, ka var palielināties veikto pārkāpumu skaits, kā rezultātā palielināsies administratīvo procesu skaits. Lai izvērtētu iespējamo administratīvo slogu, kas tiktu radīts NEPLP, Veselības ministrija ir pieprasījusi NEPLP informācijas apkopojumu par to, cik procentuāli lielu daļu no elektronisko plašsaziņas līdzekļos straumētām reklāmām aizņem alkoholisko dzērienu reklāmas,cik administratīvo pārkāpumu procesus NEPLP ir uzsācis saistībā ar pārkāpumiem, kas konstatēti, reklamējot alkoholiskos dzērienus, kas neatbilst Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā ietvertajām prasībām, laika posmā no 2019.gada līdz 2022.gadam, uz kāda pamata administratīvo pārkāpumu lietas, ko ierosina NEPLP, ir uzsāktas (rīka konstatētie pārkāpumi vai uz sūdzību pamata), taču NEPLP pieprasīto informāciju Veselības ministrijai nav iesūtījusi. Vienlaikus Veselības ministrijā tika saņemts NEPLP apkopojums par nepieciešamu papildu valsts budžeta finansējuma apmēru vienas jaunas amata vietas uzturēšanai, kas būtu nepieciešams likumprojektā iekļauto aizliegumu izpildes uzraudzības kontrolei. 

NEPLP sniedza informāciju, ka likumprojektā iekļauto normu izpildes kontrolei ir nepieciešams organizēt papildu vienu jaunu amatu vietu (jurists), kuras uzturēšanai 2023.gadā būs nepieciešams 36 900,86 euro, 2024.gadā un turpmāk ik gadu - 34 893,86 euro. 

Ņemot vērā 2017.gada 28.augusta Ministru kabineta sēdes protokola Nr.41 1.paragrāfa 42.punktu [1] un 2017.gada 27.novembra Ministru kabineta rīkojumu, ar kuru apstiprināts Valsts pārvaldas reformu plāns 2020 [2], kas paredz ministrijām pārskatīt līdzšinējo praksi un turpmāk nepieprasīt jaunas amata vietas, nepieciešamos cilvēkresursus rodot iekšējo procesu efektivizēšanā vai ministrijas ietvaros (izņemot pilnā apmērā no ārvalstu finanšu palīdzības finansētās amata vietas), un, turpmāk virzot tiesību aktu projektus, politikas plānošanas dokumentus, kā arī sagatavojot līdzekļu pieprasījumu prioritārajiem pasākumiem, papildus finansējumu restrukturizētām amata vietām plānot kā starpību starp finansējumu esošajai amata vietai (tai skaitā arī vakancei) un amata vietai, kas būs nepieciešama konkrētā pasākuma īstenošanai; kā arī, ņemot vērā Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas 2022.gada 31.marta atzinumu Nr.142.9/12–8–13/22, kurā tika pausts konceptuāls atbalsts divu jaunu amata vietu (vadošais eksperts un jurists) izveidošanu Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē, vienlaikus  uzsverot, ka pirms uzsākt jaunu amata vietu skaita palielināšanu valsts pārvaldē, īpaši piešķirot līdzekļus no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, Valsts kancelejai un attiecīgajam resoram savlaicīgi jāinformē Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisiju jautājuma iekļaušanai Komisijas sēdes darba kārtībā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, likumprojekta anotācijā nav ticis iekļauts pieprasījums no valsts budžeta NEPLP norādītā papildus nepieciešamā finansējuma apmēru, līdz ar to likumprojektā paredzēto normu izpildes kontrole ir nodrošināma NEPLP esošo amata vietu un finansējuma ietvaros.

[1]- https://tap.mk.gov.lv/mk/mksedes/saraksts/protokols/?protokols=2017-08-28
[2]- https://tap.mk.gov.lv/doc/2017_11/MKPl_141117_VPRP2020.2492.pdf
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Ilgtermiņā likumprojektā iekļautie grozījumi pozitīvi ietekmēs sabiedrības veselību, jo, samazinoties alkohola patēriņam iedzīvotāju vidū, samazināsies arī ar alkohola lietošanu saistīto slimību īpatsvars un mirstība no alkohola lietošanas radītajām sekām, piemēram, aknu cirozes, satiksmes negadījumiem, traumām, pašnāvībām.
Veselības ministrija sadarbībā ar Pasaules Veselības organizāciju 2021.gadā veica izvērtējumu psihiskās veselības profilakses pasākumiem Latvijā un minētajā ziņojumā iekļautas aplēses liecināja, ka aizlieguma vai visaptverošu alkohola reklāmu (dažādos medijos) ierobežojumu ieviešana un izpilde varētu samazināt bīstamas un kaitīgas alkohola lietošanas izplatību Latvijas sabiedrībā par 1,2%.

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi